Sports balles tērpā

Trīs vakarus Arēna
Rīga būs saposusies kā uz balli, skanēs valdzinoša mūzika, jo tur norisināsies
sacensības visskaistākajā sporta veidā – sporta dejās. Sestdien Eiropas
čempionātā jauniešiem standartdejās startēs arī Latvijas šāgada čempioni
Ronalds Ābols un Santa Vitenberga. Santa
saka tieši: "Mums ar Ronaldu piemīt viena kopīga īpašība – nespēja
samierināties ar sliktu rezultātu, esam ļoti mērķtiecīgi – ja darām, tad
tā, lai būtu vislabāk." Valsis, tango, Vīnes valsis, fokstrots un kviksteps –
šīs piecas dejas ir tieši tās, kuras viņi ik vakaru intensīvi mācās, jo tic, ka
var vēl labāk. Pirms
divām nedēļām Latvijas labākais jauniešu deju pāris standartdejās piedalījās pasaules
čempionātā Spānijā. Šajā čempionātā startēja gandrīz 70 labākie jauniešu vecuma
deju pāri pasaulē. Santa un Ronalds iekļuva pusfinālā, bet paši nav īsti
apmierināti ar sasniegto. Daudzi  viņu
konkurentu sestdien būs arī Rīgā,
un Ronalds ar Santu ir gatavi vēlreiz cīnīties par savu vietu, noteikti
augstāku nekā Spānijā – tātad finālā. No futbola izrautais Tumšmatainais
Ronalds Ābols, izrādās, ir samērā kluss un nosvērts, neizplūst garos prātojumos
un skaidrojumos. Kad cenšos izvilkt no viņa kādu vārdu par deju partneri Santu,
tad saņemu īsu raksturojumu: "Viss ir labi!" Sporta
deju kluba Dzintars vadītāja Ņina Salgale Ronaldu pazīst kopš 1. klases,
kad viņš gan spēlēja futbolu, gan apmeklēja sporta deju nodarbības. "Viņš bija
liels futbolists, dikti gribēja spēlēt, bet izrāvām no tā futbola," atceras deju
pedagoģe. Patiesībā otrajā klasē mazajiem puikām skolā vairs nebija futbola
treniņu, tāpēc Ronalds piekrita palikt dejošanā. "Kad
bērni mācās mazajās klasītēs, tad parasti meitenes grib dejot, bet zēni negrib.
Toties, kad izaug lielāki, tad ir otrādi – puikas grib turpināt iesākto un
deju zālēs ir palicēji, bet meitenēm vējš galvā un viņas negrib vairs tik daudz
strādāt. Lai cik tas izklausītos neticami, pieaugušu zēnu dejotāju ir vairāk un
viņiem grūti atrast partneres," stāsta Ronalda pirmā trenere Ņina Salgale. Tagad
ar Ronaldu strādā Raimonds Piševs. "Ronalds ir ļoti talantīgs dejotājs," saka
treneris. "To var pateikt pēc tā, kā cilvēks kustas, vai kustības iznāk
dabiskas, vai ir vienkārši iemācītas. Lielākās problēmas Ronaldam sagādājusi
muzikalitāte, bet nu jau viss ir kārtībā. Ronaldam ļoti svarīgs ir gan mans kā
trenera atbalsts, gan arī ģimenes locekļu, it īpaši mammas, rūpes. Atbalsta
puisim pietiek, tāpēc arī viņā pašā bieži vien parādās patīkama sirsnība."

Kā aug princeses

Santa
ir pilnīgs pretstats savam deju partnerim: atvērta, čalojoša un dzīvīga. Viņa
gan pavisam maziņa sākusi dejot, jo māsas jau dancojušas. Pirmā trenere bijusi
Elita Pavasare, pēc tam dejojusi pie Vilmāra Ivuškāna Rīgas Skolēnu pilī."

