Liels sports no rīta līdz vakaram

Treneris novadā… Līvānietis Vjačeslavs Grigorjevs, tāpat kā daudzi viņa amata brāļi, šim jēdzienam spēj piešķirt gan šarmu, gan magnētisku pievilcību, gan apjomu. Strādādams sporta skolā, Latvijas eksčempions soļošanā ne tikai trenē jaunos vieglatlētus, bet ir arī vairāku Līvānu novada sacensību organizators, galvenais tiesnesis. Par dažu audzēkni jārūpējas arī tad, kad sporta skola jau absolvēta vai dažs vēl tikai uz bērnudārzu steberē…

Četrpadsmit gadus Vjačeslavs Grigorjevs strādā arī pirmsskolas izglītības iestādē Rūķīši, ar sportu iepazīstinot 300 mazos sportotgribētājus.Viņš ir arī Mazo olimpisko spēļu idejas autors, kurās ik gadu piedalās Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi un pedagogi. „Šo pasākumu vienmēr esmu gribējis redzēt no putna lidojuma — ar gandarījumu to noskatītos! Dalībnieki tajā rosās kā skudriņas — pilda dažādus uzdevumus. Pēc pasākuma bērni vēl ilgi lepojas ar saņemtajām medaļām un balvām. Uzvarētāji ir visi,” lepojas treneris.

Ar Vjačeslavu tiekamies pēc Lattelecom Rīgas maratona, kurā viena no viņa spilgtākajām audzēknēm Kitija Valtere, debitējot šajā disciplīnā, 42 195 m distanci veica ātrāk par trīs stundām, no latvietēm sasniedzot labāko rezultātu. Vienmēr nosvērtais un mierīgais treneris atzīst, ka minimālo programmu Kitija izpildījusi: „Zinu, ka viņa varēja labāk, taču pirmajā reizē nav skaidrības par to, kā organisms izturēs tik garu distanci sacensību režīmā.” Stress jau arī viņam nav svešs. „Trenera atskaite ir audzēkņu rezultāti,” skaidro Grigorjevs. „Ja audzēknim ir kāds finansiāls sponsoru atbalsts, tad rezultātu lielākoties gaida uzreiz. Tas nenoliedzami rada papildu slogu, jo rezultāti ne vienmēr sasniedzami ātri.”

PRIEKŠROCĪBA IR DAUDZPUSĪBĀ

Trenerim nepieciešamās teorētiskās zināšanas Vjačeslavs Grigorjevs ieguvis Daugavpils Universitātē. Strādāt sācis otrajā studiju gadā. Pilnveidoties palīdzējis paša treneris Jāzeps Lazdāns un tēvs, kurš ir ārsts. „Tēvs devis daudz zināšanu par to, kā darbojas cilvēka ķermenis,” stāsta Vjačeslavs. „Studiju laikā nebija nekādu problēmu ar mācībām, jo lielu daļu jau zināju.”

Sava trenera ieguldījumu novada sporta attīstībā Vjačeslavs Grigorjevs novērtē ar lepnumu: „Savulaik Jānis Lazdāns izveidoja sacensības, kuras notiek vēl joprojām, piemēram, skrējiensPa Ubaglīci. Pateicoties viņa entuziasmam, novadā vieglatlētika ir kļuvusi populāra. Kad mācījos 4. klasē, Līvānu 1. vidusskolā tika izveidota sporta klase ar četrām sporta stundām nedēļā. Sacensībām šo klasi gatavoja Jāzeps Lazdāns. Arī mana audzēkne Kitija Valtere trenēties sāka pie viņa.”

Savulaik Vjačeslavs Grigorjevs izmēģinājis dažādus sporta veidus, piebilstot, ka tieši daudzpusība ir viņa kā trenera priekšrocība. „Manuprāt, bērnībā jāizmēģina dažādi sporta veidi, lai vēlāk varētu izvēlēties sev piemērotāko,” skaidro līvānietis. „Trenera darbā noder tas, ka esmu spēlējis futbolu, dambreti, skrējis sprinta distances, startējis barjerskriešanā un tāllēkšanā. Pēc tam treneris man ierosināja pamēģināt soļošanu. Atceros kādu savu vienaudzi, kurš sākumā, īpaši netrenējoties, vienmēr bija ātrāks par mani. Kādu laiku viņš ar savu talantu bija man priekšā, bet pēc tam apmainījāmies vietām. Darbs vienmēr atmaksājas. Ar talantu vien labus rezultātus sasniegt nevar, ir jāstrādā.”

AŠAS KĀJAS, GUDRA GALVA

„Savā laikā, soļojot pa pilsētas ielām, biju tas, kurš raisa izbrīnu apkārtējos, tagad ielās sportotāju kļūst arvien vairāk. Tas, protams, ir pozitīvi. Taču izbrīnu rada fakts, ka skolās ir tikai divas sporta stundas nedēļā. Četras vai piecas būtu normāli. Infrastruktūra tagad ir uzlabojusies, radot lielākas iespējas sportot,” uzskata Grigorjevs. Trīs gadus strādājis skolā par sporta skolotāju, līvānietis ir par bērnu vērtēšanu ar atzīmi sporta stundās. „Bērniem jārada motivācija, atzīme ir viena no šiem faktoriem. Arī tiem, kuriem nesanāk.”

