Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Deju čempionu treneris

Sporta deju trenera
Raimonda Piševa audzēkņi Latvijas čempionātā standartdejās savāca vairumu
godalgu visu vecumu grupās. Viņa audzēkņu vārdus daudzina arī citur pasaulē, bet
retāk kāds piemin treneri, kuram ir tikai 28 gadi.

 

 

Svētdienas vakarā, tikko atbraucis no Igaunijas čempionāta standartdejās
Tallinā, Raimonds Piševs stāsta, ka konsultējis Igaunijas jauniešus. Ne velti: Dmitrijs Kolobovs un Kristina Reinfelde kļuva par jauniešu
čempioniem Igaunijā. Treneris piestumj pie kafejnīcas galdiņa čemodānu, skatās
pulkstenī un piebilst – vēl jāskatās hokeja finālspēle, Dejo ar zvaigzni un arī tenisista Gulbja
iznāciens…

– Vai Latvijā
nepietiek darba, ka braucat vēl kaimiņus mācīt?

– Ne tikai pietiek, bet strādāju nemitīgi – bez atpūtas. Darbs ar
citiem pāriem nozīmē skatu no malas, kas arī mums pašiem ir vajadzīgs. Kad
atbrauc kāds ārzemju pedagogs un pamāca, tas ir ļoti vērtīgi, jo viens vairāk
skatās muzikalitāti, kāds cits – pāru sadejošanu, vēl kāds seko pēdām.
Trenējot vienatnē, nebūs tā, ka patiks visiem, tāpēc vienmēr vajag to svaigo
aci un citu treneru konsultācijas. Arī tagad uz Latvijas čempionātu Latvijas Sporta
deju federācija bija uzaicinājusi treneri no Itālijas, kas bija ļoti noderīgi.

– Sporta deju federācija
medijiem sniedz informāciju par uzvarētājiem, bet treneru vārdus nemin. Tad nu
atklājiet, kuri ir jūsu sportisti un kādas vietas viņi ieguva Latvijas
čempionātā standartdejās.

– Par pieaugušo grupas (19 gadi un vecāki) čempioniem kļuva manējie Andrejs
Rogovenko un Anna Vorončuka, par vicečempioniem – Edgars Līnis un Jekaterina
Perederejeva. Vēl divi mani audzēkņi tika finālā: Kaspars Banders un Jeļena
Samuilova bija piektie, bet Ronalds Ābols un Santa Vitenberga – sestie. Čempioni
10. aprīlī pārstāvēs Latviju Starptautiskās Sporta deju federācijas (IDSF)
Eiropas Kausa sacensībās Francijas pilsētā Mežēvā, savukārt pirmo divu vietu
ieguvēji dosies uz IDSF Eiropas čempionātu, kas notiks 3. aprīlī Maskavā.

Jauniešu grupā godalgotas vietas ieguva divi mani pāri: 2. vietā Krists
Čiapas/Anna Andreičuka, bet 3. Vietā – Valts Liepnieks/Daniela Diure.
Pirmie divi pāri piedalīsies gan IDSF Eiropas, gan pasaules čempionātos
jauniešiem. 14-15 gadus veco junioru konkurencē uzvaru izcīnīja mani audzēkņi Vadims
Kuzņecovs/Albīna Džalagonija. 27. martā kopā ar viņiem došos uz IDSF Pasaules
junioru čempionātu standartdejās Maskavā. Lai būtu pilns komplekts, jāpiemien
arī mani mazie dejotāji. Bērnu grupā par Latvijas čempioniem kļuva Ņikita
Mjakšins un Luīze Kaščejeva, 3. vietā palika Leonards Petkevičs un Marija Valta.
Arī junioru I grupā manējie uzvarēja: Vladimirs Neikšins/Elīna Kalvāne.

Kā vērtējat Dejo ar zvaigzni?

– Tas ir viens no populārākajiem šoviem arī citur pasaulē. Tomēr mans
profesionāļa viedoklis ir tāds, ka pieredzējušiem dejotājiem ir neveselīgi piedalīties šovos, kaut arī tie
garantē iespēju nokļūt žurnālu pirmajās lappusēs, īsā laikā tapt par lielāku
zvaigzni nekā uz deju grīdas, tomēr tas arī negatīvi ietekmē sportista tālāko
karjeru, jo šie labie dejotāji sportu bieži vien pamet. Tā notika ar Valdi
Škutānu, Robertu Nemiro. Ir arī otra puse – pozitīvā -, jo Dejo ar zvaigzni lieliski popularizē
sporta dejas, pieaug gan bērnu, gan pieaugušo interese par deju mācīšanos.

– Kā Latvijas sporta
dejotāji izskatās pasaulē?

