Vienreizēja, nepārspējama, izcila. Vienkārši — Uļa

Latvijai ir daudz sporta zvaigžņu, izcilību, pasaules un olimpisko
čempionu. Tomēr, šķiet, neviens un neviena no viņiem savos sasniegumos nevar
līdzināties ar leģendāro Uļjanu Semjonovu – basketbolisti, kas savā sporta
veidā veica īstu revolūciju un vēl tagad daudzās pasaules vietās ir neaizmirsts
elks.

Slava turpinās

Starptautiskā basketbola federācija (FIBA) šo gadu pasludināja par sieviešu
basketbola gadu. Protams, šajā sakarā netiek aizmirsts arī Uļjanas Semjonovas
vārds, jo tieši Uļa kļuva par pirmo dāmu no Vecā kontinenta, kas 1993. gadā
tika uzņemta pasaules basketbola slavas zālē Springfīldā (ASV). "Toreiz
Springfīldā uzmanības centrā galvenokārt bija trīs personas – izcilie
Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāji Džūliuss Īrvings un Bils
Voltons, bet dāmu vidū neapšaubāmi dominēja Uļa, kas patiesībā ir vesels
basketbola laikmets," atceras sporta žurnālists Armands Puče, kas 1993. gadā
bija klāt Uļjanas Semjonovas uzņemšanas ceremonijā pasaules basketbola slavas
zālē. "Protams, mūsu basketbola zvaigznei tas bija liels pārdzīvojums, jo tādā
formā pēc karjeras beigšanas viņa vēl nekad dzīvē nebija saņēmusi pateicību.
Svinīgā atmosfēra, basketbola muzejs, cilvēku uzmanība. Tas bija pavisam kas
cits, nekā apbalvošana pēc sporta sacensībām vai prēmēšana par sasniegumiem,
kas Uļai jau bija ierasta lieta."

"Sakarā ar šo braucienu uz Springfīldu man spilgtā atmiņā palikuši vēl divi
atgadījumi," turpina Puče. "Pirmais ir nedaudz komisks. Bostonā dzīvojām
kopmītņu veida viesnīcā. Tolaik modē nāca tostermaizes, un, protams, arī mums
tādu gribējās nogaršot. Tikai neviens īsti nezināja, kā tādas izcept. No rīta
Uļa kā pati čaklākā jau bija uzcēlusies pirmā un kaut kur jau sadabūjusi
tostētāju. Sagriezusi visu nepieciešamo, viņa ielika divas maizes šķēles
aparātā, taču laikam jau kaut kas nenostrādāja, jo grauzdētas šķēles no tā
neizlēca ne pēc trim, ne pēc četrām minūtēm. Toties visu istabu sāka piepildīt
biezi dūmi. Atrāvām vaļā logu, durvis uz koridoru, taču tie nekļuva mazāki.
Turklāt koridorā nostrādāja dūmu detektors un sāka skanēt sirēna. Uļa ātri
attapās, paķēra dvieli, un metās koridorā izdzenāt dūmus tieši ap detektoru,
lai vismaz pārtrauktu spalgo skaņu. Tad nu iztēlojieties skatu – vairāk nekā divus
metrus gara sieviete ar dvieli rokā vicinās pa dūmiem, bet tieši tajā brīdī
atvērās kaimiņu istabiņas durvis… Man tā liekas, ka uz sliekšņa sastingušais
amerikānis tobrīd nodomāja, ka viņam bez maksas demonstrē vakardienas
piedzīvojumu filmas turpinājumu… Otrais bija jau Ņujorkā, kur Uļai bija pirms
NBA komandu "Knicks" un "Hornets" spēles simboliski bija jāiemet bumba laukuma
centrā. Uļa par godu šim notikumam bija uzvilkusi baltu žaketi. Pirms šīs
procedūras sēdējām pirmajā rindā, kur, protams, bija augsta līmeņa apkalpošana.
Trīsreiz garām nogāja apkalpotāji ar uzkodām un kafiju. Laikam jau uzbāzīgā
piedāvāšana nostrādāja, un Uļa nolēma paņemt vienu tasi kafijas. Protams, tūlīt
pat krūzīte apgāzās un viss saturs izlija uz baltās žaketes… "Es ar tādu
traipu nekur neiešu," viņa noskumusi paziņoja. Mēģināju Uļu visādi pārliecināt,
līdz beidzot gandrīz ar varu nācās viņu izstumt arēnā, kuras tribīnēs sēdēja 20
000 līdzjutēju. To traipu vispārējā sajūsmā neviens pat nepamanīja…"

