Akmeņi, kas ripo

“Man pat prātā nenāca, ka būšu skolotāja, kur nu vēl sporta, bet dzīve izdara savus grozījumus. Bērnudārzā sapņoju kļūt par muzikālo audzinātāju kā mamma, arī tēvs brīvajā laikā spēlēja pūtēju orķestrī. Bet trenere Inta Andrejanova pamanīja manas dotības peldēšanā un prata mani noturēt peldēšanas sportā ilgstoši,” tā par ceļu uz savu profesiju stāsta Latvijas Gada balvas sportā pretendente Valmieras sākumskolas sporta skolotāja Signe Lūsiņa.

“Panākumi peldēšanā tiešām bija — Valmieras izlase, Latvijas izlase, Vissavienības mači un pirmā sacensību pieredze ārzemēs,” turpina Signe Lūsiņa. “Skolas laikā vēlējos kļūt par sporta ārsti, bet Latvijā tajā laikā šīs studiju programmas nebija, bet studēt Igaunijā nevēlējos, tādēļ iestājos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ar mērķi kļūt par peldēšanas treneri. Pēc studijām atgriezos Valmierā. Te brīvas izrādījās tikai sporta skolotāju, ne treneru vietas.

— Kā iemācīt bērniem mīlēt sportu?

— Recepte? Tad jābūt sastāvdaļām! Nepieciešams mazliet drosmes pamēģināt, mazliet čakluma, mazliet neatlaidības, lai pie pirmajām grūtībām neapstātos, mazliet veiksmes, mazliet uzmundrinājuma, mazliet humora. To visu samiksējot, lai, no malas skatoties, šķiet viegli, mīlestība pret sportu būs gatava.

— Jūsu īpašais paņēmiens, kā bērnus rosināt aktivitātēm?

— Pēc labi padarīta darbiņa pienākas balva — klasei tīkama spēle vai aktivitāte. Katra semestra noslēgumā viena stunda ir tā sauktā brīvstunda — klase vienojas par spēli, rotaļu vai aktivitāti. Ļauju no sporta noliktavas paņemt sev tīkamu sporta inventāru un darboties ar to.

— Kad jūs sakāt — šī stunda man izdevās! Kas liecina par to?

— Redzot sārtos bērnu vaigus, gandarījumu par paveikto, patīkamo nogurumu — atslābumu, mierīgumu ķermenī un gaitā, kad stundā darbojušies muskuļi, prāts, emocijas.

— Kā tiekat galā ar skolas sportistiem, kas reizēm sporta stundās ir augstprātīgi, jo prot vairāk nekā citi?

— Ļauju šiem sportistiem spīdēt, jo tas ir viņu nopelns, daudzus gadus trenējoties. Viņi ļoti kvalitatīvi var parādīt citiem skolēniem sava sporta veida elementus, palīdzēt izprast nianses. Klasesbiedri pēc tam viņiem velta aplausus. Tomēr uzmanu, lai viņi nesaslimst ar zvaigžņu slimību, nerada kompleksus citos, ciena skolotāja, tiesneša lēmumus. Stundās viņus ir grūtāk iekustināt, jo viņi ir raduši, ka pēc iesildīšanās seko pamatīgs treniņa darbs, kamēr citi skolēni ir nocietušies pēc kustībām, draiskuļojas un ar šo vieglumu profesionāļus pavelk līdzi.

— Ko darāt ar nepaklausīgiem dauzoņām un lielajiem sliņķiem?

— Sportā tādi labdabīgi palaidņi ir zelta fonds — ļoti enerģiski, tikai jāprot ievirzīt šo enerģiju pareizajā gultnē, atrast pielietojumu. Kā klases līderi — liec tik lietā, nodrošinās kārtību, pamanīs slinkotāju, palīdzēs sakārtot inventāru, nebaidīsies ko pajautāt un uzzināt un vēl pēc gadiem tevi atpazīs, pasveicinās. Vienmēr paturu prātā, ka varbūt sports ir šo palaidņu īstā joma, kur tie ir izveicīgāki par citiem vienaudžiem. Sliņķīšiem — atgādinu: “Tu to dari nevis manis, bet sevis, savas veselības un izskata dēļ. Tad izdari kārtīgi!” Esmu klāt, blakus, sekoju līdzi, topu apnicīgi neatlaidīga, lai bērnam labi.

— Kas sagādā gandarījumu?

— Skolēni, kuri neiet vieglāko ceļu, neatkāpjas grūtību priekšā, bet neatlaidīgi turpina darīt, līdz dažreiz paši ir pārsteigti par savām spējām. Patīk, ka ieguldītās pūles, skaidrojot kādu uzdevumu, rādot, uzmundrinot, atmaksājas. Tas dod apstiprinājumu, ka mācīts, darīts ir tieši tā, kā to vajag bērniem. Man peldētapmācības nodarbībās vienmēr ir gribējies nofilmēt bērnus pirmajā nodarbībā un pēdējā, lai viņi paši pamanītu atšķirību — pirms un pēc.