– Ļoti labi. Latvijas dejotāji katru gadu kādā no grupām iekļūst finālā, un
tas nozīmē, ka ir starp sešiem labākajiem pasaulē. Protams, jo tālāk tiek un
augstāk kāpj, jo grūtāk. Dalība pasaules čempionātos sākas ar junioriem – 14-15
gadu vecumā. Pieaugušo grupā šogad divi pāri iekļuva starp 24 labākajiem
standartdejās, tie pagaidām, objektīvi spriežot, ir griesti. Ja tā turpinās
strādāt, tad pēc diviem gadiem viņi varētu būt 12 labāko vidū. Augšgalā ir ļoti
liels sablīvējums, un kāpšana pa vienai pakāpītei virsotnē ir ļoti grūta. Tāpat
smagi ir tiem pāriem, kuri no jauniešu grupas pāriet uz pieaugušo. Ja sākumā paveicas,
var iekļūt tikai starp pirmajiem 48 pāriem.

– Agrāk Latvijas
dejotājiem nebija tādu panākumu…

– Jo nebija tik daudz zinošu treneru, nebija tik daudz informācijas –
tolaik treneri redzēja tikai divus metrus uz priekšu, turklāt, kad visā pasaulē
jau dejoja, īpaši Itālijā un Anglijā, mēs tikai sākām. Lietuvieši mums bija
krietni priekšā, bet tagad Latvijas dejotāji lietuviešiem pilnībā ir izgriezuši
visas pogas.

– Vai nav tā, ka šie
sasniegumi ir dažu ļoti labu deju treneru panākums? Tostarp – jūsu…

– Tā arī ir. Un te noteikti ir jāpiemin Atis Legzdiņs, kurš trenē Latīņamerikas
deju izpildītājus. Augstas klases profesionālis ir mans kādreizējais treneris
Aleksandrs Bessonovs, kurš man iemācīja dejot. Vēl tagad katrs vārds, ko viņš
pasaka, man liekas vērā ņemams. Viņa meita Jeļena Bessonova bija mana deju
partnere.

– Augstiem sasniegumiem
vajadzīga piramīda ar masveidību piramīdas pamatnē. Latvijā tās nav. Kā
izskaidrojami labie rezultāti?

– Nav izskaidrojami, jo, salīdzinot ar Krieviju, mums šī apakša ir ne tikai
maziņa, bet pat mikroskopiska, tomēr dažu pāru iegūtais rezultāts ir lielisks. Kad
bijām Vācijas atklātajā čempionātā Štutgartē, mēs valstu kopvērtējumā bijām
ceturtie, kas vispār ir izcili. Būtu vēl augstāk, ja Latvijai sporta dejās būtu
labi seniori un profesionāļi virs 35 gadiem, jo, piemēram, Vācijā un Itālijā ir
daudz senioru.

– Kāpēc ekonomikas
students kļuva par treneri?

– Man patika citus mācīt. Tā patika pieaug, kad parādās rezultāti, un es
tos redzēju, bet īstenībā būt labam dejotājam absolūti nenozīmē, ka būs arī
labs deju skolotājs. Ir neskaitāmas dažādas lietas, kas jāsavieno kopā. Man
trenēt liekas viegli, bet citiem tā šķiet Morzes ābece. Savukārt es nesaprotu,
kā var iemācīt Latīņamerikas dejas – man tā ir tumša bilde. Mūsu māmiņa, deju kluba vadītāja Ņina Salgale,
piekrita, ka es mācīšu tikai individuāli, nevis grupiņas. Tā ka mani sportisti
ir dažādu vecumu, pat septiņgadīgi bērni.

– Vai var pateikt, kurš
būs dejotājs, bet kurš – ne?

– Mana personīgā pieredze liecina, ka nevar! Esmu redzējis bērnu ar resnu
dibenu, kājas uz iekšu un… ir izveidojies par labu sporta dejotāju. Tā ka –
dejās var notikt tādi brīnumi, kurus nekad iepriekš nevar paredzēt.

– Katrs no jūsu
audzēkņiem ir atšķirīgs, kā spējat viņus izprast?

– Katrs bērns ir cita grāmata ar atšķirīgām lappusēm. Viens redz ar acīm,
cits dzird ar ausīm, vēl citam vajag sajust, un tad es padejoju ar viņu, lai
izjūt, kā vajag dejot. Jaunieši jauniešu vecumā prasa nemitīgu trenera cīņu,
kas notiek arī ar mānīšanos un viltībām. Īpaši grūti klājas ar čempioniem, jo talantīgs
cilvēks atšķiras no parasta cilvēka, arī slava maina, tāpēc jāmāk viņus sēdināt
atpakaļ pie zemes, runāties, diskutēt. Esmu tētis, mamma, psihologs un aukle
vienlaikus.

Iveta DAINE

 

Raimonds PIŠEVS

Standartdeju treneris

Dzimis: 1981. gada 19. maijā

Mācījies: Rīgas 64. vidusskola,
Latvijas Universitāte, ekonomists

Darba vieta: sporta deju klubs Dzintars

Sasniegumi sportā: godalgotas vietas, arī
Latvijas čempiona tituls standartdejās dažādu vecumu grupās. Blekpūlas deju festivāla pusfinālists un pasaules
čempionāta jauniešu grupā pusfinālists

Trenera sasniegumi: vairāki viņa
audzēkņi ir Latvijas čempioni
standartdejās visās vecumu grupās, arī pasaules čempioni un ieņēmuši godalgotas
vietas dažādās sacensībās

Vaļasprieki: biljards, kino,
makšķerēšana

Ģimenes stāvoklis: precējies, ir dēls