Negaidītie Eiropas debitanti
Šogad Latviju Eiropas kausu izcīņā pirmo reizi
pārstāvēs arī Rīgas komanda Olimps/ASK,
kas UEFA kausa izcīņas pirmajā kārtā sacentīsies ar Īrijas klubu St Patrick`s Athletic. Olimps/ASK iekļūšana eirokausos ir īpašs gadījums, jo tā ir
jauniešu komanda, kur spēlē tikai 18-21 gadu veci puiši. Lai gan Latvijas
virslīgas futbola čempionātā Olimps/ASK
ieņem pēdējo vietu, vienības galvenais treneris Mihails Koņevs ir pārliecināts,
ka mūsu futbola līdzjutējiem nebūs jākaunas par olimpiešu debiju uz Eiropas skatuves. Jaunatnes futbola
klubs Olimps tika dibināts 2005.
gadā, kad tam tika piešķirta vieta Latvijas čempionāta virslīgā – ar domu,
ka šajā komandā spēlēs tie jaunieši, kas vēl nav tikuši valsts spēcīgāko klubu
sastāvā. Debijas sezonā Olimps palika
priekšpēdējā vietā, pēc pārspēlēm ar Daugavpils Ditton zaudējot vietu virslīgā. Tomēr 2006. gadā Olimps ļoti pārliecinoši uzvarēja pirmās
līgas čempionātā, atgriežoties mūsu klubu futbola elitē. Pagājušajā sezonā Olimps virslīgā palika pēdējā vietā,
taču LMT Virslīgas paplašināšana ļāva
tam saglabāt vietu elitē. Ceļazīmi uz UEFA kausa izcīņu Olimpam nodrošināja veiksmīgais starts Latvijas kausa izcīņā, kur Olimps negaidīti tika līdz finālam.
Izšķirošajā mačā olimpieši gan zaudēja FK Ventspils,
taču ventspilnieki kļuva arī par Latvijas čempioniem, iegūstot tiesības spēlēt
Čempionu līgā un atverot durvis uz Eiropu Rīgas jauniešu komandai. Likteņa
ironija – Olimps/ASK būtībā ir
Latvijas titulētākā kluba Skonto
fārmklubs, kur spēlē JFC Skonto audzēkņi,
bet labākie Olimpa spēlētāji regulāri
pāriet uz Skonto, tomēr šogad Skonto sistēmu eirokausos pārstāvēs tikai galvenās komandas jaunākais brālis.
„Mūsu iekļūšana UEFA
kausa izcīņā nebija laimīga apstākļu sakritība, bet pelnīts puišu panākums. Domāju,
ka Olimps būs pirmā jauniešu komanda,
kas spēlēs eirokausos. Katru gadu savus
labākos spēlētājus atdodam Skonto.
Šosezon noteikti to pašu ceļu mēros vēl daži futbolisti. Iespējams, jau pēc
mačiem ar St Patrick's. No tagadējiem
Skonto futbolistiem Olimpa skolu izgājuši Vitālijs Smirnovs,
Raivis Hščanovičs, Igors Kozlovs, Sergejs Kožans, Oļegs Laizāns, Aleksandrs Cauņa.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, mums mainījusies puse komandas," atzīst Olimps/ASK galvenais treneris Mihails Koņevs. „St
Patrick's ir viens no
spēcīgākajiem pretiniekiem, kas mums varēja trāpīties izlozē. Šajā ziņā mums
nepaveicās, bet tas gan nenozīmē, ka ar viņiem nevar cīnīties. Domāju, ka īri
nav stiprāki par Skonto, FK Ventspils vai Liepājas metalurgu, bet ar šīm komandām mēs regulāri tiekamies un
esam izcīnījuši arī punktus. St Patrick's
ir pieredzējusi komanda, kur ir fiziski spēcīgi spēlētāji, tā reti zaudē savās
mājās. Sezonas laikā mums kalendārā nav brīvu logu, lai speciāli gatavotos eirokausiem.
