Neatlikt uz vēlāku laiku
Latvieši izsenis strikti pieturējušies pie šīs patiesības.
Airētāji nav izņēmums. Tieši šogad vajadzētu izcīnīt vismaz kādu olimpisko
ceļazīmi, lai jau nākamo gadu varētu trenēties bez nevajadzīga satraukuma un
pilnvērtīgi gatavoties startam Pekinā.
Par airēšanas sporta dienām un nedienām saruna ar federācijas
ģenerālsekretāru Juri Šteinertu. Viņš arī Specializētās airēšanas sporta
skolas direktors.Šogad pasaules čempionātā tiks izcīnītas lielākā daļa olimpisko
ceļazīmju. Atlikušās tiks sadalītas nākamgad Lucernā mirkli pirms Pasaules
kausa pirmā posma. Jau tagad Juris ir pārliecināts, ka galvenais pretendents uz
startu Pekinā varētu būt Kristaps Bokums. Protams, ja vien pēkšņi kāds sagādātu
īpašu pārsteigumu un arī pietuvotos pretendentu pulkam. Airēšanā tomēr pēkšņi
reti kas notiek.
Latvijā ar šo sporta veidu nodarbojas Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā un
Daugavpilī. Airētāji, kuri joprojām aktīvi dodas treniņos un sacīkstēs, ir
vismaz trīs simti, veterāni – gandrīz divi simti. Valsts kausa izcīņas
sacīkstes, kas risinās četros posmos, notiek vieniniekiem un bezstūrmaņa
divniekiem. Sezonas atklāšanas sacensībās vieniniekos nepārspēti palika Santa
Zvilna un Lauris Šīre, divniekiem – Kārlis Cekuls/Edgars Boitmanis.
Valsts čempionāts notiks vasaras izskaņā vieninieku, pārairu
divnieku un četrinieku, kā arī bezstūrmaņa divnieku un četrinieku sāncensībā.
Šosezon mūsējiem gaidāmi starti pasaules jauniešu, junioru un pieaugušo
čempionātos. Nesen notika spēku samērošana starptautiskā konkurencē, kad
sportisti startēja starptautiskā junioru regatē Brestā, piedaloties vienpadsmit
valstu pārstāvjiem. Septiņpadsmit un astoņpadsmit gadu veco atlētu vidū sudraba
medaļas izcīnīja Latvijas pārairu četrinieks – Lauris Šīre/Uldis Odiņš/Dairis
Adamaitis/Mārtiņš Pēterfelda. Viņi varētu pretendēt uz līdzdalību kādā no
pasaules meistarībām.
Kurš mēros ceļu uz Pekinu?
– Pirmās olimpiskās ceļazīmes veiksminieki saņems jau šoruden
Minhenē, kur risināsies pasaules čempionāts.
– Esmu pārliecināts, šis ir izšķirošais gads. Lielākās cerības
saistām ar Kristapu Bokumu. No sacīkstēm Vācijā uz Pekinu tiks vienpadsmit
vieninieki. Vēlāk no Eiropas sportistiem atlases mačos nākamgad ceļazīmi iegūs
vēl divi atlēti. Neaizmirsīsim, ka Vecajā kontinentā šajā klasē ir gandrīz visi
stiprākie airētāji. Starptautiskās Olimpiskās komitejas nostādne mūsu sporta
veidā ir – pēc iespējas lielāka reģionu pārstāvniecību, un sportiskais
rezultāts nereti nav tik būtisks. To jau var redzēt, kā šie iepriekš pieminētie
vienpadsmit sportisti cīnās par vadošajām vietām, pārējie – par krietni
tālākām.
– Atgādināsim lasītājiem Kristapa Bokuma paveikto iepriekšējos
gados.
– Pasaules pieaugušo čempionātā pirmoreiz viņam pamatīgi neveicās.
Mocījās ar smagu vīrusu, kas izraisīja augoņus. Augsta temperatūra, taču no
starta nevēlējās atteikties. Var jau saprast, ka mērots tik tāls ceļš uz
Japānu, nauda ieguldīta, tomēr šīs ciešanas nebija tā vērtas. Nevienam taču
nebūtu bijis jātaisnojas, turklāt profesionāļi saprastu. Arī otrajā pasaules
čempionātā Kristaps netika stiprāko desmitniekā.
– Cik liels ir pasaules stiprāko atlētu pārsvars vieniniekos pār
Kristapu Bokumu?
– Katros mačos situācija ir visai atšķirīga. Kristaps ir
fantastiski azartisks cilvēks. Taču, kā tas nereti gadās, cilvēki, kuriem ir
apbrīnojamas darba spējas un fiziskie dotumi, ne vienmēr maksimāli to spēj
realizēt tehnikā. Kristaps visu dara ar spēku, taču airēšana nav tikai spēks.
Ja tā būtu, viss izrādītos gauži vienkārši: iesēdini laivā, teiksim, jebkuru
svarcēlāju un – uz priekšu! Tehniku apgūt nav vienkārši, tam nepieciešams
laiks, iespējams, jāmeklē nestandarta ceļi. Laiva sver četrpadsmit kilogramu,
plus vēl sportista svars. Jārod pēc iespējas ideālāka saskaņa, lai neizjauktu
laivas slīdējumu, jābūt lieliskai izjūtai kā peldētājam ar ūdeni,
basketbolistam ar bumbu. Nianses ir miljoniem. Kasparam ir tikai divdesmit
četri gadi, un viņa spožākā olimpiāde noteikti būs nākotnē.