Atkal Springfīldā

1999. gadā Semjonova tika iekļauta pasaules basketbola slavas zāles ievada
ceremonijas 25 dalībnieču skaitā. "Es par Semjonovu zināju ļoti daudz," par
Uļas ierašanos Springfīldā un viņas sagaidīšanu Starptautiskās basketbola
federācijas (FIBA) interneta mājas lapā fibaeurope.com
savās atmiņās dalās pasaules basketbola slavas zāles programmu direktore Nana
Elroda. "Ieskaitot daudzos ASV izlases treneru un spēlētāju stāstus, protams,
arī Bilija Mūra atmiņas. Viņš 1976. gadā Monreālā, olimpisko spēļu finālmačā vadīja
ASV valstsvienību. Mūrs teica, ka pēc pirmā puslaika Uļjana Semjonova esot
varējusi mierīgi doties uz garderobi pārģērbties, jo starpība bijusi jau tik
liela, ka to diez vai varētu atspēlēt divās spēlēs… Tomēr viņa turpinājusi
gūt punktu pēc punkta."

"Mēs Springfīldā pavadījām Uļu no lidostas uz viesnīcu," turpina Elroda.
"Iegājusi savā istabā, viņa tūlīt atlaidās gultā, taču kājas palika ārpus
tās… Mēs uz karstām pēdām gribējām sagādāt viņai citu gultu, taču Uļa tūlīt
pat atteicās – nē, nē, ir jau labi, ir labi. Mēs mēģinājām viņu pierunāt, taču
izcilā sportiste kategoriski palika pie sava. Tas bija tik mīļi no viņas puses.
Uļjana noteikti bija nedēļas nogales lielākā zvaigzne. Mēs bijām uzaicinājuši
25 cilvēkus, kuri visi bija pelnījuši šo godu, taču viņa vienkārši pati par
sevi ieņēma centrālo vietu – gluži kā centra spēlētājs basketbola laukumā."

Eiropas slavas zālē

Šā gada vasaras sākumā Latviju pāršalca ziņa, ka divi mūsu basketbolisti –
Uļjana Semjonova un Valdis Valters – ir nominēti uzņemšanai Starptautiskās
basketbola federācijas slavas zālē. Galīgā izvēle tomēr krita uz Uļu, kurai
tagad 12. septembrī Madridē būs jāpiedalās svinīgajā ceremonijā. Jāpeibilst, ka
kopā ar Semjonovu iekļaušanai Slavas zālē tika
nominēti vēl 11 basketbolisti, četri treneri, trīs amatpersonas, kā arī viens
cilvēks par ieguldījumu basketbolā.

Cilvēks, kuru nevar aizmirst

Uļas fenomens ir atstājis neizdzēšamas atmiņas daudziem cilvēkiem visās
pasaules malās. "Es vienmēr atcerēšos viņu kā izcilu basketbolisti, izcilu
centra spēlētāju, ļoti gudru basketbola laukumā, ar perfektu izpratni par
spēles niansēm," stāsta bijušais PSRS izlases galvenā trenera asistents Sergejs
Černovs, kura vadībā Semjonova spēlēja 1986. gada Labas gribas spēlēs. "Viņa
pirms katra mača smagi strādāja treniņos, darbojās individuāli. Semjonova
netika aizmirsta pat pēc sportistes karjeras beigšanas 1989. gadā. Atceros, ka
sporta inventāra firma "Adidas" vēl četru gadu laikā pēc tam ik pa brīdim
atsūtīja uz Maskavu speciāli viņai izgatavotos 53./54. izmēra apavus."

"Es uzreiz kļuvu par Semjonovas fani, kad 1976. gadā ieraudzīju viņas spēli
televīzijas translācijā," atceras bijusī Kanādas izlases zvaigzne Beva Smita,
kas divreiz tikusies ar Semjonovu laukumā aci pret aci. "Uzreiz sapratu, ka šī
spēlētāja iemieso sevī labāko, kas jebkad ir bijis sieviešu basketbolā. Viņa
kļuva par manu elku, kuram centos līdzināties."

Nenosedzama spēlētāja

210 cm (dažādos avotos viņas augums variē līdz pat 213 cm) garā Uļjana
Semjonova sāncensēm praktiski bija nenosedzama. "Viņa lieliski meta, turklāt
vēl ar kreiso roku," atceras Somijas izlases spēlētāja Lea Hakala. "Semjonova
izmantoja āķa metienu, kas praktiski nebija nosedzams, kā arī izcīnīja visas
atlēkušās bumbas. Zinot, ka viņas komanda spēlēs uz savu centru, gandrīz bez
uzmanības tika atstātas citas pretspēlētājas, bet arī tad mēs nespējām Uļjanu
apturēt viņas auguma pārsvara dēļ. Ja viņas komandas biedrenes bija pamanījušas
precīzi Semjonovai piespēlēt, vairs lielas jēgas no segšanas nebija. Varējām
jau gatavoties gala auta izmešanai."

