Ar bumbu un diplomu

VEF basketbola skolas audzēknis Artūrs
Piļkēvičs pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijā atgriezies ne tikai ar ASV
augstskolas diplomu kabatā, bet arī ar lielu vēlmi spēlēt basketbolu kādā no
Latvijas vadošajiem klubiem. Nepilnus 24 gadus vecais Piļkēvičs vēl pirms
atgriešanās bija nonācis VEF veidotāja Valda Valtera redzeslokā, taču
uzbrūkošais aizsargs savu izvēli nesasteidz.

Piļkēvičs pašlaik
individuāli trenējas, lai būtu pietiekami augstā sportiskā formā.

„Pēc
atgriešanās Latvijā biju pat pārsteigts, ka mans uzvārds bija parādījies
saistībā ar Valda Valtera izveidoto VEF komandu, jo līdz tam neviens nebija
kontaktējies ar mani," sarunā ar Sportu atklāj
Artūrs Piļkēvičs. „Pašlaik trenējos individuāli, dažreiz arī kopā
ar izlases kandidātiem, kuri laicīgāk par citiem atsākuši treniņus sporta zālē.
Protams, man kā VEF basketbola skolas audzēknim sapņa piepildījums būtu
spēlēšana augsti profesionālā klubā, kas nestu VEF vārdu. Pagaidām gan tiek
sperti tikai pirmie soļi kluba atdzimšanā."

Latvijas
basketbolā Piļkēvičs nav bijis piecus gadus, kurus aizvadīja gan Vācijā, gan
ASV. Pirms došanās uz ārzemēm Artūrs vēl paspēja uzspēlēt arī trenera Jāņa
Rimbenieka vadītajā VEF/LSPA, palīdzot tai 2002. gadā izcīnīt Latvijas
Basketbola amatieru līgas čempionu titulu. Pēdējo reizi Latvijas izlases kreklu
Piļkēvičs uzvilka tālajā 1999. gadā, kad U-16 izlases sastāvā izcīnīja piekto
vietu Slovēnijā notikušajā Eiropas čempionāta finālturnīrā. Toreizējā kadetu
izlasē Artūrs spēlēja kopā ar pašreizējiem valstsvienības kandidātiem Armandu
Šķēli, Kristapu Janičenoku un Gati Jahoviču.

„Joprojām
darbojos otrā vai trešā numura pozīcijā, kas bieži vien tiek saukta par
uzbrūkošo aizsargu," stāsta Piļkēvičs. „Amerikā
gan dažbrīd izmantoju situāciju, kad mani sedz augumā mazāks sāncensis, lai
dotos spēlēt groza tuvumā, saņemtu bumbu ar muguru pret grozu. Tā noteikti bija
vērtīga pieredze."

Lai
arī pirmais interesi par Piļkēviču izrādīja Valdis Valters, tomēr šāds
basketbolists varētu noderēt arī kādam spēcīgākam klubam. Kas tad īsti noteiks
Artūra izvēli?

„Tas
noteikti nebūs kāds aģents," uzsver Piļkēvičs. „Vēl no Vācijas laikiem man ir pazīstams basketbola aģents, kurš
man ieteica iespēju robežās pašam noteikt savu basketbola karjeru, jo tik daudz
zināšanu jau esot, lai kārtīgi izpētītu līguma punktus pirms tā parakstīšanas. Gan
fiziskajā, gan psiholoģiskajā jomā esmu gatavs pretendēt uz vietu labākajos
Latvijas klubos, lai spēlētu SEB Baltijas basketbola līgā, iespējams, arī
Eiropas kausos."

Latvijā
ir ne mazums basketbolistu, kuri atgriezušies pašmāju basketbolā pēc studijām
ASV. Savukārt Piļkēviča ceļojums maršrutā Latvija-Vācija-ASV-Latvija nav
tipisks.

„2002. gadā VEF/LSPA
sastāvā pārspēlēs par vietu Latvijas Basketbola līgā zaudējām Policijas BK.
Tieši tad arī nāca piedāvājums no Vācijas," atceras basketbolists. „Bija iespēja izmēģināt spēkus Vācijas
bundeslīgas klubā Brandt Hagen, taču
trīs dienas pirms sezonas sākuma lauzu kāju. Rehabilitācijas procesam bija
nepieciešami divi mēneši, pēc kuriem man nācās pāriet uz šī kluba otro komandu BG Hagen, kas spēlēja otrajā bundeslīgā. Lai arī vācu valodu nepārvaldīju,
tomēr nebija lielu grūtību ar integrāciju komandā, jo to vadīja amerikāņu
treneris un sastāvā bija ļoti maz vāciešu. Gada laikā tomēr man izdevās apgūt
arī vācu valodu, savas zināšanas apstiprinot ar eksāmena nolikšanu. Pašam par
pārsteigumu ar to bija pietiekami, lai iekļūtu Dortmundes universitātē. Tas
bija labākais variants, jo no rītiem studēju, bet vakaros trenējos un spēlēju,
saņemot pietiekami naudas dzīves nodrošināšanai."

