Ritenis tas pats, bet kā ripos?

Vēsturē pirmais
olimpiskais čempions BMX, gauži necils sniegums šosejā, panākumi trekā palikuši
tikai atmiņās… Tik dažāda Latvijā ir riteņbraukšana, par kuras federācijas
prezidentu atkārtoti ievēlēts Ģirts Rorbaks. Latvijas
Riteņbraukšanas federācijas (LRF) ģenerālsekretāre arī turpmāk būs Ita Erta,
viceprezidents – Jānis Siliņš (BMX), izpilddirektors – Jānis Sniedze, treneru
padomes priekšsēdētājs – Ernests Pūce. Jaunajā federācijas padomē ievēlēts
Nikolajs Kalašņikovs un Andris Lupiks. Federācijas valdes sastāvu papildinājis
viens no Latvijas izcilākajiem trekistiem Viesturs Bērziņš. Apstiprināti
Latvijas izlašu treneri – U-23 un elites izlasi vadīs Arvis Piziks, kuram
palīdzēs Andris Reiss, MTB braucējus turpinās diriģēt Normunds Noreiko, par BMX
izlases vecāko treneri apstiprināts Olafs Lakučs, šosejā galveno junioru
komandu trenēs Jānis Veide, jauniešus – Ernests Pūce. Par
riteņbraukšanas nākotni šajā sarežģītajā laikā un situācijā saruna ar LRF
prezidentu Ģirtu Rorbaku. – Sen
zināms – ja spēcīgi klubi, spēcīga arī izlase…

– Tagad viss mainījies.
Pēc aktīvas un starptautiskajiem panākumiem bagātas sezonas finansiālu problēmu
dēļ izjuka labi nokomplektētā pusprofesionālā komanda Dynatek-Latvia.
Leģionāru vairs nav, komandu pametuši arī vairāki stiprākie pašmāju braucēji ar
Normundu Lasi priekšgalā. Viņš parakstījis līgumu ar Eiropas kontinentālās
līgas komandu Burgas, kas veidota no Bulgārijas un Beļģijas braucējiem.
Savukārt Herberts Pudāns maizi turpmāk pelnīs Francijā, pateicoties Gata
Smukuļa komandas trenerim. Protams, ka Herbertam vēl nav izredžu iekļūt Gata
jaunajā profesionāļu komandas AG2R Mondiale virknējumā, taču neviens nav
liedzis abiem trenēties kopā. Dynatek-Latvia apritē paliks, taču lielākoties
startēs tikai pašmāju sacensībās, vairojot konkurenci MTB seriālos.

Ievērojami
mainīsies Latvijas labākās komandas Rietumu banka-Rīga turpmākās
darbības virziens, proti, vissvarīgākie starti būs kalnu riteņbraukšanas
seriāli Latvijā, Igaunijā, Nīderlandē, daļēji arī Francijā. Taču nevarēs
ignorēt arī iepriekšējo gadu kalendārās iestrādes šosejas starptautiskajās
sacensībās. Lai mūs neizslēgtu no lielā sacensību karuseļa, vajadzēs
piedalīties vairākos starptautiskajos daudzdienu velobraucienos un klasikās kaut
vai ar nepilnu sastāvu.

Komandu
pametuši lielākā daļa leģionāru, palikuši igauņi Alans Orass un Raivo Maimre un
krievs Ivans Seļedkovs. Sastāvā vairs nebūs Artūra Ansona un Toma Veinberga,
kuri no komandas tika atskaitīti jau augustā. Toties vienībā iekļauti jaunie –
Valdis Berķis un Jānis Rezins. No iepriekšējā iesaukuma palikuši Kristofers
Rācenājs, Kalvis Eisaks, Indulis Bekmanis, Ivanda Eiduka. Kā atzina komandas
menedžeris Igo Japiņš, budžets nākamajai sezonai samazināts vairāk nekā par 50
procentiem.

Tāda ir
situācija Latvijas līderklubos, citviet tā nav labāka. Bet MTB seriālus Latvijā
neviens vēl nav atcēlis.

– Kā tad
paliek ar Latvijas izlasēm dažādās vecuma grupās, ja līderklubi uz sēkļa? Kāds
būs federācijas budžets lielajam sportam?