Ar smaidu pret rupjībām

Uļas augums sieviešu basketbolā padarīja viņu neuzvaramu un būtībā
revolucionizēja šo sporta veidu, liekot arī sāncenšiem daudz meklēt un strādāt
ar gara auguma spēlētājām. Semjonovas pārākums dažās sāncensēs radīja arī
skaudību – viņas pret "laipno centru" nekautrējās spēlēt rupji. "Dažas
pretspēlētājas nekautrējās likt lietā pret Semjonovu rupjības," turpina Hakala.
"Turklāt tiesneši arī daudz ko izlikās neredzam. Viņi droši vien nodomāja:
"Semjonova ir tik liela. Vai tad šo nieka dunku viņa vispār sajutīs?" Tomēr
Uļjana nekad neatļāvās uz rupjību atbildēt ar to pašu.

"Visās līdzīgajās spēlēs oponentes zem groza Semjonovu centās gan pagrūst,
gan kā citādi traucēt viņai spēlēt, neievērojot noteikumus," atceras Černovs.
"Reizēm tas Uļu sarūgtināja, reizēm viņa pat pēc mača raudāja. Taču nekad
neatļāvās atbildēt ar to pašu. Viņa bija ļoti korekta un jauka spēlētāja."

Pieskāriens fenomenam

Reizēm, dzīvojot tepat Latvijā, mēs pat īsti nepazināmies, ar ko esam
bagāti, kādas izcilas personības dzīvo mums līdzās. Tāpēc reizēm jāieklausās
arī citu valstu cilvēku teiktajā. "Man bija izdevība iepazīties ar Semjonovu
1991. gadā Latvijā, pirmssezonas turnīrā," atceras kādreizējā Francijas
basketboliste Janika Suvrē. Tagadējai FIBA mārketinga direktorei gan nekad
pašai neiznāca spēlēt pret Semjonovu laukumā. "Es viņu ieraudzīju un nodomāju –
ārprāts, es taču tepat sev blakus redzu dzīvu leģendu! Es gribēju pati savām
rokām aptaustīt rokas, kas spējušas gūt vairāk nekā 15 000 punktu. Es piegāju
viņai klāt un teicu – vai varu apskatīt tikai vienu jūsu roku? Kad ieliku savu
plaukstu viņējā, atkal sajutos kā bērnībā, kad pieaugušie gribēja paspiest manu
roku… Es pēc tam visās malās meklēju iespēju uzzināt ko vairāk par šo
spēlētāju. Es viņu vienmēr atcerēšos kā ļoti, ļoti jauku lēdiju."

Šodien Uļjana Semjonova joprojām ir saistībā ar sportu. Viņa turpina vadīt
Latvijas Olimpiešu sociālo fondu, kura priekšgalā ir kopš 1991. gada. Tikko kā
Izcilajai Latvijas basketbolistei veikta gūžas operācija, pēc kura bijusī
sportiste jūtas labi un, cerams, drīz atgriezīsies ierindā.

UĻJANA SEMJONOVA Par…

…leģionāriem Latvijas klubu basketbolā

* Es esmu kategoriski pret! Lai spēlē mūsējie! Kāpēc mums jātrenē citu
valstu izlašu spēlētāji un spēlētājas, un vēl jāmaksā viņiem nauda? Pēc tam,
turklāt, viņu izlases vēl mūs, ņem, un apspēlē… Vismaz labi, ka vīriešu
basketbolā ir parādījušās vairākas komandas, citādi mūsu pašu sporta skolu
audzēkņiem pēc to beigšanas vispār nebūtu kur likties. Es vēl varētu saprast
daudzo viesspēlētāju klātbūtni, ja mēs spēlētu tādās sacensībās kā Eirolīga.
Vai arī, ja kāds Latvijas klubs "iegādātos" patiešām izcilu slavenību ar NBA
klubu pieredzi. Tad – jā! Bet mums par lielu naudu ir savākti, piedodiet par
izteicienu, spēlētāji no "sētas komandām". Pašu basketbolistiem, kas ir ar
viņiem līdzās, uzspiestās konkurences dēļ tagad trīc rokas, jo jācīnās par vietu
sastāvā, un tāpēc viņi arī neko prātīgu parādīt nespēj. Rezultātā mūsu komandas
zaudē. Ja reiz pirkt – tad patiešām kārtīgu zvaigzni!

