Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 275 Dzīvesveids

Lai slava Vladislavai!

Vladislava Marozova ir Latvijas patriote. Viņa nāk no sportiskas ģimenes Jūrmalā un jau kopš agras, agras bērnības ir cītīgi trenējusies mākslas vingrošanā, iegūstot sporta meistares titulu. Viņai patīk arī gleznot un rakstīt dzeju. Pirms pāris gadiem talantīgā meitene absolvēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti (SZF) un izaicinājumu pilna devās uz Londonu, lai atgrieztos sporta apritē un sāktu treneres karjeru. Uz karalisti — nevis peļņas, bet pieredzes vārdā. Daudzi par to ir domājuši, kā tas ir strādāt ārzemēs un tieši par treneri!? Vlada stāsta par atmosfēru sportistu ģimenē, mākslas vingrošanas specifiku un dalās atziņās par trenera karjeras veidošanu ārpus dzimtenes.

 

Vlada, kā viņu sauc draugu lokā, ir īstena kosmopolīte. Vladas vectētiņš ir latvietis — ieprecējies Ukrainā, māte ukrainiete, tēvs — krievs. Entuziasma un mērķtiecības bagātā meitene ir mācījusies latviešu skolās un runā bez akcenta latviešu, krievu un angļu valodā. "Puse manu draugu ir latvieši, puse — krievi," teic Vlada, sarunā izmetot skaistas latviešu valodas pērļu virknes. Kad viņa vairs nevar izturēt manu tincināšanu par nacionāliem uzskatiem, Vlada aizsvilstas un saka: "Es jūtos Latvijai piederīga, lai gan neesmu latviete. Es treniņā vienmēr uzvelku jaku ar uzrakstu LATVIJA, lai visi zina, no kurienes esmu."

VINGROJA JAU ŠŪPULĪ

Vlada ir vairākkārtēja Jūrmalas čempione, guvusi panākumus Latvijas čempionātos un visbeidzot pārstāvējusi Latvijas izlasi, sasniedzot sporta meistares līmeni. Šķiet, panākumi nevarēja izpalikt: "Mans pirmais treniņš bija jau šūpulī," teic Vlada, atklājot, ka arī viņas mamma ir mākslas vingrošanas trenere, savukārt tēvs dresē Rīgas futbola skolas audzēkņus, nodarbojies arī ar peldēšanu un sporta vingrošanu. "Bokss viņam tikai tā… brīvajā laikā," piebilst Vlada. Arī māsa vingrojusi.

"Godīgi teikšu, lielākais panākums ir uzvarēt cīņā ar sevi," atzīst Vlada. "Tas ir lielākais ieguvums. Pārvarēt sevi, savu slinkumu, nepamest iesākto un tikt galā ar mūžīgo laika trūkumu. Tas ir visām vingrotājām. Neatlaidīgi trenēties — sešas reizes nedēļā 3—5 stundas katru dienu, pēc skolas iet uz treniņu, nevis mājām, piespiesties tad, kad negribas, kā arī pārvarēt bailes sacensībās. Bet tas viss nes prieku. Un, protams, pagūt izpildīt arī skolā uzdoto. Trenere bija prasīga un lūkoja, lai mācībās viss būtu kārtībā. Trenere centās audzināt, nevis trenēt ķeksīša pēc. Tikai pēc tam to novērtē."

NEBIJA, KUR SPRUKT…

Sešu gadu vecumā Vladai bija jāsāk trenēties sešas dienas nedēļā. Brīvas bija tikai svētdienas. "Nemitīgi centos atrast iemeslu nekur neiet: "Man nav zeķu." — "Re, es tev iedošu," mamma atbildēja. — "Man nav krekliņa." — "Es jau ieliku somā," piebilda mamma. — "Man nav bumbas," vēl aizvien izmisīgi centos izbēgt no vingrošanas, lai arī tā man vienmēr patikusi. — "Zālē tev iedosim," atsaucīgi atbildēja trenere. Pēdējais mēģinājums bija autobusā, mammai sēžot klēpī, teikt, ka slikti jūtos, jo nezināju, ko vēl izdomāt. Uz ko mamma atbildēja: "Nekas, iziesi ārā, kļūs labāk." Tad gan vairs nebija, kur sprukt. Vlada tagad mammai saka lielu paldies, ka neatstāja mājās, bet veda uz sporta zāli.

