Uz kapteiņa tiltiņa Ģirts Dzelde

Māra Jurševica

Nākamnedēļ Latvijas tenisistu izlase uzsāks
jauno sezonu Deivisa kausa izcīņā, savā laukumā mērojoties spēkiem ar
Bulgārijas valstsvienību. Komandas kapteinis pirmoreiz būs savulaik ilggadējais
izlases dalībnieks Ģirts Dzelde.

Latvijas
valstsvienība Deivisa kausa izcīņā debitēja 1993. gadā, un kopš tās reizes
komandas kodolu veidoja Ģirts Dzelde un Andris Fiļimonovs. Kapteiņa Jāņa
Jansona vienspēlēs tieši Ģirts guvis visvairāk panākumu – sešpadsmit reižu
konkurenti viņu apsveikuši ar uzvaru. Savukārt Andra rēķinā visvairāk panākumu
(18) pāru sacīkstē. Ģirts un Andris ir izlases visu laiku labākais dubultspēļu
duets.

Laiks rit, abi
joprojām nereti arī iziet laukumā kā spēlētāji. Vien ne vairs kopā. Un tagad
Latvijas tenisa cienītājiem būs lieliska iespēja redzēt, kā diplomētais
žurnālists Ģirts Dzelde tiks galā ar kapteiņa pienākumiem. Ar šo tēmu arī sākām
mūsu sarunu.

– Būt par kapteini –
man tā ir liela atbildība, – saka Ģirts. – Tie ir komandu mači, kuros mēs
pārstāvam savu valsti. Jaunais amats man ir izaicinājums kā bijušajam ATP
turnīru profesionālim un Deivisa kausa komandas spēlētājam. Daudzos gados gūto
pieredzi (visvairāk – taktisko un sadzīves) vēlos maksimāli efektīvi izmantot
mūsu jauno tenisistu motivēšanai un mobilizēšanai.

– Cik tev daudz pienākumu Karlsrūes klubā?

– Esmu galvenais
treneris Dienvidvācijas pilsētas Karlsrūes vienā no nozīmīgākajiem tenisa
klubiem – KETV. Mums ir ap pustūkstoties kluba biedru. Te ir septiņadsmit
jauniešu, pieaugušo un senioru komandu, kuras spēlē dažādās valsts līgās. KETV
galvenā – pirmā vienība startē Vācijas Badenlīgā. Esmu tajā pieteikts ar astoto
numuru. Vēl esmu KETV vīriešu (30+ Jungsenioru)
viens no komandas līderiem.

– Kas ir tavi audzēkņi, cik labi viņi spēlē?

– Trenēju
vairākas komandas, vadu arī KETV vīriešu galveno vienību, kur šogad pirmie
numuri būs polis Tomašs Vdnareks (ATP rangā 900. vieta) un savulaik ATP
stiprākā divdesmitnieka spēlētājs krievs Andrejs Čerkasovs. Laiku pa laikam
sadarbojos ar vairākiem Latvijas tenisistiem. Mūsu vīriešu otrajā komandā šogad
pieteikts arī Jānis Mellups. Paredzams, ka KETV jauniešu komandās šogad startēs
arī Rīgas tenisa kluba Olimpika
spēlētāji. Šoziem viņi jau trenējās Karlsrūē un piedalījās vienā starptautiskā
turnīrā Vācijā. Atbildu ne tikai par kluba komandu treniņiem, bet arī par
dažādu vecuma spēlētāju individuālajām nodarbībām, kā arī vadu Bādenes zemes
izlases talantīgāko jauniešu treniņus.

– Ņemot vērā lielo aizņemtību, tomēr atrod
laiku paša startiem veterānu mačos.

– Vien periodiski
piedalos Starptautiskās Tenisa federācijas starptautiskajos turnīros. Pērn
spēlēju trijās sacīkstēs Vācijā, vienās – Spānijā. Izdevās diezgan labi. Šobrīd
aktuālajā ITF pasaules ranga tabulā 40+ esmu astotais. Pagājušajā gadā,
startējot Vācijas veterānu (40+) augstākajā līgā, mana bijušā kluba TC BW Bad Ems sastāvā izcīnījām trešo vietu
valsts čempionātā.

– Dzīvojot un strādājot Vācijā, vienmēr seko
līdzi Latvijas izlases mačiem Deivisa kausa izcīņā. Ko teiksi par mūsu komandu?

– Regulāri
interesējos par mūsējo spēlēm. Pēdējās sezonās starti bijuši mainīgi (2005.,
2006. gadā zaudējumi Slovēnijai un Polijai, uzvaras pār Grieķiju un
Dienvidāfriku), taču tie ir atbilstoši mūsu tenisistu meistarībai un viņu
vietām ATP rangā. Toties šogad, ņemot vērā Ernesta Gulbja straujo prasmes
izaugsmi un kāpšanu pa ranga trepēm augšup, gribētu cerēt uz labākiem
panākumiem.

– Pirmā doma, kas pavīdēja, kad uzzināji – esi
kapteinis?

– Biju patīkami
pārsteigts. Tad, visu loģiski apsverot, secināju, ka, manuprāt, tas ir diezgan
reālistisks mūsu Tenisa savienības risinājums kapteiņa izvēlē.

– Lieliski zini, kā rīkojās, ko runāja
kapteinis Jānis Jansons. Kas ir būtiskākais, ko viņš tev deva?

– Jānis Jansons spēļu
laikā viesa mieru un nosvērtību. Viņš ļoti veiksmīgi centās mani un Andri
Fiļimonovu saturēt grožos, kad
lielajā cīņu sasprindzinājumā mūsu nervi vairs neturēja. Tas nebija nemaz tik
viegli – mūs, nervozos, noturēt uz
sliedēm… Kad cīņas beidzās ar uzvaru, tas bija arī Jāņa Jansons liels
nopelns. Organizatoriskos jautājumus mūsu Deivisa kausa izbraukuma mačos vairāk
risināju es pats, jo, jau toreiz dzīvojot un spēlējot ārzemēs, biju ieguvis
svešvalodu un sadzīves pieredzi.