…Latvijas vīriešu izlases izredzēm 2007. gada Eiropas čempionātā

* Kārļa Muižnieka trenētajai vīriešu komandai nav sevišķi paveicies ar
grupas izlozi – jāspēlē pret favorītiem Spāniju un Horvātiju. Turklāt spāņi
nākamgad būs čempionāta saimnieki. Esmu pati spēlējusi Spānijā, un tāpēc zinu,
ko nozīmē karstasinīgie spāņu līdzjutēji. Portugāle gan noteikti mūsējiem jāuzvar
un jāiekļūst nākamajā kārtā. Tikai, vai mēs spēsim ko nopietnu paveikt pret
komandām, kas stāsies pretī pēc tam? Jebkurā gadījumā – vēlu mūsējiem veiksmi.

…Latvijas sieviešu izlases izredzēm 2007. gada Eiropas čempionātā

* Mūsu meitenēm, manuprāt, ir daudz lielākas izredzes nekā puišiem. Man
patīk, kā spēlē izlases jaunais modelis. Basketbolistēm varbūt nav lielas
pieredzes, spēlējot kopā. Toties kā viņas cīnās… Par katru bumbu, par katru
laukuma kvadrātcentimetru. Cepuri nost! Ar raksturu un cīņassparu vien var
daudz ko sasniegt. Tad nemaz nevajag kaut kādu "pārgudro basketbolu" – pietiek
ar katras spēlētājas individuālo meistarību. Un, ja katra izlases dalībniece
cīnās no sirds, tad neizpaliek arī labs komandas sniegums visām kopā.

…Latvijas sieviešu izlases labāko spēlētāju apvienošanu vienā klubā

* To jau sen bija jāizdara, un es esmu neskaitāmas reizes par to runājusi
ar visāda ranga amatpersonām. Tā taču būtu kolosāla komanda, kas turklāt varētu
spēlēt visaugstākajā Eiropas līmenī. Par to cilvēkiem, kas ir atbildīgi par
naudas sadalīšanu, vajadzētu nopietnāk padomāt. Citādi šobrīd gandrīz visi
līdzekļi tiek vīriešiem, bet gaidītie rezultāti izpaliek.

…sevi

* Ko es tur daudz teikšu… Jaunāka jau vairs nekļūstu – tas nu katram
skaidrs. Sportam un citām norisēm līdzi sekoju galvenokārt ar televīzijas
palīdzību. Cik varu un spēju – tik arī cenšos palīdzēt.

UĻAS rekordi

* Karjeras laikā kopā izcīnījusi 45 medaļas (FIBA versija).

* 15 reizes uzvarējusi bijušās PSRS čempionātā.

* 4 reizes uzvarējusi bijušās PSRS Tautu spartakiādē.

* 11 reizes uzvarējusi Eiropas čempionvienību kausa izcīņā (no 1968. līdz
1975. gadam 8 reizes pēc kārtas, tad vēl 1977., 1981. un 1982. gadā).

* Liliānas Ronketi kausa ieguvēja (1987. gadā).

* No 1970. līdz 1985. gadam atzīta par Latvijas populārāko sportisti 12
reizes.

* 10 reizes uzvarējusi Eiropas čempionātā sievietēm (no 1968. līdz 1985.
gadam izcīnīja 10 zelta medaļas pēc kārtas).

* Divkārtējā olimpiskā čempione (1976. gadā Monreālā un 1980. gadā
Maskavā).

* Trīskārtēja pasaules čempione (1971., 1975. un 1983. gadā).

* Karjeras laikā guvusi vairāk nekā 15 000 punktu.

* 1975. gadā Rīgas TTT sastāvā guva 54 punktus Eiropas čempionvienību kausa
izcīņas spēlē pret "Geas" (Itālija).

* 1976. gada Monreālas olimpisko spēļu basketbola turnīra finālā guva 32
punktus, palīdzot PSRS izlasei pārspēt ASV valstsvienību.

* 1993. gadā kā pirmā sieviete no Eiropas tika uzņemta pasaules basketbola
slavas zālē Springfīldā.

* Rekords, kuru diez vai kāda cita basketboliste jelkad spēs atkārtot – 18
sezonas (!) pēc kārtas starptautiskajās sacensībās Semjonova izlases sastāvā nezaudēja
nevienu spēli.

* Paši izcilākie Semjonovas sasniegumi sportā ierakstīti pasaules Ginesa
rekordu grāmatā.

Jānis ERENBERGS