Koncerts atsācies
Jelgavā noticis
jauna regbija kluba dibināšanai veltīts turnīrs. Tas akcentēja gan tradīcijas,
gan vēsturiskus sasniegumus, bet vēl vairāk iezīmēja šī sporta veida nākotni
Zemgalē.
Regbijam Jelgavas
pusē ir senas un panākumiem bagātas tradīcijas. Pirmais Jelgavu ar regbiju
inficēja fanātiskais, regbija sabiedrībā augstu vērtētais Arnolds Spāde.
Pirmais treniņš notika 1971. gada 3. oktobrī. Vēlāk sadarbībā ar Mašīnbūves
rūpnīcu radās komanda, kas sāka piedalīties oficiālajās sacensībās, un vēlāk
ieguva nosaukumu Metālists. Tad Jelgavas komandas vadību uzņēmās vēl
viena slavena persona Latvijas regbijā Jānis Bergmanis. Šajā laikā sākās arī
sadarbība ar Ozolniekiem, ar Rolandu Baranovski. Jānis vēl tagad atceras laiku,
kad no smilšainā, bijušā VEF motobola laukuma Rīgā, kurā līdz tam notika mači,
varēja regbiju spēlēt uz pamatīga zālāja
– tā, kā tam regbijā jānotiek.Bet nekas nav
mūžīgs. Ar savu komandu izcīnījis sudraba medaļas Latvijas čempionātā, pēc
desmit gadu ilgas kalpošanas Jelgavas regbijam, viņš nodeva stafetes kociņu
Sergejam Zakrevskim, kurš ar Cukurfabrikas komandu regulāri ieguva
medaļas Latvijas čempionātā. Sergejs kopā ar savu partneri Vladimiru Smirnovu vēlāk
nodibināja savu klubu Jelgavas Aļņi kas arī sekmīgi startēja Latvijas
sacensībā. 2000. gadā Sergejs nolika savas pilnvaras, un uz dažiem gadiem viņa
sākto darbu kopā ar Vladimiru turpināja Agris Brasliņš. Arī šajā sastāvā Aļņu
komandas galvenā trenera, bijušā
PSRS izlases spēlētāja un PSRS čempiona Igora Umecka vadībā Latvijas čempionātā
izcīnīja bronzas medaļas. Turklāt Jelgavā viesojās slavenā Velsas komanda Crawshesys,
un Daugavas stadions toreiz bija skatītāju pārpildīts.Ekonomisku apstākļu
dēļ uz brīdi iestājās apsīkums, lai gan panākumi bija. Vēl šobrīd Latvijas
izlasē spēlē Jelgavas regbija audzēkņi. Uldis Saulīte, piemēram, ir viens no
Krievijas spēcīgākā kluba Krasnojarskas Jeņisej leģionāriem, kļuvis
par Krievijas čempionu un kausa
ieguvēju. Kristapa Cēbura vadībā tika dibināts klubs Alnis, kurā
pagaidām nodarbojas ar jauno regbistu audzināšanu. Tagad dzimis jauns klubs –
tā nosaukums tiks noskaidrots konkursā -, kurā spēlēs pieaugušie. Iespējams,
būs vēl viens, un varēs domāt par reģionālās federācijas dibināšanu.
Saldais ēdiens nāk pašās beigās. Kurš gan neatceras RAF, it
īpaši laiku, kad šo rūpnīcu vadīja Viktors Boserts, kurš ļoti atbalstīja
komandas vadītāju Māra Šmita un Ulda Bautra darbu. Tie bija Latvijas regbija
zelta laiki, komanda izcīnīja pirmo vietu PSRS čempionāta pirmajā līgā, iegūstot
tiesības spēlēt augstākajā līgā. Tiesa, tajā neizdevās startēt, jo padomju
milzis sabruka, toties tika spēlēts Ukrainas atklātajā čempionātā un izcīnīta otrā vieta.
Tajā laikā paveiktais
bija tik kvalitatīvs, ka Latvijas izlase uz šī darba bāzes izcīnīja tiesības kā
pirmā mūsu valsts komanda piedalīties pasaules čempionāta finālturnīrā. Tas
bija 1993. gadā Edinburgā regbijā 7.
Tā ir vēsture,
tagad jāskatās uz priekšu. Pirmais solis sperts. Jelgavas 6.vidusskolas laukumā
notika starptautisks turnīrs (piedalījās arī komandas no Lietuvas un Igaunijas)
regbijā 7. Īpašu šarmu sacensībām piešķīra Latvijas 1993. gada izlases
piedalīšanās, kas startēja pasaules čempionātā. Tiesa, regbistu kājas vairs nav
tik ātras, un rezultāti nebija tik labi. Toties skatītāji laukumā atkal varēja
redzēt Kasparu Vekšu, kurš toreiz izdarīja piezemējumu tagadējiem pasaules
čempioniem dienvidafrikāņiem. Ar tādu ierakstu savā CV lepotos jebkuras regbija
lielvalsts izlases spēlētājs.
Nelielo pārtraukumu
Jelgavas regbija dzīvē varētu salīdzināt ar starpbrīdi koncertā. Nu mūziķi
atsākuši spēlēt. Līdz ar to uz šīs muzikālās nots arī beigsim. Pārfrazējot
slaveno teicienu long live rock`n`roll", teiksim long live rugby
Jelgavā.
Agris BRASLIŅŠ
Turnīra tabula
1. Baltreks (Lietuva)
2. Baldone
3. Eži
4. Vangaži
5. Miesnieki
6. RT
7. Valmiera
8. Imanta/Piekūni
9. Livonija
10. Buldogs
11. Jelgava
12. Latvijas izlase (veterāni)