Galvenais, lai puiši uz spēlēm ar St
Patrick's būtu labā fiziskajā kondīcijā un gatavi psiholoģiski. Eirokausu spēles mūsu jauniešiem ir
liels notikums, tā ir iespēja sevi parādīt. Viņiem jākļūst par večiem, jo šādos
mačos neviens tāpat vien neko nedos."
Organizācija un disciplīna
– Psiholoģiskajā ziņā gan mums varbūt būs
vieglāk nekā konkurentiem, jo Olimpam
nav ko zaudēt – šajā pārī izteikts favorīts ir Īrijas komanda.
– Tieši uz to arī
ceram. Mums ir perspektīva komanda – bez cīņas nevienu spēli neesam zaudējuši. Futbolistiem
jāatbrīvojas, bet jābūt pārliecinātiem par saviem spēkiem. Jauniešiem ir
raksturīga nestabilitāte, kad labas spēles mijas ar vājām. Virslīgā mēs nekad
neesam tikuši pie punktiem divus mačus pēc kārtas. Pēc labas spēles vienmēr
seko kritums. Tas rāda, ka nav stabilitātes, bet tieši stabilitāte liecina par
meistarību. Piemēram, pagājušajā nedēļā aizvadījām divus mačus – ar FK Jūrmala (1:1) spēlējām ļoti labi un
varējām uzvarēt, bet mačā ar FK Ventspils
(1:3) otrajā puslaikā daudzi spēlētāji nebija līdzīgi paši sev. Jātiek
skaidrībā, kas bija par lietu. Varbūt jaunie spēlētāji nepareizi gatavojas
mačiem, jo mēs nevaram izsekot, ko viņi dara vakarā. St Patrick's pārstāvji skatījās mūsu maču ar FK Ventspils, bet domāju, ka viņi neko
nesaprata.
– Kā vērtējat mūsu izredzes?
– Mūsu cerība ir laba
organizācija, spēles disciplīna un ātri pretuzbrukumi. Ja mūsu futbolisti ir
gatavi, viņi var radīt nopietnu pretestību spēcīgākām komandām. Domāju, ka
Latvijas čempionātā pirms mačiem ar Olimpu
neviens vairs nedomā, ka varēs iegūt vieglus trīs punktus. Mums ir problēmas
uzbrukumā, jo traumu guvis mūsu vadošais uzbrucējs Daņiils Turkovs, viņa
aizstājējs Vitālijs Ziļs nav labā sportiskajā formā, bet Alanam Sineļņikovam ir
tikai 18 gadu. Šosezon ļoti labi izpildām standarta situācijas, šādā veidā
čempionātā gūstot astoņus no desmit vārtiem. Tas ir viens no mūsu trumpjiem, jo
komandā ir vairāki augumā raženi puiši. Mēs arī ļoti daudz strādājam pie
standartsituāciju izspēles, jo saprotam, ka mums nav daudz iespēju veidot
pozicionālus uzbrukumus, nav spilgta snaipera.
Štolcera piemērs
– Vai nebija doma pastiprināt sastāvu ar pāris
pieredzējušiem futbolistiem? Šobrīd Olimpā
ir tikai viens futbolists, kurš ir vecāks par 21 gadu – spēlējošais treneris 34
gadus vecais Andrejs Štolcers.
– Būtu tikai
priecīgs, ja mums būtu vēl pāris pieredzējušu futbolistu. Piemēram, pēc mača ar
FK Ventspils sapulcināju puišus, lai
dažus nokauninātu, jo uz maiņu iznākušais Štolcers visos parametros bija labāks
par jaunajiem. Štolceram vairs nekas nav jāpierāda, bet viņš spēlēja ar lielāku
degsmi nekā tie, kuri vēl tikai grib kaut ko sasniegt. Tagad esam papildinājuši
sastāvu tikai ar diviem Skonto
rezervistiem – pie mums atgriezās pussargs Aleksandrs Fertovs un vārtsargs Vitālijs
Meļņičenko. Vēl runājām par aizsarga Vadima Gaiļus pāreju, taču Skonto radušās problēmas ar aizsardzību,
tāpēc viņu mums neatdeva. Citu sastāva papildinājumu vairs nebūs, un turpināsim
cīnīties pašu spēkiem.
