MILLENIUM FLORBOLISTS

Septiņpadsmitgadīgais valdemārpilnieks Jānis Ragovskis Valmierā aizvadītajā pasaules florbola čempionāta kvalifikācijas turnīrā sensacionāli kļuva par Latvijas nacionālās izlases rezultatīvāko spēlētāju, palīdzot valstsvienībai kvalificēties Prāgā decembrī gaidāmajām 2018. gada planētas meistarsacīkstēm. Neskatoties uz savu vecumu un pozīciju laukumā, talantīgais komandas Talsi/Krauzers spēlētājs pamanījies kļūt par vienu no Latvijas izlases līderiem, iemantojot iesauku Radziņš. „Viņš vienmēr un visur redz iespēju!” aizsarga panākumu atslēgu komentē Ragovska treneris Mārtiņš Maķevics.

BEZ LIEKA RESPEKTA

Jānis florbolu sāka spēlēt Valdemārpils skolā, kas atrodas 15 kilometrus no Talsiem. Gadu pabumbojies un sapratis, ka tā lieta patīk, 10 gadus vecais puika pats apņēmīgi zvanījis Talsu florbola kluba vadītājam trenerim Mārtiņam Maķevicam. „Neiedziļinājos, cik labs esmu vai neesmu, — spēlēju florbolu ar draugiem, man patika un gribēju pamēģināt uzspēlēt komandā. Piezvanīju trenerim, pārrunājām treniņu laikus un pievienojos klubam,” sarunu iesāk Ragovskis. Treneris Maķevics atceras, ka jau ar Ragovska pirmajām kustībām laukumā bija redzams, ka tur kaut kam ir jābūt…

Florbolists nāk no sportiskas ģimenes — Jāņa mamma nodarbojusies ar vieglatlētiku un basketbolu, arī tēvam fiziskas aktivitātes ir cieņā. Profesionāli atlēti viņi gan nav bijuši.

Pieaugušo florbolā Jānis debitēja 14 gadu vecumā. Jau savās ugunskristībās 1. līgā — savā pirmajā spēlē! — Ragovskis pamanījās iemest divus golus Rīgas Stradiņa universitātes komandas vārtos, palīdzot komandai Apelsīns/Talsi 2014. gada 25. septembra vakarā atklāt sezonu ar uzvaru 8:2. „Mums bija salīdzinoši viegls pretinieks, un komanda ļāva man spēlēt,” Jānis pieticīgi atceras debijas maču. Jāpiebilst, ka viņš kļuva par pieredzējušās komandas rezultatīvāko spēlētāju, vienīgais pārsniedzot 50 punktu robežu sezonā.

ATSPER LATVIJAS IZLASES DURVIS

Ar Jāņa Ragovska talantu Latvijas florbola sabiedrība plašāk tika iepazīstināta pirms apaļiem diviem gadiem. Tobrīd 15 gadus vecais aizsargs bija spoži aizvadījis savu pirmo sezonu Elvi vīriešu virslīgā — arī elites līgas florbola komandā Talsos Jānis jau savā pirmajā sezonā kļuva par vienības labāko bombardieri. Tādēļ talantīgais spēlētājs tika uzaicināts uz interviju sportacentrs.com studijā, lai pastāstītu par savām sportista gaitām. Proti, no šodienas skatpunkta Jāņa talants florbola aprindās bija pamanīts jau sen, taču kurš varēja iedomāties, ka Ragovskis ar tādu blīkšķi atspers Latvijas valstsvienības durvis?

Vispirms 2017. gada pavasarī, spēlējot pie divus gadus vecākiem puišiem (kopā ar talantīgajiem Pēteri Trekši, Klāvu Ozoliņu, Ralfu Orsti, Kristeru Eglīti), Ragovskis debitēja junioru izlasē, palīdzot Latvijas U-19 valstsvienībai pasaules čempionātā izcīnīt 5. vietu, izceļoties ar četriem vārtiem un rezultatīvu piespēli.

