Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Viss, no kā nemirstam…

Aizvadītā
sezona profesionālajā tenisā Ernestam Gulbim ir izdevusies. Gada sākumā
iekļuvis ATP reitinga  pirmajā simtniekā,
Gulbis rudenī spēja ielauzties labāko 50 skaitā. Sezonas izskaņā Ernests gan
zaudēja dažus reitinga punktus un šobrīd savu vienaudžu vidū ieņem otro
augstāko vietu pasaulē. Argentīnietis Huans Martins del Potro ATP reitingā ir
51., Gulbis – 55. vietā.

Bekera
lifts un stabilitāte

Galvenais
mērķis mūsu jaunajam tenisa talantam šogad bija gūt pieredzi visaugstākā līmeņa
turnīros un nostabilizēt savu spēli. Vēl pirms gada Ernests Gulbis vairāk
cīnījās zemākā līmeņa Future un Challenger  profesionālajos turnīros, bet šogad jau
izmēģināja spēkus arī Grand Slam sacensībās. Janvārī Melburnā vēl
neizdevās pārvarēt Australian Open kvalifikāciju, toties nākamajos
trijos gada lielākajos turnīros Gulbis vairs nebija statista lomā.

Parīzē French
Open
viņš pirmajā kārtā trijos setos spēja pieveikt britu slavenību Timu
Henmanu, Vimbldonā līdzīgi pacīnījās ar kiprieti Markosu Bagdati, toties
Ņujorkā aizkļuva pat līdz astotdaļfinālam. Trešajā kārtā trijos setos tika
sagrauts tobrīd astotais labākais pasaules tenisists spānis Tomijs Robredo, un
tā jau bija īsta sensācija! 6:1,  6:3 un
6 : 2 pusotras stundas laikā – Gulbja spožākā uzvara karjerā un Robredo smagākā
sakāve Grand Slam turnīros!

Savās
labākajās spēlēs Ernests Gulbis demonstrējis teicamu uzbrukuma tenisu –
spēcīgas serves, aktīvu darbību no gala līnijas un filigrānus saīsinātus
sitienus. Ja Gulbim viss padodas, ar viņu grūti cīnīties pat pasaules
vadošajiem tenisistiem. Ar piebildi – ja sanāk… 19 gadu vecumā grūti visu
laiku demonstrēt vienlīdz stabilu spēli, tas ne vienmēr ir pa spēkam pat
rūdītiem meistariem. Sezona ir gara, tāpēc gadās kritumi un kāpumi.

Katrā
līdzīgā spēlē gadās vairāki kritiski brīži, kuriem jātiek pāri. Izcili meistari
parasti pārvar šīs grūtības. Jaunībā to nav tik viegli izdarīt ne laukumā, ne
ārpus tā. Šajā vecumā vispār grūti rast atbildes uz daudziem jautājumiem dzīvē,
un šīs svārstības atspoguļojas spēlē. Var reizēm demonstrēt izcilu tenisu, bet
brīžiem pieļaut iesācēja kļūdas. Personības veidošanās ir saistīta arī ar
sniegumu laukumā, tādēļ cerēt uz stabilitāti ir naivi. Vislabāk to raksturo
leģendārā vācieša Borisa Bekera vārdi: "Profesionālās karjeras sākumā visu
laiku jutos kā liftā starp debesīm un elli, vidusceļa nebija."

Paradoksālie
skatītāji

Lai arī kā
Ernestam Gulbim dažubrīd gājis, sezona kopumā bijusi veiksmīga. Jau kopš
februāra beigām (uzvara Besankonas Challenger turnīrā ) Gulbis visu
laiku ir noturējies ATP reitinga labāko simtniekā. Trīs Challenger
turnīru čempiona tituli vienspēlēs, astotdaļfināls US Open,
ceturtdaļfināls Sanktpēterburgas ATP turnīrā, panākums pret Timu Henmanu
Parīzē, arī teicama spēle Latvijas izlasē. Pirmo reizi vēsturē Latvija Deivisa
kausa izcīņā iekļuvusi Eiropas-Āfrikas zonas pirmajā grupā, un Gulbja nopelns
šajā panākumā ir milzīgs. Šogad mūsu izlase pārspēja Bulgāriju, Somiju un
Monako, Ernests izcīnīja uzvaras pilnīgi visās savās spēlēs! Ir piemērs, pēc kā
tiekties arī pārējiem Latvijas tenisistiem, tādēļ uzlabojas arī citu spēlētāju
sniegums un ieņemtās vietas pasaules reitingā.

