Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Par gribēšanu uzvaras nepiešķirsPar gribēšanu uzvaras nepiešķirs

Latvijas izlases basketbolisti Eiropas čempionātu finālturnīros pēdējos gados ierasti ieņem dalītu 13. vietu, taču līdzjutēju atmiņās paliek ne tikai dzeltenās preses apraksti par spēlētāju paveikto ārpus laukuma, bet arī publicitātes speciālistu izlolotie saukļi. Pirms diviem gadiem Polijā Tagad vai nekad beidzās ar neveiksmi un diskvalifikācijām, šogad 31. augustā Šauļos trenera Ainara Bagatska vadītā komanda centīsies īstenot citu mērķi — Mēs gribam cīnīties par Latviju.

Pēdējos četros čempionātos Zviedrijā, Serbijā, Spānijā un Polijā Latvijas basketbolisti aizvadīja pa trim spēlēm, neiesaistoties labākā duča cīņās. Šogad mūsu valstsvienībai garantēti pieci mači. Tas gan nenozīmē, ka tiek prognozēts sekmīgākais starts pēdējo 10 gadu laikā, bet gan Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) noteiktās izmaiņas Eiropas čempionātu finālturnīru norisē. Iepriekš finālturnīrā spēlēja tikai 16 labākās izlases, šogad — 24 komandas. Lietuva bija gatava uzņemties papildu tēriņus un rūpes, lai Eurobasket 2011 pie teikšanas tiktu arī Latvija un Polija, kas kvalifikācijas turnīrā savās apakšgrupās ieņēma ceturto vietu.
Ja treneris Bagatskis, veidojot sastāvu, šaubījās par kādu spēlētāju, viņš nereti ieskatījās pasēs, atsijājot gados vecākos spēlētājus, tādēļ Latvijas valstsvienībai šis būs pieredzes gūšanas čempionāts. Ja iepriekšējos čempionātos iekļūšanai otrajā posmā varēja pietikt arī ar vienu uzvaru, tad turnīrā Lietuvā viss ir daudz skarbāk. Pēc pirmā posma augstu vietu un olimpisko ceļazīmju kārotāju skaits saruks tieši uz pusi — cīņā paliks pa trim izlasēm no sešu komandu lielajām apakšgrupām. Varianti iekļūšanai labāko divpadsmitniekā varētu sākties tikai pēc vismaz divām uzvarām!

OLIMPISKIE MĒRĶI UN NBA LOKAUTS

Līdz ar Eiropas čempionāta dalībvalstu skaita palielināšanu līdz 24 izlasēm turnīrs risināsies gandrīz trīs nedēļas. Tomēr daudzas pasaules līmeņa zvaigznes ir gatavas doties uz Lietuvu, lai palīdzētu savām izlasēm cīņā par 2012. gada Londonas olimpisko spēļu ceļazīmēm. Šo apņēmību palielina arī tas, ka formāli jau skaidrs, ka Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonas nesāksies laicīgi. Līdz ar to septembrī nevienam NBA pārstāvim nenāksies iesaistīties klubu treniņnometnēs.
Londonas olimpiskajās spēlēs basketbola turnīrā startēs mājiniece Lielbritānija un 2010. gada pasaules čempione ASV, bet par pārējām 10 vietām notiks cīņa visos kontinentos.
Eurobasket 2011 tiks izspēlētas divas ceļazīmes uz Londonu, pie kurām tad arī tiks abas finālistes. Protams, pastāv teorētiska iespēja, ka Lielbritānija iekļūst finālā un tad vietu olimpiskajās spēlēs nodrošinās arī trešās vietas īpašniece.
Tomēr Lietuvā notiks arī spraiga cīņa par trešo līdz sesto vietu, jo šīs četras izlases iegūs tiesības piedalīties olimpisko kvalifikācijas spēļu turnīrā, konkurējot par trim ceļazīmēm uz Londonu ar trim Amerikas, divām Āzijas, divām Āfrikas un vienu Okeānijas pārstāvi.
Jāpiebilst, ka citu kontinentu labāko komandu kvotas uz Londonu tiek sadalītas šādi — olimpiskajās spēlēs garantēti startēs arī Āfrikas čempiones, Āzijas un Okeānijas čempiones, kā arī divas labākās izlases no Amerikas zonas.

