Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Bagātāki par lielajiem

Viens zelts, divi sudrabi, divas bronzas — tāds medaļu guvums Latvijai nav bijis nevienās spēlēs. Tas iespēts Jaunatnes II ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē.

„Kur tu esi, ko tu vari, kāds ir tavs lielais mērķis sportā?” uz šā foruma testa raksturu, sniedzot komentārus par Lillehammerē pieredzēto, norāda mūsu delegācijas vadītājs Einars Fogelis. „Visas starptautiskās federācijas ir ieinteresētas, lai būtu pārstāvētas spēļu programmā. Jaunatnes spēles savu dzīvotspēju apliecinājušas.”

TREŠĀS — LOZANNĀ

Pēc četriem gadiem nākamās ziemas spēlēs notiks Lozannā, bet par programmu un sacīkšu norises vietām jautājums vēl ir atklāts. Tuvākā bobsleja, skeletona un kamaniņu trase atrodas Francijā — Laplaņā, kur 1992. gadā notika Albērvilas spēļu sacensības. Tiešā Lozannas apkārtnē diezin vai atradīsies arī vieta visām ar kalnu un distanču slēpošanu saistītām disciplīnām.

POLIGONS EKSPERIMENTIEM

Lillehammerē mums bija vairākas tikšanās ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) vadību, arī prezidentu Tomasu Bahu. Ir skaidrs, ka gan ziemas, gan vasaras jaunatnes olimpiskās spēlēs IOC izmanto kā eksperimentālu poligonu, lai izmēģinātu jaunas sacensību disciplīnas un formātus. Piemēram, Lillehammerē pirmo reizi tika izcīnītas medaļas distanču slēpošanas krosā, kurā brīvajā stilā jāveic sarežģītas konfigurācijas 1,5 km gara trase ar vairākiem kalnu slēpošanas elementiem — straujiem nobraucieniem, asiem pagriezieniem, pat lēcieniem un, protams, arī stāviem kāpumiem. Tāpat kā sprintā vispirms ar intervāla startu notiek kvalifikācijas sacensības, pēc tam 30 labākie sacenšas trijos pusfinālos ar kopējo startu. No katra divi uzvarētāji un kopumā vēl četri ātrākie iekļūst desmit finālistu pulkā.

Ļoti skatāma un aizraujoša disciplīna, kurā cienīgi cīnījās arī mūsu Raimo Vīgants, no 50 dalībniekiem ar 13. rezultātu kvalificējoties izslēgšanas sacensībām un kopumā izcīnot 20. vietu. Starp citu, uzvarēja korejietis Kims Magnuss, kas teicami komunicē arī norvēģu valodā un distanču slēpošanā vēl vienu zelta medaļu izcīnīja 10 km brīvā stila slēpojumā, bet sprintā finišēja otrais klasiskajā stilā. Ar šādu disciplīnu distanču slēpošana sekmīgi vairo savu skatītāju auditoriju.

STARPTAUTISKO KOMANDU IESPĒJAS

Šorttrekā un daiļslidošanā tika veidotas starptautiskas komandas, miksējot sportistus, kas pirms tam individuālajās sacensībās bija izcīnījuši dažādas vietas, un tādējādi radot spēkos līdzīgas komandas, kurās veidojās īpašs, savstarpēju atbalstu veicinošs mikroklimats. Daiļslidošanā gan spēļu vicečempions Deniss Vasiļjevs, gan Diāna Ņikitina savos izvēles slidojumos sasniedza sezonas labākos rezultātus. Katrs no viņiem cīnījās citā komandā, un Deniss tādā veidā ieguva vēl bronzas medaļu, bet Diāna kļuva par sudraba laureāti. Savukārt Kārlis Krūzbergs, ar maksimālu atdevi cīnoties savā starptautiskajā šorttreka komandā, kurā vēl bija pārstāvēta Japāna, Kazahija un Bulgārija, varēja kāpt uz olimpiskā pjedestāla trešā pakāpiena.

GAIŠAM SKATAM

Kopumā mūsējo veikums bija ļoti perspektīvs. Tas ļauj nākotnē lūkoties ar gaišu skatu. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no mūsu komandas, kas startēja pirmajās Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Insbrukā, sekmīgi turpina savas gaitas augsto sasniegumu sportā. Līdzīgas izredzes ir Lillehammeres olimpiešiem.

Mūsu čempions Kristers Aparjods kamaniņu sportā sevi jau apliecinājis junioru un pieaugušo konkurencē. To pašu var teikt par Denisu Vasiļjevu un Diānu Ņikitinu daiļslidošanā. Lillehammerē pārliecinājāmies, ka brāļiem Dukuriem aug jaunā maiņa skeletonā. Arī citos sporta veidos jaušami talanti ar lielu izaugsmes potenciālu. Piemēram, Patrīcija Eiduka, pat būdama divus gadus jaunāka par konkurentēm, 5 km distancē izcīnīja 21. vietu. Liels paldies jāsaka ģimenēm, kas atbalsta jaunos sportistus, un federācijām, kas cenšas radīt iespējas, lai viņi varētu pilnveidoties. Lillehammerē redzējām labu starta platformu aiznākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā, bet dažus, iespējams, redzēsim jau Pjončhanā.

Bet eiforijā ieslīgt noteikti nevajadzētu. Pamats ir ielikts. Kā mēs to izmantosim, tas atkarīgs tikai no pašiem. Pieļauju, ka, gatavojoties Lozannas spēlēm, vajadzētu veidot īpašu jaunatnes programmu.

SACENSTIES UN DISKUTĒT

Kopumā Lillehammeres spēles bija ļoti pozitīvas, tās risinājās gaišā noskaņā. To veicināja ārkārtīgi plašā kultūras un izglītības programma. Jauniešiem bija iespēja tikties un diskutēt ar pasaules sporta lielzvaigznēm. Piemēram, divus vakarus savā pieredzē dalījās leģendārā amerikāņu kalnu slēpotāja Lindsija Vona. Vakaros risinājās kursi treneriem par tehnisko un psiholoģisko sagatavotību. Jauniešiem tā bija vienreizēja iespēja desmit dienas būt kopā ne tikai sportā un ne tikai ar saviem vienaudžiem sacensību trasēs.