Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ziemas tenisists

Tenisa sezona
pasaulē rit pilnā sparā. Nupat aizvadīti divi Masters sērijas turnīri
ASV, šonedēļ Deivisa kausa izcīņas kārtējās sacensības, Eiropā tūdaļ sāksies
spēles brīvdabas laukumos. Latvijā gan tāds kā klusums – mūsu labākie tenisisti
cīnās ārzemēs, valsts meistarsacīkstes telpās aizvadītas gluži vai nemanot.

Pašlaik
profesionālajā ATP reitingā ir pieci Latvijas tenisisti, sievietēm WTA reitingā
– četras spēlētājas. Neviens no viņiem valsts ziemas meistarsacīkstēs nepiedalījās.
Profesionāļiem pavisam citi nodomi, katrs 
mēģina krāt ieskaites punktus starptautiskajos turnīros. Nav šaubu par
Ernestu Gulbi, Andi Jušku, Anastasiju Sevastovu, Līgu Dekmeijeri, Kārli
Lejnieku vai Denisu Pavlovu, taču viens otrs tikpat labi varētu uzspēlēt arī
Latvijā. Nezin vai būtu liela atšķirība meistarībā, taču salīdzināt ar citiem
šoreiz neizdevās.Latvijas ziemas čempionāta
zelts otro gadu pēc kārta tika Trīnai Šlapekai, vīriem uzvaru izcīnīja Jānis
Skroderis. Viņam patiesībā bija tikai viens ļoti nopietns pretinieks – Rihards
Emuliņš. Abi spēlējuši arī Deivisa kausa izlasē, taču šodien tā īsti par
profesionāļiem sevi vairs neuzskata. Viņiem pirmajā vietā ir darbs vai mācības.
Šoreiz palūkosimies uz tenisu šāgada Latvijas ziemas čempiona Jāņa Skrodera
skatījumā. – Kā tas
iespējams? Neesi vairs īsti profesionāls tenisists, bet kļūsti par Latvijas
čempionu!
– Uzturot sevi labā
fiziskajā formā un visai regulāri spēlējot, iespējams saglabāt labu kondīciju. Tā
bija pietiekama, lai šogad uzvarētu. Nepiedalījās četri mūsu labākie Latvijas
tenisisti, vēl daži, kuri beiguši aktīvās gaitas, taču noteikti būtu
konkurētspējīgi. Jaunie spēlētāji bija pārstāvēti kuplā pulkā, taču viņiem līdz
īstai konkurencei vēl jāpilnveido prasme.– Kāpēc valsts
meistarsacīkstēm pietrūkst prestiža, daudzi tajās nepiedalās?
– Varētu jau runāt
par patriotisma trūkumu vai necieņu pret Latvijas tenisu, taču es šo faktu
noteikti gribu izskaidrot ar ļoti minimālo budžetu, ko atvēl Latvijas Tenisa
savienība, – 2000 dolāru naudas balvās. Par kādu prestižu varam runāt, ja,
piemēram, spēlētājs no Cēsīm, ieņemot godalgoto vietu Latvijas čempionātā, nav
spējīgs pat  nosegt sev ceļa izdevumus?
Kur nu vēl iedomāties, ka kāds no izlases spēlētājiem varētu speciāli atlidot
uz Latviju un piedalīties sacīkstēs!

Finālā tavs
pretinieks bija Rihards Emuliņš, kurš laikam tomēr trenējas vairāk. Vai tas
neliecina, ka varēji turpināt aktīvi spēlēt ar profesionāļiem?

– Viena lieta ir
aktīvi spēlēt tepat Latvijā, pavisam cita – darboties profesionāli un braukāt
apkārt. Vēlēšanās ir bijusi un vienmēr būs, taču pēc skolas bija jāizlemj,  ko darīt tālāk – studijas vai profesionālais
sports? Reāli izvērtējot, pieņēmu lēmumu turpināt mācības, nebija tik dižu
iespēju tikt pasaules labāko simtniekā. Latvijā gan joprojām spēlēju un dažkārt
piedalos pat starptautiskos turnīros.

– Karjeras
turpinājumam profesionāļos pietrūka finansējuma?