GRŪTI TRENIŅOS, VIEGLI KAUJĀ?

Klasisko atziņu, ka smagi treniņi atnes panākumus kaujās, šogad diez vai varētu attiecināt uz Latvijas valstsvienību, izvērtējot izredzes Eiropas čempionāta finālturnīrā Lietuvā. Tas tāpēc, ka latviešus Šauļos sagaida mači ar Francijas, Serbijas, Itālijas, Vācijas un Izraēlas basketbolistiem.
Lai arī pēdējās nedēļās pirms Eiropas čempionāta starta Francija savainojumu dēļ palika bez Ronija Turiafa un Antuāna Diota, taču franči ir apņēmības pilni cīnīties par vietu olimpiskajās spēlēs. Francijas pārliecību vairo tas, ka tās komandu braši cīņās ved NBA zvaigzne Tonijs Pārkers, kurš vēl pirms nepilnas nedēļas sabēra 24 punktus Serbijas grozā. Par to, cik liela nozīme ir NBA līmeņa spēlētājam komandā, varēja pārliecināties visi pirmdien Arēnā Rīga, kad gruzīns Zaza Pačulija pārbaudes spēlē pret Latviju guva 42 (!) punktus. 29 minūtēs Pačulija realizēja 14 no 17 divpunktniekiem un visus 14 soda metienus.
Vācijas valstsvienība pagaidām nepārliecina sāncenšus ar savu sniegumu, taču nav šaubu, ka NBA čempions Dalasas Mavericks sastāvā Dirks Novickis katrā mačā Šauļos gūs vairāk nekā 14 punktus. Tieši tik pieticīgs Novickis bija Grieķijā notikušā pārbaudes turnīra spēlē pret Turciju. Otrs NBA pārstāvis Kriss Keimens guva 16 punktus. Šie augumā varenie spēlētāji sagādās ne mazums problēmu Latvijas valstsvienībai, kurā nav tādu parametru basketbolistu.
NBA spēlētāji būs arī Itālijas un Serbijas sastāvos, Izraēla likmi liks uz Eirolīgas turnīros rūdītajiem basketbolistiem, bet Latvijas komanda uz Šauļiem dosies ar saukli Mēs gribam cīnīties par Latviju. Mūsu valstsvienības popularizēšanas kampaņas autori liek uzsvaru uz trijiem, viņuprāt, lielākajiem vaļiem — Jāni Strēlnieku, Rihardu Kuksiku un Dairi Bertānu. Puiši redzami televīzijā, internetā un plakātos, kas aicināja uz pārbaudes mačiem Latvijā.
Ja Kuksiks un Strēlnieks godu būt par valstsvienības simboliem apliecina arī ar darbiem, tad Bertānam vēl noteikti nāksies atrast savu vietu komandā. Kādreiz kārtību izlases rindās varēja ieviest, piemēram, Uvis Helmanis, šajā iesaukumā vectēva loma atvēlama 1982. gadā dzimušajam Jānim Blūmam. 22. augusta spēle ar Gruziju apliecināja, ka Latvijas valstsvienībā, kurā vairs nav tādu gara auguma augsta līmeņa spēlētāju kā Andris Biedriņš vai Kaspars Kambala, atkal atgriezīsies perimetra spēlētāju laiki. Saspēles vadītāji varēs ne tikai dot piespēles, bet arī veidot labu uzbrukuma situāciju paši sev. Jau iepriekš pieminētajā mačā ar Gruziju abi saspēles vadītāji Blūms un Strēlnieks guva vairāk nekā pusi punktu — 41 no 79.

