Bez tiesībām kļūdīties
Eiropas futbola
čempionāta finālturnīrā sākušies izšķirošie notikumi, kad cīņu par titulu
turpina tikai spēcīgākās vienības. Grupu turnīrā pārliecinošāko sniegumu
demonstrēja Nīderlandes, Horvātijas, Spānijas un Portugāles izlases, bet līdz
izslēgšanas mačiem netika Eiropas čempioni grieķi un pasaules čempionāta
fināliste Francijas valstsvienība. Turnīrs beidzies arī abām Euro 2008 rīkotājām Šveicei un
Austrijai. Oranžā revolūcija
Jau pirms Euro 2008 finālturnīra
par šī čempionāta nāves grupu tika
nosaukta C grupa, kur pagājušā Pasaules kausa finālistēm Itālijai un Francijai
konkurentes bija spēcīgās Nīderlandes un Rumānijas izlases. Negaidīti savu
meistarību pierādīja Nīderlandes valstsvienība, kas grupu turnīru beidza bez
punktu zaudējumiem. Leģendārā uzbrucēja Marko van Bastena vadītā Nīderlandes
izlase pagaidām kļuvusi par šī
čempionāta galveno atklājumu – sagrāve pār Itāliju (3:0) un Franciju (4:1) vien
ir ko vērta. Pirms grupu turnīra pēdējā mača ar Rumāniju daudz runāja, ka oranžie, kas jau bija nodrošinājuši
pirmo vietu grupā, varētu nenoskaņoties uz nopietnu cīņu ar rumāņiem, taču
nīderlandieši pierādīja, ka viņus neinteresē aizkulišu cīņas, pat ar otro
sastāvu (salīdzinot ar pirmajām spēlēm laukumā palika tikai aizsargs Halids
Bulahruzs un pussargs Orlando Engelārs) izcīnot uzvaru 2:0.Nīderlandes izlase vienmēr bijusi slavena ar atraktīvu uzbrukuma futbolu.
Van Bastena vadītā komanda palikusi uzticīga nacionālā futbola stilam, meklējot
laimi uzbrukumā. Tas gan nav pārsteigums, jo nīderlandiešiem tieši priekšējā
līnijā ir bagāta talantu izvēle. Pirmajos mačos ar Franciju un Itāliju van
Bastens pretinieku vārtu iekarošanu uzticēja klasiskajam centra uzbrucējam
Rūdam van Nistelrojam, kuram veiksmīgi asistēja Diks Kuijts, Veslijs Snaijders
un Rafaels van der Vārts. Šim četriniekam ir nopietni konkurenti – mačā ar
Franciju otrajā puslaikā laukumā uz maiņu iznāca Arjens Robens un Robins van
Pērsijs. Katrs guva pa vārtiem, bet pēdējā spēlē ar Rumāniju ar vārtu guvumu
izcēlās arī van Nistelroja aizstājējs Klāss Jans Huntelārs. Oranžo statistika ir iespaidīga – vidēji
spēlē trīs gūtie vārti. Tas ir pārsteidzoši, jo Euro 2008 atlases turnīrā nīderlandieši 12 mačos guva tikai 15
vārtus (1,25 vārti vidēji spēlē), lai gan tur bija daudz vājāki pretinieki.
Tagad van Bastenam būs grūtāk izvēlēties starta sastāvu, jo uz šo godu pretendē
vairāk nekā 11 futbolistu.
„Ja var ar otro sastāvu
uzvarēt Rumāniju, tas daudz ko izsaka. Ir sajūta, ka esam neuzvarami, lai gan
vēl jāiet uz priekšu. Gribu būt daļa no šīs komandas. Man ir vienalga, kurā
pozīcijā spēlēt – labajā malā, uzbrukuma centrā vai aiz uzbrucēja. Nezinu, kādi
ir van Bastena plāni, es viņam pilnībā
uzticos un samierināšos ar jebkuru viņa lēmumu," nīderlandiešu noskaņojumu
precīzi izsaka van Pērsijs, kurš divos no trim mačiem izgāja laukumā uz maiņu,
bet jau guvis divus vārtus.
