Septiņnieks un devītais vilnis
Latvijas džudisti šogad raženi pilda medaļu
apcirkņus. Turklāt panākumus gūst gan jaunieši un juniori, gan pieaugušie. Arī
agrāk mums bija sekmes Pasaules kausa izcīņas seriālos, taču laureātos atzīmējās tikai viens sportists – lielākoties
Vsevolods Zeļonijs, pēc tam Jevgeņijs Borodavko. Bet šāgada pavasara posmos
Pireneju pussalā jau pārliecinājāmies par mūsu līderu stabilitāti un jauno
sportistu izaugsmi.
Daudziem tas bija
tikpat negaidīts pārsteigums kā Īslandes vulkāna sadumpošanās. Par devīto vilni
Latvijas džudo saruna ar valsts izlases galveno treneri Oļegu Baskinu.
– Kad un kā sākās džudo visjaunāko laiku
revolūcija Latvijā?
– Pērn pēc pasaules
pieaugušo čempionāta Roterdamā izveidojām eksperimentālo Latvijas izlasi, iekļaujot
tajā septiņus sportistus: Dmitriju Kozlovu un Andreju Mageru (abi līdz 60 kg),
Denisu Kozlovu (līdz 66 kg), Konstantīnu Ovčiņņikovu (līdz 81 kg), Aigaru
Mīlenbergu (līdz 90 kg), Jevgeņiju Borodavko (līdz 100 kg) un Vladimiru Osnaču
(plus 100 kg). Tas ir pamata septiņnieks, kura sastāvs var arī mainīties. Šāda
virknējuma izvēlē piedalījās ne tikai treneri, bet arī džudo vadība – federācijas
prezidents Gunārs Ķirsons, viceprezidents Aleksandrs Jackevičs un
ģenerālsekretārs Vsevolods Zeļonijs. Durvis vaļā uz šo septetu arī labākajiem
junioriem, tikai savas spējas jāapliecina uz tatami.
– Sekmīga revolūcija bez naudas grūti īstenojama…
-.Paralēli risinājām
arī citus jautājumus. Tika izveidots Latvijas džudo atbalsta fonds, kura
tapšanā nesavtīgu palīdzību sniedza Seulas olimpisko spēļu bronzas laureāts
Aleksandrs Šestakovs, kurš kādulaik trenēja Krievijas izlasi, bet vēlāk
izvēlējās sadarboties ar Latvijas Džudo federāciju. Šis fonds veido federācijas
budžeta galveno daļu, kuras līdzekļus izmanto lielā septiņnieka stipendijām,
treniņu apstākļu uzlabošanai.
Par fonda līdzekļiem
pieaugušo izlase varēja aizbraukt uz Japānu, lai startētu leģendārā Dzigaro
Kano piemiņas kausa izcīņā un pēc tam desmit dienas piedalītos koptreniņos ar
Japānas izlasi, mitinoties Takai pilsētiņas universitātē, kuras direktors ir
slavenais japāņu džudists Jasuhiro Jamasita. Kausa izcīņā labākais no mūsējiem bija
Jevgeņijs Borodavko, izcīnot piekto vietu. Pa uzvarai arī Denisa Kozlova,
Aigara Mīlenberga un Andreja Magera rēķinā. Šis turnīrs mums bija ļoti vērtīgs,
jo deva pārliecību, ka varam cīnīties gods godam ar džudo dzimtenes labākajiem
spēkiem. Tas bija labs stimuls turpmākajam darbam. Bet pati Dzigaro Kano kausa
izcīņa ir viens no pasaules Grand Slam
četriem turnīriem.
Tajā pašā laikā esam
apdomīgi un rūpīgi apsveram, kuros Pasaules kausa izcīņas posmos startēsim,
kurus – laidīsim secen. Kalendārs ir ļoti blīvs. Pēc Madrides un Lisabonas
posmiem sportistus aicināja uz Venecuēlu. Izrēķinājām, ka brauciens ir par dārgu
un par tālu, turklāt nesola daudz PK punktu, jo no Eiropas tur būs maz
dalībnieku.
– Kāds svars šāgada sacensībām atlases ciklā
uz Londonas olimpiskajām spēlēm?
– Galvenais tagad ir
pasaules reitings. Tas nozīmē, ka eiropiešiem jādodas uz tālajiem kontinentiem,
jāpiedalās pat PK posmā, kas paredzēts Samoa salās, kur sadomāts popularizēt
džudo. Punktu ieguves ziņā bagātākie joprojām būs četri Grand Slam turnīri Tokijā, Parīzē, Riodežaneiro un Maskavā.
Londonas spēlēs katrā
svara kategorijā paredzētas vietas 22 sportistiem, plus vēl tiks uzaicināti desmit
favorīti, kam nepaveicās atlasē, izsniedzot tā dēvētās wild card. Jau šogad
sākusies atlase. Īpatnība gan šāda – par uzvaru PK posmā ierasto saņem 100
punktu vietā šosezon sportists saņem tikai 50. Īstā skaitīšana sāksies 2111.
gada maijā, un svītru ranga sarakstam pavilksim 2112. gada maijā pēc Eiropas
čempionāta, kas risināsies Čeļabinskā. Šajā laika posmā sportistiem reitingā
tiks ieskaitīti desmit labākie rezultāti – pieci nākamgad, vēl tikpat olimpisko
spēļu gadā. Ja kādam sportistam pēdējais ieskaites rezultāts būs 50 procentu
vērtais šīs sezonas sasniegums, tad ieskaitīs arī to.
