Cīņa, ne karš…
Šajā
laikā risinās izslēgšanas spēles ne tikai Eiropas 2008. gada handbola
čempionāta kvalifikācijas turnīrā vīriešiem, bet arī šāgada pasaules čempionāta
kvalifikācijas turnīrā sievietēm. Šķiet, ka lielāko pārsteigumu sagādājušas dāmas,
kaut gan mēs vēl ceram uz dažu brīnumu vīriešu turnīrā…
Dažādi
rakursi
Par
pārsteigumu nosaukts Dānijas sieviešu izlases zaudējums Ukrainai. Trīskārtējās
un olimpiskās čempiones savā laukumā Olborgā nospēlēja neizšķirti 30:30, bet
Zaporožjē zaudēja ar 24:28 un uz pasaules čempionāta finālturnīru Francijā
nebrauks (Ukraina 2004. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās izcīnīja bronzas
medaļas). Ja vēl ņem vērā, ka Čempionu līgā pēdējos četros gados uzvar tikai
Dānijas klubi, tad pārsteigums patiešām ir milzīgs.
Vai
kaut kas tamlīdzīgs notiks vīriešu izlašu izslēgšanas spēlēs? Spriežot pēc
pirmajiem mačiem, – diezin vai. Nu, kaut vai tāpēc, ka visas titulētākās
komandas jau ir nodrošinājušas sev vietu finālturnīrā Norvēģijā. Ja kāds
pārsteigums vēl arī būs, tad noteikti ne tik skaļš.
Zaudēta
ir tikai cīņa, bet vēl nav zaudēts karš. Nospēlēts tikai pirmais puslaiks. Tādi
mierinoši izteicieni bija dzirdami gan no skatītājiem, gan no handbola aprindu
ļaudīm pēc Latvijas izlases zaudējuma Čehijai pirmajā mačā ar 30:31. Ja skatās tikai uz galarezultātu –
vairāk nekā cienīgi pret pasaules divpadsmito labāko komandu. Ja skatās pēc
konkrētās spēles gaitas un spēku samēra 10. jūnija vakarā, tad paliek rūgtuma
un nepiepildītu cerību sajūta. Tā bija spēle, kuru varējām uzvarēt.
Čehija
patiešām nav ne Vācija, Spānija, Dānija, Francija vai vēl kāda no pasaules
elites komandām, Čehija ir komanda, ar kuru jebkurai elites izlasei ir
jārēķinās, bet kura tomēr ir objektīvi vājāka par tām.
Čehi
un liktenis
"Lielākā
mūsu problēma ir ne tik daudz Latvijas izlase, cik mūsu pašu galvas,"
pirms došanās uz Rīgu izteicās čehu izlases galvenais treneris Pāvels Pauza.
Viņam izdevās noskaņot komandu nopietnai cīņai, tā ka par mūsu nenovērtēšanu no
čehu puses nevar būt nekādas runas. Drīzāk ar savu sniegumu (īpaši pirmajā
puslaikā) Latvijas izlase pārsteidza čehus un lika viņiem spēlēt ar pilnu
atdevi. Čehijas izlases sastāvā bija arī tās līderis Filips Jiha, kurš turklāt
parādīja sevi no vislabākās puses. Bez viņa mūsu izredzes uzvarēt būtu krietni
augstākas un droši vien, ka Latvijas izlase arī būtu to izdarījusi. Tāds bija
handbola speciālistu spriedums pēc mača un tam nevar nepiekrist.
Otrā
puslaika sākumā nedaudz pajuka spēles disciplīna, uzbrukumi vairs netika tik
rūpīgi sagatavoti un Čehijas izlasei radās iespēja ātrajiem pretuzbrukumiem –
četriem pēc kārtas… Rezultāts no 21:20 kļuva 21:26, bet tad arī 24:30. Reti
kurš šaubījās, ka mača liktenis ir izšķirts, bet daži pat baidījās, ka varētu
sekot sagrāve, taču mūsu handbolisti pat nepieļāva domu par padošanos
pretiniekam un samierināšanos ar likteni. Daudz netrūka, lai izdodos spēli
glābt un gūt neizšķirtu, kas zina, kā viss beigtos, ja vienreiz bumba netrāpītu
pa čehu vārtu stabu, bet nākamajā uzbrukumā – pa pārlikti… Un tomēr čehu
uzvara bija likumsakarīga.