Nīderlandes izlases pārliecinošais sniegums gan vēl nav apklusinājis visus
skeptiķus – tie norāda, ka oranžo
aizsardzības līnija nebūt nav tik nepārspējama. Piemēram, izcilais portugāļu
treneris Žozē Mourinjo izteicies, ka ar interesi vēros, ko nīderlandieši darīs,
kad izlase kādā mačā nonāks zaudētājos. Tiesa, oranžajiem arī aizmugurē ir spēcīgs trumpis – Manchester United vārtsargs Edvīns van der Sārs.
Paaudžu maiņa
Nāves grupā izdzīvoja arī pasaules
čempioni itālieši, kas turnīru sāka katastrofāli (0:3 pret Nīderandi), tad
zaudēja punktus arī mačā ar Rumāniju (1:1), bet pēdējā brīdī ar uzvaru pār
Franciju (2:0) izrāva ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu. Itālijas izlases galvenais
treneris Roberts Donadoni katrā mačā izmēģināja dažādus sastāva virknējumus,
bet ceturtdaļfinālā ar Spāniju viņam būs jāveic jaunas izmaiņas, jo
diskvalifikācijas dēļ nedrīkstēs spēlēt pussargi Andrea Pirlo un Dženāro
Gatuzo. Itāliešu fani var būt pateicīgi vārtsargam Džanluidži Bufonam, kurš
spēles izskaņā ar Rumāniju atvairīja Adriana Mutu izpildīto 11 m soda sitienu
(cita lieta, ka šī pendele bija
apšaubāma), citādi pēdējā spēle ar Rumāniju itāliešiem būtu formāla. Zīmīgi, ka
izšķirošajā mačā par izkļūšanu no grupas itālieši atkal pārspēja frančus, kas
aizvadīja neveiksmīgu turnīru.
Pirms čempionāta Francijas valstsvienības izredzes šķita rožainas, jo
trenera Raimona Domeneka rīcībā netrūka
visaugstākā līmeņa pasaules zvaigžņu. Tomēr Domenekam tā arī neizdevās izveidot
saliedētu komandas spēli, īpaši priekšējā līnijā – vieni vārti trijos mačos jau
ir rādītājs. Skaidrs, ka Francijas izlasei pietrūka leģendārā Zinedina Zidana,
kurš atvadījies no profesionālā sporta, taču arī bez viņa Gallu zemē pietiek
talantu, lai cīnītos par visaugstākajām vietām. Šoreiz Domeneks dārgi samaksāja
par savu bailīgo taktiku, jo ar disciplinētu aizsardzību ne vienmēr pietiek,
lai gūtu panākumus, bet uzbrukumā Les
Bleus izskatījās visai garlaicīgi. Jāpiebilst, ka Domeneks pats atteicās no
viena spēcīga ieroča, neiekļaujot komandas sastāvā Itālijas čempionāta
rezultatīvāko spēlētāju Dāvidu Trezegē no Turīnas Juventus. Lielas cerības tika saistītas ar Vācijas čempionāta
labāko spēlētāju Franku Riberi, kurš pirmajos divos mačos tiešām darīja, ko
varēja, bet izšķirošajā cīņā ar Itāliju jau pašā sākumā guva nopietnu traumu.
Spēlē ar Itāliju neattaisnojās arī Domeneka eksperiments ielikt aizsardzības
centrā malējo aizsargu Ēriku Abidālu, kurš pirmā puslaika vidū savā soda
laukumā nogāza itāliešu uzbrukuma līderi Luku Toni, nopelnot ne tikai vienpadsmitnieku, bet arī sarkano
kartīti. Pēc zaudējuma Itālijai par atvadīšanos no valstsvienības paziņoja
pieredzes bagātie aizsargs Lilians Tirāms un pussargs Klods Makelele. Starp
citu, Tirāms bija vienīgais spēlētājs no šī Francijas izlases sastāva, kurš
pirms 10 gadiem piedalījās pasaules čempionāta finālā, kad Les Bleus apspēlēja Brazīliju. Paredzams, ka Francijas
valstsvienību sagaida paaudžu maiņa, bet iespējams, ka šo procesu jau vadīs
cits treneris – Francijas Futbola federācija paziņojusi, ka par Domeneka
likteni lems jūlija sākumā. Domenekam pārmet ne tikai neveiksmīgu taktikas
izvēli, bet arī to, ka viņam nav izdevies apvienot vienā domubiedru kolektīvā
veterānus ar jaunajiem.
