Mammu, gribu uz olimpiskajām spēlēm!
Vānē, nelielā ciematiņā netālu no Kandavas, vēl nesen par airēšanu neviens nerunāja. Taču kopš pērnā gada vasaras vānenieku sarunās šis sports tiek pieminēts pat biežāk nekā basketbols vai hokejs. Tagad vānenieki zina, ka gaišmatainā Gulbju meitene dūšīgi airē gan pasaulē, gan Eiropā un kļuvusi pat par kontinenta junioru čempioni.
Elza pamazām sāk pierast pie intervijām. Jau pērn pēc daudziem negaidītās ceturtās vietas pirmajās Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Singapūrā, daudzi pievērsa uzmanību jaukajai, dabīgi blondajai meitenei. Viņa ir gana precīza atbildēs, prot raiti pastāstīt par savu ceļu sportā, nekautrējas skaļi nosaukt savu mērķi.
DODIET MAN LODI!
Elza kopš agras bērnības bijusi ļoti dzīvīga — skrējusi, lēkusi, rāpusies kokos. Mamma Sigita, kura arī piedalās sarunā, stāsta, ka jau puncī jutusi, ka bērns būs ļoti kustīgs. Bērnībā mazo Elžuku nācies ķert pa visām malām. Māte domā, ka no tēva Gvido meitai ticis spēks un pamatīgums, bet no viņas — apņēmība un enerģiskums.
Mazajā Vānē īpašas sporta nodarbības nav bijušas — tik vien kā sporta stundās. Paticis spēlēt volejbolu, piedalīties visos sporta veidos. Meitene atceras, ka reiz novada skolu sacensībās dzirdējusi, ka var pieteikties arī lodes grūšanas sacensībās. Bez skolotājas ziņas gājusi, pieteikusies un… uzvarējusi, kaut arī par lodes grūšanu līdz tam neko nav zinājusi.
Lai meiteni ieliktu prognozējamos rāmjos, māte meitu sūtījusi uz Kandavas mūzikas skolu, kur Elza mācījusies akordeona spēli. Arī ar panākumiem, piedalījusies pat starptautiskos konkursos ārzemēs. Vēl dziedājusi korī, dejojusi tautas dejas. Otrdienās, kad parasti notika dažādi sporta pasākumi, meitai bijušas arī mūzikas nodarbības. Dažkārt nācies tieši no stadiona doties uz mūzikas klasi un ķerties pie akordeona.
Tāpat otrdienās sporta dēļ nācies izlaist mājturības stundas. Elza esot bijusi priecīga, jo adīt un tamborēt licies par daudz garlaicīgi.
Iespējams, ka Elzu gaidītu mūziķes karjera, taču reiz kārtējās volejbola sacensībās Cērē liktenis atsūtīja pieredzējušo akadēmiskās airēšanas treneri Benitu Ceriņu, kura veselīgajā lauku jaunatnes pulkā meklēja nākošos airētājus. Trenere pavēroja, pakonsultējās ar sporta skolotājiem un uzaicināja vairākas meitenes. Padomāt piekrita vairākas, bet uz pārbaudījumiem Murjāņu filiālē Jūrmalā ieradās tikai Elza. Iestāšanās konkurss viņai nelikās smags, kaut arī pirmo reizi bija jāsēžas speciālā airēšanas trenažierī, jānoskrien pusotrs kilometrs, jālec no vietas, jādemonstrē vēdera preses spēks.
Elza eksāmenu izturēja, kaut arī vairākām pieredzējušajām trenerēm likās, ka sapņu meitenēm jābūt nedaudz garākām (Elza gan nekāda mazā nav — 1,75 m), bet ja nu tik ļoti grib… Arī vecāki, redzot meitas dotības, saprata, ka sportā ceļš varētu izvērsties interesantāks un panākumiem bagātāks, piekrita, ka akordeons tiek nolikts malā.
ESMU VIENINIECE
Pirmā iepazīšanās ar laivu likās gana interesanta. Likās diezgan neparasti, kā šaurajā un garajā laivā var sasēsties četras meitenes un airēt. Sākumā trenere rādījusi, no kuras puses laivā iekāpt, kur turēties.
Tā lieta aizgājusi. Elza stāsta, ka kritusi esot tikai vienu reizi, kad atraisījies airu stiprinājums. Tas bija aprīlī, un pelde ledainajā ūdeni vēl tagad uzdzen drebuļus. Elza ātri sapratusi, ka viņai patīk airēt vienai. Tiesa, airēt iznāk arī divniekos, taču airēt vienai ir daudz patīkamāk. Reizē tā ir arī lielāka atbildība, jo neveiksmes vai kļūdas gadījumā vari vainot tikai pati sevi, nevajag meklēt vainu citās komandas biedrenēs.
Pirmie lielākie panākumi Elzai atnāca pērn, kad, pirmoreiz startējot pasaules jauniešu čempionātā (tās viņai bija pirmās lielās starptautiskās sacensības vispār), meitene — daudziem par pārsteigumu — finišēja piektā.
Elza ir priecīga, ka tieši viņas sportiskās karjeras sākumā notikušas jaunas sacensības – pirmās Jaunatnes olimpiskās spēles, kuras risinājās tālajā Singapūrā. Liels bija Latvijas delegācijas un mājās palikušo prieks, ka Elza izcīnīja godpilno ceturto vietu. Līdz bronzas medaļai pietrūka nieka tiesa.
Māte atceras, ka, sagaidot zvanu no meitas, viņas pirmie vārdi bija — man viss patīk, es gribu startēt lielajā olimpiādē!
