Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Lietuvietis Dmitrijs Šostaks

Kad desmitkārtējais Latvijas
čempions boksā Dmitrijs Šostaks decembrī Maskavā izcīnīja Pasaules kausa
bronzas medaļu svara kategorijā līdz 69 kilogramiem, daudziem bija pārsteigums,
kā viņš ceturtdaļfinālā spēja pārliecinoši pieveikt Atēnu un Pekinas olimpisko
spēļu bronzas laureātu dienvidkorejieti Jun Ju Kimu. Atbilde ir negaidīti
vienkārša – tā meklējama gēnos, jo Dmitrija tēvs ir baltkrievs (pēc dabas
kustīgs un ātrs cilvēks), māte – lietuviete (izturīga un mērķtiecīga),
Dimas ieraksts pasē ailē tautība – lietuvietis. Latvijas
lietuvietis ringā bija kustīgāks un veiklāks par ūdenszāli dēvēto korejieti. Policijas leitnants Uz interviju Sportam
Dmitrijs atnāca dienas pievakarē, kad lija un ārā bija slapjdraņķis. Ar Policijas
akadēmijas absolventa apliecību mapītē, formas jaku un dienesta cepuri lielā
sporta somā, jo tērpam vēl nebija piešūti uzpleči ar jaunajām rombu zīmotnēm. Kādu brīdi pētīju, ko viņš
augstskolā sasniedzis. Iegūts I līmeņa profesionālās augstākās izglītības
diploms, apgūts ceturtais kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā
sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī
organizēt un vadīt citu speciālistu darbu. „Ar to manas studijas
Policijas Akadēmijā nebeidzas," situāciju vērtē Dima. „Turpināšu mācīties, lai
iegūtu II profesionālā līmeņa izglītību. Bet ir lielas ieceres arī lielajā
boksā. Jāturpina, jāatrod laiks, lai kļūtu fiziski spēcīgāks un izturīgāks."

 

Jaunatnes sērijas

Par sporta veida izvēli
bērnībā, protams, nevarēja būt nekādu šaubu. Pirmo uz boksa treniņu pie Pētera
Petrova tēvs aizveda vecāko dēlu, pēc tam bija kārta jaunākajam. Pirmklasniekam
Dmitrijam līdz iziešanai ringā vajadzēja iziet ilgstošu fiziskā brieduma
sagatavotību, boksa imitācijas vingrinājumus ieskaitot. „Pirmā cīņa ringā man bija ar
treniņu biedru no sporta kluba Daugava. Tā notika bijušajā Darba
rezervju
sporta namā, ko stipri skāris laika zobs, bet kur joprojām
trenējas Latvijas izlases bokseri, arī es. Pēc pirmā panākuma ringā man turpinājās
20 uzvarētu cīņu sērija. Pēc tam sekoja 82 uzvarētu divcīņu sērija, bet 1999.
gadā Latvijā nepiedzīvoju nevienu zaudējumu. Ar pagaidām sporta gaitās
sasniegto bilanci esmu apmierināts. Ceru, ka uzvaru ailītē man turpmāk būs
lielāki plusi nekā zaudējumos nullītes, jo starptautiskajā ringā vieglu cīņu
vispār nebūs. Nekur jau nav zudušas arī dziļā jaunībā iegūtās iemaņas futbolā.
Tās tika atsvaidzinātas, mācoties Policijas akadēmijā, kur izveidoju futbola
komandu, pats uzņemoties kapteiņa pienākumus. Spēlēju uzbrukumā. Latvijas
Iekšlietu ministrijas čempionātā izcīnījām trešo vietu. Vispusības labad
startēju arī Rīgas maratonā, kur 3800 dalībnieku konkurencē finišēju ar 17.
rezultātu."

Pats sev ideāls

Uz jautājumu, kurš no
pasaules bokseriem ir viņa ideāls, Dmitrijs nevilcinoties atbildēja, ka par
tādu uzskatot sevi, ja vien izdošoties pielikt
fiziskajā sagatavotībā un sitiena spēka vairošanā, jo ar tehniku problēmu
neesot, bet psiholoģiskā noturība palielināsies reizē ar briedumu. „Visas šīs pārmaiņas man būs
aktuālas jau nākamgad, kad lielais amatieru bokss atgriezīsies pie vecās labās
formulas – līdzšinējo četru divminūšu raundu vietā pārejot uz trim
raundiem pa trim minūtēm," lēš Pasaules kausa laureāts. „Tas būs daudz grūtāk, jo
atkal vajadzēs mainīt treniņu sistēmu, un izturības nozīme palielināsies vēl
vairāk. Drīz sākšu gatavošanos pasaules čempionātam, kas augusta beigās sāksies
Milānā un ilgs 16 dienas.

Gaidāmi jauni sportistu
dalības rekordi. Pērn Čikāgas ringā izgāja cimdoto dūru meistari no 118 valstīm,
katrā kategorijā vidēji pa pussimtam bokseru. Manā svarā, kas ir viens no populārākajiem,
droši vien šie skaitļi būs vēl lielāki. Sagatavoties nebūs viegli, jo šajā svara
kategorijā Latvijā nav cienīgu konkurentu, turklāt viņi neiziet ringā, padodoties
bez cīņas. Milānā olimpiskās atlases vēl nebūs. Toties 2111. gada PČ jau
sāksies pirmā cīņa par tiesībām startēt Londonas ringā. Olimpiskais atlases
turnīrs risināsies 2112. gada pavasarī (martā un aprīlī). Jābūt gatavam uz
visu. Apņēmība jau ir.