„Mūsu mērķis ir 2010. gada
pasaules čempionāts, bet nevar izveidot komandu tikai no jauniem spēlētājiem.
Vecie spēlētāji ir vajadzīgi, lai dalītos ar savu pieredzi un parādītu
jaunajiem, ko nozīmē spēlēt par Franciju. Saprotu, ka cilvēki šo turnīru uzskatīs
par neveiksmi, bet jāpaskaidro, ka tas bija solis uz pasaules čempionātu,"
sacīja Domeneks.
Franču prese viņa vietā redz 1998. gada Francijas izlases kapteini Didjē
Dešamu, kurš ieguvis trenera darba pieredzi, ar panākumiem strādājot ar Monaco un Juventus.
Daži pārsteigumi
Par vienu no Euro 2008 pirmās
daļas galvenajiem pārsteigumiem parūpējās Horvātijas izlase, kas beidza grupas
turnīru ar simtprocentīgu rezultātu. Ja uzvaras pār Austriju (1:0) un Poliju
(1:0) bija paredzamas, tad Vācijas kapitulāciju (2:1) droši var saukt par
sensāciju. Horvāti savu potenciālu apliecināja jau atlases turnīrā, divas
reizes apspēlējot Anglijas izlasi – 2:0 un 3:2. Horvātijas izlase izceļas ar
labi organizētu komandas spēli, bet viņiem netrūkst arī individuāli spēcīgu
meistaru. Lielisku turnīru aizvada Hamburg
uzbrucējs Ivica Oličs, stabils ir Maskavas Spartak
vārtsargs Stipe Pletikoša, bet vidējā līnijā uzmanību piesaista Luka Modričs,
par kuru angļu Tottenham Hotspur
šovasar Zagrebas Dinamo samaksāja 16
miljonus britu mārciņu.
Arī Horvātijas izlases galvenais treneris Slavens Biličs izmantoja iespēju
pēdējā mačā ar Poliju apskatīt darbībā komandas tuvāko rezervi. Rezervisti
nepievīla, uzvarot poļus. Interesanti, ka uzvaras vārtus pēdējā mačā guva Ivans
Klasničs, kuram ir īpašs dzīves stāsts – viņš ir pirmais futbolists, kurš
piedalījies šāda līmeņa mačos ar nieres transplantu. 2007. gada janvārī
Klasničam pārstāja darboties niere, tāpēc viņam tika transplantēta tēva niere.
Bijušā Horvātijas izlases aizsarga Slavena Biliča trenētajai komandai ir
labas izredzes tikt tālāk par ceturtdaļfinālu, jo nākamie pretinieki būs turki,
kas šajā čempionātā jau sagādājuši lielu pārsteigumu, grupu turnīrā aizliekot
kāju priekšā spēcīgajai Čehijas valstsvienībai. Turcijas un Čehijas izlašu cīņa
pagaidām ir šī čempionāta lielākā drāma – ceturtdaļstundu pirms mača beigām
čehi bija drošā vadībā ar 2:0, taču pamanījās zaudēt. Dramatisku kļūdu pieļāva
Čehijas izlases un Londonas Chelsea
vārtsargs Petrs Čehs, kurš vienkāršā situācijā nenoturēja bumbu rokās, ļaujot
turkiem panākt izlīdzinājumu. Ceturtdaļfinālā turkiem būs grūti sagādāt vēl
vienu pārsteigumu, jo traumu un diskvalifikāciju dēļ laukumā nevarēs iziet
septiņi spēlētāji.
