Handbols no emociju katla

Latvijas
spēcīgākās komandas ASK/AB.LV handbolists Aivis Jurdžs tikai 19 gadu
vecumā basketbolu nomainīja pret handbolu. Trīs gadus pēc savas pirmās spēles
vietējā čempionātā Aivis debitēja Latvijas izlasē, bet vēl pēc trim kļuvis par
vienu no valstsvienības līderiem.

Nedēļas nogalē
Jurdžs savas komandas sastāvā Rīgā spēlēs Baltijas handbola līgas finālturnīrā,
ceturtdaļfinālā cīkstoties ar Minskas armijniekiem. Pērn latvieši izcīnīja
bronzas medaļas, savukārt šogad regulārajā turnīrā finišēja piektajā vietā.
Nebūtu slikti, ja savās mājas sienās NBS sporta zālē mūsējiem varētu uzsmaidīt
veiksme kādas medaļas izskatā.

Sāka ar
septītnieku

Aivis mācības
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) sāka kā basketbolists, ko bija
spēlējis dažus gadus Līvānos pirms pārvākšanās uz Kārsavu. „Auguma dēļ uzreiz paņēma pirmajā basketbola
komandā," toreiz izbrīnīts bija Jurdžs. „Aizgāju
uz pirmajiem treniņiem un sapratu, ka no citiem pa izlaistajiem gadiem esmu
daudz atpalicis. Arī mikroklimats kolektīvā nebija labs, tāpēc apmeklēju tikai
dažus treniņus.

Ar handbolu LSPA
iepazīstas jau pirmajā kursā, kam seko sacensības savā starpā. Tā man nebija
pirmā saskaršanās ar šo sporta veidu, jo pirms tam biju handbola bumbu turējis
rokā jau Kārsavā.

It kā laukumā neko
sevišķu neparādīju, taču acīmredzot izcēlos ar fiziskajiem dotumiem, tāpēc
pasniedzējs Renārs Līcis piedāvāja pāriet uz handbolu. Vēl nosmējās, ka pēc
trīs gadiem kopā spēlēsim Latvijas izlasē."

Uz pirmo treniņu
handbolā pie Jāņa Žīdena topošais handbolists aizgāja tikai otrajā kursā 19
gadu vecumā. „Līdz debijai bija
jāgaida pusgads," atceras Aivis. „Pirmajā
spēlē Latvijas čempionātā pret MSĢ/LAT-84 iemetu septiņus vārtus. Likās,
ka maisam gals ir vaļā, taču jau nākošajā mačā ar RTU savainoju
plaukstas locītavu. Veselu mēnesi nevarēju bumbu rokā noturēt.

Regulāri uzbrukumā
sāku spēlēt tikai trešajā gadā pēc Ivara Kirvelaiša aizbraukšanas uz Vāciju.
Otrajā sezonā treneris man uzticējās aizsardzībā, bet trešajā – kreisā insiada
pozīcija palika brīva un nebija citas iespējas, kā tikai izvēlēties mani.
Tajā pašā sezonā mani atzina par labāko šīs pozīcijas spēlētāju."

Tiksimies pēc
trim gadiem

Vēl spēlējot LSPA
komandā, piepildījās bijušā Latvijas izlases handbolista Renāra Līča sacītais. „Pirmo reizi Latvijas izlases kandidātos mani
iekļāva 22 gadu vecumā," vēstures faktus pārcilā ASK/AB.LV handbolists. „Aptuveni trīs gadus pēc pirmā handbola mača.
Aizvadīju arī divas pārbaudes spēles ar igauņiem.

Pēc tam divus gadus
ceļgala savainojuma dēļ no handbola vispār bija jāatsakās. Pārcietu vairākas
operācijas, bet pēc atgriešanās sastāvā atkal biju iekļauts valstsvienības
kandidātos uz kvalifikācijas mačiem sezonas vidū.

Izlases galvenais
treneris Andris Gulbis uzreiz piedāvāja arī pievienoties ASK/AB.LV
komandai. Tā kā pēc bakalaura grāda iegūšanas vienu gadu mācībās izlaidu,
nebija iemesla no piedāvājuma atteikties."

Jaunajā komandā
Jurdžs, atšķirībā no citiem armijnieku jaunpienācējiem, uzreiz ielēca
pamatsastāvā, izkonkurējot Raimondu Trifanovu. Tagad 25 gadus vecais
handbolists ar 37 gūtajiem vārtiem kļuvis arī par Latvijas izlases
rezultatīvāko handbolistu 2010. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā.
„Ja spēlētu savainotais Evars
Klešniks, tad mēs demonstrētu labāku sniegumu, bet es, visticamāk, nebūtu
rezultatīvākais izlases spēlētājs. Arī mūsu pārējie kreiļi Valdis Gūtmanis un
Ģirts Lilienfelds nav slikti, tomēr Evars ir pieredzējušākais handbolists."

No Tunisijas
līdz Vācijai

Pēc šīs sezonas
Aivis Jurdžs plāno pievienoties lielajam leģionāru pulkam Vācijā. Rietumvalstī
mūsu handbolists laimi izmēģināja jau pirms trīs gadiem, tomēr divi pavadītie
mēneši pašā sezonas sākumā bija velti izniekoti. „Biju atrādīties arī klubam Tunisijā," par
eksotisko valstu apciemošanu ieminas handbolists. „Nespēju aprast ar vietējo kultūru un reliģiju.
Arī lūgšanu skaitīšana pirms treniņiem un spēlēm man nebija saprotama, tāpēc
tur, paldies Dievam, nepaliku.