Savukārt aizvadītajā vasarā Latvian Open pirmssezonas pārbaudes turnīrā valdemārpilnieks debitēja Latvijas nacionālajā izlasē. Un tad pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs — uzreiz piecas atbildīgas spēles, 13 (6+7) rezultativitātes punkti, no kuriem divi vārti un rezultatīva piespēle pret pasaules čempionāta laureāti Šveici. „Mums bija jāspēlē arī pret tādām komandām, par kurām iepriekš nebiju dzirdējis — Ungārija un Islande,” piezemēti iestarpina Jānis. Vai tas viņam pašam bija pārsteigums, ka izdevās tik rezultatīvi iekļauties valstsvienības rindās? „Varbūt… nedaudz…” atbild Jānis.

FLORBOLS AR EKSOTISKU PIEGARŠU

Kvalifikācijas turnīru Latvijas izlase sāka ar panākumu 12:1 pret Ungāriju. Jānis izcēlās ar vārtu guvumu un trim rezultatīvām piespēlēm un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju Latvijas izlasē. „Ungāri spēlē aizsardzības florbolu. Viņi mūs šokēja, izvēloties aizsardzības taktiku cilvēks cilvēku, ko mūsdienās florbolā reti kāds spēlē. Pielāgojāmies un uzvarējām!” jaunais aizsargs individuālās meistarības ziņā ungārus salīdzina ar Latvijas čempionāta 1. līgas līmeņa komandu, kas ir fiziski labi sagatavota. Pateicoties Jāņa rezultatīvai piespēlei un precīzam metienam mača sākumā, latvieši ātri izvirzījās vadībā ar komfortablu pārsvaru. „Mums veiksmīgi izdevās realizēt standartsituācijas, kur man bija jābūt piespēlētāja lomā. Savukārt, kad guvu vārtus, partneri man izkārtoja brīvu metienu,” sekmīgās epizodes Ragovskim devušas pārliecību pār saviem spēkiem un apziņu, ka turnīrs jāturpina tādā pašā stilā.

Otrajā cīņā Latvija tikās ar Itālijas florbola izlasi, kas ir vēl mazāk pazīstama nekā ungāru florbols. „Itālieši spēlē pasīvu aizsardzības florbolu, un mēs varējām daudz kontrolēt bumbiņu,” stāsta Jānis. Rezultāts līdzīgs kā pret ungāriem — uzvara 11:1, Jānim asistējot devīto vārtu guvumā. „Meistarības ziņā abas šīs komandas varētu likt uz vienas līnijas, taču itālieši spēlē organizētāk,” piebilst aizsargs.

Pirms trešās spēles pret mums jau labāk zināmo Krievijas valstsvienību šķita, ka šis mačs latviešiem varētu izvērsties visnervozāk. Jau 5. minūtē rezultātu atklāja krievi, taču tieši Ragovskis pēc īsa brīža ļāva uzelpot — 1:1. „Tā bija rakstura cīņa. Spējām atspēlēties un noturēt uzvaru. Grūti spēlēt pret krieviem — fiziski stipra komanda,” iespaidus pārstāsta aizsargs. Latvieši 1. periodu noslēdza ar pārsvaru 4:1, bet pirms izšķirošajām 20 minūtēm slāvi atjaunoja slideno divu vārtu starpību — 4:2. Grūtā brīdī precīzi meta Morics Krūmiņš, Ragovskis un mazākumā Abramovs, novedot rezultātu līdz uzvarai ar 7:3. Un kārotā ceļazīme uz Prāgu teju bija rokā.