Sasniegumu
daudz, taču vai tādēļ valstī būtu sācies tenisa bums? Teniss kļūst populārāks,
to spēlē arvien vairāk cilvēku, taču par īstu bumu vēl nevar runāt. Lai
aizrautu masas, jāizaug vēl vairākiem labiem tenisistiem vai arī līderim jābūt
gluži vai Rodžera Federera līmenī. To apliecina nesenā Deivisa kausa izcīņas
spēle pret Monako septembrī Lielupē. Tribīnes nebija tukšas, taču arī ne
pārpildītas, kaut Gulbis pirms divām nedēļām bija izcili nospēlējis US Open.
Ņujorkā Gulbja cīņa pret Robredo centrālajā laukumā risinājās pie gandrīz
pārpildītām tribīnēm (vietas vairāk nekā 20 tūkstošiem skatītāju), toties
Lielupē mūsu jauno talantu klātienē vēroja aptuveni tūkstoš skatītāju.
Paradokss, par Gulbja spēlēm interesējas visā pasaulē, un arī mūsu līdzjutēji
seko līdzi notikumiem citos turnīros, taču paši klātienē ir ļoti kūtri
atbalstītāji.

Šāda
tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Austrumeiropā, īpaši Krievijā.
Kremļa kausa izcīņa Maskavā un arī ATP turnīrs Sanktpēterburgā pulcē izcilus
meistarus no visas pasaules, tajos spēlē arī visi labākie krievu tenisisti,
tribīnes ir milzīgas, taču bieži vien patukšas.

Kaut kas
tāds nav iedomājams nevienā no Rietumu turnīriem, it īpaši, ja vēl labas
izredzes ir mājiniekiem. Teniss Rietumos jau kļuvis par klasiku ar vairāk nekā
simts gadu tradīcijām, mūsu reģionā tas vēl attīstās un to tikai palēnām sāk
saprast. Teniss tomēr vairāk jābauda kā spēle un šajā kontekstā tad arī
jāpriecājas par savējo panākumiem, nevis klaji jāsimpatizē tikai pašu
favorītiem. Bieži vien tie, kas spēlē citur pasaulē, šķiet par vienu pakāpi
augstāki, bet, ko darīsim tad, ja Deivisa kausa izcīņā Latvijai nāksies spēlēt
savā laukumā ar Šveici un atbrauks Rodžers Federers? Nav citāda tenisa viena
vai otra meistara izpildījumā, ir tikai citāda attieksme pret notiekošo, un
šajā jomā daudz vēl jāmācās arī mūsu līdzjutējiem.

Ja 9.
jūnijs būtu šodien

Kopš tenisa
atgriešanās olimpisko spēļu programmā jau tā piesātinātais sacensību kalendārs
kļuvis vēl saspringtāks. Nākamgad Pekinā vienspēlēs varēs piedalīties 64
labākie tenisisti, un viņu vidū mēs ceram ieraudzīt Ernestu Gulbi. Ja olimpiskā
atlase beigtos jau tagad, tad Gulbis kvalificētos spēlēm, jo labākie 48
reitingā uzreiz izcīna šīs tiesības, turklāt vienu valsti drīkst pārstāvēt ne
vairāk par četriem tenisistiem. Spānijas, Francijas, Argentīnas, Krievijas un
ASV plašā pārstāvniecība labāko skaitā ļaus uzreiz iekļūt Pekinas pamatturnīrā
vismaz 60. labākajam ATP reitingā. Šie kritēriji gan tiks ņemti vērā nākamā
gada 9. jūnijā tūdaļ pēc French Open, pārējās 14 vietas sadalīs
kvalifikācijas turnīrā, vēl rezervēti divi organizatoru ielūgumi ķīniešu
tenisistiem.

Pavisam
droši, ka Ernests Gulbis  jūnijā saglabās
vērtīgos US Open iegūtos 150 reitinga punktus, tāpat 90 par uzvaru
Monsas Challenger turnīrā un vēl citas ieskaites, taču zudumā ies gada
sākumā gūtie punkti. Deivisa kausa izcīņas dēļ 
(februārī pret Maķedoniju) gan nāksies izlaist kādu turnīru, toties ir
visas cerības papildināt punktu krājumu Austrālijā un vēl dažos lielos pavasara
turnīros.

Emocijas
un statistika

Nav jēgas
raizēties par iespējamo punktu zudumu, jo Gulbim jāspēlē arvien labāk. Pieredze
nāks ar katru lielo turnīru, un jācer, arī stabilitāte. Tehniski jau tagad
Gulbis ir labi sagatavots. Ne velti oktobra beigās krievu sportista Mihaila
Južnija treneris Boriss Sobkins atzina, ka visā Krievijā pašlaik nav neviena
tik talantīga jaunā tenisista kā Ernests: "Viņam ir dotības, labi
attīstīta plecu josla, teicams ātrums, māka lasīt spēli. Gulbja iekļūšana ATP
reitinga labāko 50 skaitā ir likumsakarīga." Ja Krievijas speciālists
izsaka šādas domas, tas kaut ko nozīmē, jo krieviem tenisā ir ļoti attīstīta
jauno talantu audzināšanas sistēma.

