Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Intrigu sezona

Šogad
Latvijas virslīgas futbola čempionāts aizritēja reti aizraujošā cīņā, kad vēl
divas kārtas pirms sacensību beigām cerības uz spožākajām godalgām saglabāja
četras komandas, bet galīgais medaļu sadalījums kļuva zināms tikai pēdējās
spēlēs. Diemžēl turnīra laikā astoņas komandas sadalījās divos četriniekos, jo
ceturto no piektās vietas šķīra 22 punkti. Šodien izvērtējam šīs sezonas
panākumus un neveiksmes.

Vienkārši labākie
Pagājušajā
sezonā FK Ventspils visus pārspēja ar
ļoti drošu spēli aizsardzībā, regulāri uzvarot ar rezultātu 1:0, toties šogad
ventspilnieki bija labākie visos rādītājos. Ukraiņa Romāna Grigorčuka trenētā
komanda ne tikai zaudēja vismazāk vārtu, bet arī pirmo reizi vēsturē bija
čempionāta rezultatīvākā komanda. Sezonas
vidū vien retais domāja, ka FK Ventspils
nosargās čempionu titulu, jo vienubrīd ventspilnieki no līdervienības Liepājas metalurga atpalika par 11
punktiem. Dzeltenzilo neveiksmīgais
starts, iespējams, bija izskaidrojams ar ventspilnieku dalību Sadraudzības
kausa izcīņā Maskavā. Lai veiksmīgi spēlētu šajā turnīrā, Grigorčuks agrāk sāka
gatavot komandu sezonai, jau janvārī sasniedzot labu sportisko formu. Sezonas
sākumā Grigorčuks sastapās arī ar neparedzētām problēmām – traumas dēļ uz ilgu
laiku no ierindas izgāja pamatvārtsargs Andris Vaņins, traumas dēļ gandrīz visu
otro riņķi izlaida komandas vadošais aizsargs Žans Pols Ndeki. Čempionāta
sākumā radās iespaids, ka kamerūnietis vairs nespēlē ar agrāko degsmi, jo ir
pārāk vīlies, ka starpsezonu periodā viņam neizdevās pāriet uz labāku
čempionātu.

Salīdzinot
ar pagājušo sezonu, FK Ventspils
rindās nenotika lielas izmaiņas. Sākumā gan bija problēmas aizstāt aizgājušo
aizsargu Kasparu Gorkšu, taču sezonas vidū atnākušais serbs Saša Cilinšeks
atrisināja šo problēmu. Lietderīgi darbojās vēl viens jaunpienācējs – gruzīnu
pussargs Zurabs Mentešašvili.

Kad
augustā laukumā atgriezās Vaņins, agrāko meistarību atguva Ndeki, vārtus regulāri
sāka gūt uzbrukuma līderis Vits Rimkus. Ventspilnieki vairs nebija apturami: 12
uzvaras pēc kārtas ar kopējo rezultātu 38:2 runā pašas par sevi.

Liepājas
krīze

Pēc
čempionāta pirmās puses šķita, ka liepājnieki pēc gada pārtraukuma atgriezīsies
valsts čempionu tronī, taču trešajā riņķī komandā iestājās krīze (septiņās
spēlēs tikai trīs uzvaras). Arī turnīra pēdējās trīs kārtās liepājnieki
piedzīvoja divus sāpīgus zaudējumus tiešajiem konkurentiem Skonto un FK Ventspils,
kas arī izšķīra čempionu titula likteni.

Liepājas metalurga galvenais treneris Benjamins
Zelkevičs komandas neveiksmīgo spēli skaidroja ar futbolistu nogurumu, jo divas
trešdaļas spēlētāju piedalījās arī valstsvienību mačos, bet augustā metalurgi bija aizņemti arī ar UEFA
kausa izcīņas sacensībām. Skaidrs, ka tas tiešām nospēlēja negatīvu lomu, taču
nevarēja nepamanīt, ka Liepājas metalurgs
šogad zaudēja savu firmas spēles stilu, kā arī kluba vadība pieļāva vairākas
selekcijas kļūdas.

