Sapnis un izaicinājums

Vimbldona ir kas
vairāk par tenisa turnīru – te ir dzimušas un vēl dzims leģendas, tā ir visu
tenisistu Meka. Ikviena spēlētāja lielākais sapnis ir uzvarēt tieši Vimbldonā
finālspēlē centrālajā laukumā karaliskās ģimenes un citu augstību klātbūtnē.
Vimbldonā joprojām tiek ievērotas tradīcijas – paklanīšanās karaliskajai ložai,
spēlēšana baltā tērpā, un spēles, protams, notiek zāles laukumos.

Kas maina
Vimbldonu
Vimbldonas turnīra
vēsture aizsākās 1877. gadā. Šīs sacensības nav notikušas tikai pasaules karu
laikā – no 1915. līdz 1918. gadam un no 1940. līdz 1945. gadam. Sievietes
Vimbldonā debitēja jau 1884. gadā, kad gandrīz nevienā citā sporta veidā daiļā
dzimuma pārstāvēm nebija iespējams startēt.

Vēl joprojām
amerikāņiem pieder visvairāk uzvaru vienspēļu turnīros – 33 vīriešiem un 50
sievietēm! Mūsdienu vīriešu tenisā septiņas reizes Vimbldonā izdevies uzvarēt
Pītam Samprasam, amerikāņa uzvaras gājienu 2001. gadā pārtrauca 19 gadus vecais
šveicietis Rodžers Federers. Zīmīgi, bet tagad tieši Federers ir pasaules
tenisa lielākā zvaigzne un šogad pretendēs uz savu piekto uzvaru Vimbldonā pēc
kārtas.

Toreiz britu
laikraksts The Times rakstīja: "Iezīmējiet šo dienu savā kalendārā!
Kopš 2001. gada 2. jūlija Vimbldonā viss ir mainījies!" Kas tad patiesībā
notika? Vai kopš Freda Perija uzvaras 1936. gadā Vimbldonā beidzot triumfējis
kāds britu tenisists? Nē, toties Pīts Samprass astotdaļfinalā zaudēja Rodžeram
Federeram 6:7, 7:5, 4:6, 7:6 un 5:7.
Šveicietim tā bija pirmā spēle centrālajā laukumā vispār, bet Samprass
pretendēja uz savu astoto uzvaru Vimbldonā un piekto uzvaru pēc kārtas.
Neizdevās.

"Nekas nav
mūžīgs," rezumēja amerikānis. Nākamgad savā pēdējā turnīrā Samprass otrajā
kārtā zaudēja šveicietim Georgam
Bastlam. Ko Federers? Pēc lielās uzvaras pret Samprasu zaudējums
ceturtdaļfinālā četros setos anglim Timam Henmanam. Šis bija trešais Vimbldonas
turnīrs Federeram – divos viņš bija zaudējis jau pirmajā kārtā, gadu vēlāk
notika līdzīgi un tikai nākamajā (2003. gadā) viņš izcīnīja pirmo čempiona
titulu.

Horvātu mafija
un lietus

2001. gads bija
pārsteigumiem bagāts – vīriešiem uzvarēja horvāts Gorans Ivanisevičs, kas
tobrīd bija 125. ATP reitingā un pēdējā brīdī saņēma rīkotāju uzaicinājumu jeb wild
card. Ivanisevičs kļuva par pirmo tenisistu, kas saņēmis wild card
un uzvarējis Grand Slam turnīrā, turklāt horvāts uzstādīja arī jaunu
netveramo servju (ace) rekordu turnīrā – 213!

Ar horvāta vārdu –
mums labi zināmo tagadējo Ernesta Gulbja treneri Nikiju Piliču saistīts vēl kāds
zīmīgs atgadījums Vimbldonā. 1973. gadā par attiekšanos spēlēt Deivisa kausa
izlasē toreizējās Dienvidslāvijas tenisa savienība panāca Piliča
diskvalifikāciju uz dažām nedēļām. Diskvalifikācija nozīmēja nespēlēšanu
Vimbldonā un komunikablais Piličs lūdza atbalstu citiem ATP profesionāļiem.
Kopējais lēmums bija negaidīts un daudziem šokējošs – 79 tenisisti, ieskaitot
13 no 16 pasaules reitinga līderiem, nolēma solidarizēties ar Piliču un
boikotēt Vimbldonu.

