Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Bērna kustību prieka sekmēšana

Kustības ir viena no mūsu organisma vitālajām vajadzībām. Palūkojieties uz mazu bērnu: viņš vienmēr ir kustībā. Vai mēs vienmēr ļaujam bērnam apmierināt šo organisma nepieciešamību? Bērnu bieži apsaucam, norājam par to, ka viņš skrien, lec, cenšas kaut kur uzkāpt. Bērni mūs neklausa, un tas ir labi.

Kustības nepieciešamas bērna kvalitatīvai attīstībai. Tās sekmē balsta un kustību aparāta attīstību. Šis process maina organisma formas un funkcijas. Fiziskie vingrinājumi paaugstina visu sistēmu funkcionālās iespējas, kā arī rezistenci pret slimībām. Slimīga izskata bērnam „neveselības” cēlonis bieži vien meklējams kustību trūkumā, un tā sekas ir iekšējo orgānu vāja morfoloģiskā jeb uzbūves attīstība un nepietiekamas funkcionālās rezerves. Katrs kustību ierobežojums ir pretrunā ar bērna bioloģisko dabu un var kļūt par dažādu slimību sākumu. Pirmsskolas vecuma bērniem, lai nodrošinātu organisma fizioloģiskās funkcijas, katru dienu jādod iespēja ne mazāk kā 3 līdz 4 stundas pavadīt kustībās svaigā gaisā.

Kustības pastiprina vielmaiņas intensitāti organismā. Kustoties pieaug skābekļa patēriņš, intensīvāk notiek oksidācijas procesi. Kustības sekmē elpošanas sistēmas attīstību. Tās ietekmē skeleta attīstību. Fiziskā slodze padara kaulus izturīgākus. Labi attīstīta muskulatūra nosaka cilvēka stāju un ir veselības rādītājs. Pareiza stāja labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību un elpošanu un pārējās organisma funkcijas.

No bērnības regulāri un intensīvi nodarbinot skeleta muskulatūru, intensīvas nervu impulsu plūsmas ietekmē pieaug veģetatīvās nervu sistēmas parasimpātiskās daļas aktivitāte un samazinās simpātiskās daļas aktivitāte. Rezultātā — sirds strādā lēnāk un asinsvadi paplašinās, līdz ar to pazeminās arteriālās sistēmas perifērā pretestība. Muskuļu kustība uztur optimālu smadzeņu darbību, aktivizē to un sekmē pārmērīga uzbudinājuma regulēšanu.

Mazkustīgs dzīvesveids ir viens no faktoriem, kas veicina neirozes jeb augstākās neirālās darbības funkcionālu traucējumu rašanos. Kustību apvienošana ar pieaugušā paraugu, interesantu inventāru, ar atbilstošā intonācijā izrunātiem vārdiem un mīmiku veicina bērna emocionalitāti un līdz ar to — intelektuālo attīstību, paātrina valodas apguvi, stimulē arī citus psihiskos procesus un īpašības: domāšanu, atmiņu, uzmanību, gribu. Tas skaidrojams ar to, ka kairinātājs ar receptoriem vienlaikus tiek uztverts vairākās sensorās sistēmās. Fiziski labi attīstītam bērnam ir lielāki garīgā darba potenciāli. Cilvēka galvas smadzenes labāk tiek apgādātas ar asinīm, ja bērns daudz kustas. Mazkustības gadījumā, samazinoties asins apgādei, pirmās cieš tieši kreisās puslodes funkcijas — valoda, abstraktā domāšana.
Pirmsskolas vecuma bērniem viens no fiziskās attīstības rādītājiem ir viņu prasme izpildīt daudzveidīgas kustības, galvenokārt pamatkustības — soļošanu, skriešanu, lēcienus, mešanu, tveršanu, rāpošanu, rāpšanos. Apgūstot šīs prasmes, bagātinās bērnu kustību pieredze, kura ir nepieciešama gan rotaļās, gan dažādās dzīves situācijās un sadzīvē viņu darbībā. Jo bērnam kustību prasmes un iemaņas labāk attīstās, jo vieglāk darboties apkārtējā vidē, jo bērns gan rotaļās, gan saskarsmē ar citiem jūtas drošāks, atbrīvotāks.

Pamatkustībām ir dinamisks raksturs. Pilnveidojoties kustību prasmēm un to lietošanas spējām, bērna organisms tiek norūdīts, nostiprinās balsta un kustību aparāts, attīstās nervu sistēmas regulācijas spējas. Pareiza kustību slodzes un vingrinājumu izvēle atbilstoši bērna spējām paaugstina viņa intelektuālās un fiziskās darbspējas. Pamatkustību un to veidu vingrinājumu dažādība vienlaikus pilnveido un attīsta arī fiziskās īpašības — ātrumu, kustību koordināciju, spēku, izturību un lokanību. Vienlaikus šo darbību laikā bērnam attīstās arī domāšana, uztvere, uzmanība. Bērns, vērojot pieaugušo, apgūst šīs kustības, tiek iegaumēta secība to izpildē, veidojas personiskā pieredze.