– Lai brauktu uz
turnīriem un kvalitatīvi trenētos ārpus Latvijas, nepieciešama liela nauda. Pat
ja atrodi šos līdzekļus, tas vēl negarantē ATP reitingā vietu pirmajā simtniekā.
Vien tajā iekļūstot, nav jādzīvo no rokas mutē un vari nodrošināt sev
vecumdienas. To apzinoties, sev izvirzīju citus mērķus, kas tik ļoti nesaistās
ar tenisu, taču arī teniss joprojām ir mana ikdiena.

– Kāds bija tavs
iesākums tenisā?

– Sāku spēlēt
astoņu gadu vecumā. Dzīvojām Lielupē piecu minūšu gājiena attālumā no VTC
Lielupe.
Es esot izrādījis lielu interesi par tenisu, ko rādīja televīzijā,
tātad diezgan loģisks lēmums bija sākt spēlēt. Pirmais un vienīgais treneris ir
Valdis Ginters, kurš mani vēl vairāk ieinteresēja, palīdzēja progresēt un augt
ne tikai kā spēlētājam, bet arī kā cilvēkam. Milzīgs paldies viņam par to! Cik
vien tas bija iespējams, kopā ar treneri braucām uz ITF (Starptautiskā Tenisa
federācija.-M.R.) jaunatnes turnīriem, taču sacīkšu man  tomēr bija daudz par maz.

Jaunieši, kuru
vecākiem nav lielas naudas, var izsisties pasaulē, un kas būtu jādara
federācijai, lai tā notiktu?

– Finansiāla
neatkarība, protams, dod daudz lielākas iespējas. Bieži vien talantīgi jaunieši
pazūd tenisā, naudas trūkuam dēļ tā arī īsti sevi nepierādot. Federācijai
vajadzētu uzņemties rūpes par daudzsološākajiem jauniešiem. Pilnībā sponsorēt
trīs labākos U-18 grupas jauniešus, kuri vēl spēlē ar vienaudžiem un tajā pašā
laikā pakāpeniski uzsāk startus vīriešu konkurencē. Kaut kas līdzīgs tiek
praktizēts Igaunijā.  Tas radītu vismaz
minimālu stimulu U-16 grupas un vēl jaunākiem spēlētajiem. Kā federācija
piesaistītu līdzekļus šādam atbalstam? Tas atkarīgs no vadības ieinteresētības
un profesionalitātes.                     

Spilgtākie
brīži tavā  karjerā? Varbūt tā bija spēle
pret serbu Novāku Džokoviču, kad tagadējai slavenībai vēl bija nepilni 17 gadi?

– Atceros, ka
Deivisa kausa izcīņā 2004. gadā Serbijā spēlēju pret viņu, taču Novāks toreiz  laukumā vēl nerādīja neko grandiozu
(Džokovičs uzvarēja ar 6:2, 6:2.-M. R.). Ja nemaldos, viņš tobrīd ATP
rangā bija ap 600. pozīciju, taču jau tolaik tika uzskatīts par uzlecošo
zvaigzni. Sezonas beigās Džokovičs jau  pakāpās  līdz 184. vietai.  Taču vairāk atmiņā iespiedusies dubultspēle
kopā ar Denisu Pavlovu pret Nenadu Žimonjiču un Dežanu Petroviču. Žimonjičs jau
tajā laikā bija ATP ranga pirmajā desmitniekā dubultspēlēs un savulaik bijis
pat ceturtais.  Šis vīrs tiešām zināja,
kas un kā jādara dubultspēlē.

–  Kā mainījies teniss pēdējos piecos, desmit
gados ?

–  Kļuvis daudz fiziskāks, atlētiskāks un
ātrāks, bet tā jau noticis daudzos sporta veidos.

– Vai Ernests
Gulbis, kas savos deviņpadsmit gados jau tik tālu ticis, ir vairāk brīnums vai
likumsakarība?

– Ernests noteikti
nav tipisks gadījums tenisā, ja runā par to, kā spēlētāji lielākoties
nokļūst šī sporta veida elitē. Summējot Ernesta talantu, finansiālo neatkarību
un raksturu, viņš ir tālu ticis. Manuprāt, viņš noteikti vēl nav visu parādījis
un sasniedzis, ko patiesi ir spējīgs.

