Gerija Brīnumzeme

Kristiāns Girvičs

Pirms astoņiem
gadiem pie Latvijas valstsvienības stūres stājās anglis Gerijs Džonsons. Viņa
karjera Latvijā gan ilga tikai divus gadus līdz liktenīgajam neizšķirtam ar
Sanmarīno, bet tagad Džonsons futbola dzimtenē pierāda, ka ir labas klases
speciālists. Pēc atgriešanās Anglijā viņš sāka no pašas apakšas, bet sešu
sezonu laikā pacēlies trīs līgas augstāk. Nākamā pakāpe jau ir Anglijas
premjerlīga.

Atgriežoties Anglijā, Gerijs Džonsons sāka strādāt ar
pieticīgu klubu Yeovil Town, kas
nekad nebija spēlējis augstāk par piekto līgu. Tomēr Džonsona vadībā Yeovil Town jau otrajā sezonā uzvarēja
piektajā līgā, bet vēl pēc diviem gadiem triumfēja arī pēc skaita ceturtajā
Anglijas līgā. Četru gadu laikā Džonsons bija pārrakstījis visus Yeovil Town kluba rekordus, tā ka ar
mierīgu sirdi varēja pāriet uz augstāka līmeņa klubu – Bristol City.

Ieskats vēsturē

Astotajā lielākajā Anglijas pilsētā Bristolē ir divi klubi
– City un Rovers, kur savulaik vairākus gadus spēlēja Latvijas valstsvienības
kapteinis Vitālijs Astafjevs. Neapšaubāmi, ka City ir galvenais pilsētas klubs. To apliecina arī statistika –
šosezon Bristol City mačus
noskatījušies vidēji divpadsmit ar pusi tūkstoši līdzjutēju, bet līgu zemāk
spēlējušais Rovers pulcē uz pusi
mazāku auditoriju. Līdz šim Bristoles klubi gan reti priecējuši savus
līdzjutējus, ilgus gadus klejojot pa zemākajām līgām.

Bristol City
lielāko panākumu guva tieši pirms simts gadiem, kad finišēja otrajā vietā
augstākajā līgā, bet 1909. gadā arī spēlēja Anglijas kausa finālā. Nākamajā
sezonā bristolieši atvadījās no Anglijas elites klases, kurā uz četriem gadiem
atgriezās tikai septiņdesmito gadu otrajā pusē. Pēc tam sekoja nolaišanās līdz
pat ceturtajai līgai, bet pēc skaita otrajā līgā Bristol City pēdējo reizi spēlēja pirms astoņiem gadiem.

Jaunu lappusi kluba vēsturē atvēra Džonsons, kurš pie Bristol City vadības pults stājās jau
pagājušās sezonas gaitā. Lai gan darbu Džonsons sāka ar zaudējumu sēriju, drīz
vien viņam izdevās mainīt situāciju. Džonsons pat tika atzīts par aprīļa labāko
treneri pagājušajā gadā, taču debijas sezonā samierinājās ar devīto vietu. Arī
šī sezona sākumā nesolīja neko labu (trīs zaudējumi pirmajās četrās spēlēs),
taču pamazām bristolieši izvirzījās vadošajās pozīcijās. Martā Džonsons atkal
tika atzīts par līgas labāko treneri, jo komanda septiņās spēlēs izcīnīja 16
punktus.

Priekšā Belokoņam

Lai paceltos līgu augstāk (pēc skaita otrā līga Anglijā
saucas pavisam vienkārši – čempionāts), sezonas pēdējā mačā Bristol City savā laukumā bijā jāuzvar
tabulas lejasgala komandu Rotherham,
kas jau bija zaudējusi cerības noturēties šajā līgā. Neveiksmes gadījumā
Džonsona vadītajai vienībai būtu jāpiedalās play-off
spēlēs, kur četras komandas izspēlē vienu ceļazīmi uz otro līgu. Izšķirošā
spēle pilsētā izraisīja milzīgu ažiotāžu, jo pirmo reizi sezonā jau vairākas
dienas pirms mača bija izpārdotas visas biļetes – Bristol City stadionā Ashton
Gate ir vietas 19 500 skatītājiem. Bristolieši nepalaida garām savu
izdevību, skaistā stilā uzvarot ar 3:1. Interesanti, ka galarezultātā Bristol City pa diviem punktiem
apsteidza mums pazīstamo klubu Blackpool,
kas pieder Latvijas miljonāram Valērijam Belokoņam. Pateicoties Džonsonam,
tagad Kaspara Gorkša pārstāvētajam klubam būs jāpiedalās izslēgšanas mačos.

Šosezon Bristol City
apliecināja savu potenciālu arī Anglijas kausa izcīņā, apspēlējot pirmās līgas
klubu Coventry City un aizvadot divas
atmiņā paliekošas cīņas ar premjerlīgas vienību Middlesbrough (abas spēles beidzās neizšķirti 2:2, bet
bristoliešiem nepaveicās 11 m sitienu sērijā).

"Esmu lepns par futbolistiem un līdzjutējiem. Šādās dienās
redzam, cik Bristol City var būt
liels klubs. Šī bija brīnumaina sezona, kurā arī bija jāpārvar grūti brīži. Tas
mūs tikai padarīja stiprākus, un līdz pat pēdējam mačam nodemonstrējām
apbrīnojamu raksturu. Arī kausa spēlēs komanda pierādīja, ka var spēlēt
augstākā līmenī. Pēc spēles ģērbtuvēs bija ne tikai ierastie līksmības skati,
bet arī asaras. Tas parāda, cik daudz šis panākums nozīmē futbolistiem," pēc
triumfa atzina Gerijs Džonsons, kurš
gan labi apzinās, cik grūti pārbaudījumi viņam vēl ir priekšā.