Gaidot pirmspēdējo spēli ar florbolā eksotisko Islandi, Latvijas valstsvienības treneri mūsējiem neļāva uzelpot. Salinieki bija atstājuši kaujiniecisku iespaidu, pirms mača ar Latviju pieveicot itāliešus (3:2), tā saglabājot teorētiskas izredzes kvalificēties pasaules čempionātam. Turklāt viņu uzbrukuma motors ir naturalizētais zviedrs Andreass Stefansons, kurš ir superlīgas kluba AIK līderis. Pirmās 15 minūtes islandieši pakutināja nervus latviešiem (0:0), taču pirmā perioda izskaņā ar 6 (!) vārtu birumu latvieši saplosīja sāncenšus. Iznākumā graujoša uzvara 14:0. „Diezgan labi nostāvēja vārtsargs, un kopīgiem spēkiem izdevās izcīnīt sauso uzvaru. Galvenais bija nosegt viņu trīs līderus, kuri spēlē Zviedrijā. Pārējie viņu spēlētāji nepārliecināja — spēles izpratnes ziņā viņi ir vājāki nekā ungāri vai itālieši,” komentē Ragovskis.

UZ ŠVEICIEŠU SKATUVES

Turnīra noslēguma spēle pret Šveici tika gaidīts kā saldais ēdiens. Abas komandas bija nodrošinājušas ceļazīmi uz pasaules čempionātu, un latvieši varēja bez papildu atbildības nastas izbaudīt cīņu pret pasaules trešo spēcīgāko florbola komandu. Tiesa, spēles pirmajā pusē Latvija nonāca bezcerīgā situācijā, zaudējot ar 0:6. Savukārt mača otrajā daļā, aktivizējoties Jānim Ragovskim, latvieši bija labāki ar 4:3, galarezultātā piedzīvojot zaudējumu ar 4:9. Jaunais Ragovskis nenodrebēja arī uz šveiciešu skatuves, ar golu un divām rezultatīvām piespēlēm noorganizējot pirmos trīs Latvijas izlases vārtu guvumus. „Saņēmāmies, sapratām savas kļūdas un, nenokarot galvu, turpinājām spēlēt,” divas dažādās spēles daļas skaidro Jānis. „Nebija daudz izdevību, bet sanāca savas epizodes veiksmīgi izmantot, daudz palīdzēja partneri Raitums un Rajeckis,” savu veikumu komentēja Jānis. Uzreiz pēc mača intervijā Latvijas Televīzijai Ragovskis sacīja, ka ir īpaši patīkami iemest vienai no lielā četrinieka valstsvienībām.

Zīmīgi, ka aizvadītajā kvalifikācijas turnīrā par Latvijas izlases rezultatīvākajiem spēlētājiem kļuva divi aizsargi ar iniciāļiem J. R. — Jānis Ragovskis un Jānis Rajeckis. „Florbols ir universāla un dinamiska spēle. Pozīcijas laukumā vairs nav tik noteiktas kā agrāk — veidojot uzbrukumu, aizsargam sanāk būt pretinieku zonā aiz vārtiem. Spēlējām aktīvu, kustīgu florbolu, laukumā mainoties vietām. Tā vienkārši sanāca, ka metiena pozīcijās bieži vien nonāca aizsargi,” Ragovskis norāda, ka tā nebija treneru taktika uzbrukumus akcentēt uz aizsargiem.

PRĀGĀ JĀĶER ČEHI

Dažas dienas pirms intervijas notika 2018. gada pasaules florbola čempionāta finālturnīra apakšgrupu izloze, kurā noskaidrojās, ka Latvija spēlēs A apakšgrupā kopā ar Vāciju, Šveici un mājiniekiem Čehiju, ar kuriem latvieši spēkosies 17 000 skatītāju ietilpīgajā O2 arēnā. Jānis izlozi vērtē kā veiksmīgu, jo nebūs jāspēlē pret Zviedriju un Somiju. „Būs jācīnās ar Vāciju, bet pret Čehiju un Šveici — jāparāda labs sniegums,” reālistisks ir Jānis. Talantīgais aizsargs neizslēdz iespējamību, ka, pie zināmas apstākļus sakritības un parādot labu sniegumu, Latvijai pa zobam ir arī čehi vai šveicieši. „Ja salīdzina Čehiju ar Šveici, tad čehi, manuprāt, mums ir parocīgāks pretinieks. Viņi spēlē uz pretuzbrukumiem, uz ko čehus varētu arī noķert. Šveice spēlē uzbrukumā organizētāk, viņiem ir izteiktāka komandas spēle,” raksturo Ragovskis.