– Cik nozīmīga loma
komandā ir Štolceram?
– Andreju pazīstu jau
kopš agras bērnības. Esmu gandarīts, ka viņš piekrita palīdzēt. Vienojāmies, ka
Andrejs vairs nespēlēs, bet tagad mums ir problēmas uzbrukumā, tāpēc Štolcers
atkal dodas laukumā. Ar savu profesionālo attieksmi Štolcers ir labs piemērs
jaunajiem futbolistiem, turklāt viņš ļoti jūt līdzi komandas spēlei. Esmu
pateicis puišiem, ka Andrejs ir treneris, tā ka bez ierunām ir jāpilda visi
viņa norādījumi. Štolcers ir izgājis Doņeckas Šahtar, Maskavas Spartak,
Anglijas premjerlīgas skolu, strādājot ar daudziem slaveniem treneriem, tāpēc
no viņa varu gūt daudz vērtīgas informācijas. Katram trenerim visu laiku ir
jāmācās. Mani agrāk daudz kritizēja, ka esmu pārāk stingrs pret puišiem, bet
pie mums citādi nevar. Ja Rietumeiropā futbolistiem jau asinīs ir nopietna
attieksme pret darbu un profesionālisms, tad mums ir cita mentalitāte. Jaunie
aizvada labu spēli, un jau sāk justies vareni. Tad viņi ir laikus jānolaiž uz
zemes, lai turpinātu strādāt. Cita lieta, ka vajag kādreiz arī pasmieties un
pajokot.
– Vai jaunā paaudze ir gatava smagi strādāt,
lai sasniegtu mērķi?
– Tā ir problēma. Tagad ir ļoti maz fanātiķu. Lai gan ir fantastiskas iespējas
spēlēt un pelnīt ar to naudu. Jaunie puiši vēlas visu saņemt viegli un
vienkārši, bet tā nenotiek. Tikai ar talantu nepietiek, lai spēlētu labā
līmenī. Pirmais pakāpiens ir tikt labākajās Latvijas komandās (Skonto, Liepājas metalurgā un FK Ventspils),
bet mēs jauniešus noskaņojam, lai viņi tiektos ne tikai spēlēt Latvijas
čempionātā, bet vēl augstāk. Lai to sasniegtu, daudz jāstrādā un jābūt gataviem
arī uzupurēties, bet tā pietrūkst. Ļoti reti kāds pēc paša iniciatīvas paliek vēl
patrenēties, lai uzlabotu savu meistarību.
Jaunības maksimālisms
– Šosezon komandai
pievienojās arī četri leģionāri. Vai viņi attaisno cerības?
– Viņi vēl ir
juniori, visi dzimuši 1989. gadā. Ļoti patīk brazīliešu aizsargs Žuniors. Viņš
agrāk spēlēja uzbrukumā, tāpēc prasām, lai viņš aktīvi iesaistītos uzbrukumos.
Brazīlietis Klaudio arī ir perspektīvs spēlētājs, taču viņam pietrūkst funkcionālās
sagatavotības, patīk paslinkot. Baltkrievu Aleksandru Perepečko aicinājām jau
pirms gada, bet viņš guva traumu, tāpēc pāreja nenotika. Tagad Perepečko ar
katru spēli arvien vairāk attaisno cerības. Ukrainas futbolists Andrejs
Jakovļevs ir nestandarta futbolists ar oriģinālu driblingu, labu ātrumu, bet
viņa triki ne vienmēr nāk par labu komandai – tehnika nav jādemonstrē laukuma
vidū, bremzējot uzbrukumus. Mēs orientējamies uz JFC Skonto audzēkņiem, bet 1989. gadā dzimušo komandā trūka labu
jauniešu, tāpēc pieaicinājām leģionārus.