PALDIES LAIVAI
Elzas nodomi ir cieši un nemainīgi — startēt olimpiskajās spēlēs. Meitenei tikko palika 18 gadi. Pieredze rāda, ka lielākos panākumus akadēmiskajā airēšanā gūst 25 līdz 30 gadu vecumā. Sacensībās sekmīgi startē sievietes, kuras ir pat vairāku bērnu mātes.
Elza vēl mācās skolā un par saviem mērķiem runā reāli — spēles Londonā vēl nebūs viņas, kaut iespējas pacīnīties par ceļazīmi tā kā būtu, bet ir lietas, kuras nav vērts sasteigt. Vispirms jāgūst pieredze.
Šogad Eiropas junioru čempionātā mūsu Elzu jau minēja starp favorītēm. Meitene stāsta, ka tas uzdzina nelielu satraukumu, drebuli. Tiesa, viņa godam tika ar to galā un uzvarēja pārliecinoši.
Pasaules junioru čempionātā, kurš notika olimpiskajā kanālā Ītonā, konkurence bija daudz lielāka, jo Eiropā nestartēja vācietes, kuras gadiem ilgi diktē noteikumus akadēmiskajā airēšanā.
Par bronzas medaļu prieks (uzvarēja vāciete, otrā bija īriete), taču aculiecinieki stāsta, ka Elzai neesot paveicies ar celiņu, jo tur visvairāk traucējis sānu vējš. Meitene gan filozofiski piebilst, ka ar to šis sporta veids ir interesants, ka jācīnās ne tikai ar pretiniecēm, bet arī ar dabas apstākļiem, kuri ne vienmēr tev uzsmaida.
Lai gan Elza tikai trešo sezonu sēž laivā, viņai izveidojies jau savs pirmsstarta rituāls, kas palīdz koncentrēties gaidāmajam startam. Stundu iepriekš viņa dodas pie laivas, kura arī pašai arī jānes. Pārbaudījusi, vai viss ir savās vietās, viņa to noglāsta un klusiņām noskaita Tēvreizi. Tad nedaudz paskrien, pavingro, lai turpinātu iesildīšanos ūdenī. Parasti lielajos kanālos šai nodarbei ir savs kanāls (tā ir arī olimpiskajā Ītonā), taču citās vietās tas reizēm ir tik šaurs, ka vieniniekam bijīgi jāraujas maliņā, kad pretim nāk astoņnieks.
Pēc finiša, pat ja tas nav bijis pārāk veiksmīgs, viņa vienmēr pasaka paldies laivai, jo tā nekad viņu nav pievīlusi. Elza ievērojusi, ka lielvalstu sportisti pret savu inventāru izturas nesaudzīgi — sabeigs šo laivu, būs nākamā. Latvijas labākajiem airētājiem tādas iespējas nav, Elza brauc ar astoņus gadus vecu laivu.
GAIDU PIRMOS ŪDEŅUS
Sezona praktiski ir galā. Elza stāsta, ka jāgatavojas skolai, ziemas sezonai, kas airētājam nozīmē garus mēnešus bez ūdens. Fiziskie pamati jaunajai sezonai tiek likti tieši ziemā. Sporta zālēs, airēšanas trenažieru zālē, arī Majoru slidotavā.
Trenere Elita Krūmiņa teic, ka viņa cenšoties, cik varot, lai vienmuļais ziemas darbs būtu pēc iespējas interesantāks. Ar Elzu viņai lielu problēmu neesot, jo meitene vienmēr ir dzīvespriecīga, ļoti enerģiska un katrā nodarbē prot atrast to odziņu, kas ļauj nodarbības padarīt saistošas. Ļoti noderot viņas muzikālā izglītība, jo viņai piemīt lieliska ritma izjūta, precizitāte.
Par nākotnes plāniem, trenere izsakās reizē optimistiski un piesardzīgi. Nākamgad meitenei būs jāstartē Eiropas U-23 meistarsacīkstēs un jāsacenšas ar trīs četrus gadu vecākām meitenēm. Jaunības gados šī starpība ir ļoti jūtama un jaunākajiem reti izdodas uzreiz ielauzties vadošo airētāju pulkā. Trenere domā, ka tas arī parādīs, cik stiprs un mērķtiecīgs ir meitenes raksturs.
Gan trenerei, gan Elzai ir skaidrs, ka daudz jāpieliek jebkurā airēšanas sastāvdaļā — jāpalielina izturība, jāuzlabo un jāpadara racionālāka tehnika, jāgūst pieredze. Tieši tas ir visgrūtāk izdarāms, jo mūsu airētājiem ir maz iespēju piedalīties lielajās regatēs. Savulaik labākie sportisti sezonu varēja sākt agrāk siltāku zemju ūdeņos, tagad pašu mājās jāgaida ledus iešana.
Elza stāsta, ka ziemu pārdzīvos ar domu, kad nāks pavasaris un atkal varēs noglāstīt savu laivu. Iedvesmot to jauniem startiem.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
Elza GULBE
Airētāja
Dzimusi: 1993. gada 14. jūnijā Tukumā
Augums: 175 cm
Izglītība: beigusi Vānes pamatskolu, mācās Murjāņu sporta ģimnāzijas 12. klasē, beigusi Kandavas mūzikas skolas akordeona klasi
Sporta gaitas: trenējas akadēmiskajā airēšanā kopš 2008. gada
Treneri: pirmā trenere Benita Ceriņa, pašlaik — Elita Krūmiņa
Sportiskie panākumi: Eiropas junioru čempione (2011. g.), bronzas medaļa pasaules junioru čempionātā, 4. vieta Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Singapūrā (2010. g.)
Vaļasprieks: dejošana, volejbols
