Aiziešana un atnākšana

Airētājiem Latvijā, šķiet, ir ierasts, ka kāpšanu uz pjedestāliem ar apsveikumiem un aplausiem pavada pašu airētāju saime, turklāt arī pēc medaļām sportisti iet, savstarpēji izkārtojoties dažādās kombinācijās. Airēšanas saimē Latvijā sportisti savējos pazīst vaigā, jo jācīnās ne tikai citam ar citu, bet arī visiem kopā. Lielupē 35 vīriešu un 13 dāmu konkurencē tika sadalīti 11 Latvijas olimpiādes medaļu komplekti, un airētāji cer, ka nākotnē viņu uzvarām sekos arī līdzjutēju skatieni.

ŪDENĪ ZUDIS HANDBOLISTS

Vīriešu konkurencē vieniniekos nepārspēts palika Dairis Adamaitis, kurš tuvāko sāncensi Gintu Zundi 2000 metru distancē Lielupes ūdeņos apsteidza par četrām sekundēm. Abiem izdevās nopelnīt arī zeltu pārairu divniekos. Var jau būt, ka Daira kaklā karātos arī trešā medaļa, tomēr tehnisku iemeslu dēļ ieplānotais starts četriniekos viņam izpalika.

Airēšanā 27 gadus vecais Dairis ir kopš 15 gadu vecuma, bet jūlija pirmās nedēļas nogales starti viņa profesionālajā airētāja karjerā nu bijuši pēdējie — sportista ģimenē noticis pieaugums, tāpēc tagad ar pilnu atdevi veltīt sevi tikai sportam vairs nevarot. Sportista karjeru Dairis noslēdz ar Latvijas olimpiādes čempiona titulu. „Gribēju beigt ar vērienu un lai mani atceras,” sacīja Dairis.

Sportista gaitas akadēmiskajā airēšanā sākušās pirms 12 gadiem, kad, esot vēl pusaudzim, gribējies izrauties no lauku dzīves. „Nākot uz airēšanu, tas bija vecums, kad gribējās no laukiem tikt ārā — negribējās vairs dzīvot laukos, jo tur nebija nekāda prieka,” atceras Dairis. Izaicinājumu vadīts, viņš nolēma izmēģināt spēkus airēšanā, vienlaikus mēģinot iekļūt arī Murjāņu sporta ģimnāzijas handbolistu grupā. Tagad Dairis atceras, ka toreiz airēšanā palicis vien sakritības dēļ — atbilde par uzņemšanu handbola klasē nākusi nedēļu vēlāk.

Par spīti šķietamajām nejaušībām sporta veida izvēlē, rezultāti nelika sevi ilgi gaidīt — pasaules U-18 čempionātā Pekinā 2007. gadā četriniekos iegūta bronza. Tad pēc mēģinājumiem startēt vienatnē Dairis kopā ar savu vienaudzi Lauri Šīri sēdušies vienā laivā un divreiz uzvarējuši U-23 čempionātā. „Tas gads vispār bija ļoti veiksmīgs — likās, ka mums jābūt olimpiādē, bet kaut kā zvaigznes nesakrita,” nekvalificēšanos Londonas olimpiskajām spēlēm atceras Dairis. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka airētāja karjera Latvijas līmenim ir diezgan pietiekama.

Uz airēšanas saimes paaudžu nomaiņu Dairis raugās piesardzīgi, sakot, ka rezultāti liecina par vidēju līmeni, bet paši sportisti cīnās vien savā starpā — pagaidām viņš neredzot kādu, kas izlēktu uz priekšu, tomēr arī te viņš nezaudē optimismu, jo nākotne rādīšot. Runājot par savu un airēšanas sporta attīstības nākotni, Dairis, par spīti aktīvā sporta beigām, sevi joprojām redz sporta veida attīstībā — tikai citā veidolā. Viņš nolēmis kļūt par treneri, un šo profesiju viņš apgūs Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Viņa plānos ir izmantot, piemēram, Tūra Nīlsena programmas, ar kuru palīdzību varot kāpināt sportistu sniegumu. Tāpat Dairis palīdzēs arī savam divnieka partnerim Gintam. „Tagad es vairāk palikšu kā treneris, mēģināšu vismaz kaut ko darīt, lai atdotu viņam savu uzkrāto pieredzi, kas ir diezgan liela. Es esmu par viņu ātrāks, un es varu viņam dot to, kāpēc kļuvu ātrāks,” plāno Dairis.

„Vienmēr esmu bijis cīnītājs. Esmu uztrenējis ļoti lielu izturību, un airēšana ir izturības sports. Motivācija ir un, protams, tehnika arī,” savas priekšrocības raksturo Dairis. Arī paša fiziskās dotības — gandrīz divus metrus garš atlētisks augums — noteikti nelika sprunguļus rezultātu sasniegšanā.

