LJO Handbola vārdsargs

Tēva dēls Gatis

Latvijas Jaunatnes olimpiādes handbola
turnīrā uzvarēja Ludzas komanda, kuras vārtus droši sargāja Gatis Kozlovs.

„Mūsu komanda
visu turnīru aizvadīja lieliski," Sportam uzsvēra Ludzas vienības vārtsargs
Gatis Kozlovs. „Mēs un Dobeles komanda bijām galvenie favorīti, tāpēc arī pēdējā cīņa bija
tik sīva."

– Vai sāncenšus jau sen pazīstat?

– Jā, vairākas reizes esam spēlējuši savā
starpā Latvijas jaunatnes čempionātos.

– Cik ilgi tu jau nodarbojies ar handbolu?

– Būs jau seši gadi. Uz šī sporta veida
treniņiem mani atveda tēvs, kas pats savulaik spēlēja handbolu.

– Un uzreiz kļuvi par vārtsargu…

– Jā, tāpat kā tēvs.

– Kā, tavuprāt, izšķirīgajā cīņā nospēlēja tavs tiešais konkurents –
Dobeles vārtsargs?

– Viņam bija lieliska diena, tomēr mēs galu
galā bijām pārāki.

– Vai bez rokasbumbas nodarbojies vēl ar kādu sporta veidu?

– Jā, spēlēju tenisu.

– Ko darīsi pēc vidusskolas beigšanas?

– Domāju par iestāšanos banku augstskolā.

– Kāpēc tieši šāda izvēle?

– Gribas saistīt savu nākotnes profesiju ar
finansēm. Arī šajā ziņā man paraugs ir tēvs, kurš vada firmu.

– Kāda ir dzīve Ludzā?

– Visai vienmuļa. Tagad gaidām, kad taps
gatava jaunā sporta halle.

– Vai uzvara Latvijas Jaunatnes olimpiādē ir lielākais tavs un komandas
panākums?

– Mēs jau četrus gadus pēc kārtas esam
Latvijas čempioni un finālā parasti iznācis cīnīties pret Dobeles puišiem.

– Vai jūsu abas komandas neveido arī Latvijas jaunatnes izlases kodolu?

– Veido gan. Es un vēl Jūrmalas komandas
vārtsargs esam galvenie kandidāti uz vietu valstsvienības vārtos.

– Ludzā ir arī nopietna pieaugušo handbola komanda…

–        
Tas tāpēc, ka mums ir nopietns
un labs treneris Andris Narņickis, kurš vada arī jaunatnes komandu.

Jānis Erenbergs