Viņai vislabāk patīkot vingrojums ar bumbu, lai gan lielākos panākumus Vlada guvusi ar vālītēm un lenti. "Man bija vingrojums ar bumbu mūzikas pavadījumā no filmas "Parīzes Dievmātes katedrāle". Šī mūzika man tā patika, ka nevarēju sagaidīt, kad atkal ņemšu rokās bumbu. Tad, kad patīk mūzika un vingrojums, tad tu izliecies par visiem 100 procentiem, tā, ka nav spēka pat aiziet uz mājām."

73 LIKE

Ir teiciens, ka mākslas vingrošana liek futbolam izskatīties vienkāršam. Mans tēvs, būdams profesionāls futbolists, teica: "Kas tad tur tai vingrošanā tāds grūts? Tur nav nekā īpaša, vienīgais, meitenes audzina smukas. Tas gan labi." Tam nevar nepiekrist. Fakti runā paši par sevi — pie Vladas profila bildes sociālajā tīklā 73 cilvēki atzīmējuši like (latv. val. — patīk).

Tuvojoties studiju laikam, Vlada saprata, ka dzīvē būs nepieciešamas pārmaiņas. "Laikam visemocionālākās sacensības bija mans pēdējais starts Jūrmalā — tur es sāku savu vingrotājas karjeru un tur arī beidzu. Tas bija turnīrs Mazā un lielā grācija. Jau visu vasaru zināju, ka tās būs manas pēdējās sacensības." Zīmīgi, ka drīz pēc it kā pēdējām Vladas sacensībām viņa sāka trenēties Universitātes estētiskās vingrošanas komandā. Tā teikt, no dzīvesstila neaizbēgsi.

UN ŠOVS VAR SĀKTIES

Emocionāls starts piedzīvots arī pasaules čempionātā Vācijā, bet ne mākslas vingrošanā… Tās bija meistarsacīkstes šova dejās, ar kurām Vlada sāka nodarboties papildus vingrošanai 17 gadu vecumā. "Liela skatuve uz paaugstinājuma, 24 tiesneši tavā priekšā, liels ekrāns aiz muguras. Aiz uztraukuma aukstas plaukstas, bet liels entuziasms un sajūsma par pašām sacensībām," atminas Vlada.

Viņu centušies pie sevis pārvilināt daudzu citu sporta veidu treneri. "Vlada, šīm rokām ir jāstiepjas uz basketbola grozu," vingrotāja atceras, kā savā laikā apkārt luncinājies basketbola treneris.

Mākslas vingrošana attīsta bērnu ļoti daudzpusīgi. Tā iekļauj baleta elementus, dejas, darbu ar priekšmetiem, fiziskās izturības vingrinājumus. "Tiek attīstīta koordinācija, ķermeņa kontrole, mūzikas ritma izjūta, disciplīna, pareiza stāja, lokanība. Konkurence māca būt centīgam un spītīgam, neatkāpties no mērķa. Treniņu grafiks māca organizēt un plānot laiku, izvērtēt prioritātes. Papildus tam komunikācija kolektīvā, aktīva un interesanta dzīve, piedzīvojumi," Vlada uzskaita visdažādākos pasākumus — sacensības, uzstāšanās, koncertus, svētkus, kas sekmējuši personības izaugsmi.

SAPNIS PAR LONDONU

Pēdējos gados sporta skolā Vlada piepalīdzēja trenerei darbā ar pašām mazākajām vingrotājām, un tā viņa nobruģēja pamatus savām sporta pedagoģes zināšanām.

Uz jautājumu, kādēļ Vlada strādā par treneri Londonā, nevis Latvijā, šķietami ambiciozā, taču patiesībā cilvēcīgi vienkāršā meitene atbild: "Man tas bija izaicinājums. Absolvējot Universitāti, apzinājos, cik stipri man pietrūkst vingrošanas un ka gribu ar to saistīt savu dzīvi." Tiesa, Vlada nav varējusi saprast, tieši kādā veidā vēlas saistīt dzīvi ar iemīļoto sporta veidu. "Jau vidusskolas laikā zināju, ka agrāk vai vēlāk noteikti došos uz Londonu. Gribēju izmēģināt dzīvi jaunā vidē, nospraust jaunus mērķus, paplašināt redzesloku un visbeidzot saprast, kāda situācija ar mākslas vingrošanu ir Londonā, un izveidot kontaktus ar vietējiem treneriem."