Sportā Dairis sevi raksturo kā egoistu — viņaprāt, tikai tā var sasniegt rezultātus, jo sporta veidam ir jāatdod pilnīgi viss. „Tev ir jādomā par to, par mērķi, uz kuru arī jātiecas. Tev ir jābūt lielam egoistam,” ir pārliecināts sportists. Visticamāk — tieši šādas pārliecības dēļ viņš vislabāk startē viens. „Braukt četriniekos traucē mans individuālisms. Varu sēdēt priekšā, lai aiz manis strādā, jo es nevaru pielāgoties nevienam. Tas bijis no laika gala — kad vēl braucu U-18. Es sēdēju aiz muguras, bet treneriem bija grūti jāstrādā, lai mani dabūtu reizē ar visiem,” atceras Dairis.

Savās sporta gaitās Dairis mēģinājis līdzināties tādām airēšanas sporta pasaules zvaigznēm kā Maikam Draizdelam un Olafam Tuftem, kuri ir spēcīgākie vieninieki pasaulē. Dairis uzskata, ka minēto sportistu savstarpējā cīņa ūdenī līdz pat pēdējam smēlienam ir uzmanības un cieņas vērta. Līdz ar to arī pats Dairis mēģinājis vienmēr iet līdz galam, ar airiem laivu dzenot pat ātrāk par 20 kilometriem stundā.

IV Latvijas olimpiādes ātrākais airētājs uzskata, ka nākotnē, ja kādam izdosies pierādīt savus spēkus pasaules līmenī, tāpat kā savulaik to izdarīja Māris Štrombergs, airēšanas sportam ir potenciāls kļūt par atpazīstamu un populāru sportu. „Arī BMX kādreiz nebija ļoti pazīstams, līdz kāds neizrāva un nepierādīja, ka šāds sporta veids ir un ka latvieši var. Cerams, ka šāds scenārijs būs arī airēšanā,” mūsu sarunas nobeigumā saka Dairis.

AMBĪCIJAS DESMITGADEI

Ar Annu Karasu Lielupes krastā runājām vēl pirms gada, kad viņa rotājās ar vairākām Latvijas Jaunatnes olimpiādes medaļām. Tagad arī Latvijas olimpiādē, pašai negaidot, izdevies kļūt par ātrāko airētāju dāmu konkurencē, ļoti pārliecinoši apsteidzot Eiropas čempionāta sudraba medaļnieci Elzu Gulbi. Deviņpadsmitgadīgā Anna, kura tuvāko konkurenti svelmainajā jūlija saulē divu kilometru distancē apsteidza par deviņām sekundēm, kautrīgi saka — šoreiz viņai esot paveicies. „Nav tā, ka es atšķiros no citiem, jo katram var paveikties distancē. Tas atkarīgs no tā, kā strādā treniņos un vai ir izdevīgākais celiņš. Es uzskatu, ka man vienkārši paveicās,” skaidro Anna, piebilstot, ka tomēr neuzskata sevi par laimes lutekli.

Airēšanā Anna ir sešus gadus, tomēr jau tagad jauniete savu nākotni ilgtermiņā plāno saistībā ar šo sportu. Šosezon vēl paredzēts starts Latvijas čempionātā, kā arī saglabātas cerības piedalīties pasaules U-23 čempionātā. Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs Latvijas airētāju nebūs, bet Anna ir optimistiska, ka pēc četriem gadiem kādam Latvijas sportistam spēlēs izdosies nokļūt. Nākamajās olimpiskajās spēlēs Anna pati sevi vēl neredz, pēc astoņiem gadiem — gan. Tad būšot optimālais vecums, lai sasniegtu augstus rezultātus.

Septembrī Anna atsāks studijas LSPA, kur šovasar veiksmīgi pabeigts pirmais kurss. Anna studē par treneri airēšanā un vadītāju sporta jomā. Studijas izrādījušās interesantākas, nekā sākotnēji cerēts, turklāt teorētiskās lekcijas papildina aktīvas fiziskās nodarbības. Studijas palīdz labāk izprast arī pašai savu ķermeni, un tagad Anna var pateikt nosaukumus muskuļiem, kas sāp, un zina, kā sāpes novērst. Ikdienā studijas jāapvieno ar treniņiem, turklāt augstskola atrodas Juglā, bet treniņi notiek Jūrmalā, tā ikdienā sabiedriskajā transportā jāpavada pat trīsarpus stundas.

Arī Anna sevi sportā raksturo kā vienpati. „Man nepatīk pakļauties, varu sēdēt laivā priekšā un aizairēt, bet sēdēt citā numurā man nepatīk,” skaidro sportiste. Viņa atzīst, ka komandas darbam nepieciešams vairāk pacietības, tomēr jau divniekos Annai ir grūtības pieskaņoties partnerim.

Par galveno atpūtu Anna sauc miegu, jo nekam citam īsti nepietiekot nedz laika, nedz arī spēka. Par labu sportam nākas ziedot ļoti daudz — brīvo laiku, draugus. Tagad apkārt Annai veidojies draugu loks ar līdzīgām interesēm. Turklāt arī sportā piedzīvoti jautri notikumi. Piemēram, kādās sacensībās Annai izdevies iebraukt bojā un izkrist no laivas.