Liepājnieki
agrāk izcēlās ar aizraujošu uzbrūkošu futbolu, būdama čempionāta rezultatīvākā
komanda četrus gadus pēc kārtas. Šogad Liepājas
metalurgs
28 spēlēs guvis tikai 42 vārtus, kas ir ceturtais rezultāts
čempionātā. Salīdzinājumam: pērn liepājniekiem bija 66 precīzi raidījumi, pirms
diviem gadiem – 85. Šogad liepājniekiem viss smagums uzbrukumā uz saviem
pleciem bijā jāiznes Ģirtam Karlsonam. Kamēr viņš tika galā ar šo grūto
uzdevumu (10 vārti pirmajos divos riņķos), viss bija kārtībā, bet tikko
Karlsona rezultativitāte apsīka, liepājniekiem vairs nebija citu uzbrukuma
alternatīvu.

Arī
pērn Ģirts bija metalurgu uzbrukuma
līderis, taču viņam bija arī labi palīgi – Kristaps Grebis un Aleksandrs
Katasonovs. Šo sezonu viņi abi dažādu iemeslu dēļ sāka citos Latvijas klubos,
bet cienīgu maiņu Zelkevičam tā arī neizdevās sameklēt. Iepirktie leģionāri
Kristians Toress, Andrijs Krugļiks un Aleksandrs Laktionovs neattaisnoja uz
viņiem liktās cerības. Tieši to pašu var teikt par sezonas vidū uz Liepājas
komandu pārnākušajiem Latvijas valstsvienības pussargiem – Andreju Rubinu un
Imantu Bleideli. Turklāt augustā liepājnieki piedzīvoja vēl vienu zaudējumu – uz
Krieviju devās otrs rezultatīvakais komandas spēlētājs Mindaugs Kalons.

Sezonas
izskaņā arvien skaļāk izskanēja runas, ka Liepājas komandā ir nesaskaņas, bet
Liepājas fanu klubs pat nāca klajā ar aicinājumu atlaist no darba Zelkeviču.

Rīgas izrāviens

Sezonas
galveno pārsteigumu sarūpēja pagājušā gada virslīgas pirmspēdējā vienība FK Rīga, kas pirmo reizi kluba vēsturē
izcīnīja Latvijas čempionāta medaļas. Ilgu laiku rīdzinieki pretendēja uz visaugstākā kaluma godalgām. Rīdziniekiem gan pietrūka pieredzes, lai
izturētu šo cīņu līdz galam – pēdējā riņķī FK Rīga zaudēja visām trim pārējām konkurentēm.

FK Rīga lielāko panākumu guva jau pirms
sezonas, veicot ļoti veiksmīgu sastāva komplektāciju. Atnākušie krievu
leģionāri Andrejs Nikolajevs, Dmitrijs Skobļakovs, Jevgēņijs Landirevs,
pieredzējušais Artūrs Zakreševskis, vārtsargs Andrejs Pavlovs pacēla
galvaspilsētas klubu jaunā līmenī. Tas gan nebūtu iespējams bez trenera Sergeja
Semjonova prasmīga darba. Ļoti labu sezonu aizvadīja arī ilggadējais FK Rīga
pussargs Jurijs Žigajevs, kurš likumsakarīgi arī debitēja Latvijas
valstsvienībā.

Nākotnes
cerības

Lai
gan Skonto pirmo reizi vēsturē palika
bez medaļām un līdz ar to nākamgad nepiedalīsies Eirokausos, šo sezonu
rīdzinieki noteikti var ierakstīt plusā. Atklāti sakot, pirms čempionāta starta
nedomāju, ka Skonto tik ilgi cīnīsies
par augstākā kaluma medaļām. Ņemot vērā, ka pēc pagājušās sezonas Skonto atvadījās no vairākiem agrāko
gadu līderiem (Artūra Zakreševska, Aleksandra Isakova, Mihaila Miholapa), bet
vietā neiepirka atzītus meistarus, paļaujoties uz saviem jauniešiem, čempionāta
iznākums ir likumsakarīgs.

Skonto ar optimismu var raudzīties
nākotnē, jo jaunie Aleksejs Višņakovs, Aleksandrs Cauņa, Sergejs Kožans,
Kristaps Blanks, Oļegs Laizāns, Raivis Hščanovičs, Vadims Gaiļus, Sergejs
Golubevs pierādīja, ka viņi ir gatavi risināt lielus uzdevumus. Tiesa, īpašu
uzslavu ir pelnījis Skonto veterāns
Vitālijs Astafjevs, kurš arī 36 gadu vecumā bija viens no čempionāta
spilgtākajām figūrām.