Turnīrs izvērtās
par farsu un finālā tikās Austrumu bloka tenisisti – Jans Kodešs
(Čehoslovākija) un Aleksandrs Metreveli (PSRS). Padomju Savienībā to skandēja
kā milzu panākumu, noklusējot spēcīgāko tenisistu boikotu. Finansiāli 1973.
gada turnīrs bija izgāzies, skatītāju nebija daudz un kopš tā laika profesionālo
tenisistu asociācija jeb ATP kļuva arvien varenāka. Tenisisti bija parādījuši
funkcionāriem, kas ir galvenie aktieri uz tenisa skatuves.

Ikvienā Vimbldonā
ir noticis kas īpašs, taču nav gandrīz neviena turnīra, kad nelītu lietus.
Dažreiz Londonā ir īstas lietavas, un tās krietni apgrūtina gan turnīra
rīkotājus, gan sportistus un skatītājus. "Jau pēc desmit sekundēm lietus
laukums pārvēršas par īstu slidotavu," uzskata vācu tenisists Nikolass
Kīfers. Strādnieki tad steigšus velk pāri laukumiem brezenta teltis, skatītāji
meklē patvērumu dažādās kafejnīcās un veikalos zem tribīnēm, bet pašiem
sportistiem atliek vien pacietīgi gaidīt. Cik ilgi, to nezina neviens,
galvenais šādās reizēs ir pacietība. Tradicionāli Vimbldonā pirmās nedēļas
nogalē svētdienās nekad spēles nenotika, taču lietus dēļ pēdējos gados bieži
vien nācies atkāpties no normas. Dažkārt vīriešu finālspēle pat nav pabeigta
turnīra pēdējā dienā, otrās nedēļas svētdienā, bet pārcelta uz pirmdienu (tā
bija arī 2001. gadā, kad Ivanisevičs spēlēja pret Rāfteru).

Šorti Nadalam un
Gulbim

Šogad vīriešu
pamatturnīrā debitēs arī Latvijas jaunais talants Ernests Gulbis. Iespēja
iekļūt pamatturnīrā tika dota arī otrajam labākajam Latvijas tenisistam Andim
Juškam, diemžēl kvalifikācijas pirmajā kārtā viņš zaudēja kolumbietim Alehandro
Fallam, kurš ATP rangā ieņem 121. vietu, Andis reitingā ir trešā simta vidū un
viņam sacīkstes bija jāsāk netālajā tenisa stadionā Rohemptonā. Juška tajā jau
ir spēlējis junioru turnīros un bija priecīgs par apkārtējo gaisotni: "Te
ir pilnīgi savādāk nekā citos turnīros, par visu padomāts, līdz pēdējam
sīkumam." Pašam sportistam atliek vien spēlēt, sadzīvisku problēmu nav.
"Protams, zāles laukumos jālieto speciāli apavi, jāvelk balts tērps, tāpat
šorti nevar būt garāki par ceļiem. Varbūt Rafaels Nadals arī var vilkt nedaudz
garākus šortus, pārējiem tas nav atļauts," smej Andis. Visi pretinieki
kvalifikācijā ir augstāk reitingā par Andi, taču mūsu tenisista spēles stils
ātrajiem zāles laukumiem ir piemērots. Juškam ir spēcīga serve, viņš nav
ilgstošu izspēļu piekritējs – tieši tas vajadzīgs Vimbldonai. Pirmais
pretinieks diemžēl palika nepārspēts 1:6, 3:6.