AR DZINTARA PALĪDZĪBU

Pirms četriem gadiem Spānijā turnīrs notika buļļa, bet pagājušajā čempionātā Polijā — varenā sumbra zīmē. Lietuvieši nav gājuši dzīvnieku iemīto taku un par savu talismanu izvēlējušies dzintarpuiku Amberi, uzsverot, ka tieši dzintars ir šīs valsts basketbola panākumu atslēga. Pastāv pat nostāsts, ka katrs lietuviešu jaunais basketbola talants pirms debijas kādā jauniešu izlasē saņemot dzintara gabaliņu veiksmei.
Pēc Lietuvas kandidatūras apstiprināšanas par 2011. gada Eiropas čempionāta organizatori kaimiņvalsts basketbola leģenda Arvīds Sabonis atzinis, ka viņš joprojām veiksmes piesaistīšanai izmantojot reiz saņemto dzintara gabaliņu. Lai arī dzintars ir viens no Latvijas galvenajiem suvenīriem, taču par šādām tradīcijām pašmāju basketbolā nav dzirdēts. Iespējams, ka tieši Šauļos treneris Bagatskis un debitantiem pilnā izlase sāks jaunu ēru Latvijas basketbolā.
Renārs BUIVIDS

Latvijas valstsvienības kandidāti

Edgars JEROMANOVS
Dzimis: 18.04.1986.
Augums: 188 cm
Ampluā: saspēles vadītājs
Debija izlasē: 25.07.2008.
Spēles/punkti kopā: 24/89
Spēles/punkti EČ: 6/25
Klubs 2010./2011.: Arhelaos (Grieķija)

Jānis BLŪMS
Dzimis: 20.04.1982.
Augums: 190 cm
Ampluā: saspēles vadītājs
Debija izlasē: 01.06.2002.
Spēles/punkti kopā: 83/570
Spēles/punkti EČ: 19/121
Klubs 2010./2011.: Bizkai Basket (Spānija)

Jānis STRĒLNIEKS
Dzimis: 01.09.1989.
Augums: 190 cm
Ampluā: saspēles vadītājs
Debija izlasē: 10.07.2010.
Spēles/punkti kopā: 19/188
Spēles/punkti EČ: 8/82
Klubs 2010./2011.: BK Ventspils

Dairis BERTĀNS
Dzimis: 09.09.1989.
Augums: 193 cm
Ampluā: aizsargs
Debija izlasē: 10.07.2010.
Spēles/punkti kopā: 19/83
Spēles/punkti EČ: 8/36
Klubs 2010./2011.: VEF Rīga

Akselis VAIROGS
Dzimis: 11.08.1985.
Augums: 195 cm
Ampluā: aizsargs/uzbrucējs
Debija izlasē: 12.08.2011.
Spēles/punkti kopā: 4/8
Spēles/punkti EČ: –
Klubs 2010./2011.: BK Ventspils

Mareks JUREVIČUS
Dzimis: 17.01.1985.
Augums: 198 cm
Ampluā: aizsargs/uzbrucējs
Debija izlasē: 25.07.2008.
Spēles/punkti kopā: 31/130
Spēles/punkti EČ: 10/43
Klubs 2010./2011.: Liepājas lauvas

Rihards KUKSIKS
Dzimis: 17.07.1988.
Augums: 202 cm
Ampluā: uzbrucējs
Debija izlasē: 10.07.2010.
Spēles/punkti kopā: 19/198
Spēles/punkti EČ: 8/106
Klubs 2010./2011.: Arizona State (ASV)

Artūrs BĒRZIŅŠ
Dzimis: 12.06.1988.
Augums: 204 cm
Ampluā: uzbrucējs
Debija izlasē: 03.08.2011.
Spēles/punkti kopā: 5/21
Spēles/punkti EČ: –
Klubs 2010./2011.: BK Ventspils