– Atceries vērtīgāko, ko teica kapteinis?

– Tas bija diezgan
sen. Vērtīgākie noteikti bija… trāpīgi joki, lai mani nomierinātu
sarežģītākajos maču momentos. Mūsu treniņu laikā bija arī konkrēti tenisa
tehnikas padomi. Jānis Jansons atklāti teica, ka esot grūti dot specifiskus
padomus spēlētājam, kurš daudzus gadus regulāri brauc pa pasauli un startē
visdažādākajos ATP turnīros.

– Pieļauj, ka kaut ko no viņa mācītā arī tagad
varēsi likt lietā?

– Varētu, vien šobrīd
vēl nezinu, ko konkrēti.

– Latvijas izlases pašreizējā vieta Deivisa
kausa grupā ir objektīvi īstākā?

–
Deivisa kausa izcīņā vienmēr ir pārsteigumi un negaidīti maču iznākumi. Tie
atkarīgi no daudziem faktoriem: vai komanda startē stiprākajā sastāvā, kādā
sportiskajā formā ir atsevišķi spēlētāji, kāda ir laukuma seguma izvēle, tā ir
mājas vai izbraukuma spēle. Tenisa līdzjutējiem mači ir ļoti interesanti.

– Sekojot līdzi Latvijas labāko tenisistu
startiem, ko teiksi par viņu veikumu?

– Es visu laiku ļoti
sistemātiski raugos, kā spēlē mūsējie pasaulē. Esmu ļoti patīkami pārsteigts un
gandarīts par Ernesta Gulbja fantastisko kāpumu! Pēdējās nedēļās labi spēlē arī
Andis Juška, lai gan kopumā cerēju, ka viņš būs augstāk ATP rangā. Dotumi Andim
ir izcili, un viņš varētu sasniegt ievērojami augstāku pozīciju. Deniss Pavlovs
veidojas par labu dubultspēļu spēlētēju. Cik labu? To gribu izvērtēt, kad būšu
Denisu redzējis klātienē.

– Ar ko sāksi treniņnometni Jūrmalā?

– Nedēļas nogalē
gribu redzēt Latvijas ziemas čempionāta finālspēles. Vēlos satikt visus iespējamos
mūsu komandas tenisistus un sarunāt arī dažas organizatoriskas lietas, kā arī
saskaņot pirmsspēļu treniņu grafiku. Četru dienu gatavošanās notiks pēc mana
plāna, protams, daļēji ņemot vērā mūsu sāncenšus – bulgārus. Dabā neesmu viņus
pēdējā laikā redzējis, taču virtuāli jau sen izpētīju viņu turnīru rezultātus,
vietas pasaules rangā un gadu skaitu. Pateicoties maniem kontaktiem tenisistu
vidū, esmu jau ievācis informāciju un man pazīstamajiem spēlētājiem, kuri savā
laikā cīnījušies pret šiem bulgāru sportistiem.

– Trenera darbā tev patīk ieklausīties citu
padomos?

– Mani vienmēr interesē kompetentu tenisa
speciālistu padomi un domas! Taču atkārtoju – vienīgi profesionāļu!!

– Kā veicas paša audzēkņu pārliecināšanā par
savu domu pareizību?

– Reizēm
nākas nedaudz ilgāk un pamatīgāk skaidrot lietas, kuras it kā šķiet
pašsaprotamas. Protams, dažkārt atklāju arī savas kļūdas, bet tās lielākoties
bijušas sakarā ar manu paša spēlēšanu un trenēšanos.

– Ne jau visa diena no agra rīta līdz melnai
naktij paiet tenisā. Ko dari brīvajos brīžos?

– Galvenais
hobijs ir golfa spēlēšana. Mans handikaps šobrīd ir 14,2. Vēl arī kalnu
slēpošana. Augstu vērtēju sarunas ar draugiem – senajiem tenisa kolēģiem no
daudzām valstīm. Skatos TV sporta pārraides (futbols, teniss, golfs, F-1), vēl
taču ir arī internets, ziņas, kino. Šoziem, lai turētos labā fiziskā formā,
ļoti intensīvi apmeklēju augstvērtīgu Karlsrūes fitnesa klubu, kur ir
trenažieru zāle un moderna sauna.

– Ģirts juniors nopietni gājis tēva pēdās
tenisa spēlē?

– Viņš mācās
Karlsrūes privātās Heisenberga ģimnāzijas divpadsmittajā klasē, spēlē tenisu,
diemžēl trenējas citā pilsētas klubā – SSC
Karlsruhe. Ģirts ir pirmajā komandā, startē arī Badenlīgā. Iespējams,
šovasar mana KETV vienība spēlēs pret viņa komandu. Var iznākt, ka nāksies mums
savā starpā cīnīties! Varat atvērt derību likmes… Mani pašu ļoti interesē,
kurš no mums vinnētu. Izredzes 50 pret 50.

– Ko gribi sasniegt ar Latvijas izlasi Deivisa
kausa izcīņā? Šoreiz, pēc gadiem pieciem?

– Vispirms – vinnēt
pirmo spēli pret Bulgāriju. Un tad, ņemot vērā daudzsološo Ernestu, viss kas ir
iespējams… Protams, gribētu uzkāpt pirmajā grupā. Pēc pieciem gadiem mēs
varētu klauvēt pie pasaules grupas durvīm.
Esmu optimists!

Māra JURŠEVICA