„Zinu dažus trenerus, kuri meklē un trenē tikai tādus bērnus, kuru vecāki bijuši sportisti,” turpina Grigorjevs.„Līvānos esmu priecīgs par katru bērnu, kurš atnāk un vēlas sportot, atlasi nerīkoju. Man svarīgi ir, lai bērns vispār kustas, vienalga, kādā sporta veidā. Ja pēc bērnudārza bērns grib sportot, esmu priecīgs un uzskatu, ka esmu iedevis pamatus, lai bērnam sports patiktu arī turpmāk. Pavisam mazi bērni vēlas sportot, un mums, vecākiem, šīs vēlmes vajag piepildīt.”

Vjačeslavam Grigorjevam ir svarīgi, lai bērns izaugtu par labu cilvēku un cienījamu personību. „Sports vienmēr ir palīdzējis sasniegt vairāk jebkurā jomā,” treneris ir cieši pārliecināts. „Viedoklis, ka sportistiem kājas strādā, bet galva ne, ir aplams. Netrūkst atlētu, kuri sportā daudz sasnieguši un sekmīgi pilnveido sevi arī akadēmiski.”

Ieejot lielajā sportā, treneris ne vienmēr un ne visur var pavadīt savus audzēkņus. „Tā ir problēma, ja savu labāko audzēkni redzu tikai pa retam,” stāsta Grigorjevs. „Mēs nevaram realizēt visu, ko gribētu. Kad esam kopā nometnē, tad ir citādi. Dažkārt lēmums jāpieņem, paskatoties audzēknim acīs. Treniņplāns nav akmenī iekalts, jānovērtē reālie apstākļi, jābūt arī rezerves plāniem. Tikai sportistu redzot, var pateikt, vai audzēknis ir gatavs šodien plānotajam treniņam. Sazināmies telefoniski, taču ar to ir par maz, lai saprastu, vai audzēknis patiešām spēs pildīt smagā darba uzdevumus. Turklāt jāredz arī tehniskais izpildījums.

Manuprāt, ja trenerim dzīvē izdodas kaut vienu savu sportistu aizvest līdz augstākā līmeņa mačiem — pasaules čempionātam vai olimpiskajām spēlēm — kur var startēt tikai tie, kas izpildījuši ļoti augstas kvalifikācijas normas, tas jau ir daudz. Retam trenerim izdodas to sasniegt. Nav gandarījuma tikai saņemt algu, jābūt azartam, jācīnās par rezultātiem. Tikai visiem gribas rezultātu ātri. Bet vispirms jādomā par sportista veselību. Man primārais ir, lai sports palīdzētu veidot kārtīgu cilvēku. Ja būs rezultāti, tad labi, taču jātrenē tā, lai audzēkņiem nebūtu traumu.”

REZULTĀTI SĀKAS AR DZĪVESVEIDU

Izaugsmei treneris min būtisku nosacījumu — sportistam jāpiekopj mierīgs dzīvesveids. „Skaidrs, ka jaunībā rezultātus var sasniegt vieglāk, var aiziet patusēt, neizgulēties un tāpat otrā dienā sacensībās labot personīgo rekordu, bet jāsaprot, ka tā velti tiek šķiestas organisma rezerves,” skaidro Vjačeslavs. „Pareizam uzturam un miegam ir būtiska nozīme. Mierīgam dzīvesveidam jābūt pamatā, lai rezultāti uzlabotos, jo atjaunošanās ir svarīga. Katrs treniņš ir kā ķieģelītis. Tos liekot citu pie cita, tiek celta māja. Tas prasa laiku. Savulaik pats izjutu, ko nozīmē sportot un nedomāt par ēdienu, kā starts — tā vēmu. Tā bija laba mācība.”

Pats savu tagadējo dzīvesveidu treneris raksturo īsi un lakoniski: „Viss ir viens liels sports no rīta līdz vakaram. Par grūtībām pat nedomāju. Treniņi ir brīvprātīga lieta, un man prieks, ka audzēkņi nāk uz treniņiem. Treneris ir gan draugs, gan autoritāte. Ar audzēkņiem varu izrunāties par visu, gadu starpību neizjūtu. Mums ir labas attiecības.”

Vjačeslavs GRIGORJEVS

Vieglatlētikas treneris Līvānu BJSS

Dzimis: 1973. gada 17. jūlijā, Jēkabpilī

Izglītība: Daugavpils Universitāte

Pirmais treneris: Jāzeps Lazdāns

Lielākiesasniegumi sportā: 2004. gadā piedalījies Pasaules kausa izcīņā soļošanā (6. v. komandu vērtējumā), 2009. gadā Eiropas kausa izcīņā soļošanā 50 km — 20. vieta, vairākkārtējs Latvijas čempions soļošanā (50 km — divas reizes, vienu reizi — 30 km)

Ģimenes stāvoklis: ir meita Sintija

Vaļasprieki: sports, mūzika, ceļošana

Autori: Dace Lina