Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ja galva ir, kājas pašas atnāks

Gatis Ķīsis

Ziemeļvalstu
ģimnāzijas 8. klases audzēkņa Reiņa Grendes mīļākā orientēšanas sporta
disciplīna ir sprints, kur ar joņošanu vien par maz, vajadzīgs arī ātrs un
precīzs funktieris. Šada sintēze viņam nodrošinājusi panākumus arī vidējā un
garajā distancē. Gan Latvijā, gan ārzemēs.

Reinim tagad ir 15,
viņa jaunākajam brālim Tomam par diviem gadiem mazāk. Tas, ka abi kļuva par
orientieristiem, ir dabiski, jo ar šo sporta veidu gandrīz visu mūžu
nodarbojies viņu tēvs Ants Grende, arī māmiņa Inga ir zvērināta orientieriste.

„Pirmoreiz sacensībās
piedalījos deviņu gadu vecumā, skatītāja un līdzjutēja stāžs vēl lielāks, „ pirmos soļus meža trasēs atceras Reinis. „ Vecāki mani ņēma līdzi uz sacensībām, kur
pamazām sāku apgūt orientēšanās ābeci. Tagad mani pārsteidz, ka Zolitūdes
ģimnāzijā, kas ir ļoti latviska, orientieristu tik maz."

Mamma un tavs
jaunākais brālis pārstāv OK Viga. Tev
šajā klubā nepatika? „Klubā Auseklis nebija jauniešu grupas, tāpēc
mani aicināja palīdzēt. Tā arī kļuvu par auseklīti."

Cik plaša ir tavu
sportisko panākumu vizītkarte? „Pērn,
vēl startējot zēnu V-14 grupā, Latvijas kausa izcīņā uzvarēju sprintā, bet kopvērtējumā ieguvu
sudraba medaļu. Arī aizpērn tiku pie godalgas – bronza sprintā."

Saprotu, ka tieši sprints ir tava mīļākā disciplīna
orientēšanās sportā. Kāpēc? „Pilsētu
parku trasēs vajadzīgas gan ātras kājas (skriešanā man ir ķēriens), gan galva.
Svarīgākā tomēr ir galva, meklējot ceļus uz kontrolpunktiem, jo kājas līdz
galamērķim pašas atnāks. Diezgan labi padodas arī garā distance, vien mežā
biežāk kļūdos. Kā nu kuro reizi. Man pašam gandrīz viss ideāli izdevās Ziemeļu
divdienu sacensību vidējā distancē pie
Gaujas. Sekmējies arī starptautiskajās trasēs. Aizpērn uzvarēju OK Taka sacensībās Lietuvā, būdams zēnu
jaunākajā grupā, pagājušogad Baltijas meistarsacīkstēs Latvijai izcīnīju
vienīgo zelta medaļu. Aizvadītajā sezonā Suisse
week
piecdienu sacensībās biju sestais kopvērtējumā, sprintā trešais."

Kāpēc šāgada aprīlis
tāds tukšs? „Gandrīz mēnesi
noslimoju, saķerot dažādas saaukstēšanās kaites, tikai pirms nedēļas atsāku
trenēties, bet līdz startam Ventspilī būšu kārtībā, jo formu palīdzēs atgūt
treniņi un piedalīšanās sacensībās Igaunijā."

Reinis atzīstas, ka
satraukums drusciņ tirda, taču liela
pasākuma atmosfēru jau esot izbaudījis pērn, kad notika Latvijas olimpiāde
pieaugušajiem. Toreiz esot piedalījies parādē un visu redzējis.

Uz vaicājumu, ko
gribētu sasniegt lielajā orientēšanās sportā, Reinis atbild pārliecinoši: „Pacīnīties par vietu vispirms Latvijas
jauniešu izlasē, pēc tam junioros un pieaugušo konkurencē, tiecoties sasniegt visaugstākos panākumus,"
lēš Reinis. „Jāmaina attieksme
pret mācībām, jo reizēm gribas paslinkot. Galva man nav smaga, kad rūpīgāk
padomāju un pārdomāju, atzīmes krietni augstākas. Ar interesi gaidu, kā būs pēc
diviem gadiem, kad sāksim mācīties zviedru, somu, dāņu un norvēģu valodas.
Vajadzētu labi apgūt, jo orientēšanās šajās valstīs ir viens no pamata sporta
veidiem."

Kad Latvijā beidzot
uzsniga, Reinis debitēja arī ziemas orientēšanās sacensībās, pie kājām liekot
mammas vecās slēpes, piedalījās arī tautas slēpojumā Siguldā. Veloorientēšanās
apgūta jau krietni agrāk, iemaņas apgūstot no tēva, kam šajā disciplīnā augsti
panākumi starptautiskajā arēnā.

Kā trenējas Grende
juniors, kurš gan patiesībā vēl ir jaunietis? Piedalīšanās Magnēta kārtās vai citās sacensībās Latvijā tagad notiek ļoti
bieži. Vienlaikus tas ir arī labs treniņš. Vienīgā nedēļas brīvā diena ir
piektdiena, bet ne gluži bez fiziskām aktivitātēm.

Ventspilī Reinis
Grende gatavs papildināt paša krāto medaļu kolekciju.

Gatis ĶĪSIS