Apakšgrupas labākās divas komandas uzreiz kvalificēsies 1/4 finālam, bet valstsvienības, kas ieņems 3. un 4. pozīciju grupā, aizvadīs 1/8 finālu cīņas ar otrās divīzijas labākajām komandām. Tas nozīmē, ka 1/4 finālā visticamāk būs jāspēlē pret vienu no florbola milžiem — Zviedriju vai Somiju, kas potenciāli sola ārkārtīgi interesantu turnīra scenāriju. Arī Jānis ar entuziasmu gaida iespēju nākotnē notestēt sevi pret spēcīgajām ziemeļu komandām.

TALSU KOMANDA — BRIEST

Elvi virslīgas regulārajā čempionātā Talsu/Krauzers florbolisti šosezon 22 spēlēs uzvaras un zaudējumus dalīja uz pusēm (11/11), finišējot 7. vietā. Talsiniekiem bija tikai par uzvaru mazāk nekā Ķekavai, FBK Valmiera un Cēsu Lekringam, kuri secīgi ierindojās 4.—6. vietā, ieskicējot Ragovska pārstāvētā kluba perspektīvu… Izslēgšanas spēļu turnīra 1. kārtā talsiniekiem nācās spēkoties pret čempionvienību Betsafe/Ulbroka. Sērijā līdz četrām uzvarām, sākuši iedzinēju lomā, talsinieki bija tuvu tam, lai izlīdzinātu sēriju 4. spēlē, taču savā laukumā pie rezultāta 4:4 trešajā periodā talsinieki ielaida savos vārtos 2 no 4 (!) pretinieku metieniem, kas lidoja rāmī, un piedzīvoja sāpīgu zaudējumu (4:6), nonākot bezdibeņa malā (sērijā 1—3) un nākamajā mačā Ulbrokā noslēdzot sezonu… „Ulbroka ir spēcīga komanda ar atsevišķiem pieredzējušiem spēlētājiem, no kuriem īpaši jāizceļ Ainārs Juškēvičs. Viņi ir arī universāla komanda ar aizsargiem, kuri var pieslēgties uzbrukumam, un kreatīviem spēlētājiem kā Rolands Kovaļevskis un Juris Gribusts,” Jānis raksturo Latvijas čempionus, kurus arī šogad redzēsim florbola finālu dienā Arēnā Rīga 14. aprīlī.

Nākamā sezona Ragovskim solās būt ļoti interesanta. Tā kā būs jābeidz mācības 12. klasē, Jāni visticamāk vēl vismaz nākamgad redzēsim Talsu virslīgas komandas sastāvā, kuram pats aizsargs pirms diviem gadiem pieminētajā intervijā prognozēja spēka gadus tieši ap nākamo sezonu. Tiesa, divu gaidu laikā talsinieku sastāvs ir pamainījies, taču komandas kodols kopumā palicis jaudīgāks. Decembrī gaidāms pasaules čempionāts Prāgā, bet pēc tam pavasarī Kanādā risināsies 2019. gada pasaules junioru čempionāts U-19. „Negribētos tik tālu aizbraukt un palikt tukšā!” Jānis komentē Halifaksā gaidāmo turnīru, kurā viņš būs savā juniora vecuma pilnbriedā.

TRĪS BRĀĻI RAGOVSKI

Jānis jau ir paguvis iejusties trenera ādā. Vasarā Arta Raituma rīkotajā bērnu un jauniešu treniņnometnē Ragovskis Artim palīdzējis kā trenera asistents. „Man liekas, ka neesmu labs treneris. Man nepatīk komandēt un pacelt balsi,” Jānis atzīst, ka nākotnē diez vai gribētu strādāt pedagoģiskā profesijā, vienlaikus apzinoties, ka dzīvē vēl viss ir iespējams.