Gandarījumu sniedz bērnu iniciatīva kustēties, iesaistīties sporta aktivitātes — gan senāk Aigara Fadejeva soļošanas festivālā, gan Valmieras maratonā. Tajā vairākus gadus esam skola ar vislielāko dalībnieku skaitu. Tā ir pašu bērnu vēlme. Bērnu vēlme bija arī iesaistīšanās NBA junioru basketbola turnīrā, dalība hokeja turnīrā Zelta ripa un kā balva Latvijas izlases pārbaudes spēļu vērošana.

— Kā pilnveidojat sevi?

— Turu acis vaļā, pieredzes nekad nevar būt par daudz, un tu nezini, kurā brīdī tā tev būs nepieciešama. Cenšos uzzināt no preses, grāmatām, sarunās ar draugiem, paziņām par aktuālākiem notikumiem sportā, veselīgu dzīvesveidu, psiholoģiju. Smeļos idejas internetā. Galvenais, lai nav tikai un vienīgi sports, jo nepieciešama vispusīga pilnveide. Sanāk katru gadu ko jaunu, nebijušu pamēģināt. Uzsākot darbu sākumskolā, man nepatika zaudējumi skolu futbola sacensībās. Mērķtiecīgi sāku aicināt uz skolu futbola trenerus, rīkojām klašu futbola turnīrus, ļāvām garajos starpbrīžos skolēniem uzspēlēt pagalma futbolu mūsu skolas darbinieku ierīkotajā futbola laukumā. Bija rezultāti!

Arī projektā Sporto visa klase, sadarbībā ar skolas vecāku domes vadītāju esam otro gadu. Šajā mācību gadā jau tajā sporto septiņas klases. Skolēni stāsta par savām sportiskajām veiksmēm, sasniegumiem, rāda medaļas. Arī kolēģi, iesakot pamēģināt, aizraujas un sporta aktivitātes kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

— Vai jūtama saikne starp skolēnu sporta stundās un Latvijas atlētu startu pasaules līmeņa sacensībās?

— Jā, saikne ir. Vienu brīdi skolas sporta topā bija pludmales volejbols, futbols, citreiz BMX un šī sporta veida zvaigznes. Šobrīd lielākā skolēnu interese ir par basketbolu, hokeju, florbolu. Ik pa brītiņam pārrunājam Latvijas sportistu sasniegumus. Skolēni zina, ka sportisti mācās tāpat kā viņi. Pārrunājam, kā jātrenējas, lai sasniegtu vairāk. Tiekoties ar sportistiem, bērni var uzdot jautājumus un saņemt atbildes no profesionālā sportista.

— Kā sadarbojaties ar pašvaldību?

— Ar Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu skolas komanda ļoti daudzos un dažādos sporta veidos ar panākumiem piedalās Valmieras pilsētas un starpnovadu sacensībās, atsevišķos sporta veidos Vidzemes reģionā un pat valsts līmenī. Esam cienīgi konkurenti citām skolām. Ir laba sadarbība ar skolu sporta metodiķi Inetu Zviedri. Kolēģei varu lūgt padomu par dažādiem sporta jomas jautājumiem un aktualitātēm.

— Jūsu aizraušanās ārpus sporta.

— Brīvo laiku veltu aktīvai atpūtai ar ģimeni, radiem, draugiem. Patīk braukt ar velosipēdu, laivot kopā ar ģimeni, kolēģiem. Relaksējos pirts procedūrās, lasot grāmatas, sevišķi detektīvus un grāmatas par vēsturi. Dēla ietekmē interesējos par autotehniku, autosportu. Tas viss palīdz uzturēt možumu. Savs laiks darbam, savs — atpūtai. Mans moto: “Akmeņi, kas ripo, neapsūno!”

Signe LŪSIŅA

Valmieras sākumskolas sporta skolotāja

Dzimusi: 1975. gada 1. februārī Valmierā

Izglītība: Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) — sporta skolotāja un peldēšanas trenere

Darba pieredze: Valmieras Valsts ģimnāzija, Valmieras sākumskola

Sporta aktivitātes: aerobika, fitness, peldēšana

Vaļasprieki: velosports, laivošana ar ģimeni, pirts procedūras, literatūra; fano par Valmieras ORDO basketbola komandu un Valmieras florbola kluba spēlētājiem

Ģimene: dēls Reinis Niks (10 gadi), mācās Valmieras sākumskolā un trenējas peldēšanā