Lauris BLAUS
Dzimis: 16.02.1990.
Augums: 204 cm
Ampluā: centra spēlētājs
Debija izlasē: 03.08.2011.
Spēles/punkti kopā: 4/12
Spēles/punkti EČ: –
Klubs 2010./2011.: BK Ventspils

Dāvis BERTĀNS
Dzimis: 12.11.1992.
Augums: 207 cm
Ampluā: uzbrucējs
Debija izlasē: 12.08.2011.
Spēles/punkti kopā: 4/9
Spēles/punkti EČ: –
Klubs 2010./2011.: Olimpija (Slovēnija)

Mareks MEJERIS
Dzimis: 02.09.1991.
Augums: 207 cm
Ampluā: uzbrucējs
Debija izlasē: 03.08.2011.
Spēles/punkti kopā: 2/3
Spēles/punkti EČ: –
Klubs 2010./2011.: Liepājas lauvas

Rolands FREIMANIS
Dzimis: 21.01.1988.
Augums: 208 cm
Ampluā: uzbrucējs
Debija izlasē: 06.08.2009.
Spēles/punkti kopā: 27/146
Spēles/punkti EČ: 8/45
Klubs 2010./2011.: Lobe Huesca (Spānija)

Andrejs ŠEĻAKOVS
Dzimis: 08.11.1988.
Augums: 208 cm
Ampluā: centra spēlētājs
Debija izlasē: 10.07.2010.
Spēles/punkti kopā: 13/54
Spēles/punkti EČ: 5/28
Klubs 2010./2011.: VEF Rīga

Mārtiņš MEIERS
Dzimis: 20.01.1991.
Augums: 208 cm
Ampluā: centra spēlētājs
Debija izlasē: 03.08.2011.
Spēles/punkti kopā: 4/24
Spēles/punkti EČ: –
Klubs 2010./2011.: Liepājas lauvas

Izmantota Latvijas Basketbola savienības apkopotā informācija. Spēles/punkti EČ — ieskaitītas gan Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles, gan finālturnīra mači

2011. GADA EIROPAS ČEMPIONĀTS
A grupa (Panevēža)
Polija, Lielbritānija, Turcija, Lietuva, Spānija, Portugāle.
B grupa (Šauļi)
Itālija, Izraēla, Francija, Latvija, Vācija, Serbija.
C grupa (Alīta)
Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Horvātija, Melnkalne, Grieķija, Somija.
D grupa (Klaipēda)
Bulgārija, Gruzija, Krievija, Ukraina, Beļģija, Slovēnija.

EČ B GRUPAS KALENDĀRS
Trešdiena, 31. augusts
Serbija — Itālija plkst. 15.15
Francija — Latvija plkst. 17.45
Vācija — Izraēla plkst. 21.00
Ceturtdiena, 1. septembris
Latvija — Serbija plkst. 15.15
Izraēla — Francija plkst. 17.45
Itālija — Vācija plkst. 21.00
Piektdiena, 2. septembris
Serbija — Izraēla plkst. 15.15
Latvija — Itālija plkst. 17.45
Francija — Vācija plkst. 21.00
Svētdiena, 4. septembris
Izraēla — Latvija plkst. 15.15
Itālija — Francija plkst. 17.45
Vācija — Serbija plkst. 21.00
Pirmdiena, 5. septembris
Izraēla — Itālija plkst. 15.15
Latvija — Vācija plkst. 17.45
Serbija — Francija plkst. 21.00