– Kuri spēlētāji ir
komandas līderi?
– Šajā ziņā mums ir
problēmas, jo šajā vecumā visi ir maksimālisti, kuri neatzīst autoritātes
vienaudžu vidū. Pēdējā laikā izceļas aizsargs Kaspars Dubra. Pagājušajā sezonā
viņš vēl spēlēja Skonto dublieros,
bet šosezon Kaspars ir ļoti progresējis, spēlē stabili. Turklāt Kaspars ir ļoti
bīstams standartsituāciju izspēlē. Patīk arī Turkovs, kurš ir interesants
nestandarta uzbrucējs. Mums ir daudz perspektīvu futbolistu, bet viņiem visiem
vēl ir daudz jāmācās. Viss atkarīgs no pašiem puišiem – kurš uzmanīgāk
klausīsies treneru norādījumos un ātrāk sapratīs mūsu prasības, tas arī ātrāk
progresēs. Visu laiku uzsveram, ka apmācībai nav atvēlēts daudz laika, jo rīt
jau var būt par vēlu – viņu vietā var nākt citi, jaunāki futbolisti. Mūsu
komanda tāpēc arī radīta, lai mācītu jaunos futbolistus. Labākajās komandās
neviens ar jauno īpaši neauklēsies – tev norādīs uz kļūdu reizi, varbūt divas,
bet, ja nesapratīsi, tad vienkārši nosēdinās rezervē. Tādu piemēru ir daudz.
Cīņa par izdzīvošanu
– Sezonas sākumā vairākas rupjas kļūdas
pieļāva komandas pirmais vārtsargs Kaspars Ikstens, kurš izpelnījās jūsu
kritiku. Pēc tam gan Ikstens aizvadīja pāris lieliskus mačus. Vai tagad
vārtsarga pozīcija vairs neuztrauc?
– Esmu priecīgs, ka
pēc pirmajām neveiksmēm Kaspars nesalūza,
bet spēja savākties. Tas liecina, ka Kasparam ir spēcīgs raksturs. Mēs viņam
ticējām, un viņš attaisnoja mūsu cerības. Kaspars vairākos mačos glāba komandu
kritiskās situācijās, atvairīja divus vienpadsmitniekus
(mačos ar FK Ventspils – 0:0 un Skonto – 0:1). Meļņičenko arī ir
perspektīvs vārtsargs, bet esam vienojušies, ka turpinās spēlēt Ikstens.
– Sezona jau ir pusē. Kā vērtējat Latvijas
čempionāta pirmo daļu?
– Uzskatu, ka neviena
mūsu spēle nebija izgāšanās. Cerējām iegūt vairāk punktu mačos ar tiešajiem
konkurentiem – Blāzmu, Vindavu. Čempionāta sākumā pāris punktu
zaudējām vārtsarga kļūdu dēļ. Toties mums izdevās abas spēles ar Liepājas metalurgu – Rīgā otrā puslaika
vidū bijām vadībā ar 1:0, bet Liepājā aizvadījām teicamu otro puslaiku. Atņēmām
punktu FK Ventspils, kur beigās pat
varējām izraut uzvaru. Laba spēle bija ar Skonto,
kad pirmajā puslaikā pakutinājām
viņiem nervus. Manuprāt, nav pareizi, ka pēc otrā riņķa desmit komandas sadalīs
divās daļās, jo redzams, ka visas komandas ir spēkos līdzīgas, nav graujošu
rezultātu. Mūs gaida smaga cīņa par palikšanu virslīgā.
Kristiāns GIRVIČS
Fotoparaksti
Treneris. Olimps/ASK komandu jau
trešo sezonu vada Mihails Koņevs, kura pārziņā ir arī ar Latvijas U-20 izlase
Cerības. Pēdējā laikā Olimps/ASK
rindās veiksmīgi darbojas vārtsargs Kaspars Ikstens, bet lielas cerības tiek
saistītas arī ar brazīliešu aizsargu Žunioru