Tagad ar Latvijas
handbolistu aģenta Edgara Švanka palīdzību meklēšu jaunu klubu. Drīzumā aizsūtīšu
videoierakstus ar Latvijas izlases mačiem pret Franciju un Luksemburgu (abos
Aivis iemeta septiņus vārtus – R. P).
Tad atliks tikai gaidīt.

Pagaidām vienīgais
reālais piedāvājums ir no Krievijas superlīgas kluba Sanktpēterburgas Ņeva,
kas par mani interesējas jau sen. Klubu nākamgad trenēs Dmitrijs Torgovanovs,
kas šobrīd spēlē Hamburgā. Vārtos viņiem spēlē bijušais Krievijas izlases
vārtsargs Aleksejs Kostigovs. Arī mērķi ir visaugstākie – pēc gada
Sanktpēterburgas klubs grib spēlēt EHF Čempionu līgā.

Ņevai bija vairāki
varianti, ko ņemt kreisā insaida pozīcijā, bet priekšroku viņi deva man.
Atbilde man jādod līdz aprīļa vidum, taču teikšu godīgi – Krievijā spēlēt
negribu."

Pret
baltkrieviem – cīņassparu

Ko liksim pretī
Baltkrievijas klubiem Baltijas handbola līgas finālturnīrā? „Cīņassparu!" atbild Jurdžs. „Pirms tam Baltijas līgas regulārajā turnīrā
pret visiem trīs Baltkrievijas klubiem piedzīvojām zaudējumus. Vājākā vienība
no Baltkrievijas trijotnes ir tieši Minskas SKA, ar kuriem tiksimies
ceturtdaļfinālā. Pirms tam pietrūka sportiskās veiksmes.

Paredzu, ka
Baltijas līgā triumfēs Minskas Dinamo, savukārt mēs darīsim visu, lai
izjauktu Baltkrievijas trijnieku.

Pašlaik esmu vesels
tikai daļēji. Sezonas sākumā kreisajai kājai noplēsu aduktoru (muskuļa saites
pie cirkšņa – R. P.), kas šobrīd ir
daudzmaz saārstēts, taču tagad tā pati problēma ir ar otru kāju. Kad jāspēlē izlases
mačos, injicēju pat pretsāju līdzekļus, treniņos joprojām nestrādāju ar pilnu
slodzi."

Latvijas
čempionātos Jurdžu bieži sedz individuāli. Tagad to pasākuši darīt arī Baltijas
līgas klubi, un tas mūsējiem nebūs pārsteigums. „Treniņos atstrādājam kombinācijas, kā mani atbloķēt," atklāj
viens no Latvijas kluba līderiem. „Ja
tieku pieskatīts īpaši, tad zona kļūst plašāka un pārējiem spēlētājiem ir
vieglāk izlauzties cauri pretinieku aizsardzībai. Mēģināsim to izmantot."

Vispirms
diplomdarbs

Jau pērn Aivim bija
vairāki vilinoši ārzemju klubu piedāvājumi, taču viņš palika Latvijā, lai šogad
pabeigtu maģistrantūru LSPA. „Atlicis
vairs tikai uzrakstīt diplomdarbu," stāsta Jurdžs. „Tomēr nevaru sevi piespiest saņemties un darbu
pabeigt. Laika pietiek, bet tik ilgi nosēdēt pie papīriem ir pārāk grūti.

Mans mērķis ir
uzspēlēt EHF Čempionu līgā. Gribu izjust gaisotni, kad handbolu skatīties nāk
vairāki tūkstoši līdzjutēji, vismaz simti. Izlases maču Francijā klātienē
vēroja gandrīz septiņi tūkstoši! Tā ir neaprakstāma sajūta.

Vēl gan daudz
jātrenējas, lai savu mērķi sasniegtu. Joprojām pieklibo tehnika, ko mēģinu
kompensēt ar cīņassparu, spēku un centību. Neesmu ar handbolu kopā uzaudzis.
Iespējams, ka tā man pietrūkst, bet tikpat labi tā varētu būt arī priekšrocība.
Salīdzinājumā ar citiem komandas biedriem handbolu spēlēju tikai dažus gadus.

Pagaidām laukumā
pietrūkst vēsā prāta. Dažreiz pārāk aizsvilstos, tāpēc emociju katls iet pāri.
Jāstrādā."

Aivis Jurdžs

handbolists

Dzimis           1983.
gada 24. augustā Līvānos

Izlasē kopš
22 gadu vecumā

Izglītība         mācās
LSPA maģistrantūrā, pabeidzis Kārsavas pilsētas ģimnāziju

Sasniegumi  divkārtējs
Latvijas čempions, Baltijas līgā izcīnītas zelta un bronzas medaļas, Pasaules
armijas spēlēs 2. vieta, Latvijas olimpiādes uzvarētājs

Ģimene          draudzene
Linda

Baltijas līgas
finālturnīrs

Kalendārs

Ceturtdaļfināls

Piektdien, 3.
aprīlī

plkst. 17          Riihimaen
Cocks (Somija) – Chocolate Boys
(Igaunija)

plkst. 19          ASK/AB.LV
– Minskas SKA (Baltkrievija)

Par 5. vietu

Sestdien, 4. aprīlī

plkst. 11          ceturtdaļfināla neveiksminieces

Pusfināli

Sestdien, 4. aprīlī

plkst. 13 Brestas Meshkov (Baltkrievija) – Riihimaen Cocks/Chocolate Boys
(uzvarētājs)

plkst. 15          Minskas
Dinamo (Baltkrievija) – ASK/AB.LV/Minskas
SKA (uzvarētājs)

Par 3. vietu.

Svētdien, 5. aprīlī

plkst. 11.30

Fnāls

Svētdien, 5. aprīlī

plkst. 13.30

Visas spēles notiks
NBS sporta zālē, Krustabaznīcas ielā 9

Raitis PURIŅŠ