Skonto guva vairākas iespaidīgas
uzvaras (divreiz triumfējot Liepājā – 2:0 un 1:0, ar 3:0 sagraujot FK Rīga), taču izcīnīja tikai vienu punktu
četros mačos ar Skonto trenera Pola
Ešvorta bijušo komandu FK Ventspils.

Pirmais
mēģinājums

Pirms
sezonas lielus plānus kala arī Daugavpils Daugava, kuru čempionātam
gatavoja pazīstamais Krievijas speciālists Sergejs Petrenko, kurš savulaik
izcīnījis medaļas Krievijas čempionātā. Daugavas prezidents Igors
Mališkovs arī parūpējās, lai trenera rīcībā būtu kaujas spējīgs kolektīvs (leģionāri
no Krievijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Lietuvas, atzīti vietējie meistari –
Aleksandrs Isakovs, Ruslans Mihaļčuks), taču Petrenko vadībā daugapilieši
deviņos mačos izcīnīja tikai trīs punktus spēlē ar pastarīti Olimpu, tā
ka trenera demisija bija loģisks risinājums. Līdz ar to sapnis par medaļām jau
bija izsapņots, bet komandas vadību pārņēma cits Krievijas treneris Igors
Gamula. Zaudējot cerības uz medaļām, Daugava visu uzmanību pievērsa
Latvijas kausa izcīņai. Gamulam izdevās uzlabot komandas rezultātus, čempionātā
finišējot piektajā vietā. Taču kausa izcīņā daugavpilieši neizmantoja labvēlīgo
izlozi, pusfinālā sensacionāli zaudējot Olimpam. Uzreiz pēc sezonas
beigām Daugavas vadība šķīrās arī no Gamulas.

No
daudzajiem leģionāriem izcelt var baltkrievu uzbrucēju Nikolaju Rindjuku un
lietuviešu pussargu Aurimu Kuči. Jāpiebilst, ka čempionāta otrajā pusē Daugavai
pievienojās arī viens no visu laiku rezultatīvākajiem Latvijas čempionātu
futbolistiem Viktors Dobrecovs, taču viņš tā arī neprata iekarot vietu komandas
pamatsastāvā.

Ekstrēmās
pārvērtības

Šogad
visvairāk pārsteidza FK Jūrmala, ar kuru sezonas laikā notika tiešām
ekstrēmas pārvērtības – čempionātu sāka vieni futbolisti, bet beidza pavisam
citi. Pēc pirmā riņķa gan šķita, ka FK Jūrmala Krievijas trenera Oļega
Stogova vadībā pacīnīsies par medaļām, taču pēc pirmajām neveiksmēm Jūrmalas
klubā notika īsta revolūcija. Jūlijā Stogovs devās uz dzimteni, bet komandu
viens pēc otra pameta labākie futbolisti – gan pusducis Krievijas leģionāru ar
bijušo Liepājas metalurga uzbrukuma līderi Katasonovu priekšgalā, gan
spēlētāji ar Latvijas valstsvienības pieredzi Imants Bleidelis, Māris Smirnovs,
Vladimirs Žavoronkovs, Valentīns Lobaņovs. Viņu vietu ieņēma rezervisti, bet
klāt nāca trīs bulgāru leģionāri un vairāki pirmās līgas futbolisti. Par
galveno treneri kļuva Gatis Ērglis, kurš nonāca neapskaužamā situācijā, jo ar
šādu sastāvu jūrmalnieki par lieliem mērķiem vairs nevarēja domāt. Tomēr
Jūrmalas klubam vēl izdevās sarūpēt pāris pārsteigumu, atņemot svarīgus punktus
medaļu pretendentiem – uzvara 2:0 pār FK Rīga un neizšķirts 1:1 ar Liepājas
metalurgu
. Tiesa, jūrmalnieki ir atbildīgi par sezonas lielāko kauna traipu
– zaudējumu ar 0:10 Ventspilī.

