Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Neredzamais sports

Iepriekšējā Eiropas
čempionātā Igaunijā Mārtiņš Sirmais pirmo reizi Latvijas orientēšanās sporta
vēsturē kāpa uz pjedestāla, lai saņemtu sudraba medaļu vidējā distancē.
Nākamnedēļ Ventspils apkaimē viņš centīsies šo sasniegumu uzlabot.

Šai sezonai sagatavošanās
periods bijis par diviem mēnešiem garāks. "Forma jau ir sasniegta, tagad
tikai svarīgi to noturēt," nedēļas sākumā savā dzimtajā Kusā, kur
lielākoties vienatnē ar apbrīnojamu neatlaidību Mārtiņš arī trenējas, Sportam
atzina Eiropas vicečempions. "Jūtos tik labi, ka startēt vajadzētu jau
šodien."
Nebūs garā
Mārtiņš tiek dēvēts par
vidējo distanču meistaru. To veikšanai uzvarētājam parasti nepieciešamas
apmēram 35 minūtes, un mūsu sportists piekrīt, ka tajās viņš vislabāk spējot
izmantot visas savas fiziskās un speciālās orientierista prasmes.Garajai distances vajadzīga
vismaz stunda. Šajā čempionātā Mārtiņš to skries treniņu režīmā, varbūt pat
izlaidīs. Visās trijās distancēs – sprintā, vidējā, garajā un vēl stafetē ar pilnu
atdevi cīnīties nav iespējams. Turklāt katrā distancē dienu iepriekš notiek
kvalifikācijas sacensības, pēc kurām finālā startē tikai 51 labākais. Tātad pēc
pilnas programmas iznāk septiņi starti pēc kārtas.
Distanci mēra minūtēs
Ventspilī pasaules (Eiropas
čempionāts vienlaikus ir arī Pasaules kausa izcīņas posms) labākos
orientieristus sagaida tipisks Baltijas apvidus. Tiesa, piejūra, kas atšķiras
no Igaunijas zaļajiem mežiem, kuros daudz lapu koku un biezs pamežs. Lai
iedzīvotos šajā vidē, Latvijas sacensības Kurzemē šopavasar mudžēja no pasaules
zvaigznēm. Jāpiebilst, ka spēcīgajiem skandināviem labāk patīk izteiktāks
relfejs – ar lielākiem kalniem, dziļākām lejām, kur dabā viss nav jālasa kā ar
mikroskopu.

Orientēšanās sportā distances
mēra pēc nosacīta uzvarētāja laika, jo, piemēram, 10 km līdzenumā vai kalnos ir
ļoti atšķirīgi.

Tādējādi sprints parasti ir
15 minūšu ilgs, 3,5 km garš, ar vismaz 20 kontrolpunktiem.

Vidējā distance – 35 minūtes,
6-7 km, aptuveni 30 kontrolpunkti.

Garā distance – 90 minūtes,
līdz 17 km, aptuveni 35 kontrolpunkti.

Stafete – trīs distances, kas
mazliet garākas par vidējām – 40-45 minūtes, 
7 – 8 km.

Stafetē katrā etapā visu
komandu sportisti neskrien vienu distanci. Tikai pa visiem trim posmiem kopā
sanāk vienāds garums un kontrolpunktu skaits. Distances atšķiras minimāli. Tajā
ir gan visiem kopēji, gan katram savi (parasti ir četri varianti)
kontrolpunkti, kuri atrodas netālu cits no cita un to vien dara kā vedina
kļūdīties.

Ar gidu distancē

Lai skatītājiem neredzamo orientēšanās
sportu, padarītu saprotamāku, Mārtiņš Sirmais piekrita būt par Sporta
lasītāju gidu.

Finālā ar pēdējiem numuriem
startē tie, kas kvalifikācijas sacensībās bijuši labākie, tātad – līderi.
Sprintā starta intervāls ir minūte, vidējā distancē – divas, garajā var būt pat
trīs. Tā teikt, lai konkurents paspēj pazust mežā.

Mums ir vēl dažas
noslēpumainības. Starta un finiša vietas atrodas tik tālu viena no otras, lai
sportisti nevarētu savstarpēji kontaktēties un nodot informāciju par distanci.
Mobilo telefonu un citu sakaru līdzekļu lietošana tiek ļoti bargi sodīta.

Mums ir daudzpakāpju starta
procedūra. Katrā zonā jāuzkavējas minūte. Pirmajā tiesnesis pārliecinās, ka
viss kārtībā ar startu numuru un Emit atzīmēšanās karti. Otrajā zonā
tiek izsniegta distances leģenda. Tajā sanumurēti kontrolpunkti ar to atrašanās
vietas aprakstu. Piemēram, 2. punkts, paugurs, dienvidu piekāje… Šo dokumentu
iebīdu īpašā caurspīdīgā plastmasas turētājā uz kreisās rokas apakšdelma. Tagad
ir skaidrs, cik distancē būs punktu, kāds tās raksturs.