Kustību iemaņu pamatā ir nosacījuma refleksi, un tie var veidoties, ja sistemātiski darbojas. Kustību attīstība lielā mērā atkarīga no atbilstošas audzināšanas un mācīšanas. Iegūtās iemaņas pakāpeniski attīstās un pilnveidojas. Nostiprinoties iemaņām, palielinās kustību analizatora loma, muskuļu sajūtas, spēja šo kustību variēt sarežģītākos, mainīgos apstākļos, it sevišķi — kustību rotaļās, kurās bērnam patstāvīgi jāizlemj un jāveic kādas kustības. Veidojot bērnos kustību prasmes, svarīga ir bērna un pieaugušā gatavība sadarbībai, atbilstošos apstākļos radot darbības motīvus, palīdzot bērnam, uzslavējot, labojot kļūdas, tādējādi radot pozitīvu emocionālo fonu. Interese par kustībām, par sportu jāveido, jānostiprina iespējami agrāk — jau no zīdaiņa vecuma. Ļoti svarīgi ir atbalstīt bērnu vēlmes un prasmes pārvarēt dažādus šķēršļus — apskriet, pārlēkt, izlīst, patstāvīgi iztēloties izpildes paņēmienus un veidus atbilstoši konkrētajiem apstākļiem.

Kustību izpildes laikā bērni pilnveido un bagātina emocionālo noskaņojumu. Viņi priecājas par izdošanos. Ja vecāki bērnu uzslavē, atzīst viņu pūles, redz centību un izsaka to, bērni centīsies vingrinājumu izpildīt vēl labāk, vairākkārt patstāvīgi atkārtos labā noskaņojumā. Vai esat kādreiz pavērojuši, redzējuši bērna acis, sejas izteiksmi, emocijas, kad viņš pirmo reizi noķēris mesto bumbu vai iesitis bumbu vārtos, vai pārmetis kūleni, vai pārlēcis ar aukliņu?
Tas ir neizsakāms prieks, lepnums un pārliecība par saviem spēkiem! Šim veiksmīgajam vingrinājumam sekos vēlme vēl kaut ko paveikt, vēl kaut ko iemācīties, ja mēs, pieaugušie, šo iespēju bērniem neliegsim. Tāpēc, vecāki, darīsim visu, lai mūsu bērni augtu kustīgi, veseli un dzīvespriecīgi!

MANIFESTS SPORTA PEDAGOGU DARBĪBAI KOPĀ AR BĒRNU VECĀKIEM

Atrodiet katru dienu 20 līdz 30 minūtes laika sporta nodarbībai, lai pavadītu to kopā ar bērnu, sievu/vīru, un tas uzlabos jūsu ģimenes klimatu. Šīs būs papildu sporta nodarbības jūsu bērnam, kurās pilnveidos pamatprasmes, jo bērnudārzā sporta nodarbība ir īsa — 10 līdz 20 minūtes — un tikai divas reizes nedēļā. Šajās nodarbībās sniedziet bērniem atbalstu un drošības sajūtu — tā ir viena no ģimenes pamatfunkcijām. Šajās nodarbībās veidojas pozitīvas savstarpējās attiecības — starp bērniem (ja ir māsas un brāļi), starp bērniem un vecākiem un vecākiem savā starpā. Arī tev, tēti un māmiņa, ir labi pēc garās darba dienas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, tas relaksē, kā arī uzlabo darbspējas.

Viens no galvenajiem uzdevumiem šīm sporta nodarbībām kopā ar bērniem ir, lai jums pēc kāda laika nav sev jāuzdod šādi jautājumi:

Pa kuru laiku izauga mans bērns? — Viņš izauga tad, kad jūs bijāt aizņemts (ar ko, neatceros!)
Kāpēc mans bērns nemāk lēkt vai rāpot? — Tāpēc, ka neesat to viņam mācījis un darījis kopā ar viņu.
Kāpēc mans bērns nenodarbojas ar sportu? — Jo jūs pats ar sportu nenodarbojaties.
Kāpēc viņš tik bieži slimo? — Jo jūs viņu neesat norūdījis.
Kāpēc viņam ir grūti ar mācībām? — Jo pirmsskolas periodā jūs nenodarbojāties ar bērnu, kad bērns attīstās kopveselumā, — fiziskās aktivitātes kopā ar intelektuāliem uzdevumiem.
Kāpēc viņš melo, neiet uz skolu, slikti mācās? — Tāpēc, ka viņam ir pietrūcis jūsu uzmanības tajā laikā, kad tā bija visvairāk vajadzīga — laikā no dzimšanas līdz sešu gadu vecumam, bet jūs bijāt aizņemti ar naudas pelnīšanu, lai nodrošinātu savam bērnam labu nākotni, bet tas viņam vairs nebūs vajadzīgs.