Par
Latvijas tenisista lielo talantu daudz runājis arī viņa ilggadējais treneris
horvāts Nikijs Piličs. Sezonas nogalē gan Gulbis uz turnīriem devās kopā ar
savu draugu un sparinga partneri Ņikitu Švačko, taču tas nenozīmējot, ka
sadarbība ar Piliču ir pārtraukta. "Bijām kopā vairākus gadus no dienas
dienā un esam mazliet noguruši viens no otra, taču sadarbību turpināsim arī
nākamajā sezonā," šoruden teica Ernests. Dažos citvalstu tenisa blogos gan
nācies lasīt, ka Piliču neapmierinot Gulbja attieksme pret treniņiem, taču tas
nav oficiāls viedoklis. Apstākļu maiņa parasti nāk par labu un jau Amerikā kopā
ar Ņikitu Švačko Gulbis nospēlēja izcili, tāpat arī Monsas turnīrā Beļģijā.

Visam savs
laiks, šoruden galvenais, lai Gulbis atpūstos, izvērtētu paveikto un ar
divkāršu sparu sāktu gatavoties nākamajai sezonai. Tai jākļūst par sevis
apliecināšanas sezonu, jo tagad jau visi tenisa pasaulē zina jūrmalnieka
iespējas un tādēļ arī jo rūpīgi gatavojas spēlēm ar viņu.

Ne visiem
junioru vecuma līderiem izdodas ielauzties ATP 100 labāko spēlētāju skaitā, to
pēdējo 14 gadu laikā spējuši tikai 54 % no labākajiem 10 pasaules junioriem.
Gulbis junioru reitingā nav tik augstu bijis, toties viņš agrāk sācis spēlēt
profesionālajos turnīros un godam iekarojis vietu labāko simtniekā.

Ģēniji un
darbarūķi

Pērn
lielākais lēciens Gulbim izdevās Sanktpēterburgā. Arī šogad šis turnīrs kopumā
mūsu tenisistam bija veiksmīgs, jo viņš aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur
zaudēja savam vienaudzim horvātam Marinam Ciličam ar 4:6 un 4:6. Toties
pirmajās divās kārtās Ernestam divi iespaidīgi panākumi pret bijušo Australian
Open
čempionu zviedru Tomasu Juhansonu un pašreizējo olimpisko čempionu
čīlieti Nikolasu Masū. Nevienā no šīm abām spēlēm Ernests pretiniekiem neatdeva
vairāk par trim geimiem!

Divas
izcilas spēles un tad zaudējums tenisa darbarūķim Marinam Ciličam. Stabilitātes
un psiholoģiskās noturības, lūk, kā trūka pēdējā spēlē. Gulbis visu laiku it kā
steidzās, it kā nervozēja, reizēm visu gribēja izdarīt ar vienu sitienu, arī
serve negāja.

Zaudējums
nav traģēdija, Ciličs arī ir gana spēcīgs, taču secinājumi jāizdara. Līdzīgi
bija pirms US Open, kad Gulbim bija četras mačbumbas Ņūheivenes turnīrā
pret Teimurazu Gabašvilli no Krievijas, bet mūsējais tomēr zaudēja. Toreiz
mācība nāca par labu, un Ernests lieliski nospēlēja Ņujorkā, tādēļ svarīgi
nenolaist rokas arī tagad.

Ceļš ne
vienmēr ved tikai kalnup, gadās arī neveiksmes, un jāmāk tām tikt pāri. Vienkāršu
mirstīgo izredzes visā pasaulē tikt profesionālajā tenisā tik augstu kā Gulbim
līdzinās 0,01 procentam – tādēļ nevietā domāt smagas domas un gausties par sūro
likteni. Jo vairāk norūdās grūtībās, jo labāk. Ne velti saka, ka viss, no kā
mēs nemirstam, padara mūs tikai vēl spēcīgākus!

Pasaulē ir
bijuši daudzi visai talantīgi jaunie tenisisti, kuru attīstībā investētas
prāvas naudas summas. Tik retais spējis izsisties profesionālajā tenisā, bet
vairums tagad spēlē vienīgi prieka pēc.

Gulbis ir
viens no retajiem, kam izdevies izlauzties, tādēļ viņš kļuvis interesants arī
lielajiem reklāmdevējiem. Par jauno tenisa talantu piesaistīšanu Adidas  jau 21 gadu rūpējas Global Sports
Marketing Tennis
pārstāvis Klauss Martens. "Pieredze un izjūtas ir
galvenais, dažkārt arī tīrā laime," atzīst Klauss Martens, kurš par  pēdējo gadu veiksmi uzskata divu jauno tenisa
talantu serba Novāka Džokoviča un latvieša Ernesta Gulbja noslēgtos līgumus ar Adidas.
Džokovičs jau ir topā ne tikai tenisā, bet arī kā reklāmu zīmols. Gulbis
pamazām tuvojas elitei, kaut ceļš līdz virsotnei nebūs viegls.

Māris
RĪMENIS, LTV Sports