– Viņš ir otrs garākais pasaules airētājs vieniniekos, un
Kristapam tika gatavota īpaša laiva?
– Lielajām firmām ir savas iestrādnes – veidnes, sagataves, kas nav
mūžīgas, bet ir ilglaicīgas lietošanā. Viss izrēķināts konkrētu airētāju svara,
auguma, pēdas un roku garumam. Atliek vien atrast atbilstošu matricu, un darbi
var sākties.
-Viņam laiva pirkta pirms diviem gadiem. Cik ilgs mūžs tai varētu
būt?
– Laiva aizvilks vēl līdz pāris olimpiskajām spēlēm. Ja nenotiks
ekstragadījumi, tās ir ļoti ilgbraucošas.
– Pasaulē ir neskaitāmi piemēri, kad īstos brieduma gados vīri
vēl aizairē līdz nozīmīgu sacensību medaļām.
– Lielisks piemērs ir 42 gadu vecais igaunis Juri Jansons, kurš
gatavojas savām kārtējām olimpiskajām spēlēm. Turklāt viņš nav vienīgais.
– Vairāki mūsu airētāji jau šogad lidos uz Pekinu.
– Tās nebūs pirmsolimpiskās nedēļas cīņas, kā agrāk ierasts, bet
gan pasaules jauniešu čempionāts. Starptautiskā federācija tā izlemj jau
vairākus gadus, dodot iespēju talantīgajiem iemēģināt olimpisko kanālu,
treneriem gūt nepārvērtējamu pieredzi. Un te vairs nedrīkst knapināties ar
naudu, jo šī sacīkstes ir mūsu nākotnes vārdā.
Aiziet, neredzot iespēju
– Kāpēc neviens Latvijas sportists nestartēja Pasaules kausa
izcīņas pirmajā posmā?
– Airēšanas sezona mūsu apstākļos sākas vēlu. Uz ūdens varam
iziet aprīlī. Ne jau velti citzemju atlēti vēlākais februārī brauc trenēties uz
ūdens, lai izpildītu vēlamo apjomu, lai atjaunotu ūdens izjūtu, kustību, lai to
automatizētu. Tas nav kā uz trenažiera, kur nejūti nianses. Tas pieļauj
monotonu, rupju darbu, iedod kustības pamatu, bet nedod izjūtu. Nav iespējams
saprast, vai laiva šādā situācijā uzņem to, ko esi iedevis. Ja ar to vien
pietiktu, Kristaps būtu pasaules labāko sešniekā, ja ne pat trijniekā. Līdz
pasaules čempionātam viņam paredzēti starti vietējās sacensībās, kā arī vienā
Pasaules kausa posmā. Lieliski, ja varētu piedalīties visos posmos, bet, lai to
realizētu, jau februārī bija jāiet uz ūdens. Kāpēc tā notiek, objektīvi iemesli
ir dažādi. Arī tas, ka Kaspars šovasar absolvē augstskolu. Nākotnē viņš vēlas
būt profesionālajā armijā.
– Latvijas airētāji no pasaules jauniešu un junioru čempionātiem
regulāri atgriezušies pat ar visspožākajām godalgām. Taču šodien titulu
pretendentu vairs nav tik daudz.
– Pēdējos gados no airēšanas aizgājuši astoņpadsmit (!)
daudzsološi un talantīgi sportiski. Kādēļ? Lielākā daļa, beigusi mācības
Murjāņu sporta internātskolas filiālē, nerod iespēju turpināt treniņus. Daudzi
izvēlas studijas un brīvajā laikā arī strādā. Airētāju vidū nav ļoti labi
situētu vecāku atvases. Pa kuru laiku trenēties? Lai varētu vien trenēties,
katram kā minimums nepieciešami trīssimt latu mēnesī. Ne visiem iespējams šādas
finanses atrast. Prieks, ka Ligita Kaviere un Liene Bertašus ieguva stipendiju
mācībām ASV augstskolās, līdz ar to
airēšanai viņas nav zudušas. Vien žēl, ka, piemēram, Ligita studentu mačos
startē astoņniekā, kas nav viņas specialitāte. Liene pērnā gada beigās sāka
studijas. Abas ir augstskolu vadošajās komandās Ligita, iespējams, gatavosies
U23 pasaules čempionātam. Tas nozīmē, ka
secen varētu iet pieaugušo meistarsacīkstes. No junioriem ierindā
palikuši vien pieci seši sportisti. Iestrādes jau ir, tomēr tuvākajos gados nez
vai ir iemesls cerēt uz iepriekšējo sezonu lieliskajiem rezultātiem. Nav
iespējams katru gadu iekļūt pasaules stiprāko sešniekā vai pat medaļniekos,
līdz ar to secen iet valsts finansiālais atbalsts. Tieši tādēļ, lai paildzinātu dzīvi sportā,
jāmēģina pretendēt uz sportistu stipendijām Amerikā.
– Jaunākās paaudzes airētāji ar nepacietību gaida septembri.
– Majoros beigušies rekonstrukcijas un renovācijas darbi. Tas nozīmē,
ka Murjāņu sporta internātskolas filiāle no Jaundubultiem pārceļas uz šo
labiekārtoto un moderno kompleksu. Mācoties tik lieliskos apstākļos, jaunajiem
atlētiem būs vēl lielāks stimuls sasniegt arī augstus sportiskos rezultātus.
Māra JURŠEVICA
