Uz pjedestāla pacelts smaids
Trešais labākais deju pāris
pasaulē! Šī vēsts uz Latviju zibenīgi atlidoja no tālās Ķīnas, kur rudenī
risinājās pasaules čempionāts sporta dejās. Rīgas skolēni Terēza Kižlo un
Vjačeslavs Višņakovs, startējot Latīņamerikas dejās jauniešu grupā, kāpa uz
pasaules meistarsacīkšu pjedestāla.
Terēza Kižlo un
Vjačeslavs Višņakovs jau pēc trijiem pēcpusdienā rosās sporta deju klubā Vecrīga, kur ieradušies tūlīt pēc
mācībām Rīgas 40. vidusskolā. Pirmais iespaids – abi tumšmataini, skaisti un
eleganti. Pāris staro un smaida, it kā smagā treniņu slodze, mācības skolā,
nemitīgās sacensības un braucieni viņiem tāds nieks vien būtu…
„Savulaik viņi sāka ar
sliktiem rezultātiem," atceras treneris Atis Legzdiņš. „Perspektīvs pāris, visu
darīja pareizi, bet – tiklīdz nokļuva sacensībās, tā nekas nesanāca, un viņi
bieži vien izlidoja jau pirmajā tūrē. Toties tagad ir liels progress,
kas nozīmē milzu kontroli pār sevi, mūziku, skatītājiem."
Vaicāts par Terēzas un
Vjačeslava cilvēciskajām īpašībām, treneris skarbi nosaka: „Mani viņi nemaz neinteresē kā
cilvēki, mani interesē mūsu kopējais darbs. Diez vai tas izdotos, ja mēs būtu
dižie sirdsdraugi. Mums ir viena kopīga interese – izdarīt vēl labāk."
„Atis mums palīdzēja gan
uzkāpt uz pasaules čempionāta pjedestāla, gan noturēties," rezervētā trenera
atbalstu uzteic Vjačeslavs.
Pārim šis ir veiksmes gads,
gandrīz visās sacensībās viņi iekļuvuši labāko trijniekā. Tajā pašā laikā –
milzu slodze, jo ik brīvdienās ir sacensības. „Skolā mēs esam tikai trīs dienas nedēļā, bet
jāmācās un jātiek galā," nopietni saka Terēza. „Tikko bija Latvijas atklātais čempionāts,
pirms tam Polijā Baltijas kauss, Smiltene un Anglija…"
Divi kilometri divās minūtēs
Smiltenē Latvijas Sporta deju
federācijas kausa izcīņā Terēza un Vjačeslavs startējuši pieaugušo grupā, lai
citiem jauniešiem neradītu kompleksus, ka viņi vienkārši atnāca un uzvarēja.
Bet vienalga – atnāca un nocēla pieaugušajiem otro vietu! Parasti viņi
startē 16-19 gadus vecu jauniešu grupā, bet vienā no lielākajiem pasaules deju
turnīriem Anglijā šis diapazons ir palielināts līdz 21 gada vecumam. Vienalga,
Terēza un Vjačeslavs šogad prestižajā International Championships ieguva
trešo vietu, konkurējot ar 206 pāriem no visas pasaules. Latvijas deju sporta
vēsturē pirmo reizi šajā turnīrā iekļūts labāko trijniekā.
„Anglijā mums dienas laikā
vajadzēja izturēt sešas tūres, katrā reizē dejot piecas dejas, arī finālā,"
slodzi apraksta Terēza. „Tam vajag ļoti lielu fizisko
izturību, turklāt Latīņamerikas dejas atšķirībā no standartdejām prasa tik
lielu piepūli, ka reizēm pēc turnīra nevar pat paiet, kājas ļogās, bieži vien
rauj krampji."
„Tas ir ne tikai skaisti, kad
tiek saņemts prieks un atzinība, – tas ir sports, kurā vēl jāsmaida," piebilst
meitenes deju partneris. „Dejotājs, izejot uz parketa,
domā, ka tā ir māksla, bet, kad atstāj parketu, saprot, ka tas ir sports."