Bez
jau minētās "bedres" otrā puslaika sākumā bija vēl dažas lietas, kas
noteica šādu un ne savādāku iznākumu. Vispirms jau pietrūka vēl viena vārtu
guvēja ārējā līnijā, tikai Evars Klešniks regulāri un diezgan sekmīgi (guva 9
vārtus) apdraudēja čehu vārtus no tālākas distances. Aleksejs Kuzmins to
nevarēja bieži darīt nesenās elkoņa traumas dēļ, toties pārējie… Viens
sabijās, citam pietrūka meistarības un vēl vairāk – šādu spēļu pieredzes.
Zināmas
un nezināmas atbildes
Atbildes
spēle notiks 16. jūnijā Homutovā, un čehiem pirms tās ir minimāls pārsvars.
Čehu treneris teica, ka Homutovā, iespējams, laukumā būšot arī pirmais
vārtsargs Martins Galia (brāļi Jans un Petrs Štohli nekādi vilcēji šoreiz
nebija), kā arī pieredzējušais līnijas spēlētājs no Montpellier
(Francija) kluba Dāvids Juržīčeks. Ja čehi būtu pilnīgi droši par savu uzvaru
divu spēļu summā, tad viņi nemeklētu iespējas pastiprināt sastāvu pirms
atbildes mača. Latvijas izlases rindās savukārt nolemtības sajūtas nav. Atkal
gaidāms interesants mačs.
Pieci
no deviņiem – gandrīz
Eiropas
čempionāta finālturnīrā vieta jau ir pašreizējiem titula īpašniekiem Francijas
handbolistiem un mājiniekiem norvēģiem, kā arī Spānijas, Vācijas, Krievijas,
Horvātijas un Dānijas izlasēm, bet vēl deviņas komandas tiek noteiktas
izslēgšanas spēlēs. Sešas finālistes jau gandrīz ir zināmas pēc pirmajiem
mačiem. Būsim optimisti un Latvijas – Čehijas dueļa iznākumu tomēr turēsim kā
atklātu…
Pasaules
vicečempioni poļi pārliecinoši ar 31:20 pārspēja Nīderlandi pašu mājās, diezin
vai lielas problēmas viņiem būs arī atbildes mačā Polijā. Negaidīti
pārliecinoša izskatās Baltkrievijas uzvara pirmajā spēlē Brestā pār Šveici –
33:24, taču tā tikai liekas nezinātājam, jo baltkrieviem beidzot ir gandrīz
iespējami labākais sastāvs, viņiem iztrūkst tikai viena ārzemju klubu spēlētāja
un tāpēc pārsteigums nebūs arī viņu braukšana uz Norvēģiju. Ungārija ciemos ar
28:23 pārspēja Lietuvu un savā laukumā noteikti uzvarēs atkal. Melnkalnes
izlase arī viesos ar 30:28 pieveica Portugāli. Zviedrija savā laukumā ar 36:25
pārspēja mums labi zināmo Rumāniju.
Islande
viesos tikai ar 29:30 zaudēja Serbijai un savās mājās saliniekiem vajadzētu
revanšēties, taču pārāk nestabils ir šīs komandas sniegums, lai mēs būtu par to
droši, tāpēc arī šajā pārī jautājums par uzvarētāju paliek atklāts. Ukraina ar
29:28 pārspēja Slovakiju, bet Slovēnija ar 33:28 – Maķedoniju. Atbildes mačos
var notikt viss kaut kas.
Svētdien
vakarā būs zināmi visi Eiropas 2008. gada čempionāta finālturnīra dalībnieki.
Latvijas izlases liktenis izšķirsies jau sestdienas vakarā Homutovā.
Raimonds
JŪRMALNIEKS
Foto:
juris Bērziņš-Soms, Sports