Trešajā zonā īpašā
kompostrierī aktivizēju savu Emit karti, un hronometrs mani palaiž
distancē, kas sākas ar kartes saņemšanu, kas tiek pasniegta kā balta lapa –
otrādi. Pa atzīmētu distanci man jāskrien 100 – 150 m līdz tā dēvētajam K
punktam, pie kura sākas orientēšanās.

Ielasīšanās

Tūlīt, ar acu aktiņu
piefiksējot distances konfigurāciju, karti saloku man zināmā akurātā četrstūrī,
piemetu tā ziemeļu malu blakus kompasam un visu uzmanību koncentrēju pirmajam
kontrolpunktam. Pārējie mani tobrīd neinteresē. Es nepētu visu distanci, tikai
cenšos iespējami ātrāk atrast šim relfejam piemērotāko skriešanas tempu. Lai
galva ietu kopā ar kājām. Lai varētu gan maksimāli ātri lasīt karti, gan
skriet.

Man pirmo punktu meklēšana ir
ielasīšanās. Rezultātu analīze rāda, ka tajos parasti esmu tikai piektais –
desmitais, kaut gan mans pulss ir vismaz 180 sitieni minūtē.

Kartē jāieskatās iespējami
retāk. Jo mazāk to pētīsi, jo ātrāk varēsi skriet. Manam kompasam ir tikai
viena atzīme – ziemeļi. Nav ne grādu, ne arī kādu citu burtu.

Skriet vai domāt

Kad tuvojos pirmajam
kontrolpunktam, man jau ir skaidrs izejas virziens (bieži nekas vairāk) uz
otro. Galvenais ir nezaudēt ātrumu. Tempā atzīmēties, turpināt kustību un tad
domāt, vai uz nākamo punktu iet taisni, pa labi vai pa kreisi. Visi orientieristi
pirms starta rūpīgi noteipo – nosaitē potītes, lai negūtu traumas, jo šī ir
mūsu visapdraudētākā locītava. Nav laika skatīties zem kājām. Karte ir
svarīgāka, bet temps nepieciešams maksimālais.

Es eju tikai no punkta uz
punktu. Neapzināti jau manī krājas informācija par visu distanci, bet
aktivizētas tiek tikai aktuālās lietas. Treneri gan uzskata, ka jādomā par
kustību visā distancē, manuprāt tas traucē uztvert vietu, kurā tu atrodies
šobrīd, un samazina ātrumu, jo tu prāto par nākotni, nevis koncentrējies mērķim
– teiksim, trešajam kontrolpunktam. Labāk domāt par vienu, neko lieku.

Tas īpaši attiecas uz
skatītāju punktiem, kuros tevi cenšas atbalstīt līdzjutēji, bet tev pašam par
viņiem tobrīd jāaizmirst, jo ir tikai karte, distance un nākamais mērķis, kurā
tev jānonāk iespējami ātrāk.

Vienīgi pēdējā punktā vari
ļauties emocijām, kaut vai mest karti skatītājos, jo tā tev vairāk nebūs
vajadzīga.

Dainis CAUNE

Eksluzīvie čempionāti. Mārtiņš Sirmais gatavojas
startam Eiropas čempionātā, kuri notiek tikai reizi divos gados. Pasaules
meistarsacīkstes risinās katru vasaru

Foto: Māris Blodons

Kompasam tikai ziemeļu
atzīme.

sacensību laikā tiek turēts kompass un karte

Foto: Dainis Caune, Sports

Svarīgāka par pasi. Emit elektroniskās
atzīmēšanās karte

 

Mārtiņš Sirmais

Orientierists, NBS sporta
kluba vecākais instruktors

Dzimis           1982. gada 15. jūlijā Madonā

Izglītība         Kusas pamatskola, Madonas ģimnāzija, Sporta Pedagoģijas
akadēmija

Sportā           Kopš 1996. gada, pirmais treneris – Gunārs Ikaunieks

Lielākie sasniegumi                       Daudzkārtējs Latvijas čempions, 2003. gadā 11.
vieta pasaules čempionātā vidējā distancē, 2004. gadā 10. vieta Eiropas
čempionātā vidējā distancē, 2005. gadā PČ 6. vieta sprintā, 2006. gadā EČ 6.
vieta sprintā un 2. vieta vidējā distancē, 2007. gada pasaules karavīru
čempionātā 3. vieta garajā distancē, 2007. gada PČ 5. vieta sprintā, 18. vieta
vidējā distancē

Ģimenes stāvoklis Neprecējies

EIROPAS ČEMPIONĀTS UN
PASAULES KAUSA IZCĪŅAS POSMS VENTSPILĪ

Pirmdien, 26. maijā sprints
pl. 9.00 kvalifikācija, pl. 15.30 fināli Akvaparkā

Otrdien, 27. maijā garā
distance pl. 11.00 kvalifikācija Liepenē

Trešdien, 28. maijā garā
distance pl. 15.00 fināli Irbenē

Piektdien, 30. maijā vidējā
distance pl. 10.30 kvalifikācija Jaunupē

Sestdien, 31. maijā vidējā
distance pl. 11.00 fināli Jaunupē

Svētdien, 1. jūnijā stafetes
pl. 9.00 Piejūras kempingā

*Visās distancēs dāmas startē
pirmās