Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Frisbijs Žurnāls: Nr. 214 Kā tas notiek

Met, skrien un ķer — frisbijs

Popularitāti
Latvijā sāk iekarot vēl viens komandu sporta veids – frisbijs. Jau vairākus
gadus notiek valsts čempionāti, Latvija tiek pārstāvēta arī kontinenta
meistarsacīkstēs, un frisbija šķīvīša jeb diska lidināšana vairs nav tikai
vienkārša izklaide.

 

 

Pasaulē spēlē
dažādus frisbija veidus, Latvijā populārākais ir – ultimate. Izklāstīt
spēles nianses žurnāls Sports aicināja Ultimate Decision kluba
spēlētāju un Latvijas Frisbija federācijas valdes locekli Mārtiņu Taureni.

 

Vieta,
laiks un disks

Frisbijs tiek
uzskatīts par bezkontakta sporta veidu, tomēr, sniedzoties pēc diska, sportisti
sevi nežēlo, tāpēc kontakts ar pretinieku komandas spēlētāju ir neizbēgams.
Tieši frisbijistu nepiekāpīgā cīņa par disku padara sporta veidu interesantu un
skatāmu.

Ultimate frisbija galvenais uzdevums ir nogādāt disku
pretinieku laukuma gala zonā. Latvijā to spēlē pielāgotos futbola laukumos,
tomēr oficiālais laukums ir 100 metrus garš un 37 metrus plats. 64 metrus garo
spēles laukumu papildina 18 metrus platas gala zonas, kur, spēlētājam noķerot
disku, tiek gūts punkts. Vienlaicīgi laukumā atrodas pa septiņiem spēlētājiem
katrā komandā.

Visi oficiālie
pasaules un Eiropas čempionāti tiek rīkoti atklātajos laukumos, taču Latvijā garās
ziemas dēļ attīstītāks un populārāks ir frisbijs telpās. Šādā variantā vienā
komandā spēlē tikai pieci spēlētāji, bet laukums sarucis līdz handbola zāles
izmēriem.

Spēle ilgst
divus puslaikus (pa 45 minūtēm katrs) vai arī līdz vienas komandas gūtiem 17
punktiem (teorētiski mačs var beigties pat 20 minūtēs). Pēc katra izcīnītā
punkta komandas mainās ar laukuma pusēm. Ja neviena komanda nav guvusi 17
punktus, tad pēle nebeidzas arī pēc 90 minūtēm, jo pēc tam vēl tiek izspēlēts
pēdējais punkts. Piemēram, ja, beidzoties laikam, rezultāts ir 13:10, tad mačs
noslēgsies tikai tad, kad kāda no komandām gūs 14. punktu. Līdz ar to arī
zaudētājiem ir iespēja vēl atspēlēties un izcīnīt uzvaru.

Diska diametrs
ir 27,3 cm, tas sver 175 gramus. Lielveikalā nopirktais disks noteikti
neatbilst nosauktajiem parametriem, tāpēc interesēties par oficiālā diska
iegādi var Latvijas Frisbija federācijā.

 

Spēles gars
bez tiesnešiem

Atšķirībā no
citiem komandu sporta veidiem, frisbijā noteikumu ievērošanu neuzrauga
tiesneši. Spēlētājam pašam ir jāizvērtē, vai pret viņu tiek pārkāpti noteikumi.
Strīda gadījumā izspēle tiek pārspēlēta. Pateicoties tam, frisbijā ļoti svarīga
ir spēles gara ievērošana –
spēlētāji tiek mudināti spēlēt godīgi, cienīt pretinieku, ievērot noteikumus un
izbaudīt spēli. Turklāt pēc spēles abu komandu sportisti savācas aplī, pārrunā
spēles gaitu un to, cik korekti abas komandas aizvadījušas maču. Turnīros pēc
komandu balsojuma tiek piešķirtas arī balvas godīgākajai vienībai.

Frisbija spēle
sākas ar aizsargājošās komandas metienu pāri visam laukumam, lai pretinieki
sāktu uzbrukumu pēc iespējas tālāk no savas zonas. Spēles dalībnieki gandrīz
visu laiku atrodas kustībā un veic izrāvienus, tāpēc spēle prasa labu fizisko
sagatavotību.

Turot rokā
frisbija disku, spēlētājs nedrīkst atraut no zemes balsta kāju. Pārējie var
brīvi pārvietoties pa laukumu. Uzbrucēja uzdevums ir nogādāt disku pretinieku
zonā, bet aizsardzībā spēlējošajiem – pārtvert disku. Pat ja aizsargam izdodas
disku tikai nosist zemē, tas paliek viņa komandai.