Pēc divu gadu
studijām Dortmundē Piļkēvičs nevis kā basketbolists, bet gan kā sekmīgs
students apmaiņas programmas ietvaros nonāca ASV.

„Hāgenas klubā
strādāja amerikāņu treneri, kuri mani aicināja meklēt variantus basketbola
stipendijai ASV, taču viss notika tieši pretēji," nokļūšanu ASV komentē Artūrs.
„Pats gan pāri okeānam ļoti
nerāvos, taču universitātes profesors mani pārliecināja. Tā es tiku pie
bezmaksas studijām Ogltorpas universitātē, bet pēc nokļūšanas basketbola
komandas Petrels treneru redzeslokā –
arī pie bezmaksas dzīvošanas un ēšanas. Tas bija milzīgs ieguvums, jo šāda tipa
privātajās universitātēs izmaksas ir ļoti lielas. Vēl sporta skolas laikā mans
treneris Jānis Rimbenieks ieteica apvienot basketbola spēlēšanu un mācības. Pēc
tam viss beidzās ar loģisku iznākumu – vienā rokā bumba, bet otrā rokā diploms
par augstāko izglītību. Pat Amerikā ar pārliecību nevarēju atbildēt uz
jautājumu – kas man ir svarīgāks."

Lai arī Ogltorpas
komanda spēlēja tikai NCAA trešajā divīzijā, tomēr Artūrs ir pārliecināts par
pietiekami augsto sportisko līmeni.

„Koledžas basketbola
treneris sadalījumu divīzijās skaidroja šādi – pirmajā divīzijā cīnās
universitātes, kur ar basketbola stipendiju palīdzību tiek savākti labākie
basketbolisti, bet trešajā spēlē komandas, kuru pārstāvētajās augstskolās
pirmajā vietā tomēr ir akadēmiskās vērtības. Savukārt otrajā divīzijā ir ne
šis, ne tas," stāsta Piļkēvičs. „Ja
arī varētu apšaubīt trešās divīzijas sportisko līmeni, tad noteikti to nevarētu
teikt par darbu treniņos. Mācību grafiks izveidots tā, lai tas netraucētu
treniņiem, kuru ilgums sasniedza pat piecas stundas dienā."

Lai arī bija
perspektīvas darba uzsākšanai kādā no universitātē iegūtajām specialitātēm,
tomēr Piļkēvičs nolēma nepalikt ASV.

„Pēc augstākās
izglītības saņemšanas Amerikā paveras daudz iespēju uzsākt strādāšanu
pietiekami labā darbā. Turklāt piedāvātā alga ir pietiekami liela, lai varētu
domāt, piemēram, par mašīnas pirkšanu, kredīta ņemšanu mājai. Ir iespējams ļoti
ātri sakārtot dzīvi, taču esmu pārliecināts, ka man Amerikā būtu pārāk
garlaicīgi," spriež Artūrs. „Ļoti
vēlējos atgriezties mājās, lai spēlētu basketbolu. Pēc koledžas pabeigšanas
Amerikā nav daudz iespēju basketbola spēlēšanai. Ja neesi ticis Nacionālās basketbola
asociācijas draftā, tad citu reālu iespēju naudas pelnīšanai ar basketbolu nav."

Pašlaik Piļkēvičam ir
visas iespējas iekļūt arī kādā no trijiem vadošajiem Latvijas klubiem, kuri vēl
nav tikuši skaidrībā ar treneriem, tādēļ sastāvu veidošana ir tikai
sākumstadijā.

Renārs BUIVIDS

Artūrs Piļkēvičs

Dzimis           1983.
gada 23. jūlijā Rīgā

Augums        1,95 m

Svars 90 kg

Ampluā          uzbrūkošais
aizsargs

Karjera          VEF
basketbola skolas absolvents, VEF/LSPA (2001./2002. gada sezona), Vācijas Brandt Hagen (2002./2003.), Vācijas BG Hagen (2003./2004.), Vācijas Iserlohn Kangaroos (2004./2005.), ASV
Ogltorpas universitāte (2005. – 2007.)

Izglītība         Bakalaura
grāds vēsturē un angļu valodā Ogltorpas universitātē