BRITI, TURKI, JAMAIKIEŠI

Klubi, kuros Vlada patlaban trenē, ir īsteni londoniski — London Sport Academy un Flying Angels Gymnastics Club. "Šeit strādā ne tikai angļi, bet arī spāņi, krievi, lietuvieši, poļi, itāļi, turki, brazīlieši, jamaikieši," Vlada uzbur kolorīto atmosfēru.

Vladai ir arī specializēta izglītība sporta pakalpojumu jomā. "Tagad gatavojos treneres kursiem, lai paaugstinātu kvalifikāciju," viņa atklāj, ka kluba galvenajai trenerei ir visaugstākā kvalifikācija, pārējiem treneriem — zemāka. "Mēs esam ceļa sākumā!"

Augstāko izglītību ieguvusi ārpus sporta nozares. Vlada ir beigusi LU visjaunāko fakultāti. "SZF iegūtais bakalaura grāds komunikācijas zinātnē, manuprāt, noder gandrīz visās nozarēs. Reklāmas nolūkos, publicitātei laikrakstos un televīzijā sadarbojamies ar sacensību sponsoriem, organizatoriem un dažādām organizācijām, tādējādi izceļot mūsu vingrošanas skolu, pārliecinām un skaidrojam vecākiem, kāpēc bērni jāved trenēties tieši pie mums," Vlada min dažus piemērus, ko sniedz papildu izglītība ārpus sporta. "Man gribētos, lai man ir trīs izglītības — komunikācijas zinātnē, sporta pedagoģijā un jurisprudencē." Pēdējo vairāk ziņkāres labad.

NAUDAS MAISU NEDĀVINA

Daudzi Latvijas iedzīvotāji lolo ilūzijas, ka ārzemēs var nopelnīt krietni labāk. "Iespējams, tā ir," izvairīgi iesāk Vlada, "bet neviens jau naudas maisu nedāvinās. Tas ir atkarīgs no sporta veida. Piemēram, mākslas vingrošanu nevar salīdzināt ar tenisu… Manī vairāk bija entuziasms, mazāk tiecos pēc liela atalgojuma. Droši vien treneri, kas gatavo olimpiskos vingrotājus, pelna labi, bet par tādu treneri vēl ir jākļūst. Manuprāt, Anglijā atalgojums ir normāls," treneri gan neesot bagāti un nebraucot ar luksusklases mašīnām.

Visiem, kas domā par milzīgu naudu, Vlada iesaka pievērsties finanšu biznesam. "Bet, ja sirdī patiešām ir entuziasms, vēlme trenēt, mācīt, audzināt bērnus un tas ir vadmotīvs, tad uz to arī jātiecas, jāiekārtojas tā, lai treniņi būtu katru dienu, jo samaksa pārsvarā visos Londonas mākslas vingrošanas klubos ir par nostrādātajām stundām. Un tikai tad var stabili sevi nodrošināt. Sākumā biju cerējusi, ka man tā būs, bet, kad atbraucu, diemžēl sapratu, ka jāmeklē papildu darbs, jo samaksa ir par nostrādātajām stundām un stundu skaits nav tik liels, lai naudas pietiktu dzīvošanai… Fakts paliek fakts — smagi jāstrādā un jācenšas ir jebkurā valstī, lai gūtu panākumus," atzīst Vlada.

VISPIRMS UZ OFISU…

Darbdienās treniņi ir vakarpusē. Dienas rutīnu caurauž eiropeiska steiga: "No rīta ceļos 6.45. Pirmā dienas puses paiet darbā ofisā no 9.00 līdz 16.00, kur cenšos pilnveidot universitātē iegūtās sociālās prasmes, kā arī iemācīties ko jaunu. Tad skrienu uz autobusu un metro." Kā zināms, Londonā attālumi ir lieli. "Ceļš līdz sporta arēnai aizņem stundu. 17.00 sākas treniņš, kas ilgst līdz 20.00," pēc garās dienas Vlada parasti mājās ir 21.30.