LATVIJAS IZLASES BASKETBOLISTI 2009. GADA EIROPAS ČEMPIONĀTA FINĀLTURNĪRĀ
(Spēlētājs, spēles, divpunktnieki, trīspunktnieki, soda metieni, atlēkušās bumbas uzbrukumā+aizsardzībā, punkti, punkti vidēji)
Kaspars Kambala 3, 71, 28/14, 0/0, 28/23, 5+10, 51, 17,0
Kristaps Janičenoks 3, 96, 13/3, 17/8, 16/10, 2+6, 40, 13,3
Andris Biedriņš 3, 89, 21/10, 0/0, 11/2, 10+25, 22, 7,3
Armands Šķēle 3, 64, 15/7, 8/2, 6/2, 3+2, 22, 7,3
Jānis Blūms 3, 53, 7/3, 12/4, 2/2, 1+5, 20, 6,7
Kristaps Valters 3, 84, 9/2, 12/3, 14/7, 1+13, 20, 6,7
Uvis Helmanis 3, 63, 0/0, 11/2, 2/2, 1+4, 8, 2,7
Ernests Kalve 2, 30, 1/0, 1/0, 6/2, 1+2, 2, 1,0
Artūrs Štālbergs 3, 40, 3/0, 3/0, 4/2, 1+3, 2, 0,7
Aigars Vītols 3, 10, 0/0, 1/0, 0/0, 0+2, 0, 0
Latvija 3, 600, 97/39, 65/19, 89/52, 29+75, 187, 62

VISU EIROPAS ČEMPIONĀTU LAUREĀTI
Gads (valsts), 1. vieta, 2. vieta, 3. vieta, Latvija
2009. (Polija), Spānija, Serbija, Grieķija, 13.—16.
2007. (Spānija), Krievija, Spānija, Lietuva, 13.—16.
2005. (Serbija), Grieķija, Vācija, Francija, 13.—16.
2003. (Zviedrija), Lietuva, Spānija, Itālija, 13.
2001. (Turcija), Dienvidslāvija, Turcija, Spānija, 8.
1999. (Francija), Itālija, Spānija, Dienvidslāvija, —
1997. (Spānija), Dienvidslāvija, Itālija, Krievija, 16.
1995. (Grieķija), Dienvidslāvija, Lietuva, Horvātija, —
1993. (Vācija), Vācija, Krievija, Horvātija, 10.
1991. (Itālija), Dienvidslāvija, Itālija, Spānija, —
1989. (Dienvidslāvija), Dienvidslāvija, Grieķija, PSRS, —
1987. (Grieķija), Grieķija, PSRS, Dienvidslāvija, —
1985. (Vācija), PSRS, Čehoslovakija, Itālija, —
1983. (Francija), Itālija, Spānija, PSRS, —
1981. (Čehoslovakija), PSRS, Dienvidslāvija, Čehoslovakija, —
1979. (Itālija), PSRS, Izraēla, Dienvidslāvija, —
1977. (Beļģija), Dienvidslāvija, PSRS, Čehoslovakija, —
1975. (Dienvidslāvija), Dienvidslāvija, PSRS, Itālija, —
1973. (Spānija), Dienvidslāvija, Spānija, PSRS, —
1971. (Vācija), PSRS, Dienvidslāvija, Itālija, —
1969. (Itālija), PSRS, Dienvidslāvija, Čehoslovakija, —
1967. (Somija), PSRS, Čehoslovakija, Polija, —
1965. (PSRS), PSRS, Dienvidslāvija, Polija, —
1963. (Polija), PSRS, Polija, Dienvidslāvija, —
1961. (Dienvidslāvija), PSRS, Dienvidslāvija, Bulgārija, —
1959. (Turcija), PSRS, Čehoslovākija, Francija, —
1957. (Bulgārija), PSRS, Bulgārija, Čehoslovakija, —
1955. (Ungārija), Ungārija, Čehoslovakija, PSRS, —
1953. (PSRS), PSRS, Ungārija, Francija, —
1951. (Francija), PSRS, Čehoslovakija, Francija, —
1949. (Ēģipte), Ēģipte, Francija, Grieķija, —
1947. (Čehoslovakija), PSRS, Čehoslovakija, Ēģipte, —
1946. (Šveice), Čehoslovakija, Itālija, Ungārija, —
1939. (Lietuva), Lietuva, Latvija, Polija, 3.
1937. (Latvija), Lietuva, Itālija, Francija, 6.
1935. (Šveice), Latvija, Spānija, Čeho