"Santa
ir centīga, bet reizēm sāk kašķēties," saka viņas pašreizējais treneris
Raimonds. "Princese aug, un aug arī viņas prasības, bet ar Santu kopumā nav
problēmu. Labi, ka viņai ir divas māsas un mamma, kas palīdz pucēties, šuj
kleitas." Ronalds un Santa dejo vienā pārī jau ceturto gadu, un šķiet, ka
saraduši kā brālis ar māsu. Daudz laika tiek pavadīts kopā, tāpēc treniņu
procesā gadās visādi, dažkārt arī pateikt kādu skarbāku vārdu.

Treneris
norāda, ka meitenes vienmēr esot foršākas un ar viņām vieglāk strādāt, vairāk
problēmu esot ar zēniem pusaudžu vecumā, kuriem visādas blēņas lienot galvās. "Tas
tāpēc, ka ikdiena ir vienkārši darbs un tajā prieka maz," domā Santa. Pēc brīža
viņa atceras, ka reiz Ronalds nedēļu slimojis, un tad viņai bijis grūti
sagaidīt, kad atkal varēs trenēties.

Naglenes dejotājiem

Futbolistiem ir
buči, sprinteriem – naglenes, basketbolistiem – kedas, un arī sporta
dejotājiem neder apavu veikalos atrodamās kurpes. Ronaldam tiek pirktas
konkrētu firmu kurpes, kas paredzētas sporta dejām. Pārsvarā tās tiek iegādātas
ārzemēs, lai gan tādas var nopirkt arī Latvijā. Kurpes ir no lakādas, līdz ar
to ātri nobružājas un jāpērk jaunas. Puiša deju fraka tiek šūdināta Lietuvā.

Santa par savu
garderobi teic, ka pietiekot ar divām kleitām gadā, esot nosacījums, ka
standartdejās kleitai jābūt garai – virs potītes. Kurpītes arī ir
speciālas, ne ādas, bet satīna, ar zamšādas zoli, lai pārāk neslīd. Abi
dejotāji labi zina, cik izmaksā deju tērpi, taču finansiālā puse gulstas uz
vecāku pleciem. Finanses ir tieši tās, kas pēc kāda laika abus skolēnus varētu
atturēt no dejošanas. Ronalds un Santa strikti nosaka – sporta dejas ir "pārāk
dārgs prieks" un viņiem svarīgs ir arī rezultāts.

Brālis parāds

Sportistu
skolēnu dzīvesveids maz atšķiras, jo ietver sevī nemitīgus treniņus un
braukāšanu uz sacensībām un treniņnometnēm. Līdz ar to daudz kavētu mācību
stundu. "Reizēm pēc stundām pa taisno dodos uz treniņiem, reizēm vēl ir laiks
ātri ieskriet mājās nomainīt somu," par ikdienu stāsta Santa. "Treniņi ir katru
dienu, bet sestdienas un svētdienas tāpat nav brīvas, jo tad lielākoties
jābrauc uz sacensībām, turklāt gandrīz vienmēr ceļā dodamies piektdienās."
Klasesbiedri brīnoties, kā to visu var pavilkt, viņi nemitīgi čīkstot, ka tik
daudz uzdod, ka netiekot galā, lai gan viņiem nav tādas treniņu slodzes.

Ronalds,
teic, ka ar mācībām viņam viss ir kārtībā, tiekot galā, kaut arī gadās parādi.
Santa paslavē, ka Ronalds patiešām čakli mācoties. Viņa mīļākais priekšmets
esot sports, patīkot arī vēsture. "Man jau šobrīd ir daudz parādu, ko pasaules
čempionāts sagādāja, bet tagad atkal jāgatavojas Eiropas čempionātam,"
situāciju skaidro Santa. "Man patīk latviešu valoda, vēsture, ja es biežāk
apmeklētu skolu, tad arī matemātika man patiktu. Ja kādas pāris nedēļas nav nekur jābrauc, tad ir forši
un ar mācībām viss kārtībā. Ķēpīgi, ja jāvāc paraksti no katra skolotāja, lai
dabūtu atļauju braukt uz sacensībām." Nianses Itālijā

Kopš
Ronalds un Santa dejo kopā, viņi daudz trenējas arī pie ārvalstu pedagogiem no
Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Anglijas. Bet nu jau divus gadus tieši Itāliju
abi sauc par otrajām mājām un itāļu pedagogus – par savējiem.