Lai tā nenotiktu, jums nepieciešams atrast savā aizņemtajā dienas grafikā 30 minūtes un vēlmi kopā ar savu ģimeni mazliet pasportot. Darbojoties kopā ar bērniem, neaizmirstiet:

– paslavēt bērnu par to, ko viņš var izdarīt;
– novērtēt pozitīvi to, kas viņam sanāk;
– izrādīt, ka mīlat viņu, — apmīļojiet, uzsmaidiet, uzsitiet uz pleca, aplaudējiet!
– pasacīt skaļi „Es mīlu tevi” un „Es lepojos ar tevi!”. Ja viņš jums atbild ar to pašu, neaizmirstiet pateikt „Paldies!”;
– pajautāt, ko viņš domā par to, ko pats var izdarīt;
– pajautāt, kā viņš jūtas;
– mudināt viņu vēlreiz izpildīt to, kas viņam sanāk, un to, kas nesanāk;
– ļaut viņam sacensībās uzvarēt;
– ļaut viņam sacensībās arī zaudēt un skaidrojiet, ka vēl ir jāpavingrinās, lai uzvarētu un dodiet iespēju revanšēties.

Ieteikumi fiziskajām aktivitātēm vecākiem kopā ar bērniem:

SOĻOŠANA — ejot uz mājām no bērnudārza.
1. Soļot pa ietves apmali ar turēšanos un bez tās.
2. Soļošana pirms un aiz mammas/tēta/brāļa/māsas.
3. Soļot, augsti ceļot kājas, atdarināt putnus — stārķi, dzērvi.
4. Soļot mūzikas ritmā.

SKRIEŠANA — izmantojiet bērnudārza laukumu, ejot uz mājām! Sacentieties, kurš pirmais aizskries līdz tuvākajam kokam, krūmam, ceļa zīmei! Uzspēlējiet spēli „Sunīši” — viens ķer, otrs bēg! Kad noķer, mainās lomām.

LĒKŠANA — ejot uz mājām no bērnudārza, uzkāpt uz paaugstinājuma (akmens, apmale, kāpnes) un izpildīt lēcienus.
1. Lēcieni uz abām kājām un vienas kājas.
2. Lēcieni pāri priekšmetiem, grāvim.
3. Uzlēcieni un nolēcieni no paaugstinājuma.
4. Lēcieni pa „ciņiem”.

MEŠANA — TVERŠANA — ejot uz mājām, metiet akmentiņus peļķē! Metiet čiekurus tālumā! Izmatojiet dažāda lieluma un smaguma bumbas — metiet grozos, spaiņos, uz sienas uzzīmētos mērķos! Metiet dažāda lieluma priekšmetus, kas atrodas mājās — spilvenus, rotaļlietas, no avīzes izveidotas bumbiņas!

RĀPOŠANA — rāpšanās — rāpošana pa istabu — uz priekšu, atmuguriski, sāniski.
1. Uzrāpšanās uz priekšmetiem — kastes, sola…
2. Izlīšana, izrāpošana zem priekšmetiem — auklas, sola, galda, krēsla, kāpnēm.
3. Pārrāpšanās vai pārlīšana — pār solu, klučiem, spilveniem.
4. Rāpšanās pa slīpām virsmām.
5. Priekšmetu aprāpošana.

RIPINĀŠANA — dažādu priekšmetu ripināšana pa istabu un brīvā dabā (dažādu izmēru bumbas, dažādi priekšmeti) pāros un mērķī.
1.Bumbas ripināšana rāpojot.
2. Bumbas ripināšana pāros.
3. Bumbas ripināšana mērķī.
4. Bumbas ripināšana pa joslu.

VINGRINĀJUMI STĀJAI — vingrojiet no rīta kopā ar bērnu! Izmantojiet sarullētu dvieli, slotaskātu, garu lineālu vai nūju! Var izmantot smilšu maisiņus, klucīšus, vingrošanas apļus, hanteles.

VINGRINĀJUMI PĒDAI — ļaujiet bērnam staigāt basām kājām!
1. Iet pa virvīti, tauvu un nūju ar pielikšanas soļiem un, liekot pēdu pie pēdas.
2. Ar kāju pirkstiem salasīt pogas, mazas mantiņas.
3. Staigāt pa dažādu materiālu segumiem — smiltīm, oļiem…

Dažādu prasmju apvienošana šķēršļu joslā
Lēkšanas klasītes, ko var zīmēt uz asfalta
Esiet gudri, sportiski un mīļi vecāki saviem bērniem!

Inta BULA-BITENIECE, Rasma JANSONE

INFORMĀCIJAS AVOTI:
Jansone R. Sporta izglītība skolā. Rīga: RaKa, 1999. 290 lpp.
Kuzņecova A., Karlovska R. Lēcieni pirmsskolas vecuma bērniem. Rīga: Izglītības soļi, 2006. 65 lpp.
Elnebija I. Pakāpieni bērna attīstībā. Rīga: Pētergailis, 1999. 47 lpp.
Пензулаева Л. И. Оздоровительная гимнастика для детей дошкольного возраста (3-7 лет). Москва: ВЛАДОС, 2001. 127 с.
Пензулаева Л. И. Подвижные игры и игровые упражнения для детей 3-5 лет. Москва: ВЛАДОС, 2003. 108 с.
Šis raksts tapis uz zinātniskā pētījuma „Holistiskā pieeja ģimenes sportā pirmsskolas izglītībā” pamata. Ar šī pētījuma rezultātiem ir iespējams iepazīties LSPA mājaslapā.