Vimbldonas izaicinājums
Vimbldonā risinās
viens no četriem gada lielākajiem Grand Slam tenisa turnīriem.
Neoficiāli uzvara tajā tiek uzskatīta par visprestižāko. Varbūt tāpēc, ka šim
turnīram ir vissenākā vēsture – pirmās sacensības šajā Londonas priekšpilsētā
notika jau 1877.gadā. Pēc Ernesta Gulbja iekļūšanas French Open
ceturtdaļfinālā ceram sagaidīt tikpat veiksmīgu spēli Anglijā.
Deviņpadsmitgadīgo
pārsteigumi
Kārtējais turnīrs
sāksies Līgo dienā un risināsies divas nedēļas līdz 6. jūlijam. Latvijas
līdzjutējiem nozīmīga būs arī šī piektdiena, kad notiks turnīra izloze. Ernests
Gulbis nu jau ir starp 50 pasaules labākajiem tenisistiem (šonedēļ 48. vieta
reitingā), tomēr pirmajās kārtās negribētos tikties ar lielā trijnieka
spēlētājiem Rodžeru Federeru, Rafaelu Nadalu vai Novāku Džokoviču.Vimbldonā allaž
spēcīgs ir Endijs Rodiks un milzis Ivo Karlovičs. Ar visiem pārējiem var
cīnīties un uzvarēt. Bet ir piedzīvoti vēl lielāki pārsteigumi. 2001. gadā vēl
19 gadus vecais šveicietis Rodžers Federers spēja astotdaļfinālā uzvarēt
septiņkārtējo Vimbldonas čempionu Pītu Samprasu. Nu akurāt 19 gadi ir kādam
citam jaunajam talantam…Vimbldonas turnīrs
ir specifisks – spēlēt zāles laukumos vairumam ir visai neierasti. Tikai daži
turnīri gadā notiek uz šāda seguma, tam pielāgoties nekad nav laika. Tāpēc
liela nozīme ir pieredzei, arī labai, spēcīgai servei un agresīvai spēlei pie
tīkla. Ar servi Ernestam Gulbim viss kārtībā, taču spēle pie tīkla pagaidām nav
viņa trumpis. Mūsu tenisistam ir lieliska bumbas izjūta, metru deviņdesmit garš
augums, bet viņš pats vēl nejūtas tik pārliecinoši, cik gribētos.Pērn Ernests Gulbis
spēlēja trijos turnīros uz zāles seguma un visos zaudēja pirmajā kārtā
(Vimbldonā četros setos Markosam Bagdatim). Iesākums nekad nav viegls, un to
pierāda arī Rodžera Federera pirmie turnīri zāles laukumos. Vienspēlēs
pamatturnīrā var spēlēt 128 labākie, bet vēl pieskaitiet 128 kvalifikācijas
turnīra dalībniekus, un kopējais skaits iznāk visai paprāvs.
Reitings un google
Par kvalifikāciju
Gulbim nav jāuztraucas, viņa reitings nodrošina spēlēt pamatturnīrā, tomēr
izsēto 32 skaitā Ernesta vēl nav. Ja veiksies Vimbldonā, jūlijā turnīros
Zviedrijā, Kanādā un ASV, augustā olimpiskajās spēlēs Pekinā, Gulbis līdz US
Open varētu pirmo reizi iekļūt izsēto vidū. Tas nozīmētu relatīvi vājākus
pretiniekus pirmajās divās kārtās, taču tālāk neko droši nevar zināt, jo 32.
labākajam astotdaļfinālā jātiekas ar pirmo, t.i. Rodžeru Federeru.
Patiesību sakot,
reitingu vairāk skaita žurnālisti un līdzjutēji, paši sportisti spēlē un citiem
sīkumiem pievērš mazāk vērības. Protams, visi grib būt reitinga galvgalī.
Ernests Gulbis jau pērn uzsvēra, ka viņam pagaidām galvenais esot uzlabot
spēli, tad nāks gan uzvaras, gan reitinga punkti. Tagad darbības vārdu nākt
jau var lietot tagadnē – ir gan panākumi, gan punkti.
Mazs eksperiments –
ierakstiet google meklētājā Ernesta Gulbja vārdu, un vēl divas nedēļas
pēc French Open parādās nedaudz vairāk par 400 000 atsauču. Otrs
populārākais Latvijas sportists šajā jomā ir basketbolists Andris Biedriņš,
taču datu par viņu ir gandrīz divas reizes mazāk. Ernestu Gulbi šajā ziņā var
pārspēt tikai Valsts prezidents Valdis Zatlers un bijusī valsts prezidente
Vaira Vīķe-Freiberga.
Pirms koncerta
Vimbldonas turnīra
favorīts numur viens joprojām būs Rodžers Federers, kurš šajā turnīrā jau
uzvarējis pēdējos piecos gados pēc kārtas. Vai uzvarēs arī sesto reizi?