Anna ir pārliecināta, ka airēšanas saime turpmāk tikai pieaugs, turklāt jau tagad pozitīvi vērtējama konkurences un sportiskā līmeņa uzlabošanās. Viņa ir pārliecināta, ka airēšanas sportu vajadzētu vairāk popularizēt, lai cilvēki to pamanītu, jo tikai tā varēs kuplināt airētāju un arī to cilvēku saimi, kuri ar interesi apmeklēs airētāju startus dažādās Latvijas vietās.

LATVIJAS IV OLIMPIĀDES PJEDESTĀLS

Dāmas

2000 m.Vieninieki

1. Anna Karasa (Jūrmala) 7:41,95

2. Elza Gulbe (Kandavas nov.) 7:50,38

3. Lana Bračka (Jūrmala) 7:52,91

Bezstūrmaņa divnieki

1. Madara Strautmane (Jūrmala), Elza Gulbe (Kandavas nov.) 8:38,69

2. Ludmila Ivanova (Daugavpils), Olga Svirska (Daugavpils) 8:48,05

3. Lolita Kaufmane (Ikšķiles nov.), Laila Lapiņa (Ikšķiles nov.) 9:17,95

1000 m. Bezstūrmaņa divnieki

1. Ludmila Ivanova (Daugavpils), Olga Svirska (Daugavpils) 3:45,83

2. Velga Gaļanska (Jūrmala), Renāte Līne (Jūrmala) 3:49,50

3. Baiba Strautmane (Jūrmala), Madara Strautmane (Jūrmala) 4:00,96

Pārairu divnieki

1. Lana Bračka (Jūrmala), Elza Gulbe (Kandavas nov.) 3:12,82

2. Anna Karasa (Jūrmala), Jelizaveta Simačeva (Jūrmala) 3:13,29

3. Anda Kundziņa (Jūrmala), Santa Zvilna (Jūrmala) 3:22,35

500 m.Pārairu četrinieki

1. Anna Karasa, Zane Putniņa, Jelizaveta Simačeva, Santa Zvilna (visas Jūrmala) 1:34,13

2. Lana Bračka, Ērika Blumberga, Madara Strautmane (visas Jūrmala), Elza Gulbe (Kandavas nov.) 1:35,05

3. Andra Brinkmane, Kristīne Putniņa (abas Jūrmala), Katrīna Arāja, Anna Rēzija Līne (abas Rīga) 1:41,71

Kungi

2000 m.Vieninieki

1. Dairis Adamaitis (Jūrmala) 6:59,68

2. Gints Zunde (Tukuma nov.) 7:03,73

3. Tits Ralfs Verpakovskis (Rīga) 7:06,75

Bezstūrmaņa divnieki

1. Norberts Duļbinskis (Daugavpils), Artūrs Škutāns (Daugavpils) 7:27,39

2. Kārlis Bileskalns (Jūrmala), Renārs Lasks (Jūrmala) 7:37,75

3. Staņislavs Kirvels (Jūrmala), Vladislavs Kirvels (Jūrmala) 7:42,54

1000 m. Bezstūrmaņa divnieki

1. Norberts Duļbinskis (Daugavpils), Artūrs Škutāns (Daugavpils) 3:21,12

2. Vidis Baltais (Bauskas nov.), Artis Kamols (Bauskas nov.) 3:23,08

3. Staņislavs Kirvels (Daugavpils), Vladislavs Kirvels (Daugavpils) 3:26,75

Pārairu divnieki

1. Dairis Adamaitis (Jūrmala), Gints Zunde (Tukuma nov.) 2:58,04

2. Jānis Igo Niedzviedzis (Jūrmala), Pēteris Viļums (Jūrmala) 3:01,57

3. Jānis Alksnis (Jūrmala), Tits Ralfs Verpakovskis (Rīga) 3:02,79

500 m.Bezstūrmaņa četrinieki

1. Kārlis Bileskalns, Mārtiņš Blumbergs, Renārs Lasks, Pēteris Viļums (visi Jūrmala) 1:32,86, 2. Kaspars Golmeisters, Jānis Igo Niedzviedzis (abi Jūrmala), Egnārs Rožinskis, Gints Zunde (abi Tukuma nov.) 1:35,62

3. Vjačeslavs Gorins, Mihails Korņilovs, Aleksejs Lavrenovs, Vladimirs Pupels (visi Daugavpils) 1:36,19

Pārairu četrinieki

1. Mārtiņš Blumbergs, Kaspars Golmeisters, Jānis Igo Niedzviedzis, Pēteris Viļums (visi Jūrmala) 1:26,36,

2. Jānis Alksnis, Kalvis Kazaks, Ģirts Sokolovs (visi Jūrmala), Tits Ralfs Verpakovskis (Rīga) 1:26,88

3. Jānis Jaunzems, Mārtiņš Ļabis, Oskars Ansis Ruģelis (visi Jūrmala), Ričards Kļaviņš (Rīga) 1:29,96