"Tas
sākās pirms 2006. gada pasaules čempionāta, kad radās izdevība patrenēties
pie viņiem. Pēc mūsu uzvaras tajā pasaules čempionātā junioru II grupā
sadarbība krietni pieauga," par darbu ar itāļu pedagogiem bijušajiem izcilajiem
dejotājiem Fabio Selmi un Simonu Fancello stāsta Santa Vitenberga un Ronalds
Ābols.

Lai
gan šim itāļu pārim labāk patīk strādāt ar pieaugušajiem, tomēr arī Latvijas "maziņajiem"
radās iespēja piedalīties viņu organizētajās sporta deju nometnēs Itālijā un
būt kopā ar labākajiem dejotājiem pasaulē. "Ja vecākiem izdodas atrast kādus
sponsorus, tad tur tā naudiņa arī aiziet," sarunā iesaistās Ronalda mamma
Anita, kura uzņēmusies šim pārim kārtot visus braucienus, organizēt lidmašīnu
biļetes, viesnīcas, saskaņot treniņu laikus.

Kad
rodas izdevība, viss ātri jāpārkārto, un Santa un Ronalds dodas uz Itāliju
pastrādāt. Tās esot dažādas deju nianses, soļi, horeogrāfija, kas tiekot
pieslīpēta. "Viņi ir absolūti cita veida treneri – ir gan stingri, gan
prot uzmundrināt, un tad, par spīti nenormālajam pārgurumam, rodas tāds spars
un emocionāls pacēlums!" stāsta dejotāji. Darbs ar itāļu pedagogiem esot ļoti
rezultatīvs.

Guļamvagons lidmašīnā

Treneris
Raimonds Piševs uzsver, ka šajā sporta veidā vajadzīga šausmīga mērķtiecību un
neatlaidību, turklāt nepieciešams, lai vienmēr blakus būtu kāds, kas atbalsta.
Pats svarīgākais esot vecāku atbalsts. Tieši tāpēc ir apbrīnojami, ka abas
mammas uzņemas tik lielu papildu slodzi savai dzīvei.

Ko
pāris iegūst no šā režīma un lielā darba? Pārsteidzoši, ka Ronalds piemin spēju
sevi disciplinēt, kas dzīvē noder. Santa ar rūgtumu piemin līdzbiedru neizpratni,
jo daži skolā sakot: "Tu jau tikai dejo, kas tad tas par sportu?…" Bet
cilvēkiem nav ne jausmas, kādu darbu un cik daudz enerģijas šāda dejošana prasa.
Bet tas lielais prieks, protams, ir pēc katras labi nodejotas dejas, tad, kad
izdevies būt pārākam par citiem spēcīgiem konkurentiem. "Kad viņi iekāpj
lidmašīnā, tad abi uzreiz aizmieg, es pat bez skatīšanās zinu, kāds kurā pozā
būs sastindzis," smejas Ronalda mamma, piebilstot, ka ceļā viņi cenšas
atpūsties un izgulēties.

Iveta
DAINE

Santa Vitenberga

Rīgas 49.
vidusskolas 10. klases skolniece

Dzimusi          1992. gadā

Ronalds Ābols

Rīgas 64.
vidusskolas 11. klases skolnieks

Dzimis            1991. gadā

Pāra sasniegumi sportā   2005. gadā 2.
vieta Latvijas čempionātā junioru II grupā standartdejās, 2006. gadā Latvijas
čempioni junioru II grupā standartdejās, 2006. gadā pasaules čempioni junioru
II grupā standartdejās,

2007.
gada vicečempioni jauniešu grupā standartdejās, 2008. gadā Latvijas čempioni
jauniešu grupā standartdejās.