Vlada uzskata, ka treneris uz augstāku atalgojumu vieglāk var pretendēt tajās valstīs, kur ir augstāks mākslas vingrošanas līmenis: "Tur, kur ir atvērtas daudzas skolas, klubi un treniņi notiek katru dienu." Vlada domā, ka labākie finansiālie apstākļi varētu būt Skandināvijas valstīs, kā arī Vācijā un Īrijā. "Īrijā par treneri strādā mana draudzene no Latvijas. Strādā sešas dienas nedēļā 5—6 stundas, arī tur maksā par nostrādātajām stundām. Likme stundā ir tāda, ka viņa var atļauties īrēt dzīvokli, algot bērnam auklīti un vēl šo to iekrāt."

Arī Latvijā mākslas vingrošana ir populāra, bet treneru atalgojums diemžēl pagaidām zems. Vlada ir pārliecināta, ka ar lielāku valsts atbalstu Latvijas meiteņu rezultāti uzlabotos un parādītos vairāk jaunu labu speciālistu mākslas vingrošanā: "Uzskatu, ka treneru darbs Latvijā nav pietiekami novērtēts."

ANGLIJA PRET LATVIJU

Latvijā mākslas vingrošana ir izplatītāka nekā Anglijā. Pie mums vairāk uzsvars tiek likts uz dzelžainu disciplīnu un sportiskajiem rezultātiem. "Manuprāt, mums Latvijā ir vairāk spēcīgu vingrotāju. Gan treneri, gan vecāki prasīgāki pret atvasēm, kas, manā skatījumā, ir pozitīvi," Vlada kā Jūrmalas sporta skolas audzēkne var sniegt labu salīdzinājumu.

Savukārt Londonā tiek likts uzsvars uz to, lai bērniem sports sagādātu prieku un ar to patiktu nodarboties. "Biju ļoti pārsteigta, kad ieraudzīju, ka vienā angļu vingrošanas klubā turpat pie ieejas pārtraukumos šis pats klubs tirgo uzkodas savām vingrotajām. Grūti iedomāties ko līdzīgu Latvijā," saka Vlada, "pagaidām vēl neesmu Anglijā sastapusi vingrotājas, kas trenētos vismaz sešas reizes nedēļā." Katrā valstī ir savi plusi un mīnusi. Un tos vēlreiz novērtē arī Vladislava Marozova.

Novēlam viņai pārvest pieredzes bagāžu uz Latviju un pārvērst vārdus darbos — atvērt savu vingrošanas skolu. Grācijai, priekam un rezultātiem!

 

Vladislava MAROZOVA

Mākslas vingrošanas trenere un deju horeogrāfe Londonā

Dzimusi: 1988. gada 18. oktobrī Jūrmalā

Augums, svars: 180 cm, 62 kg

Izglītība: Slokas pamatskola, Jūrmalas 1. ģimnāzija, Jūrmalas sporta skola, Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds

Sportā: kopš triju gadu vecuma — mākslas vingrošana. Kopš 17 gadu vecuma — arī šova dejas

Lielākie sasniegumi: trīskārtēja Jūrmalas čempione (2005, 2006, 2007), Latvijas čempione grupu vingrojumos (2001, 2002), Latvijas olimpiādes sudraba medaļas ieguvēja komandu cīņās (2004), Latvijas čempione senioru klasē (2004), Latvijas absolūtā čempione šova dejās (2006, 2008), dalība pasaules čempionātā šova dejās solo kategorijā, Latvijas mākslas vingrošanas izlases dalībniece

Citi sporta veidi: estētiskā vingrošana, volejbols, daiļslidošana

Mūzika: Maikls Džeksons, Frenks Sinatra, Raimonds Pauls

Kino: Moulin Rouge

Nepiepildīts sapnis: atvērt savu vingrošanas un deju skolu, iemācīties spēlēt klavieres, uzrakstīt grāmatu

No 18.janvāra žurnāls Sports atkal pārdošanā! Jautājiet žurnālu preses tirdzniecības vietās!