Latvijā tomēr
nav par maz laukumu (it sevišķi apjumto), turklāt cenas nav pārāk augstas? Pat
Vācijā, kur iedzīvotāju ienākumi daudz lielāki, cenas nav lielākas.

Latvijā ir izteikts apjumto laukumu trūkums,
līdz ar to cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, lai tiktu pie spēlēšanas.
Darbdienās zālēs pēc trijiem pēcpusdienā laukums jārezervē jau labu laiku
iepriekš, citādi nav lielu cerību uzspēlēt. Pat par 15-20 latiem stundā.

Mūsu valstī
var runāt par tenisa bumu, vai arī daudzi turīgie spēlē prestiža dēļ?

Šobrīd pie mums ļoti strauji augusi tenisa
popularitāte. Cilvēkiem ir kam sekot līdzi arī starptautiskajā arēnā, līdz ar
to pašiem rodas interese par šo sportu, notiek dažādi amatieru turnīri,
veidojas klubi. Nezinu, cik laika vajadzēs, līdz šis bums amatieru līmenī sāks
pozitīvi ietekmēt arī tenisa kā profesionāla sporta veida attīstību Latvijā.
Amatieru līmenī popularitāte daļēji izskaidrojama ar to, ka tenisu patiešām var
sākt spēlēt jebkurā vecumā un ar jebkādu sportisko pieredzi. Mazliet vairāk
uzņēmības, brīvā laika, naudas un – uz priekšu!

Kāda tagad ir tava ikdiena?

– Pašlaik piedalos
kāda jauna tenisa kluba projekta realizācijā. Tenisu uzspēlēju tikai vienreiz,
divreiz nedēļā, taču regulāri eju uz trenažieru zāli, kā arī divreiz nedēļā
kopā ar citiem tenisistiem uzspēlēju futbolu.

– Ko teniss
devis noderīgu dzīvei?

– Šis sporta veids
paplašinājis redzesloku. Apbraukāta visa Eiropa, pateicoties tenisam, bija
iespēja mācīties maģistrantūrā ASV. Tenisā esmu saticis un iepazinis daudz cilvēku,
ne viens vien kļuvis par manu draugu.

Māris RĪMENIS, LTV Sports

Foto: Māris
Rīmenis, LTV Sports

 

 

Jānis Skroderis

Dzimis           1983. gada 14. jūnijā Jūrmalā

Izglītība         Ziemeļvalstu
ģimnāziju, Rīgas Starptautiskās biznesa un administrācijas augstskolas
uzņēmējdarbības un vadības specialitāte, maģistratūrā Midlendā, ASV

Vieta rangā   ITF
bijis 394. vietā, ATP – 1233.

 

Latvijas  meistarsacīkstes tenisā telpās

Vienspēles

Sievietes. Pusfināls. T. Šlapeka – L. Lileikite
6:1, 3:6, 6:3 , I. Smislova – A.Mihailova 7:6, 6:1. Fināls. T. Šlapeka –
I.Smislova 6:4, 3:6, 6:1. Par 3. vietu. L. Lileikite -A. Mihailova 7:5,
6:3.

Vīrieši. Pusfināls. R. Emuliņš – Miķelis  Lībietis 6:1, 2:6, 6:1, J. Skroderis – D.
Ņekrasovs 6:3, 6:2. Fināls. J. Skroderis – R. Emuliņš 6:7, 6:3,
6:4.  Par 3. vietu. M. Lībietis –
D.Ņekrasovs w/o.

Dubultspēles

Sievietes. Fināls. I. Smislova/T. Šlapeka – D.
Bukājeva/I. Irbe 6:1, 6:4. Par 3. vietu. L. Lileikite/M. Reinfelde – S.
Goģe/B. Valdmane  6:1, 6:2.

Vīrieši. Fināls. A. Tabors/A. Bērziņš – J. Skroderis/R.
Emuliņš 6:7, 6:2,  10:6. Par 3. vietu.
Matīss Lībietis/Miķelis Lībietis – O. Lavrikovs/R. Miljons 3:6, 6:0, 10:7.

Jauktās. Fināls. S. Goģe/Miķelis Lībietis – L.
Lileikite/A. Antonovs 6:2, 7:5.  Par
3.vietu.
D. Bukājeva/A. Bērziņš – I. Smislova/D. Ņekrasovs w/o.