Parasti
spēlētājs sedz spēlētāju. Aizsardzības spēlētājs nedrīkst būt uzbrucējam tuvāk
par frisbija diska diametru (27,3 centimetri), bet uzbrucējam no diska jātiek
vaļā desmit sekunžu laikā (to skaita aizsargs).

Spēlētāji
dalās arī pa pozīcijām. Saspēles vadītāji vada savas komandas uzbrukumu,
skrējēji dara melno darbu, bet zonas spēlētāji parasti gūst punktus.

 

Frisbijs
Latvijā

Latvieši ar
frisbiju iepazinās 1996. gadā, kad zviedri šo sporta veidu prezentēja sporta
skolotājiem. Pirmie to sāka spēlēt ogrēnieši, salaspilieši, ventspilnieki un
rēzeknieši, bet tagad to pazīst arī Valmierā, Ikšķilē, Liepājā, Lielvārdē,
Salaspilī un Rīgā.

Telpu Latvijas
čempionātā vīriešiem šajā sezonā piedalījās 12 komandas, bet sievietēm –
deviņas. Vīriešiem par čempioniem kļuva Rīgas Hardcore Ultimate, bet
dāmām zelta medaļas kaklā kāra Ogres Moments. Ogrēnietes pagājušajā
vasarā triumfēja arī atklātajos laukumos, savukārt vīriem pirmo vietu izcīnīja
cita Rīgas komanda Ultimate Decision.

Aizvadītajā
nedēļas nogalē pirmo reizi kāda Latvijas komanda piedalījās pasaules klubu
čempionātā – Prāgā mūsu valsts krāsas aizstāvēja Ultimate Decision. Pirms
trīs gadiem 2007. gadā Latvijas valstsvienības piedalījās Eiropas čempionātā.
Vīrieši 16 komandu konkurencē, apsteidzot vienīgi Čehiju, ierindojās
priekšpēdējā vietā, savukārt sievietes 14 komandu cīņā ierindojās pirms
Beļģijas 13. vietā.

Pērn Eiropas
čempionātā Vīnē piedalījās arī juniori – puiši 16 komandu konkurencē ieguva 11.
vietu, bet meitenes deviņu komandu konkurencē finišēja piektās.

 

Citi
frisbija veidi

Disku golfs. Tiek spēlēts līdzīgi kā tradicionālais
golfs, tikai bumbiņas vietā, kas jāiesit bedrītē, disku golfā disks jātrāpa
speciālā grozā. Uzvar tas, kas savu disku visos 9 vai 18 laukuma grozos ir
trāpījis ar mazāko kopējo metienu skaitu. Spēle parasti notiek mežā, pļavās un
parkos.

Double
disc cort
. To spēlē uz diviem 13×13 m lieliem laukumiem,
kuri viens no otra atrodas 17 metru attālumā. Spēlē tiek izmantoti divi
frisbija diski, savukārt katrā laukumā atrodas divi spēlētāji. Vienu punktu
komanda gūst, ja disks nokrīt pretinieku laukumā, bet divus – ja abi diski
vienlaicīgi atrodas pretinieku rokās. Uzvar komanda, kas pirmā sasniedz
noteiktu skaitu punktu.

Guts. Tā spēlēšanai sportisti izmanto cimdus, jo
komandas uzdevums ir mest disku no 14 metru attāluma tā, lai to nevarētu noķert
pretinieks. Disks šajā spēlē var lidot ar vairāk nekā 100 km/h (pasaules
rekords ir 134 km/h). Uzvar komanda, kura pirmā gūst 21 punktu.

Frīstails. Punkti tiek gūti, izpildot dažādus trikus ar
speciālu frisbija disku.

 

Vēsture.
Maizes ceptuvē

Frisbija
pirmsākumi meklējami 19. gadsimta sākumā. ASV maiznīca Frisbie cepa
pīrāgus un izplatīja tos apkārtējām koledžām. Izsalkušie studenti ātri vien
atklāja, ka pīrāga paplātes var arī lidināt un pārvērta to par spēli. Visu
paplāšu aizmugurē bija iespiests uzraksts Frisbie's Pies, tāpēc arī
jaunā spēle ieguva nosaukumu frisbijs.

20. gadsimta
vidū amerikāņu celtnieks Valters Frederiks Morisons kopā ar kolēģi uzmeistaroja
pirmo plastikāta disku un ASV valdošā NLO buma dēļ to nosauca par Pluto šķīvi.
Tādā veidā frisbijs iemantoja popularitāti, un dažus gadus vēlāk Ņūdžersijas
studenti sāka spēlēt Ultimate Frisbee, kuru nu jau pazīst gandrīz visā
pasaulē.

Raitis PURIŅŠ