Nezinu, vai Latvijas
bokseriem tiks nodrošināta normāla treniņu bāze, bet sportisti sliktākajā
gadījumā meklēs iespējas gatavoties kaimiņvalstīs. Par vienu gan varu būt
drošs – treniņu laikā muzikālais fons bokseriem būs nodrošināts arī pašu
mājās. Mūzika var būt dažāda, lai tikai ir normāls ritma piesitiens."

Pēc līdakas pavēles

Dima ir ļoti aizņemts jauns
cilvēks, kurš savu izvēli dzīvē jau izdarījis – lielais bokss ar maksimālu
uzdevumu Londonas spēlēs, kad viņam būs 25 gadi, un izglītību, kas pēc aktīvo
sportošanas gaitu beigšanas vai pat to laikā nodrošinās arī interesantu
profesiju. Bet diezgan noslogotajā režīmā var atrast laiku, lai Vecmīlgrāvja
mežos aizietu sēņu medībās vai Vecdaugavā pakacinātu līdakas. Šostaka
rekordloms bez copmaņu plātīšanās – piecas kilogramnieces divu stundu
laikā.

Ne asakas turpmāk!

 

Trenera viedoklis

Latvijas Boksa federācijas
ģenerālsekretārs Genādijs Glazkovs: „Aizvadītais gads Latvijas boksam bija visspilgtākais
kopš valsts neatkarības atgūšanas. Nikolajs Grišuņins kļuva par Eiropas
čempionāta bronzas laureātu Liverpūlē, IABA (Starptautiskā Amatieru boksa asociācija),
kuras mītne ir ASV pilsētā Luiziānā, uzaicināja viņu un Dmitriju Šostaku
piedalīties Pasaules kausa turnīrā Maskavā, kur katrā svarā varēja startēt
astoņi labākie bokseri no dažādiem kontinentiem. Maskavā soģa pienākumus
pildīja vēl viens mūsu boksa skolas meistars – IABA kategorijas tiesnesis
Anatolijs Zaicevs.

Šostakam ir liela
starptautisko cīņu pieredze. Divos olimpiskās atlases turnīros Itālijā un Grieķijā
viņš uzvarēja pirmajās divās kārtās, no cīņas par Pekinas ceļazīmi izstājoties
tikai izšķirošajā – trešajā – kārtā, kur pārāki bija konkurenti. Pērn
pasaules čempionātā Čikāgā pēc uzvaras ievadcīņā nākamajā nācās piekāpties,
samierinoties ar devīto vietu.

Dimam ir teicama boksēšanās
tehnika, cīņas gaitā viņš spēj mainīt stāju no kreisās uz labo, bet pietrūkst
fiziskā spēka. Jāstrādā vēl nopietnāk. Latvijā atrodoties, jātrenējas divreiz
dienā, koptreniņos ārzemēs vēl par reizi vairāk. Visiem labiem darbiem
pietrūkst laika, jo jāiet taču arī uz lekcijām akadēmijā.

Dimas ienākšana boksā nebija
nejaušība. Es biju pirmais treneris Latvijā, kurš skolās organizēja
specializētās boksa klases. Vienā no tām Rīgas 56. vidusskolā mācījās arī brāļu
Sergeja un Dmitrija Šostaku tēvs, kurš šajā sporta veidā ieguva
meistarkandidāta nosaukumu.

Grišuņins un Šostaks – jaunākais
šogad izpildīja Latvijas Boksa federācijas izstrādātās kvalifikācijas prasības –
starptautiskā meistara normu. Šos titulus viņiem piešķirsim janvāra beigās vai
februārī, kad būs izgatavotas šim nosaukumam atbilstošas nozīmītes.

Bija laiks, kad brāļi
startēja vienā Latvijas čempionātā: vecākais – junioros, jaunākais – jauniešos,
bet pieaugušo meistarsacīkstēs – abi kopā. Tomēr talantīgāks bija jaunākais,
bet vecākais boksu jau pametis."

Gatis ĶĪSIS

 

Dmitrijs Šostaks

bokseris

Dzimis           1987. gada 30. aprīlī Rīgā

Boksā            kopš 7 gadu vecuma

Sporta klubs            Daugava

Augums        187 cm

Svars             69 kg (kategorija), ikdienā par
diviem kilogramiem vairāk

Treneri           Pēteris Petrovs un Genādijs Glazkovs (vienlaikus)

Panākumi sportā    Pasaules kausa izcīņā 3. vieta (šogad), olimpiskajos
kvalifikācijas turnīros Atēnās un Romā – 5. vieta, pasaules čempionātos
pieaugušajiem 9. vietas 2005. gadā Ķīnā un 2007. gadā ASV, EČ jauniešiem Ļvovā
5. vieta, PČ junioriem 9. vieta, daudzu starptautisku turnīru uzvarētājs un
godalgotu vietu ieguvējs, desmitkārtējs Latvijas čempions, arī jauniešiem un
junioriem

Ringā aizvadītas     187 cīņas, gūtas 167 uzvaras

Izglītība         Rīgas Rīnūžu vidusskola Vecmīlgrāvī, Latvijas Policijas
akadēmija

Vaļasprieks  sēņošana un makšķerēšana