Interesanti, ka Jānim ir divi brāļi — Roberts (13) un Egīls (8), kuri arī trenējas florbolā. Ej nu sazin’ — varbūt nākotnē redzēsim trīs brāļus Ragovskus darbībā vienā virknējumā! Katrā ziņā brāļu tēvs ikdienā strādā Zviedrijā — tuvāk florbola Mekai… Kaut kad jau mēs piedzīvosim (vai jau piedzīvojām?) tūkstošgades izcilāko florbolistu. Un kāpēc, lai tas nebūtu 2000. gadā dzimušais Jānis Ragovskis? Visas iespējas, tikai jānotur uzņemtais kurss.

JEBKURĀ BRĪDĪ IZVILKS TRUSI NO CEPURES

Treneris Mārtiņš Maķevics: „Jānis jau savā pirmajā treniņā lika saprast, ka viņš ir lietaskoks — dzīvīgs, plastisks spēlētājs, kam dega acis un kas apveltīts ar milzīgu vēlmi uzvarēt. Ar neapbruņotu aci bija redzams, ka viņš ir labs materiāls — Jānim piemīt iedzimts talants. Viņš izceļas ir īpaši labu koordināciju, spēju pieņemt pretiniekam negaidītus lēmumus un novest pat šķietami bezcerīgas situācijas līdz rezultātam. Jānis ir tas spēlētājs, kuram trenerim ir jāuzticas — viņš var jebkurā situācijā nospēlēt nestandartā: nekad nevar zināt, ko viņš konkrētajā epizodē laukumā izdarīs, un man šķiet — viņš arī pats to nezina… Viņš jebkurā brīdī var izvilkt trusi no cepures un piegriezt spēli citā virzienā! Reizēm Jāņa pārgalvība noved pie kļūdām, taču trenerim ir jāsakož zobi un jāļauj viņam spēlēt — viņu nedrīkst ierobežot. Ātrums, metiens, piespēļu kultūra Jānim ir labā līmenī, taču spilgtākais viņā ir kāju darbība un tas, ko viņš var paveikt ar nūju — tā nav tikai tehnika. Kā jau visiem jaunajiem spēlētājiem, ir jāstrādā pie spēles izpratnes — daudzas lietas var atrisināt ar vienu ātru piespēli, nepārturot bumbiņu. Jānim ir jāstrādā pie fiziskā spēka un jāveido sevi kā atlētu, lai gan izturības rādītāji viņam ir labi. Domāju, Jānim nav nekādu ierobežojumu, lai viņš sasniegtu jebkurā līgā — Latvijā, Šveicē, Somijā vai Zviedrijā — ļoti laba spēlētāja kvalitātes un pilnveidotu sevi līdz superspēlētāja līmenim, jo Jānim ir zelta vērta īpašība: vienalga, vai tas būtu treniņš vai jebkāda līmeņa spēle, Jānis nerespektē pretinieku un vienmēr redz iespēju! Jo sarežģītāka spēle, jo labāk viņš spēlē.

Jānis RAGOVSKIS

Florbolists, Talsu 2. vidusskolas 11. klases skolnieks

Dzimis: 2000. gadā 28. maijā

Augums, svars: 178 cm, 72 kg

Izglītība: 9 klasesValdemārpils vidusskolā, mācās Talsu 2. vidusskolas 11. klasē

Treneri: Mārtiņš Maķevics un Artis Raitums

Lielākie sasniegumi: LČ 1. līgas čempions, Latvijas jaunatnes olimpiādes čempions, LČ U-14 čempions, divas sudraba un bronzas medaļa bērnu un jauniešu LČ

Citi sporta veidi: basketbols, futbols, pludmales volejbols