"Lielākā daļa čempionāta komandu agrāk ir spēlējušas
premjerlīgā. Tā ka mums būs jāsacenšas ar spēcīgiem un arī bagātiem klubiem.
Protams, visi klubi arī patur prātā, ka iekļūšana premjerlīgā dod vismaz 60
miljonu lielu peļņu. Bristol City ir
liels klubs, tāpēc tā tam ir īstā vieta. Vienmēr esmu centies nepalikt uz
vietas un progresēt. Tāds bija mans mērķis Latvijā, tāpat ir arī Anglijā. Mums
jāturpina progresēt un tad redzēsim, cik tālu tas mūs aizvedīs."

It tikai viens
Gerijs Džonsons!

Uzreiz pēc tiesneša finālsvilpes stadionā sākās grandiozas
svinības – lielākā daļa fanu metās atzīmēt panākumu laukumā, tāpēc uzvarētāju
komanda nevarēja veikt plānoto goda apli. Pēc brīža gan komanda ar Džonsonu
priekšgalā stājās priekšā publikai kluba prezidenta ložā. Komandas galveno
treneri tauta sagaidīja ar vairāku tūkstošu vīru kora dziedāto "There is only
one Gary Johnson!" (Ir Tikai viens Gerijs Džonsons!), kā arī skandēšanu "Gary`s
Wonderland!" (Gerija brīnumzeme – tā fani novērtējuši šo sezonu).

Faniem piekrita arī Bristol
City prezidents Stīvs Lensdovns:

"Gerijs ir paveicis fantastisku darbu, lai aizvestu mūs
tur, kur mēs gribam būt. Pagājušajā sezonā Gerijs gandrīz mūs aizveda līdz
izslēgšanas mačiem, bet šosezon progress turpinājās."

Līksmība turpinājās arī nākamajā dienā, kad komanda
atvērtā autobusā devās čempionu tūrē pa pilsētas centru, kā arī viesojās pie
pilsētas mēra. Džonsons ātri iejutās šajā svētku atmosfērā, uzvelkot mēra
cepuri un uzrunājot tūkstošiem fanu: "Nākamreiz atcerieties, balsojiet par
Džonsonu!".

Siltas atmiņas

Lai gan jau pagājuši seši gadi, Džonsons nav aizmirsis arī
par viņa dzīves periodu Latvijā. Neatkarīgi no visiem tā laika pārdzīvojumiem
Džonsons par Latviju runā ar siltumu.

"Darbs Latvijā bija fantastiska pieredze. Man joprojām ir
ļoti labas attiecības ar Latvijas Futbola federācijas vadītājiem Gunti
Indriksonu un Jāni Mežecki. Pagājušajā nedēļā Indriksons bija arī atbraucis uz
mūsu spēli ar Milwall. Mēs sazināmies
gandrīz katru nedēļu. Viņiem bija liela ietekme uz manu karjeru. Tas bija
brīnišķīgs darbs, no kura daudz iemācījos. Domāju, ka tad ieguvu cieņu Anglijā,
jo tajā laikā septiņi Anglijas futbolisti spēlēja Anglijā," sacīja bijušais Latvijas
valstsvienības treneris.

Džonsons gan nepiekrīt pie mums plaši izplatītajam
viedoklim, ka viņa darbs Latvijā bija neveiksmīgs.

"Cilvēki saka, ka Latvijā man neizdevās gūt panākumus,
taču es tam nepiekrītu. Visu cieņu, bet Latvijai ir grūti uzvarēt pasaules
čempionātā. Tajā laikā daudzi Latvijas futbolisti ieguva pieredzi Anglijā,
izmainījām futbolistu psiholoģiju un iemācījāmies spēlēt bez libero ar četriem aizsargiem līnijā.
Mans palīgs Aleksandrs Starkovs, kurš ir lielisks treneris, vēlāk ar to pašu
taktiku aizveda komandu uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Tad arī
futbolistiem lieti noderēja Anglijā iegūtā pieredze. Nevienam citam nav
izdevies iekārtot Latvijas futbolistus labos Anglijas klubos. Tas bija mūsu
panākums, jo šī pieredze ļāva Latvijas valstsvienībai kļūt par labāku komandu,"
klāstīja Džonsons, kurš neizslēdz iespēju, ka viņa vadītajā komandā varētu
parādīties kāds Latvijas futbolists. Atgādināšu, ka Yeovil Town sastāvā pie Džonsona spēlēja Andrejs Štolcers.
Atcerēsimies arī, ka šajos sešos gados abas Džonsona vadītās komandas vasarā
viesojušās Latvijā.

"Joprojām man ir ciešas saites ar Skonto treneri Polu Ešvortu. Ja Latvijā parādīsies jauni talanti,
tad gan jau Pols pados man ziņu. Pagājušajā vasarā arī aizvadījām Latvijā pirms
sezonas treniņnometni, un plānojām doties uz Rīgu arī šovasar. Tā ka Latvija
man joprojām ir sirdij tuva."

Kristiāns GIRVIČS

Bristole – Rīga