Treneri un tiesneši
Pirms pēdējās kārtas mača pirmo vietu grupā nodrošināja arī Spānijas
izlase, kas ceturtdaļfinālā tiksies ar Itālijas valstsvienību. Luisa Argonesa
vadītajai komandai vēl gan jāpierāda, ka tā var cīnīties par titulu, jo jau
vēsturiski ierasts, ka spāņi pārliecinoši tiek ārā no grupas, taču līdz izšķirošajām
cīņām par medaļām netiek. Starp citu, vairāki ceturtdaļfināla dalībnieču
treneri jau pirms čempionāta paziņojuši, ka pēc turnīra uzņemsies citu darbu –
Aragonesu aicina turku Fenerbahce, van Bastens vadīs dzimto klubu Amsterdamas Ajax, bet Portugāles izlases galvenais
treneris Luišs Felipe Skolari piekritis trenēt Chelsea.
Toties par savu nākotni var būt drošs Grieķijas izlases galvenais treneris
vācietis Oto Rehāgels. Lai gan šogad grieķi viņa vadībā nepārvarēja grupu
turnīra barjeru, visu atmiņā joprojām ir grieķu sensacionālā uzvara pagājušajā
Eiropas čempionātā Portugālē. Grieķu neveiksmes gan nebija pārsteidzošas, jo
Grieķijas izlases potenciāls nav tik liels, lai katrā turnīrā cīnītos par
medaļām. Ne velti, arī Rehāgels atzīst, ka grieķu panākums Euro 2004 bija brīnums. Mums Grieķijas izlase īpaši interesē, jo
septembrī tā viesosies Rīgā 2010. gada pasaules čempionāta atlases turnīra
ietvaros. Grieķijas izlases izredzes iekļūt nākamajā kārtā izzuda pēc zaudējuma
0:1 Krievijai. Rehāgels gan vēlāk norādīja uz daudzajām tiesnešu kļūdām.
„Tiesnešiem vairāk
jārūpējas par spēlētājiem un jābeidz sūtīt trenerus uz tribīnēm (piemēram,
Austrijas un Vācijas izlašu mačā no rezervistu soliņa tika izraidīti abu
komandu treneri attiecīgi Jozefs Hikersbergers un Joahims Lēvs – K. G.). Mačā ar Krieviju mūsu spēlētājs
Teofaniss Gekas guva smagu traumu un tika aizvests uz slimnīcu, bet arbitrs pat
neapstādināja spēli. Uzreiz pēc spēles neko neteicu, bet tagad varu droši
apgalvot, ka mača izskaņā guvām godīgus vārtus, bet tie netika ieskaitīti
(tiesneši uzskatīja, ka Angeloss Haristeass atradās aizmugures stāvoklī –
K.G.). Vai mums jābūt pateicīgiem, ka mūs ielaiž stadionā?" jautāja
Rehāgels.
Šajā
turnīrā lielus strīdus izraisījuši vēl vairāki arbitru lēmumi. Polijas un
Austrijas mačā angļu tiesnesis Hovards Vebs spēles kompensācijas laikā piešķīra
11 m soda sitienu uz poļu vārtiem, saskatot noteikumu pārkāpumu burzmā pie poļu
vārtiem. Savukārt Itālijas un Rumānijas mačā arbitri neieskaitīja itāliešu Toni
gūtos vārtus, fiksējot strīdīgu aizmugures stāvokli, bet pēc tam norvēģis Toms
Henings Oivrebo nozīmēja dīvainu 11 m soda sitienu uz Itālijas izlases vārtiem.
Toties Francijas un Nīderlandes izlašu mačā vācietis Herberts Fandels
nepamanīja, ka nīderlandiešu aizsargs Andrē Oijers savā soda laukumā bloķēja
bumbu ar roku.
Kristiāns GIRVIČS
Fotoparaksti
Pieteikums. Madrides Real uzbrucējs Arjens Robens (pa labi)
pirmajos Nīderlandes izlases mačos devās laukumā uz maiņu, taču pierādīja, ka
ir viens no komandas spēcīgākajiem trumpjiem
Atkārtojums. Izšķirošajā mačā par
iekļūšanu ceturtdaļfinālā tikās pagājušā pasaules čempionāta finālisti Francija
un Itālija. Attēlā: franču līderis Tjerī Anrī (no labās) un itāliešu aizsargs
Džordžio Kjelīnī
Pārsteigums. Grupu turnīrā izcēlās
Horvātijas izlase. Tās rindās labu sniegumu demonstrēja pussargi (no kreisās)
Luka Modričs un Niko Krančars