– Budžeta
apjomu riteņbraukšanai uzzināsim tikai februārī, taču skaidrs, ka kopējā summa
būs krietni mazāka. Tad arī pārkārtosim izdzīvošanas plānu, paretinot sacensību
kalendāru startiem ārzemēs, jo jau tagad skaidrs, ka federācijai
jānodrošina  jaunatnes sacensību
kalendārs Latvijā, valsts meistarsacīkšu norise šosejniekiem, MTB braucējiem,
BMX sportistiem. Pārpalikumu izlietosim, gatavojoties pasaules un Eiropas
čempionātiem, pat neizmantojot visas pērn iegūtās līdzdalības kvotas.

Federācija
neatbild par klubu labklājību, bet gādā, lai tiem sportistiem, kas iekļūs
Latvijas izlasēs, būtu nodrošināts finansējums startam pasaules un Eiropas
čempionātos. Tāpēc mums vairāk rūp smagā finansiālā situācija, kāda radusies
MSĢ, jo šīs ģimnāzijas audzēkņi joprojām veido nacionālo izlašu kodolu, bet par
visu jāmaksā federācijai. Šķiet, ka šogad mums būs lielas problēmas, bet manā
dabā nav sūroties. Jāstrādā ar tiem līdzekļiem, kas būs mūsu rīcībā, un jāmeklē
tiem papildinājums.

– Viļņa virsotnē
ir BMX puiši. Vai ir kādi šķēršļi tikpat spožam turpinājumam?

– Federācijas
viceprezidents Jānis Siliņš apgalvo, ka lielajā BMX viss būšot kārtībā.
Braucēja statusā palikšot arī Ivo Lakučs, bet viņa vietu izlases vecākā trenera
postenī ieņems Ivo brālis Olafs, kas jau strādājis ar olimpisko komandu.

Māris
Štrombergs parakstījis līgumu uz diviem gadiem (1+1) ar ASV profesionālo
komandu Free Agent Bicycles, ar kuru kopā trenēsies un piedalīsies
sacensībās Amerikā. Varētu pat teikt, ka Latvijā tagad ir arī profesionālais
BMX – Štrombergs un viņa panākumu kaldinātājs Pekinas olimpiskajās spēlēs Ivo
Lakučs. Kopā ar viņiem Amerikā trenēsies arī Kristaps Konrāds. Pārējie valsts
amatieru izlases kandidāti jaunajai sezonai pagaidām gatavojas mājās, lai
iegūtu labu fizisko formu Eiropas čempionāta pirmo divu kārtu cīņām Nīderlandē
aprīļa pirmajā nedēļas nogalē.

– Latvija
vēlas rīkot pasaules 2011. gada čempionātu BMX. Vai tas ir reāli, ņemot vērā
pašreizējo ekonomisko situāciju valstī?

– Oficiālais
pieteikums jāiesniedz līdz 2010. gada janvārim. Laika vēl gana – pētīsim,
vērosim, kā viss attīstās. Domāju, ka cerības nav zudušas.

– Kā ar BMX
bāzēm Latvijā?

– Būtiski, lai
beidzot tādu izveidotu Rīgā. Ar aģentūru Mežaparks panākta vienošanās
par trases būvniecību, finansējumu gaidām no pilsētas attīstības fonda, bet
vienošanās par izpildes termiņiem vēl nav, lai gan jau šogad 23. un 24. maijā
ieplānojām pirmās sacensības.

Bāzes
attīstīsies un pilnveidosies arī citviet Latvijā, ir cerības uz vietējo
pašvaldību atbalstu, kaut gan pašvaldību reformu dēļ nekonevar zināt.

– Beidzies
pirmais gads Rīgas jaunatnes riteņbraukšanas reorganizācijā. Nav vairs
kluba  Marss un kluba Baltika.
Ko devusi apvienošanās zem viena karoga? Kādi mīnusi?

