Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kērlingistu garantija

Latvijas kērlinga meistari pirms diviem mēnešiem tika pie
savas pils – kērlinga halles ar diviem celiņiem. Tāpēc šim olimpiskajam sporta
veidam ir visi priekšnosacījumi, lai pēc nedaudz vairāk kā četriem gadiem kērlingisti
papildinātu Latvijas delegāciju braucienā uz Sočiem.

 

 

Kērlingā ceļš uz
olimpiskajām spēlēm sākas ar sekmīgu startu Eiropas čempionātā. Tieši pēc divām
nedēļām Latvijas izlases startēs šādās sacensībās Aberdīnā (Skotija), mēģinot
pirmo reizi kērlinga vēsturē izcīnīt ceļazīmes uz Eiropas čempionāta A
divīziju, lai jau pēc tam tiektos uz pasaules čempionātu un olimpiskajiem
Sočiem.

– Varu teikt, ka klājas
labi, taču, protams, ir arī negatīvās ziņas, – sarunā ar žurnālu Sports uzsver Latvijas Kērlinga asociācijas
prezidents Kārlis Smilga. – Grūti
iedomāties kaut ko labāku par savas kērlinga halles atklāšanu. Halli noteikti
esam uzbūvējuši īstajā laikā, jo tas ir izdarīts ar daudz mazākiem līdzekļiem.
Bet tajā pašā laikā jūtam, ka esošajiem un potenciālajiem dalībniekiem nav
liekas naudiņas, lai regulāri trenētos kērlingā. Dažas komandas izjūk, citas –
apvienojas, tādēļ pieļauju, ka Latvijas čempionātā varētu būt pa kādai vienībai
mazāk gan vīriešiem, gan sievietēm.

 

Izlases uz Skotiju un Čehiju

 

– Vai Latvijas labāko kērlinga meistaru treniņi
jaunatklātajā hallē palīdzēs gūt labākus rezultātus Eiropas čempionātā?

– Noteikti! Par to
varējām pārliecināties 13. un 14. novembrī
Jelgavā notikušajā Zemgales kausā, spēlēm
notiekot uz hokejistu ikdienā izmantotā ledus. Iepriekš ar ledus kvalitāti
spēlētāji bija apmierināti, bet šoruden divu mēnešu laikā jaunajā hallē ir
pierasts pie daudz labāka ledus! Tieši tāds ledus Latvijas izlases dalībniekus
sagaidīs Eiropas čempionātā! Iespējams, ka pašreiz būšu pārāk pesimistisks,
taču neprognozēju mūsu komandām izcilus panākumus šajā čempionātā.

– Kāds sniegums tiktu uzskatīts par labu?

– Izvērtējot grupu izlozi
un sacensību sistēmu, lielākās izredzes uz labiem panākumiem ir sieviešu
izlasei. Apakšgrupā būs sešas komandas. Labākās divas iekļūs pusfinālā, kura
uzvarētāji izcīnīs vietu A divīzijā. Vīriešiem būs daudz grūtāk, jo apakšgrupā
būs desmit vienības, kuru pulkā vajadzēs izcīnīt pirmo vai otro vietu, lai
piedalīties ceļazīmju izspēlē uz Eiropas eliti. Turklāt čempionātā vīriešiem
komandas ir spēkos daudz līdzvērtīgākas. Lai startu uzskatītu par sekmīgu, abām
izlasēm čempionātā Skotijā vajadzētu iegūt vismaz sesto pozīciju.

– Kādus rezultātus varam sagaidīt no Latvijas junioru
(U-21) izlases, kura janvārī Prāgā spēlēs Eiropas Izaicinājuma kausā, cīnoties
par ceļazīmēm uz savu pasaules čempionātu?

– Pasaules junioru
čempionātā startē desmit komandas – septiņas no Eiropas, divas no Amerikas un
viena no Āzijas. Katru gadu divas vājākās Eiropas vienības zaudē vietu pasaules
čempionātā. Par šīm vietām notiek cīņas Eiropas Izaicinājuma kausā. Janvārī
Prāgā tiks izspēlētas šīs divas ceļazīmes uz pasaules čempionātu. Čehijā
startēs 12 junioru izlases, kas sākumā būs sadalītas divās apakšgrupās, no
kurām divas iekļūs pusfinālā. Tieši šie divi mači arī izšķirs visu. Pirms gada
mūsu juniori iekļuva pusfinālā, taču zaudēja.

 

Olimpiskās spēles gaida jauniešus

 

– Cik liela ir konkurence junioru kērlingā Latvijā?

– Līdz šim esam
grēkojuši, jo izveidojusies tikai viena kērlinga junioru komanda. Šo jautājumu
mums drīzumā vajadzēs risināt nopietni, jo pēc cikla beigām tikai divi no
spēlētājiem varēs startēt junioru konkurencē arī turpmāk. Līdz ar halles
atklāšanu varam ķerties pie šīs problēmas risināšanas, jo iepriekš nevarējām
nodrošināt treniņu laikus atbilstoši jauniešu vajadzībām. Pirms skolas –
septiņos no rīta – jau nebūtu loģiski dzīt spēlētājus uz halli. Turpmāk varēsim
piedāvāt nodarbības no plkst. 14 līdz 18, padarot kērlinga spēlēšanu arī šādā
veidā pievilcīgu. Krievijas pieredze liecina, ka tieši nopietna darbība ar
junioru vecuma spēlētājiem nodrošina strauju kērlinga izaugsmi un meistarības
līmeņa kāpumu. Milzīgajā Krievijā treniņos iesaista jauniešus, jau sākot no 13
gadu vecuma un ātri vien atlasot talantīgākos. Tāpēc Krievijas juniori un arī
sievietes regulāri startē pasaules elitē arī olimpiskajās spēlēs.

– Kādas vēl ir neizmantotās iespējas jau jauniešu vecumā
startēt starptautiskās sacensībās, krāt pieredzi?

– Ņemot vērā, ka kērlings
ir olimpiskais sporta veids, tas iekļauts arī pirmo Jauniešu ziemas olimpisko
spēļu programmā 2012. gadā Austrijas pilsētā Insbrukā. Tur startēs jaunieši
līdz 18 gadu vecumam, tādēļ sportiskiem skolniekiem ir pēdējais laiks treniņiem,
jo iespēja tikt uz jauniešu olimpiskajām spēlēm rodas ļoti reti!

Regulāri notiek arī
Eiropas junioru komandu tūre, piedaloties turnīros Skotijā, Šveicē un
Norvēģijā. Līdzekļu trūkuma dēļ mūsu juniori šajās sacensībās nav startējuši,
taču drīzumā Latvijas juniori dosies uz Tallinu, kur sacentīsies ar Igaunijas,
Somijas un Krievijas vienaudžiem. Tieši līdzdalība starptautiskos turnīros, it
īpaši Eiropas Challenge, palīdz
jaunajiem kērlingiem saprast, ka kērlings ir nopietns sporta veids, kurā daudz jātrenējas.

Paralēli tam strādāsim,
lai kērlingu iekļautu paralimpisko sportistu aktivitāšu sarakstā. Kērlings ir
arī paralimpisko spēļu programmā, tāpēc par šo nodarbību mērķi varētu kļūt
starts 2014. gada spēlēs Sočos. Interesanti, ka izlases četru dalībnieku pulkā
jābūt abu dzimumu sportistiem, kērlinga akmeņu vadība notiek nevis ar roku, bet
ar īpašām nūjām. Paralimpiskā kērlinga spēlētājiem nav pat nepieciešami
speciāli apavi vai cits aprīkojums, jo jāiegādājas tikai viena īpaša nūja, kuru
var izmantot visi komandas dalībnieki.

Pasaulē arvien straujāk
attīstās arī kērlings nedzirdīgajiem, rīkojot pat pasaules čempionātus.
Nedrīkstam kavēties, jo jāizmanto katra iespēju būt priekšā citām valstīm kāda
sporta veida attīstībā.

 

Skolēni un skolotāji

 

– Kāda ir pasaules prakse – sākot no kāda vecuma, var bērnus
aicināt uz kērlinga treniņiem?

– Lai uzsāktu darbu ar
bērniem, mums vispirms ir jāparūpējas par atbilstošas kvalifikācijas treneriem,
kuriem būtu tiesības strādāt ar jaunajiem kērlingistiem. Tas noteikti ir viens
no svarīgākajiem asociācijas darbiem, jo šādu atbildību noteikti nevaram uzvelt
halles īpašnieku pleciem. Kērlinga spēlētāju pulkā ir cilvēki ar LSPA diplomiem,
tādēļ sākotnēji mēģināsim piesaistīt viņus. Mežciemā un Pļavniekos ir ne mazums
skolu, kuru jauniešus varētu aicināt izmēģināt kērlingu.

Lai arī sporta veids nav
dārgs, taču skaidri apzināmies, ka mums nepieciešams šajā jomā izglītot arī
vecākus. Šobrīd kērlinga halles celiņa īre laikā no plkst. 12 līdz 16 maksā
tikai 16 latus stundā, izmaksas uz vienu no astoņiem spēlētājiem ir tikai divi
lati. Pašreiz esam ķērušies pie skolu kērlinga programmas izveides, lai tā
tiktu īstenota, sākot no 2010. gada 1. septembra. Asociācijai nepieciešams
skolot trenerus, jo viņi būs nepieciešami ne tikai bērniem un jauniešiem, bet
arī pieaugušajiem interesentiem, kuri pievērsīsies kērlingam.

Bērni kērlingā var
iesaistīties, sākot no 10-11 gadu vecuma. Darbā ar bērniem tiek izmantotas
divas atšķirīgas pieejas – spēlēšana ar standarta akmeņiem uz īsāka laukuma vai
arī spēlēšana ar daudz vieglākiem akmeņiem. Ikdienā tiek izmantoti 20
kilogramus smagi akmeņi, bet bērniem tiek piedāvāti astoņus kilogramus smagi
akmeņi. Pasaules pieredze gan liecina, ka bērni labprātāk darbojas ar lielajiem
akmeņiem, tādējādi izvairoties no sarežģījumiem, kas saistīti ar akmeņu maiņu
noteiktā vecumā.

 

Desmit ledus  mēneši

 

– Kērlinga halle Rīgā, Biķernieku ielā 121h, oficiāli
tika atklāta pirms diviem mēnešiem. Kādi ir pirmie secinājumi?

– Prognozes par halles
darbību bija pesimistiskākas, nekā viss izvērties dzīvē. Halles apsaimniekotāji,
SIA Kērlinga halle, ziņoja, ka
septembrī, kad vēl nenotika aktīva darbība, tika fiksēti finansiāli mīnusi, bet
jau oktobrī viss bijis pa nullēm. Bija nepieciešams laiks, lai ieskrietos, taču
pamazām iespēju nodarboties ar kērlingu izmanto arvien jauni interesenti. Oktobrī,
lai segtu izdevumus, jau tika sasniegts nepieciešamais apgrozījums Ls 6000.
Hallē aizvadīts pirmais oficiālais starptautiskais turnīrs – Latvijas-Igaunijas
mačsacīkste.

Halles īpašnieki ir paši
kērlingisti, tādēļ tas ir kā papildu drošības spilvens visiem sportistiem.
Somijā un Krievijā ir negatīva pieredze, uzticot halles pārvaldīšanu biznesa
ļaudīm, kad uzsvars tiek likts uz korporatīvajiem pasākumiem un citām jautrām
izklaidēm ar alkoholu, sportistiem ļaujot aizpildīt tikai atlikušo laiku.
Protams, halli vēl nevar uzskatīt par pabeigtu, jo pašlaik kafejnīcas funkcijas
pilda tikai kafijas automāts.

– Cik ilgam laikam Latvijas kērlinga saimei pietiks ar šo
divu celiņu halli?

– Ja halles abi celiņi
būs noslogoti arī vēlās vakara un nakts stundās, iespēja izplesties mums
pastāv, jau esošajai hallei piebūvējot klāt divus vai pat trīs celiņus. Tas
noteikti būs lētāk, nekā celt vēl vienu jaunu halli citur. Plānots, ka šai būvei
vajadzētu atmaksāties desmit gadu laikā. Pašreizējā situācija liecina, ka tas
varētu notikt pat ātrāk.

Iecerēts desmit mēnešus
gadā saldēt ledu kērlinga spēlēšanai, izlaižot vienīgi jūniju un jūliju, jo
šajā laikā būtu divreiz lielāks elektroenerģijas patēriņš. Vasarā kērlinga
celiņus varētu izmantot Bowls spēlei,
kas bieži vien tiek demonstrēta Eurosport
pārraidēs. Mūsu celiņu parametri atbilst šā sporta veida prasībām – ne
tikai laukuma izmēri, bet arī iespēja nodrošināt pareizo mitrumu telpā.

 

Jaunumi Latvijas čempionātā

 

– Latvijas Kērlinga asociācija līdz 30. novembrim
izsludinājusi pieteikšanos Latvijas komandu čempionātam gan sievietēm, gan
vīriešiem. Cik liela varētu būt atsaucība?

– Ja vīriešu konkurencē
startam pieteiksies deviņas vai vairāk komandas, tad vispirms tiks izspēlēts B
grupas turnīrs. Pagājušā gada sešas labākās vienības automātiski ieņems vietas
A grupā, sagaidot divas labākās komandas no B grupas. Janvārī sāksies A grupas
spēles, rīkojot vispirms divu apļu turnīru, bet pēc tam notiks izslēgšanas mači
pēc Page sistēmas. Pagājušajā gadā
pārliecinājāmies, ka čempionu noteikšana nevis apļa turnīrā, bet gan Play-off sistēmā ir daudz skatāmāka un
vieglāk izprotama skatītājiem.

Līdzdalības izmaksas pēc
halles uzcelšanas ir samazinājušās, jo vairs nav nepieciešams īrēt papildu
laiku ledus sagatavošanai pēc hokejistu nodarbībām. Pašreiz varam maksāt tikai
par laiku, kad notiks spēles. Turklāt izvairīsimies arī no situācijas, kurā no
pieciem celiņiem kāds stāv tukšs. Salikt kalendāru mačiem uz diviem celiņiem ir
daudz vieglāk.

Vīriešiem ceram uz vismaz
astoņām komandām, bet sieviešu konkurencē vēl līdz galam viss nav skaidrs. Spēlētājas
starpsezonu laikā mainījušas vienības, tāpēc nav skaidrības par galīgo
izveidoto komandu kopskaitu. Ceram uz sešām vienībām, kas noteikti būtu
atzīstams skaits pat Eiropas valstu mērogā.

– Kērlinga hallē vienlaikus uz ledus būs tikai četras
komandas, krietni mazinot iepriekš piedzīvoto tusiņu.

– Protams, vairs nebūs tādas
situācijas, kad, spēlējot sānu pie sāna, visu dienu kopā aizvadīs kādas desmit
komandas. Dalībniekiem vairs nevajadzēs vienā dienā aizvadīt trīs mačus, jo būs
pavisam cits spēļu ritms. Līdzdalība kērlinga čempionātā tomēr ir sportošana,
bet tusiņiem laiks būs pēc turnīra. Labāko
komandu savstarpējie izšķirošie mači skatītāju statusā noteikti piesaistīs arī
sāncenšus.

– Lai gan esat Latvijas čempionāta medaļnieces komandas Junkers dalībnieks, atļaušot lūgt izteikt
prognozes par turnīra favorītiem?

– Latvijas čempioni Rīgas roņi pilnībā izmanto jaunās halles
priekšrocības, trenējoties trīs reizes nedēļā. Ar tādu intensitāti netrenējas
neviens no konkurentiem, tādēļ Rīgas roņi
noteikti saglabās favorītu statusu. Mūsu komandai Junkers pašlaik ir problēmas ar komplektāciju, jo viens no
spēlētājiem basketbolā ir guvis nopietnu ceļgalu traumu, bet vēl viens
dalībnieks vairs nav mūsu vienībā. Pretendentu pulkam uz medaļām varētu pievienoties
arī Ondulat B un HNĪ.

Renārs BUIVIDS