Dinaburgas krahs

Daugavpils
Dinaburga deviņus gadus pēc kārtas Latvijas čempionātā ieņēma ceturto
vietu, taču šogad daugavpilieši pilnībā zaudēja savas pozīcijas. Ja Latvijas
Futbola federācija nebūtu nolēmusi nākamgad palielināt virslīgas dalībnieku
skaitu līdz 10, Dinaburgu gaidītu pat pārspēles par vietu virslīgā.
Viena lieta ir sportiskie rezultāti, taču Dinaburga arī krietni
aptraipīja savu reputāciju, jo Daugavpils klubs bija iesaistīts spēļu
pārdošanas skandālos. Izslēgšana no Baltijas līgas vien ir ko vērta, bet arī
Latvijas čempionātā Dinaburgai gadījās ļoti aizdomīga spēles. Piemēram,
trešā riņķa mājas spēle ar Olimpu, kad bukmeikeru kantoros dažu stundu
laikā par pārliecinošu uzvaras favorītu kļuva Olimps, kas līdz tam bija
izcīnījis tikai divus punktus. Tas nozīmēja, ka uz Dinaburgas neveiksmi
šajā mačā tika liktas ļoti lielas summas. Spēle beidzās ar rezultātu 1:2.

Arī Dinaburgā
sezonas laikā notika treneru maiņa. Krievijas speciālistu Sergeju Popkovu
nomainīja gruzīns Tamazs Pertija, kurš agrāk spēlējis dažādos Latvijas klubos.
Vasaras transfēru perioda laikā uz otru Daugavpils klubu pārgāja arī divi
komandas vadošie spēlētāji – vārtsargs Vadims Fjodorovs un pussargs Jurijs
Sokolovs, bet smagas traumas dēļ pusi sezonas komandai nevarēja palīdzēt
labākais leģionārs Artjoms Jaškins.

Kausa
komanda

Jau
pirms sezonas reti kurš šaubījās, ka pēdējā vietā paliks Rīgas Olimps,
kurā spēlē gandrīz tikai 19 un 20 gadu veci jaunieši. Vienīgais izņēmums bija
33 gadu vecais Andrejs Štolcers, kurš gan Olimpā aizvadīja tikai sezonas
otro pusi, bet otrs vecākais spēlētājs bija 22 gadus vecais aizsargs Edijs
Ivaško. Skaidrs, ka jauniešu komandai nebija pa spēkam visa turnīra garumā
konkurēt ar pārējām vienībām, taču nevar teikt, ka olimpieši visiem
zaudēja bezcerīgi – 11 no 24 zaudējumiem piedzīvoti ar minimālu rezultātu. Olimps
arī sagādāja supersensāciju, pirmajā riņķi atņemot punktus FK Ventspils
(1:1), bet galveno pārsteigumu Olimps sarūpēja Latvijas kausa izcīņā,
tiekot līdz finālam. Nevar noliegt, ka Olimpam ļoti veicās izlozē, jo
nebija jātiekas ar nevienu pirmā četrinieka komandu, taču tā arī ir kausa
izcīņas īpatnība. Lai ari cik tas neskanētu jocīgi: nākamgad Olimps
spēlēs UEFA kausa izcīņā.

Kristiāns
GIRVIČS

Sezonas laureāti

(Sporta versija)

Labākais vārtsargs

Andris Vaņins (FK Ventspils)

Lai
gan FK Ventspils pamatvārtsargs
Andris Vaņins traumas dēļ izlaida pat vairāk nekā pusi sezonas, pēc viņa
atgriešanās ventspilnieki veica fantastisku izrāvienu – 11 uzvaras pēc kārtas. Andris
11 mačos kapitulēja tikai reizi, kas lielā mērā arī izšķīra čempionu titula
likteni. Vaņins bija nepārspējams arī Latvijas kausa izcīņā. Šogad uz labākā
vārtsarga godu noteikti varēja pretendēt arī
Liepājas metalurga
pārstāvis Viktors Spole un Andrejs Pavlovs no FK Rīga, kuri arī spēlēja ļoti stabili,
aizvadot vairākas spilgtas spēles.