Visnopietnāk šveicietim uz papēžiem min spānis Rafaels Nadals, kurš burtiski
sagrāva Federeru Parīzes finālā. Tomēr tā bija spēle Nadalam ērtajos māla
laukumos – viņš uz šā seguma var noķert gandrīz jebkuru bumbu, turklāt fiziskajā
izturībā Rafa ir nepārspējams. Vimbldonā it kā vairāk trumpju Federeram (serve,
spēle pie tīkla), tomēr visu līdzsvaro psiholoģiskais faktors. Federeram ir
negatīva savstarpējo spēļu bilance ar
Nadalu 6:11, un bailes zaudēt ir jūtamas katrā spēlē ar Rafu.
Vai šo abu
spēlētāju duelī spēs iejaukties kāds cits? Varbūt tas būs Novāks Džokovičs,
varbūt Endijs Rodiks, taču visticamāk tomēr būs Federera -Nadala fināls.
Ernests Gulbis
jūnija vidū pirmajā turnīrā zāles laukumos Londonā guva divas uzvaras – pret
Kristofu Vlīgenu un Andreasu Sepi, astotdaļfinālā zaudēja līdzīgā spēlē Endijam
Murejam. Šajā nedēļā Londonā beidzas
paraugturnīrs ar vairāku izcilu zvaigžņu piedalīšanos – spēlēja Novāks
Džokovičs, Dāvids Nalbandjans, Tomijs Rovredo, Nikolass Kīfers, Markoss
Bagdatis. Reitinga punkti te netika gūti, toties vēlamā pieredze spēlēs ar
spēcīgiem pretiniekiem gan.
"Mana spēle
zāles laukumiem ir visai piemērota," tā medijiem jau Londonas turnīra
laikā stāstīja Ernests Gulbis. "Mans galvenais ierocis ir serve, un, ja labi
servē uz zāles, pretiniekam ir grūti gūt punktus. Tagad man radusies arī
pārliecība par savām spējām. Zinu, ka varu spēlēt tikpat augstā līmenī kā
pasaules Top 10 tenisisti un arī uzvarēt. Galvenais ir psiholoģiskā
sagatavotība."
Ernests Gulbis kopā
ar austriešu treneri Karlu Heincu Veteru un tēvu ir apmeties netālu no
Vimbldonas un nevar vien sagaidīt turnīra sākumu. Cik ilgi vajadzēs uzkavēties
Londonā, neviens nezina, taču tēvs jau ir rezervējis biļetes uz Ērika Kleptona
un Police koncertu. Ernesta Gulbja dzīvē pašlaik galvenais ir teniss,
taču tas nenozīmē, ka viņš par to domā arī brīvajā laikā. Māka atpūsties ir svarīga.
Milimetri un
miljoni
Pirmo vīriešu
turnīra finālu 1877. gadā noraudzījās aptuveni 200 skatītāji, par biļeti
samaksājot vienu šiliņu. 1932. gada turnīram jau bija vairāk nekā 200 tūkstoši
skatītāju. Mūsdienās divu nedēļu laikā Vimbldonu apmeklē vismaz 700 tūkstoši
līdzjutēju. Biļešu cenas svārstās no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem
simtiem sterliņu mārciņu.
Vimbldonas tenisa
kompleksā ir 33 dažādu segumu laukumi, taču turnīrs tiek spēlēts tikai un
vienīgi 19 zāles seguma laukumos. Centrālajā arēnā ir nedaudz vairāk par 15 000
skatītāju vietām, un, sākot no nākamā gada, arēna lietus laikā tiks pārklāta ar
jumtu. Tehnoloģiski stadionu varēja apjumt jau senāk, taču briti bažījās, vai kondensāts nekaitēs
zālītei. Laukuma seguma zāle ir īpaša – to nevis sēj, bet stāda ar rokām, tās
garumam jābūt tieši 8 milimetriem.
Treniņiem atvēlēti
22 laukumi netālajā Aorangi parkā, pašā Vimbldonā tenisu spēlē tikai
divas nedēļas gadā šī turnīra laikā. Televīzijas pārraides ir iespējamas no
septiņiem laukumiem, un jācer, ka Ernesta Gulbja spēles vairs nenotiks
attālākajos laukumos. Vimbldona gan ir ļoti dārgs prieks televīzijām un no
Latvijā pieejamiem kanāliem visreālāk būtu uztvert krievu NTV teniss. Eurosport
sen vairs nespēj šo turnīru nopirkt, šogad finansiāli vairs nevelk
arī vācu DSF, bet mūsu pašu elektronisko mediju iespējas pat grūti
samērot ar tiesību turētāju prasībām. Varu pateikt, ka viens Ernesta Gulbja
mačs izmaksā ne mazāk kā augstākās raudzes futbols pasaules mērogā.
Tenisā apgrozās
liela nauda, taču ne visu kabatās tā nonāk. Kopējais balvu fonds gan šogad
Vimbldonā atkal pieaudzis un tagad ir 11 miljoni 812 000 sterliņu mārciņu.
Zaudētājam pamatturnīra pirmajā kārtā pienāksies 10 250 mārciņu, čempionam –
750 000. Skaisti, taču tenisā par visu
jāmaksā pašam, un patiesi bagāti ir tikai paši labākie.
Māris RĪMENIS,
LTV Sports