Kur tiek iegūta fiziskā
izturība? Ik dienas četras stundas pāris trenējas, slīpējot soļus un kustību
nianses. Lielākoties paši, reizēm ar treneri Ati Legzdiņu, par kuru retais
zina, ka viņš ikdienā uzturas… slimnīcā, jo ir ārsts! „Paralēli cenšamies gan ar
horeogrāfiju un baletu, gan ar vingrošanu nodarboties," skaidro Vjačeslavs. „Ķermenim jābūt fiziski
sagatavotam, jo izturība nerodas tikai no dejošanas zālē. Tiek slīpēta tehnika,
notiek iedzīšana, kad desmit minūtes jādejo piecas dejas bez apstājas. Divu
minūšu dejošana Latīņamerikas ritmos ir tas pats, kas noskriet divus
kilometrus."
Galva un automāts
Deju klubā Vecrīga abi
jaunieši ir jau ilgāku laiku, bet kopā dejo tikai trīs gadus. Kā notiek pāru
maiņa? Vjačeslava viedoklis: „Ja puisis treniņā redz, ka cita meitene dejo labāk par tavu
partneri, tad sāk domāt – kāpēc nepamēģināt ar viņu…" Terēzas
skaidrojums: „Ar manu iepriekšējo partneri
mums nesaskanēja kopējie mērķi, jo es gribēju vairāk sasniegt. Gribēju mainīt
partneri, bet man nebija izvēles. Reiz piezvanīja Slaviks un ierosināja
pamēģināt. Interesanti, ka mūsu iepriekšējie partneri izveidoja pāri un arī
dejo kopā."
Satikšanās bija trīspusēja:
Terēza Kižlo, Vjačeslavs Višņakovs un treneris Atis Legzdiņš, kura sakāmais
allaž ir trāpīgs: „Viens no labākajiem
piemēriem, kāds var būt, jo viņi ir uzcītīgi, strādīgi, mērķtiecīgi un ar
galvu. Kāpēc galva? Nevar kustināt tikai kājas un domāt par kaut ko citu,
nesaprotot, ko un kā dara. Galva aizņem 50 procentus darba, jo trenējoties ir
jādomā, bet sacensībās jādejo automātiski," skaidro treneris.
„Šis pāris izceļas ar
inteliģentu deju," savs vērtējums ir sporta deju kluba Vecrīga vadītājai Allai Matjušenko. „No malas var labi redzēt, vai dejotāji sajēdz
kaut ko no tā, ko dara, vai tikai vālē savas kustības. Tas saistīts
arī ar attieksmi pret mācībām. Terēza un Slaviks izturas atbildīgi pret skolu
un novērtē izglītību. Inteliģences esamība vai neesamība katram dejotājam ir no
pieres nolasāma…"
Pasaulē par viņiem runājot.
Arī to, ka abi atraduši viens otru, izveidojot saskanīgu pāri. No malas var
pamanīt abu jauniešu savstarpējo patiku un simpātijas, kas ir pluss viņu
sniegumam uz deju grīdas. „Katram cilvēkam ir savi trūkumi," prāto Terēza, skaidrojot, cik
viegli ir paciest vienam otru diendienā. „Slaviks ātri aizsvilstas, bet tas piemīt gandrīz
katram sportistam, jo šādas slodzes atņem spēkus un nervus. Mēs reti
strīdamies, jo vaina vispirms jāmeklē sevī, nevis partnerī, un, kad pats esi
izdarījis visu, tad var to pašu prasīt no otra."
Akmentiņi kleitām
Alla Matjušenko atklāj, ka
reizēs, kad pašai jādodas ārpus Latvijas, labprāt abiem jauniešiem uztic trenēt
mazos dejotājus. Terēzai labi padodas darbs ar pavisam mazajiem, Vjačeslavam patīk
strādāt individuāli ar 10-12 gadus veciem skolēniem, arī vecāki jauniešiem labprāt
uzticot savas atvases. „Man patīk mācīt, jo tas
palīdz man pašam sakārtot savā galvā dejošanas tehnikas nianses," savus
mēģinājumus pedagoģijā skaidro Vjačeslavs un arī piebilst, ka dejošana ir
finansiāli smags sporta veids.