Labākais aizsargs

Žans Pols Ndeki (FK Ventspils)

Čempionvienības
aizsardzības galvenais balsts. Kad kamerūniešu milzis  nav laukumā, FK Ventspils aizsardzība vairs neizskatās tik neieņemams cietoksnis.
Arī šosezon Ndeki izcēlās ar bīstamu iesaistīšanos standartsituācijās pie
pretinieku vārtiem, gūstot četrus vārtus. No citiem aizsargiem noteikti jāizceļ
arī Ndeki kluba biedrs Deniss Kačanovs, liepājnieki Deniss Ivanovs, Dzintars
Zirnis, Antonio Fereira, Oskars Kļava, rīdzinieki
 Igors Korabļovs un Artūrs
Zakreševskis, skontietis Jozefs
Pjačeks.

Labākais pussargs

Vitālijs Astafjevs (Skonto)

Lai
gan Skonto ieņēma tikai ceturto
vietu, vēl divas spēles pirms finiša titulētākajam Latvijas klubam bija
izredzes pat uz zeltu. Skonto kapteinis
bija palicis vienīgais no vecās titulētās gvardes, kļūstot par īstu komandas
barvedi. Bez Vitālija Skonto diez vai
līdz pēdējai kārtai cīnītos par medaļām. Labu sezonu aizvadīja arī Astafjeva
kluba biedrs Aleksejs Višņakovs, čempionu rindās nozīmīga loma bija
ventspilnieku kapteinim Zaharam Dubenskim, atzīstamu sniegumu demonstrēja FK Rīga pārstāvji Dmitrijs Skobļakovs un
Jurijs Žigajevs, liepājnieki Genādijs Soloņicins un Tomas Tomašausks.

Labākais uzbrucējs

Vits Rimkus (FK Ventspils)

Šīs
nominācijas uzvarētājs rada vismazākās šaubas. Vits Rimkus ar 20 gūtajiem
vārtiem pārliecinoši kļuva par čempionāta labāko snaiperi. Rimkus tuvākais konkurents bija FK Rīga uzbrucējs Andrejs Nikolajevs. Jāpiebilst, ka 34 gadus
vecais Rimkus ne tikai pats regulāri guva vārtus, bet arī bieži asistēja
partneriem. Sezonas pirmajā pusē čempionāta galvenā uzbrukuma zvaigzne gan bija
liepājnieks Ģirts Karlsons, taču sezonas beigas viņam neizdevās. Rezultatīvi
spēlēja arī Daugavpils Daugavas
pārstāvis Nikolajs Rindjuks.

LMT virslīgas 2007. gada
simboliskā izloze (Sporta versija)

Vaņins,
Korabļovs, Ndeki, Ivanovs, Zirnis, Žigajevs, Dubenskis, Astafjevs, Višņakovs,
Nikolajevs, Rimkus.

LMT virslīga

Noslēguma tabula

FK Ventspils 28        18        6          4          59:16  60

Liepājas metalurgs  28        18        4          6          42:21  58

FK Rīga         28        17        6          5          48:28  57

Skonto            28        16        7          5          54:27  55

Daugava        28        9          6          13        33:38  33

FK Jūrmala   28        7          5          16        28:51  26

Dinaburga     28        6          2          20        23:58  20

Olimps           28        2          2          24        15:63  8

Rezultatīvākie spēlētāji: Vits Rimkus (FK Ventspils) – 20, Andrejs Nikolajevs (FK Rīga) – 15, Ģirts Karlsons (Liepājas metalurgs) – 12, Nikolajs
Rindjuks (Daugava) – 11, Kristaps
Blanks, Vitālijs Astafjevs, Aleksejs Višņakovs (visi Skonto), Artjoms Rudņevs (Daugava),
Jurijs Žigajevs (FK Rīga) – 7.

Fotoparaksti

Snaiperis. Par Latvijas čempionāta
rezultatīvāko spēlētāju pārliecinoši kļuva FK Ventspils uzbrucējs Vits Rimkus, kurš arī ir galvenais kandidāts uz
čempionāta labākā spēlētāja titulu

Kamerūniešu
milzis.

Čempionu aizsardzības galvenais balsts atkal bija gandrīz divmetrīgais
kamerūnietis Žans Pols Ndeki

Otrā
jaunība.
Skonto
kapteinis Vitālijs Astafjevs arī 36 gadu vecumā ir viens no Latvijas čempionāta
labākajiem spēlētājiem