Astoņpadsmit gados
pat Federeram neizdevās tikt tālāk par pirmo kārtu, taču vācietis Boriss Bekers
1985. gadā uzvarēja Vimbldonā vēl nepilnu 18 gadu vecumā. Vimbldonā viss ir
iespējams, kaut Ernests Gulbis pirmajos turnīros vēl tā īsti nebija pieradis
pie zāles. Gulbis spēlēja Queen's Club turnīrā Londonā, pēcāk Nīderlandē
un pieredze uz zāles nāk ar katru nākamo spēli. Liela nozīme arī dubultspēlēm
kopā ar slaveno horvātu Ivanu Ļubičiču, labs padoms ir zelta vērts. Kopumā
zāles laukumos Gulbis varētu parādīt saturīgu spēli, jo viņam ir ļoti laba
serve un gana asi sitieni no gala līnijas. Veiksme gan būs atkarīga arī no
izlozes, taču derīga pieredze jau iegūta maijā Roland Garros turnīrā
Parīzē.

Ko spēj teniss

Vīriešiem favorīts
ir un paliek Rodžers Federers, kurš tēmēs uz piekto uzvaru pēc kārtas.
Samprasam tas neizdevās, kungu konkurencē šāda uzvaru sērija bijusi pa spēkam
vien zviedram Bjernam Borgam (no 1976. līdz 1980.g.). Tehniski Federers
noteikti ir labākais spēlētājs pasaulē, it īpaši zāles laukumos, taču
psiholoģiski šveicietis var arī neizturēt spriedzi. Tieši psiholoģiskajā
aspektā Federera bīstamākais sāncensis ir Rafaels Nadals, kaut arī spēles stils
spānietim nemaz nav tik atbilstošs Vimbldonai.

Sievietēm favorītu
pulkā jāmin daudzas – pērnā gada
čempione Amēlija Moresmo, tāpat māsas Serēna un Venusa Viljamsas, Justīne Henina,
Marija Šarapova, arī Ana Ivanoviča. Serbiete Ivanoviča sagādāja milzu
pārsteigumu Parīzē, pusfinālā sagraujot Šarapovu, turklāt viņas spēles stils ir
arī atbilstošs zāles laukumiem. Cita lieta, ka Ivanoviča nav psiholoģiski tik
stipra kā Šarapova. Krievietei māla laukumi ir par lēnu, toties Vimbldonā viņa
būs agresīva un ļoti spēcīga. Lai nu ko, bet saņemties Šarapova māk un dažkārt
viņa pat izkļuvusi no šķietami bezcerīgām situācijām. Leģendas statuss
sievietēm gan pieder čehu izcelsmes amerikānietei Martinai Navrātilovai –
deviņas uzvaras vienspēlēs un 20 tituli kopā, ieskaitot dubultspēles un jauktās
dubultspēles.

Nākamgad lielajos
turnīros varētu spēlēt arī mūsu Anastasija Sevastova. Jaunā liepājniece jūnijā
pirmo reizi ielauzusies labāko trīssimtā WTA reitingā un viņas progress 17 gadu
vecumā ir milzīgs. Sevastova gluži kā Gulbis trenējas Nikija Piliča akadēmijā
Minhenē, kaut ikdienā ar viņu strādā citi treneri nevis pats Piličs.

Atlika Borisam
Bekeram 1985. gadā sensacionāli uzvarēt Vimbldonā un visā Vācijā sākās īsts
tenisa bums, Bekera dēļ pat tika pārcelti bundeslīgas spēļu laiki futbolā! Par
tādu tenisa bumu Latvijā vēl runāt pāragri, taču mūsējo panākumi šogad noteikti
sekmējuši sporta veida attīstību un vispārējo interesi par tenisu.

Māris RĪMENIS, LTV
Sports

Latvijas
tenisisti Vimbldonā

Larisa Neilande
(Savčenko). Vimbldonas
turnīrā debitēja 1983. gadā, kad vēl dzīvoja Ukrainā un pārstāvēja PSRS. No 1992. līdz 2000. gadam Larisa Neilande
Vimbldonā spēlējusi kā Latvijas tenisiste.

Lielākais panākums
vienspēlēs – 1994. gadā iekļūšana ceturtdaļfinālā, kur Neilande ar 3:6 un 4:6
zaudēja Lorijai Makneilai (ASV).

