Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kur palikusi Undīne?

Pēdējās divas sezonas
skeletonistu pasaulē ik pa brīdim pavīdēja arī limbažnieces Undīnes Vītolas
vārds. Pērnajā sezonā 19 gadus vecā meitene pasaules dāmu kopvērtējuma palika
37. vietā (starp 121 braucēju), taču šogad Undīnes vārds starta protokolos nav
manīts. Decembrī viesojoties
Siguldas trasē, treniņbraucienu laikā melnīgsnējo un smaidīgo meiteni Latvijas
treniņtērpā pamanīju uzreiz. Pēc nobraucieniem palūdzu limbažnieci kliedēt
neziņu. – Kāpēc šogad nestartē? – Šo sezonu nolēmām
izlaist. Pirmkārt tāpēc, ka iestājos Rīgas tehniskās universitātes Būvniecības
fakultātē. Specialitāte ir pārāk nopietna, lai vairākus mēnešus pēc kārtas
izlaistu mācības.Otrkārt, skeletons
prasa visai lielu naudu, un par līdzekļiem pagaidām rūpējas tikai tēvs, kas arī
ir būvnieks. Līdz valsts palīdzībai mēs vēl neesam tikuši. Turklāt arī tēvam šoziem
brīva laika nebija, jo viņš darbojas Nacionālās bibliotēkas celtniecībā. Tas
viss summējās, tāpēc šosezon nestartēšu.– Bet tu taču trenējies!

 

– Protams, jo no
skeletona prom iet pagaidām negrasos. Pa nedēļas nogalēm braucu Siguldā un
sasniedzu personiskos rekordus, pārējā laika nodarbojos ar fiziskajiem
treniņiem.

– Vai ir doma par olimpiādi?

– Reāli visu
apsverot, secinājām, ka Vankūverai vēl īsti neesmu gatava, pa beigām vien braukt
negribu. Par nākamo – Sočos vai kur citur – gan domāju.

Galvenais ir nezaudēt
trases izjūtu, pilnveidot braukšanas tehniku. Man vēl ir daudz ko mācīties,
iespējams, ka mierīgā atmosfērā, bez sacensību drudža to pat var izdarīt labāk.
Tētis saka -šoziem es pamazām sāku atvērties, jo līdz šim braucu diezgan
piesardzīgi – Martins Dukurs pat bija pārsteigts, kad teicu, ka ne reizi
neesmu kritusi.

– Kas vispār tevi saista tik ekstrēmā sporta
veidā?

– Nezinu, grūti raksturot
tās izjūtas, kad stāvi uz starta līnijas – satraukums, nedaudz bail, tas viss
kopā rada tādu adrenalīnu! Pirms tam nodarbojos ar vieglatlētiku, bet tur no tā
nebija nekā. Tagad braucu ar automašīnu, bet arī tas ir tālu no skeletona.

Nē, skeletons, kurā
esmu tikai trešo sezonu, man ļoti patīk, un gan par mani vēl dzirdēsiet!

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS