30 000 km…

Latvijas
izlases un Rietumu banka-Rīga komandas riteņbraucējam Aleksejam
Saramotinam velosipēds ir gan darbarīks, gan pārvietošanās līdzeklis ikdienā.
Gandrīz tas pats kas katordzniekam važas. Abi kā piekalti. Riteņbraucēji
par ideālu dienu uzskata to, kurā izdodas uzvarēt kādās lielās un prestižās
sacensībās. Tad nav svarīgi, cikos pamodies, cikos un ko esi ēdis brokastīs.
Aleksejam Saramotinam grandiozu starptautisku uzvaru vēl nav, toties viņam ir
kas tāds, par ko pārējie komandas biedri, izņemot Kalvi Eisaku, vēl var tikai
sapņot. Viņnedēļ fitnesa trenere Irina Aleksejam dāvāja 4,1 kg smagu un 57 cm
garu meitiņu, kuru nosauca par Alisi. Tā arī pagaidām ir Alekseja pirmā ideālā
diena, bet tādu, cerams, būs daudz vairāk. Ne tikai dzīvē (gan jau pieteiksies
arī dēls), bet arī šosejas un krosa trasēs.

Puantes
velokurpēs

Daudzi
slavē Alekseju par graciozo un koordinēto braukšanas stilu, veiklām
manevrēšanas spējām. "Tas
man mantojumā no tiem laikiem, kad mācījos baleta skolā. Trīs gadus centos kļūt
par baletdejotāju, bet tad sapratu, ka skatuve man par šauru un vajadzīgs
plašums. Tādu atradu riteņbraukšanas klubā Baltika pie trenera Vladimira
Andruņina," atzīstas viens no komandas Rietumu banka-Rīga līderiem.
"Vēl tagad varu nostāvēt uz pirkstgaliem, tiesa, ne jau velokurpēs.
Baletam un riteņbraukšanai ir arī kas kopējs – baltā krāsa. Baletā dejo baltās
čībiņās, bet riteņbraucēji kājās aun baltas zeķītes, tiesa, pēdējā laikā tiek
izmantotas arī citas krāsas. Profesijas maiņu nenožēloju, vēl jo vairāk tālab,
ka riteņbraukšanā par manu audzinātāju kļuva Vitālijs Smirnovs, kuram toreiz
tikko bija beigusies darba septiņgade Ēģiptē."

Guļava un pūce

Par dienas režīmu un ēdienreizēm runājot, viss jāvērtē
divējādi: vai Aleksejs uz ilgāku laiku iesēdies ārzemēs, vai arī treniņprocess
notiek tepat Latvijā. Atšķirīgs dzīves ritms

ir arī tad, kad komanda atrodas treniņnometnē vai
piedalās daudzdienu  velobraucienos.

"Man rītos patīk ilgāk pagulēt, līdz pulksten
astoņiem, pat deviņiem – tas ir Rīgas grafikā. Nomazgāju muti, izdaru citas
rīta procedūras, mazliet iekožu – kādu siera vai šķiņķa maizīti, augļus, kafiju
vai tēju un – uz pirmo treniņu Pierīgas šosejās," klāsta Aleksejs.
"Klubā visi strādājam ar profesionālu attieksmi, lai gan pilnībā mums tāda
statusa nav. Tāpēc, Rīgā esot, trenējos vienatnē, vai līdzi ņemot kādu draugu.
Man tāds ir Dmitrijs Sorokins.

Rīta cēlienā braucu vidēji divarpus stundas. Tā nav
tikai ripināšana. Brauciena tempu regulēju pats, pavizinos, tad izdaru kādu
piecu minūšu kāpinājumu, pamainu pārnesuma collas. Inventārs mums ļoti augstas
kvalitātes – Giant firmas šosejas braucamais un arī kalnu divritenis.
Tad pusdienas, kurās ēdu gandrīz to pašu ko ārzemēs – makaronus itāļu gaumē,
gaļu, bet kuņģi pārāk nenoslogojot, jo jāatstāj rūme arī augļiem. Pēc pusdienām
kādu stundiņu, pusotru pazvilnu, dažkārt piemiegu, bet pievakarē atkal uz
tikpat ilgstošu treniņu. Gadījies, ka abus treniņus apvienoju un braucu četras
stundas pēc kārtas. Rīgā trenējoties, vakarus vadu kopā ar Irinu. Gulēt eju
bieži vien stundu pirms pusnakts, dažkārt 
nedaudz agrāk, pirms tam, protams, ieturot mazliet spēcīgākas
vakariņas."

Asfalta ēdāji

Treniņnometnēs visi "asfaltu ēd" kopā. Puiši ceļas
stundu agrāk, brokasto to, ko paši sarūpējuši un pagatavojuši. Repertuārs
parastais – auzu pārslu putra, maizītes ar sieru un šķiņķi, sojas piens, augļi.
Pusdienās dominē makaroni, augļi, minerālūdens. Taču ir dažādība, jo katru
dienu ir divi dežuranti, kas sakopj māju, gatavo ēdienu, iepriekš
apvaicājoties, ko katrs vairāk vēlas baudīt. Viss tiek nopirkts tuvākajā
veikalā. Tā iznāk gan lētāk, gan arī smeķīgāk, jo pavāra amatā jau ir gadiem
piešauta roka. Katru sezonu komanda īrē kādu māju. Šopavasar tāda ir  Nīderlandes pilsētā Gulpenē, kas ir viens no
alus ražošanas centriem, taču puiši ar alus lietošanu neaizraujas, toties no
laba vīna glāzes pie maltītes neatsakās.      

Daudzdienu sacensībās visas komandas mitinās viesnīcās,
kur jāēd tas, ko piedāvā, kas gan riteņdienās lielākoties atbilst sportistu
gaumei.

Daudzdienu sacensībās kopus vakarēšana paliek otrajā
plānā, jo sportisti pēc kārtējā posma ir noguruši, steigšus paēd un liekas uz
auss. Tad disenes vairs nav prātā, arī grāmata gultā paliek atvērta uz
krūtīm.

Bez šokolādes

Pirms katra daudzienu brauciena posma mehāniķis nolaiza
sportistu divriteņus, apkalpojošais personāls sagatavo katram sportistam
enerģētiskā dzēriena pudeli, kas tiek piestiprināta pie rāmja, un sauso ēdamo.
Aleksejam vislabāk garšo Powerbar dzēriens un šīs firmas ražotie
batoniņi. Pirms brauciena velokrekla aizmugures kabatā viņš ieliek arī dažas
saldmaizītes, bulciņas, taču ar kvantumiem neaizraujas. Riekstu kabatā nav,
smagi pārstrādājas. Nav arī šokolādes. Līdz ēdināšanas punktam, kur treneriem
atļauts papildināt spirdzinājumu un pārtikas devu, lielākoties viss līdzņemtais
jau notiesāts. Atbilstoši jaunajiem UCI noteikumiem, sportistam, kas atrodas
trasē, ēdamo un dzeramo vairs nedrīkst dot. "Ko tas nozīmē, esmu
izbaudījis. Mute sausa, vēders gurkst, kājas nevelk, bet man kabatā un pie
rāmja nekā vairs nav. Tad atliek sevi piespiest izturēt līdz galam,"
stāsta Aleksejs. "Īpaši karstumā. Taču man nav liela starpība, kādos laika
apstākļos braukt. Ja esmu formā, izturēšu."

Šosejai priekšroka

Vaicāts, kurš no riteņbraukšanas veidiem – šoseja vai
MTB viņam patīk labāk, Aleksejs atbild bez stomīšanās – šoseja, kur svarīgākā
ir taktika, bet, startējot ar kalnu riteni, vairāk visu izšķir spēks un
izturība. Vienlaikus viņš uzskata, ka MTB ļoti palīdz iespējami labāk sagatavoties
šosejas braucieniem. Panākumu ziņā Saramotinam MTB maratonos, krosos un
šosejnieku cīņās bilance ir apmēram vienāda. Viņa šosejas Giant sver 8-9
kg, MTB Giant ir par diviem, trim kilo smagāks.

Pērn ar abiem divriteņiem treniņos un sacensībās Aleksejs
veica  27 000 km. Šogad šis skaitlis
šķiet sasniegs apaļus 30 tūkstošus. Arī tas vēl nav daudz. Tikpat asfalta
kilometru, startējot PSRS izlasē, gadā veica arī Pjotrs Ugrjumovs, kuru trenēja
Alekseja Saramotina pašreizējais treneris Vitālijs Smirnovs.

Vizītkarte

Aleksejs Saramotins

Rietumu banka-Rīga riteņbraucējs

Dzimis           1982. gada 8. aprīlī Rīgā

Izglītība         Absolvējis Rīgas 71. vidusskolu

Sportā           Ar riteņbraukšanu nodarbojas kopš
1995. gada

Pirmais klubs          RK Baltika

Pirmais treneris Vladimirs Andruņins, tagad Vitālijs Smirnovs

Ģimenes stāvoklis             Precējies,
dzīvesbiedre Irina, meitiņa Alise

Panākumi sportā    Divkārtējs
Latvijas U23 čempions MTB (reizi arī šosejā), divkārtējs Latvijas čempions
šosejā elites klasē, sestā vieta Eiropas MTB čempionātā 2004. gadā Polijā,
daudzkārtējs starptautisku sacensību uzvarētājs Beļģijā un Itālijā,
vairākkārtējs Maskavas sacensību seriāla laureāts

Gatis
ĶĪSIS