Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Veselai miesai izglītības krastā

Studentu sports… Cik grandiozi tas skan ASV un arī dažā labā Eiropas valstī, tik klusi tas jūtams Latvijā. Likums gan paģēr, ka augstskolām studenti jānodrošina ar iespējām nodarboties ar sportu, bet Ministru kabineta noteikumos par augstākās izglītības standartu vārds sports nav iekļauts nekādā kontekstā, un katrā augstskolā sporto savā veidā vai nedara to nemaz, jo trūkst gan stadionu, gan sporta zāļu, kas jāīrē. Bet īre maksā naudu. Tam jādara gals, un studentiem beidzot jākļūst par saimniekiem pašiem savā sportā. Rīgā jāveido moderns studentu sporta centrs! Ir enerģiski vīri, kas lēnām virza uz priekšu šādu grandiozu projektu.

ARGUMENTI UTOPIJAI

„Sapņot taču nevienam nav liegts,” vēl būdams Saeimas deputāts, teica viens no idejas autoriem — trīskāršais olimpietis Raimonds Bergmanis, kurš savu nostāju studentu sporta labā nav mainījis, arī kļūdams par aizsardzības ministru. „Šoruden Torņakalnā nododot ekspluatācijā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra pirmo ēku, kurai paredzēts pievienot vēl četras, studentu īpatsvars būtiski pieaugs Daugavas kreisajā krastā jeb Pārdaugavā,” norādīja otrs idejas autors Latvijas Badmintona federācijas prezidents Mareks Gruškevics. Rīgas Tehniskās universitātes pilsētiņā jau ir 15 000 studentu, tagad tikpat varēs piesaistīt no LU, Rīgas Stradiņa universitātē mācās 7000, kopā uz aktivitātēm šādā sporta centrā pretendētu 37 000 studentu, kā arī vēl 230 000 Pārdaugavas iedzīvotāju, kuru rīcībā nav nekādas sporta infrastruktūras pārbagātības. Tie ir argumenti, kas pagaidām utopisko projektu var tuvināt realitātei. Šo trīs augstskolu iniciatori arī iepazīstinājuši ar savu ideju turpat blakus LU Akadēmiskajam centram Torņakalnā izveidot studentu sporta centru.

Iniciatori neapšauba nepieciešamību renovēt Daugavas stadionu, bet arī uzskata, ka tik lielā pilsētā kā Rīga nepieciešamas divas šādas būves, un savā studentu projekta vīzijā savējo sauc par Nacionālo stadionu. Vispirms jāvienojas par to, cik mēnešu gadā ir vēlme šo objektu izmantot — vienkāršiem vārdiem sakot, no tā būtu atkarīgs jumts virs galvas. Mareks Gruškevics gan uzskata, ka visprātīgāk šo stadionu būtu būvēt ar transformējamu jumtu — tas ļautu izmantot to visu gadu.

Jaunais sporta objekts varētu būt ietilpīgāks par Daugavas stadionu, tiek prātots par 30 000 sēdvietu un aptuveni 2500 vietām automašīnām pazemes stāvvietā. Bergmanis piebilda, ka, ja būtu nepieciešams, stadionā varētu notikt arī Deju svētki, neradot bažas, ka priekšnesumu vērošanai nepietiks vietas pat dejotāju tuvākajiem radiniekiem. Aplēses gan rāda, ka šādam vērienam būtu nepieciešami 120 miljoni eiro, bet apjomi un projekta unikalitāte esot diskutējams jautājums.

HALLE, STADIONS, PELDBASEINS

„Ideālā variantā studentu sporta centrs sastāvētu no trim objektiem — daudzfunkcionālas halles, stadiona un peldbaseina. Skaidrs, ka vienā rāvienā uzcelt trīs milzīgus objektus būtu diezgan grūti, tāpēc vajadzētu sākt ar sporta halli,” norādīja Bergmanis. Tajā būtu trīs četri transformējami sporta laukumi, kas ļautu maksimāli izdevīgi izmantot pieejamo platību. Halles ietilpība varētu sasniegt 6000 sēdvietu, padarot šo objektu pievilcīgu arī starptautiskajiem notikumiem. Pirmās aplēses liecina, ka šāda objekta izmaksas varētu sasniegt 15—20 miljonus eiro. Raimonds Bergmanis, apzinoties sarežģīto finansiālo situāciju, gan steidza mierināt, ka projekts ir diskutējams un vienmēr iespējams mainīt gan sēdvietu skaitu, gan arī citus rādītājus, tādā veidā būtiski ietekmējot izmaksas.