Dubultspēlēs Larisa
Neilande PSRS izlasē kopā ar baltkrievieti Natašu Zverevu 1991. gadā kļuva par
čempionēm, finālā uzvarot Džidži Fernandesu un Janu Novotnu (ASV/Čehoslovakija)
ar 6:4, 3:6 un 6:4.

Kā Latvijas
pārstāve Neilande trīs reizes spēlējusi dubultspēļu finālā, taču visas trīs
reizes zaudējusi. 1992. gadā Larisa Neilande un Jana Novotna ( Latvija/Čehija)
– Džidži Fernandesa un Nataša Zvereva ( ASV/NVS) 4:6, 1:6. 1993. gadā Neilande
un Novotna – Fernandesa un Zvereva 4:6,
7:6, 4:6. 1996. gadā Neilande un Meridita Makgrāta(ASV) – Martina Hingisa un
Helēna Sukova (Šveice/Čehija) 7:5, 5:7, 1:6.

Jauktajās
dubultspēlēs Larisa Neilande kopā ar čehu Kirilu Suku 1992. gadā kļuva par
čempioniem, finālā uzvarot Miriamu Oremansu un Jako Eltingu (Nīderlande) 7:6,
6:2.

1996. gadā Neilande
kopā ar austrālieti Marku Vudfordu finālā zaudēja čehiem Helēnai Sukovai un
Kirilam Sukam 6:1, 3:6, 2:6. 1997.gadā
kopā ar krievu Andreju Oļhovski Neilande finālā vēlreiz zaudēja Sukoviem 6:4,
3:6, 4:6.

Līga Dekmeijere. 2006. gada sieviešu dubultspēlēs kopā ar
igaunieti Kaiju Kanepi pirmajā kārtā zaudēja Annai Gronefeldei un Meganai
Šonesijai (Vācija/ ASV) 2:6, 2:6.

Agnese Blumberga. Kopā ar beļģieti Elsu Kālensu 1992. gada
dubultspēļu kvalifikācijas turnīrā tika līdz otrajai kārtai, kurā zaudēja
Lindsejai Devenportai un Stellai Samprasai (ASV) 3:6, 1:6.

Ģirts Dzelde Vimbldonā debitēja 1990. gadā, kad kopā
Māsimo Čiero (Itālija) neizdevās pārvarēt kvalifikācijas pirmo kārtu
dubultspēlēs.

1991. gadā Dzelde
kopā ar Deividu Edamsu (DĀR) iekļuva dubultspēļu pamatturnīrā. Kvalifikācijas
trešajā kārtā Dzelde un Edams gan neuzvarēja, taču kā laimīgie zaudētāji jeb lucky
loser tika tālāk. Pamatturnīra pirmajā kārtā Dzelde un Edams uzvarēja
amerikāņus Kentu Kinearu un Svenu Salumā 6:3, 6:4, otrajā kārtā divos setos
zaudēja amerikāņiem Džefam Braunam un Bretam Gārnetam 6:7, 4:6.

1992. gadā Dzelde
kopā ar Polu Vekēzu (Kenija) zaudēja kvalifikācijas
pirmajā kārtā.1993. gadā latvietis spēlēja kopā ar Karlu Limbergeru
(Austrālija) un atkal zaudēja
kvalifikācijas pirmajā kārtā.

Vienspēlēs Ģirts
Dzelde Vilmbldonā nekad nav ticis tālāk par kvalifikācijas turnīru, toties
1991. gada kvalifikācijā viņš pirmajā kārtā uzvarēja amerikāni Todu Mārtinu

6:4, 6:4. Pēc
dažiem gadiem Mārtins ieņēma 4.vietu ATP profesionāļu reitingā. Otrajā kārtā
Dzelde zaudēja Brūsam Stīlam (Austrālija) 3:6, 2:6. 1993. gada vienspēļu
kvalifikācijā Dzelde piekāpās Kevinam Uljē (DĀR) 5:7, 6:7.