– Agrāk PK Pireneju posmos mūsu puišiem tik
labi neveicās. Kā skaidrosi mūsu sportistu straujo augšuplēcienu šopavasar, kad
lielisks starts padevās četriem mūsu džudistiem?
– Tie ir mūsu džudo
jaunās sistēmas pirmie augļi, pašu sportistu vēlme nostiprināties pasaules
džudo elitē, treniņos vairojot tehnisko un taktisko meistarību. Madridē Denisam
pirmā vieta, Jevgeņijam otrā, Lisabonā Borodavko vēl viens sudrabs, bet
Vladimiram Osnačam pirmā bronza līdzšinējā karjerā. Viņš bijis Eiropas
čempionātu divkārtējs bronzas laureāts gan jauniešu, gan junioru konkurencē,
taču pāreja no junioriem pieaugušo kārtā tik viegla nebija, tāpēc uz pirmo
panākumu pie lielajiem – piekto vietu PK posmā Vīnē – bija jāgaida līdz šāgada
februārim.
Arī Borodavko, kurš
gan ir vecāks par Osnaču, saskārās ar šo pašu problēmu, turklāt viņam vēl jāpāriet
uz jaunu svara kategoriju – līdz 100 kilogramiem. Par Denisa izaugsmi liecina
šāds fakts. Spānijas un Portugāles posmos Deniss 11 cīņās sākumā pēc punktiem
bija zaudētājos, taču turpinājumā prata saņemties un uzvarēt. Jaunā maniere
liecina par taktisko briedumu un izturību. Psiholoģiski noturīgāks kļuvis arī
Borodavko, un ceram, ka tāpat būs arī ar Osnaču.
– Pieaugušo izlases sastāvā vēl jūtami robi
dažās svara kategorijās , piemēram, līdz 73 kg, kurā agrāk cīnījās Zeļonijs.
– Domāju, ka Denisam
Kozlovam no 66 kg vajadzētu pāriet uz Zeļonija svaru, jo šķiet, ka, ikdienā
nēsājot 71 vai 72 kilogramus, pēc svara nodzīšanas sacensībās viņam pietrūkst
spēka. Daudz nopietnāk sāksim strādāt ar junioru izlases līderi Artūru
Kurbanovu, kurš jau izmēģinājis spēkus arī pieaugušo sacensībās. Nule tas
notika Orenburgā, kur risinājās Eiropas kausa izcīņas posms. Latviju pārstāvēja
U-23 komandas dalībnieki un valsts pieaugušo izlases otrie numuri. Artūrs
spēcīgā konkurencē bija septītais. Bet viņa augstākais panākums šogad pagaidām
ir Eiropas junioru čempionāta sudraba medaļa, arī Baltijas jūras valstu junioru
meistarsacīkšu uzvarētāja tituls. Šim neapšaubāmi talantīgajam puisim paredzu
spožu nākotni.
Visvieglākajā svarā
mums ir divi Atbalsta fonda stipendiāti – Dmitrijs Kozlovs un Andrejs Magers.
Dima pēc savainojumu izārstēšanas beidzot atgriezies ierindā. Abi ir labas
klases džudisti, bet lielajā sportā savu vārdu vēl nav teikuši. Tāpat kā
smagsvars Oļegs Losevs, kuram uz starptautiskā tatami zaudējumu pagaidām vairāk
nekā uzvaru.
– Ar rezultātu stabilitāti šogad izceļas jaunā
maiņa. Arī tas panākts uz strukturālo pārmaiņu un finansiālā atbalsta
palielinājuma rēķina?
– Ar jauniešu izlasi
Jevgeņijs Ļvovs, ar junioriem Genādijs Mihailovs. Bez naudas vēl nepieciešams cilvēks
un darbs. Džudo atbalsta fonda lielākā daļa aiziet eksperimentālajai komandai.
Tādā veidā ietaupās federācijai paredzētie budžeta līdzekļi, kurus savukārt var
novirzīt jaunatnei. Racionāli saimniekojot, ar to arī pietiek, lai gan vienmēr
gribas kādu santīmu vairāk. Zīmīgi, ka gandrīz vienlaikus ar PK posmiem
Pireneju pussalā Čehijas pilsētā Teplicē notikušajā Eiropas kadetu čempionātā
Latvijas jauniešiem divas bronzas medaļas – svara kategorijā līdz 55 kg
Vladislavam Staruham un svarā līdz 90 kg Gļebam Talalajevam, kuram ir tikai 15
gadu. Puiši paaugsies, pieņemsies miesās un muskuļos, būs noderīgi pieaugušo
komandā nedaudz smagākos svaros. Šoreiz tukšā palika Mihails Šteinbuks, kurš
pērn kategorijā līdz 55 kg izcīnīja medaļu, bet tagad, startējot svarā līdz 60
kg, apstājās jau pirmajā riņķī. Arī viņš turpinās cīnīties junioros. Sezona rit
pilnā sparā. No Kurbanova gaidām panākumu pasaules junioru meistarsacīkstēs.
– Kad Rīgā atkal redzēsim lielo džudo?
– Rudenī, kad
risināsies kārtējais starptautiskais turnīrs Golden Score. Šoreiz jauninājums. Tās būs komandu sacensības. Cīņas
sportā tā dēvētie mači siena pret sienu,
katrā svarā tiekoties vienas komandas pārstāvim ar oponentu no citas.
Paredzamas interesantas divcīņas spraigā konkurencē ar ārzemnieku klubiem.
Gatis ĶĪSIS