Ar trešo objektu, proti, peldbaseinu, pat varētu būt nedaudz vieglāk, jo jau esot pieejams projekts, kas būtu tikai jāīsteno dzīvē, skaidroja Mareks Gruškevics. Baseins ļautu ne tikai organizēt nodarbības un rīkot dažādu līmeņu sacensības, bet būtu arī nopietns arguments diskusijai par obligāto peldētapmācību skolās. Baseinu un pārējos objektus izmantotu ne tikai studenti un augstas klases sportisti, bet arī Rīgas skolēni un iedzīvotāji, jo galvaspilsētas pašvaldība būtu viens no spēlētājiem šajā projektā. Notikumus baseinā klātienē varētu vērot līdz 3000 skatītāju, un tas viss tikai par 10—15 miljoniem eiro…

NAUDU MEKLĒS PĒC TAM

Apzinoties, ka Latvijas pieredzi ar tā dēvētajām megabūvēm nevar uzskatīt par ļoti apmierinošu, Gruškevics norādīja, ka šoreiz vispirms septiņreiz nomērīs. Nolemts mainīt ierasto kārtību, kad visu sāk ar naudas meklējumiem. Iniciatori pamatā liek jautājumu par šādas būves nepieciešamību. Ja par ideju nespēs vienoties stratēģiskie partneri, tad arī nebūšot lielas jēgas kacināt valsts maka turētājus, bez argumentiem un aprēķiniem prasot kārtējos miljonus.

„Mēs sākotnēji vēlamies izsvērt visus par un pret, saprast, vai tas ir vajadzīgs,” darbības gaitu skaidroja Mareks Gruškevics, kurš ir pārliecināts, ka, lai kaut ko lūgtu, jāizpilda visi mājas darbi. Sākumā idejas iniciatoriem jāveic aprēķini, lai viesošanos pie potenciālajiem partneriem varētu balstīt uz reāliem skaitļiem. Šim solim seko augstskolu vajadzību apzināšana, pēc tam universitātēm būtu jāparaksta savstarpēja vienošanās, ka tās apņemas ievērot noteikto un līdzfinansēt projektu. Vēlāk memorands jāparaksta arī Rīgas domei, un tikai pēc tam sekotu naudas meklējumi.

VIENOTIES UN DOMĀT ILGTERMIŅĀ

Galvenais būtu prast saskatīt kopsaucējus un domāt ilgtermiņā, ir pārliecināts Raimonds Bergmanis. Tas nozīmē, ka augstskolām, neņemot vērā savstarpējo konkurenci, būtu jāatmet domstarpības un kopīga mērķa labad jāvienojas kopīgā projektā, piekrīt Mareks Gruškevics. Patlaban augstskolām, kurām pašām nav pienācīgu sporta bāzu, telpas ir jāīrē, savukārt sava objekta būvniecība ilgtermiņā izrādītos ekonomiskāka.

Tāpat augstskolām uz šādu projektu būtu jāraugās kā uz vienreizēju perspektīvu mācību iestādes popularizēšanai ārzemēs, jo, kā sacīja Mareks Gruškevics, ārzemju studentiem ir ļoti svarīga atpūtas, rekreācijas un sporta infrastruktūra.

Raimonds Bergmanis uz studentu sporta centru raugās kā uz saliedēšanas instrumentu, kas darbotos neatkarīgi no etniskās, sociālās vai kādas citas piederības un vairotu kopības izjūtu. „Mēs visu laiku saredzam tikai kaut kādu konkurenci, bet mēs jau kādreiz varam arī apvienoties, realizēt kopīgu ieceri un stratēģiski ilgstošā periodā domāt par attīstību, nevis gūt īslaicīgus rezultātus,” uzsvēra Bergmanis, turpinot, ka šis projekts saglabātos uz ļoti ilgu laiku, kalpojot kā pozitīvs piemērs. Stadions vai halle būtu arī kolosāla dāvana valsts simtgadē, īpaši ņemot vērā, ka tieši no studentu vidus nāk nākamie valstsvīri un valstssievas, norādīja Raimonds Bergmanis.

ŅEMS, JA BŪS

Lai gan LU nākotnes plānos ietilpst arī sporta infrastruktūras uzlabošana, tuvākie mērķi ir sakārtot studiju vidi, vispirms atklāt Akadēmisko centru, atzina augstskolas rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Kitija Freija. Nākamie būs darbi ar studentu viesnīcām, tikai pēc tam tad varēs domāt par sporta infrastruktūras attīstību. Augstskola gan nav pieņēmusi lēmumus par jaunu sporta objektu būvniecību, tomēr ideju par Nacionālo stadionu Torņakalnā Kitija Freija uzskata par labu esam, un pozitīva iznākuma gadījumā augstskola varētu apsvērt iesaistīšanos grandiozajā projektā. Kitija Freija atzīst, ka tuvākajā laikā Rīgas kreisais krasts veidosies par izglītības krastu, un, tāpat kā Raimonds Bergmanis, arī viņa uzskata, ka kopīgu mērķu labā augstskolu ambīcijas varētu palikt malā.

Arī RSU pozitīvi vērtē ideju attīstīt jaunu sporta objektu, tomēr pagaidām par savu iesaisti tajā runā izvairīgi. Augstskola gan pauž, ka tad, ja taptu jauns studentu stadions, RSU izskatītu iespēju, kā piedāvāt saviem studentiem un sporta komandām tajā attīstīt savus sportiskos talantus un aktīvi pavadīt brīvo laiku.

Mareks Gruškevics uzsver, ka projekta īstenošana pavērtu durvis iespējai sakārtot pilsētas infrastruktūru Pārdaugavā, proti, salāgot arī satiksmes, velobraucēju un gājēju plūsmas. Tas palīdzētu arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, „kas patlaban ir iesprostota tādā kā salā, pie kuras nevar ne piebraukt, ne izkāpt, ne atstāt mašīnu,” sacīja Mareks Gruškevics. Viņš ir pārliecināts, ja valstij bija atradušies līdzekļi, lai uzbūvētu Gaismas pili cilvēka garam, būtu jādomā arī par simbolisku investīciju veselā miesā.

„Nav jāņem karogs un jāskrien uz priekšu. Ir jādomā nevis par to, kā kaut ko ātri uzcelt, bet — lai tas pēc tam funkcionē un nes labumu,” ir pārliecināts Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka būvniecībai būvniecības dēļ nav jēgas.

Šī būtu lieliska iespēja nostiprināt studentu sporta posmu, kas patlaban starp skolēnu un augstākās klases sportu esot manāms pavisam blāvās gaismās, uzskata Mareks Gruškevics. „Piramīdai jābūt piepildītai — pamatskolas, vidusskolas, sporta skolas sportam loģiski jāseko augstskolu sportam, un augstu sasniegumu sports būtu šīs piramīdas smaile.”

 

DAUGAVASSTADIONA TERITORIJAS ATTĪSTĪBĀ PLĀNOTS IEGULDĪT 47 MILJONUS EIRO

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) piedāvāto risinājumu Daugavas stadiona teritorijas attīstībai, kas paredz līdz 2022. gadam stadiona teritorijas uzlabošanai atvēlēt 47 miljonus eiro.

Ministru kabinets 11. augustā izskatīja konceptuālo ziņojumu par Daugavas stadiona teritorijas revitalizācijas programmas Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē īstenošanu. Atbalstu tam izteikuši arī sporta un kultūras nozares pārstāvji. Stadiona teritorijas uzlabošana plānota, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas paredzēts Rīgas pilsētvides sakārtošanai Grīziņkalna apkaimē. Prognozētais kopējais pieejamais finansējums investīcijām teritorijas sakārtošanai ir 47 283 995 eiro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 40 191 397 eiro un valsts līdzfinansējums — 7 092 598 eiro.

Par šo finansējumu paredzēts veikt rietumu tribīnes pārbūvi, izveidojot papildu pagarinājumus ar 2150 skatītāju sēdvietām katrā pusē, pēc rekonstrukcijas tribīnēs būs sēdvietas 10 000 skatītājiem. Tāpat paredzēta vieglatlētikas manēžas, multifunkcionālās halles, ledus halles un bobsleja starta estakādes būvniecība, vieglatlētikas treniņlaukuma rekonstrukcija, kā arī esošās teritorijas labiekārtošana un inženierkomunikāciju sakārtošana.

Eiropas Komisijas programmas paredz atbalstu maza mēroga sabiedrisku, kultūras un sporta objektu izveidei un rekonstrukcijai, nodrošinot kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. Grīziņkalna apkaimes uzlabošana paredz attīstīt mūsdienīgu un sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu kultūras un sporta kvartālu esošajā Daugavas stadiona teritorijā. Attīstības programma ietver pasākumu kopumu, kur kultūras un sporta funkcionalitātes izveide ir kā līdzeklis teritorijas atjaunošanai un integrācijai pilsētvidē.

Pēc iepirkuma procedūras, piesaistot SIA Ernst & Young Baltic un ņemot vērā notikušās diskusijas ar kultūras un sporta organizācijām, kā arī Kultūras ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Rīgas domi, ir izstrādāta Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģija. Tajā ņemta vērā teritorijas situācijas un nozaru vajadzību analīze. Stratēģija sniedz izklāstu par Grīziņkalna apkaimes sakārtošanas iespējām, piedāvājot vairākus teritorijas attīstības variantus.

(Laura ZAHAROVA, IzM sabiedrisko attiecību speciāliste)

Autori: Anastasija Tetarenko