Kā vecāki tiek galā? „Netiek galā, tāpēc ir labi,
ja mēs ar savām uzvarām varam kaut ko nopelnīt," norāda Terēza. „Ir cilvēki, kas atbalsta mūs
kā pāri, bet palīdzība nav pastāvīga. Tāpēc sēžu vakaros un pati savām rokām
līmēju kleitām akmentiņus. Sezonā ir vajadzīgas trīs kleitas, bet satīna
kurpītes var izturēt ne vairāk kā četras sacensības. Apaviem patlaban ir
sponsors. Paveicās, ka pēc Eiropas čempionāta mums Rīgas mērs piešķīra prēmiju.
Pēc pasaules čempionāta gan nekā…" Jaunieši teic, ka vecākiem, par spīti
grūtībām, arī patīk viss šis virpulis.
Ala Matjušenko uzskata, ka no
vecākiem ir atkarīgs, cik tālu tiks dejotāji, jo svarīgi ir, lai viņi būtu
pietiekami stingri un prastu iemācīt bērniem neatlaidību. Terēza beigusi arī
mūzikas skolu un spēlē vijoli „Dvēselei un pieredzei tas noder, palīdz arī dejot, jo ir daži
dejotāji, kas vispār nedzird mūziku – steidzas vai kavē dejojot," skaidro
Terēza. „Man laimējies, ka Vjačeslavs
ir ļoti muzikāls arī bez speciālas izglītības. Jo, kad pāris ir augstā līmenī,
tad vairs nepietiek tikai ar ritma izjūtu, jāprot arī dažādas izjustas nianses
ar ķermeni."
Lielie, sargieties!
Vjačeslavs teic, ka pēc jaunā
gada sāksies jauna dzīve un viss būs jāpierāda no jauna, jo viņi ir cieši
izlēmuši turpmāk startēt pieaugušo grupā. „Mums ir lielas ambīcijas, un ceram arī uz panākumiem.
Trenēsimies, gatavosimies un cerēsim, ka viss būs kārtībā."
„Mēs abi esam tādi, ka tikai
uz priekšu! Mums ir dažādas iekšējas pasaules, bet mērķi ir vienādi," saka
Terēza, bet Vjačeslavs papildina: „Kad esam izcīnījuši kādu labu vietu, tad nevis mēnesi
staigājam lieloties, bet nākamajā dienā uzvaru aizmirstam un turpinām strādāt. Ja
stāvēsi un priecāsies, tad var sākties regress, bet – lai būtu progress,
jāiet uz priekšu."
Dažkārt ir redzēts, ka
dejotāji izskatās īgni un nomocījušies, bet šie jaunieši ir dzīvīgi un
priecīgi. „Mums patīk dejot, tā ir mūsu
sirdslieta," Terēza uzsver, stingri nosakot, lai par vaļaspriekiem gan
nejautājot. Kāpēc? Vaļasprieks taču esot skaidri redzams – dejošana!
Iveta DAINE
Terēza Kižlo
Dzimusi: 1992. gada 2.
oktobrī
Mācās: Rīgas 40.
vidusskolā
Dejojusi: klubā Grācija, Daces deju skolā, klubā Vecrīga
Vjačeslavs Višņakovs
Dzimis: 1991. gada 22. septembrī
Mācās: Rīgas 40.
vidusskolā
Dejojis: klubos Dzintarkrasts,
Dzintars, Vecrīga
Sasniegumi: jauniešu grupā Latīņamerikas
dejās:
1.
vieta –
Latvijas atklātajā čempionātā (2008. g.), Austrijas atklātajā čempionātā (2008.
g.) GE Money Grand Prix Latvija (2008. g.); Ziemas deju festivālā
Somijā (2009. g.), Latvijas čempionātā Dzintarjūra (2009. g.),
Kopenhāgenas atklātajā čempionātā (2009. g.), Polijas atklātajā čempionātā
(2009. g.), Vācijas atklātajā čempionātā (2009. g.);
2.
vieta – Eiropas
čempionātā (2009. g.);
3.
vieta – pasaules
čempionātā (2009), Starptautiskajā čempionātā Anglijā (2009. g.)