–  Zudusi konkurence starp sporta skolām, arī
starp treneriem. Tagad visa galvaspilsēta vienā katlā, klāt piepulcēti jaunie
sportisti ne tikai no Rīgas. Bijušie marsieši beidzot iekārtojušies
citās izremontētās un sakārtotās telpās, arī Normunda Noreiko vadītajiem kalnu
braucējiem atrasta jauna mītnes vieta. Debijas sezona beigusies, par
reorganizācijas plusiem un mīnusiem labāk spriest nākampavasar.

– Šosejas
riteņbraucēji izklīduši pa citu valstu amatieru un profesionāļu klubiem. Arī
tie, kas būtu vajadzīgi Latvijas U-23 izlasei. Vai tas neradīs grūtības
komplektēt komandu startiem Eiropas un pasaules čempionātos?

– Runājot par
U-23 izlasi, domāju, ka treneri Piziks un Reiss ar visu tiks galā, īpaši, ja
vajadzēs piedalīties Pasaules kausa izcīņas posmos, kuros startēs nacionālās
izlases. Arvim un Andrim nebūs grūtību nodrošināt labus treniņu apstākļus
Itālijas kalnu šosejās.

Elites grupas
braucējam Gatim Smukulim labs līgums ar Pro Tour Francijas komandu AG2R
De Mondiale. Aleksejs Saramotins parakstījis līgumu ar Dānijas komandu Designa
Kokken, kas spēku ziņā atbilst mūsu komandas Rietumu banka-Rīga
līmenim. Sportists drīkstēs piedalīties arī MTB seriāla trijos vai četros
Latvijas posmos, kā arī pārstāvēt dzimteni pasaules čempionātā kalnu
riteņbraukšanā. Līgumu ar Kanādā izveidoto profesionālo komandu Tel Teck H20
parakstījis Raivis Belohvoščiks. Arī viņš ir potenciāls Latvijas elites grupas
izlases dalībnieks. Vairāki puiši, piemēram, Viesturs Lukševics, trenējas un
startē Itālijā, Francijas I divīzijas komandā darbu atradis Mārtiņš Trautmanis.

– Kādā
kvalitātē ir MSĢ angārā ilgus gadus ievietotās Ķelnes 160 m garā treka celiņa
konstrukcijas? Vai tās jelkad domāts uzstādīt un kur?

– To kvalitāte
ir nevainojama, nesen pārbaudījām. Ir sarunas ar Rīgas pašvaldības aģentūru Anniņmuiža
par sadarbību apjumta treka izveidē. Izrādās, ka Ķelnes 160 m ovālu var
pagarināt līdz starptautiskiem standartiem – 250 metriem. Šo projektu droši
vien tik drīz vēl neizdosies īstenot.

– Vai treka
riteņbraukšana Latvijā vispār ir reanimējama un kas jādara, lai tas notiktu
ātrāk?

– Igo Japiņš
izveidojis Rietumu bankas-Rīgas puišu treniņu grupu, kurā iekļauts
Kalvis Eisaks, Kristofers Rācenājs, Indulis Bekmanis un Jānis Rezins. Puiši
reizi nedēļā brauc uz Paņevēžas jauno apjumto velodromu mācīties treka
gudrības. Īre nemaksā dārgi, arī attālums no Rīgas līdz Paņevēžai ir par 40
kilometriem mazāks nekā līdz kādreizējam Ventspils trekam.

Tas ir pareizs
risinājums, jo sen nebijām pārbaudījuši šosejas riteņbraucēju iespējas trekā.
Un kas svarīgi – Japiņš pa saviem kanāliem iegādājies lieliskus Giant
firmas treka velosipēdus. Tagad tiem būs labs pielietojums. Un cerams, ka
latvieši pamazām atgriezīsies arī starptautiskajā treka riteņbraukšanas apritē.

Gatis ĶĪSIS

Ģirts
Rorbaks

Latvijas
Riteņbraukšanas federācijas (LRF) prezidents

CSDD direktora
vietnieks

Dzimis           1953. gadā Rīgā

Izglītība          Rīgas 5. vidusskola, Rīgas
Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte

Sportā           trenējies riteņbraukšanā Rīgas 3.
BJSS, 1996.-2006. gadam LRF viceprezidents, kopš 2006. gada – prezidents

Ģimenes
stāvoklis   precējies

Vaļasprieki   velosports, fotografēšana, makšķerēšana