Pirmie prieki un vilšanās

Eiropas futbola čempionātā
aizvadītas pirmās nedēļas cīņas. Turnīra ievadā pārliecinošākās uzvaras guva
Nīderlandes un Spānijas izlases, bet saviem līdzjutējiem vilšanos sagādāja
pagājušā pasaules čempionāta finālistes Itālija un Francija. Ar neveiksmi
čempionātu sākuši arī Eiropas čempioni grieķi.Čempionu likstas. Sacensību
pirmajā kārtā ar lielāko nepacietību tika gaidīta Itālijas un Nīderlandes
valstsvienību tikšanās. Četrkārtējie pasaules čempioni itālieši vienmēr ir galveno
favorītu pulkā, taču turnīra pirmajā mačā bijušā Itālijas izlases spēlētāja
Roberto Donadoni trenētā komanda sarūpēja nepatīkamu pārsteigumu. Iespējams, ka
itālieši nebija pelnījuši zaudējumu ar tik graujošu rezultātu, taču oranžo pārākums neizraisīja šaubas.Salīdzinot
ar triumfālo Pasaules kausu Vācija, Itālijas izlases rindās Euro 2008 nav vairāku agrāko līderu –
aizsargs Alesandro Nesta un uzbrucējs Frančesko Toti atvadījušies no
valstsvienības, bet nedēļu pirms čempionāta pirmajā treniņā Austrijā ceļgala
traumu guva aizsardzības balsts Fabio Kanavaro, kurš pirms diviem gadiem tika
atzīts par pasaules labāko futbolistu. Šķiet, ka tieši Kanavaro zaudējums
Itālijas izlasei bija lielākais trieciens, jo Itālijas aizsardzība valdīja
liela nekārtība – holandiešiem bija iespējas gūt arī vairāk par trim vārtiem. Kanavaro
vietu aizsardzības centrā ieņēma Marko Materaci, kurš ne pārāk labi tika galā
ar saviem pienākumiem.Tomēr
lielāko kritiku Donadonu izpelnījās par vidējās līnijas spēlētāju izvēli
-treneris uzticējās Milan pussargu
trio Dženāro Gatuzo, Massimo Ambrozīni un Andrea Pirlo, kuriem aiz muguras ļoti
neveiksmīga sezona kluba rindās, jo titulētais Milan sezonu beidza tikai piektajā vietā, paliekot ārpus nākamās
sezonas Čempionu līgas dalībnieku skaita. Var teikt, ka Donadoni izvēlējās
izteiktu aizsardzības variantu, jo Gatuzo un Ambrozīni ir tirpiski balsta
pussargi, kuru spēcīgākā puse ir bumbas atņemšana, nevis uzbrukumu veidošana.
Neizteiksmīgu spēli aizvadīja arī Pirlo, kurš pirms trim gadiem Vācijā trīs
reizes tika atzīts par mača labāko spēlētāju un iekļuva turnīra simboliskajā
zvaigžņu izlasē. Tomēr Donadoni tā arī neizlaida laukumā Roma pussargu Danielu de Rossi, kurš šosezon Itālijas čempionātā
darbojās daudz spilgtāk par visiem trim milāniešiem.

Lai gan
pēc spēles Donadoni uzsvēra, ka nav kļūdījies ar taktiku vai sastāva izvēli,
Itālijas izlases cerīgākie brīži radās otrā puslaika vidū, kad treneris veica
pirmās maiņas. Pirmajā puslaikā Squadra
Azzuri uzbrukuma smailē bija viens Luka Toni. Vācijas čempionāta
rezultatīvākajam spēlētājam vienantē bija grūti radīt spriedzi pie pretinieku
vārtiem, bet otrā puslaika vidū viņam talkā nāca Itālijas čempionāta labākais
snaiperis Alesandro del Pjero. Vienubrīd jau šķita, ka itālieši pārņem kontroli
par notikumiem laukumā, taču tieši tad oranžajiem
izdevās trešais rezultatīvais trieciens.

Pēc šī
mača daudz tika runāts par holandiešu pirmajiem gūtajiem vārtiem, kad daudziem
šķita, ka vārtu guvējs Rūds van Nistelrojs atradās aizmugures stāvoklī, taču
Eiropas Futbola federācija (UEFA) nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, ka vārti
gūti pareizi, jo tas, ka  itāliešu
aizsargs Kristians Panuči atradās aiz gala līnijas, nenozīmē, ka viņš vairs
nepiedalās spēlē.

Lai gan
zaudējums krietni sarežģī pasaules čempionu dzīvi, vēl nekas nav zaudēts –
jāuzvar atlikušās spēles ar Rumāniju un Franciju. Paredzams, ka Itālijas
izlases sastāvā notiks nopietnas izmaiņas – aizsardzības centrā debitēs
Juventus pārstāvis Džordžio Kjelīnī, vidējā līnijā spēlēs de Rossi, bet
uzbrukumā pārī ar Toni jau no paša sākuma darbosies del Pjero.

Garlaicīgā Francija

Čempionāta
sākumā problēmas ir ne tikai itāliešiem, bet vēl vienai no galvenajām favorītēm
– Francijas izlasei. Pirmajā spēlē ar rumāņiem zvaigžņotā Francijas komanda 90
minūtes nesekmīgi mēģināja tikt galā ar stingro un daudzskaitlīgo pretinieku
aizsardzību, taču tā arī neizdomāja neko interesantu.

Nav
šaubu, ka Francijas valstsvienībai ir viss kārtībā ar aizsardzību (aizsargu
četriniekam aktīvi palīdz arī divi centra pussargi Klods Makelele un Žeremī
Tulalans), taču acīmredzami, ka viņiem pietrūkst izdomas priekšējā līnijā.
Agrāk par radošo garu Francijas izlases uzbrukumā gādāja ģeniālais Zinedins
Zidans, bet šajā turnīrā lielas certības tiek liktas uz Franku Riberi, kurš
kļuva par vienu no pagājušā pasaules čempionāta galvenajiem atklājumiem, bet
šosezon tika atzīts par Vācijas čempionāta labāko spēlētāju. Rumāņiem gan
izdevās neitralizēt Riberi, taču, manuprāt, viņu vēl būtu pārāk agri norakstīt.
Turklāt Les Bleus uz otro spēli ar
Nīderlandi gaida nopietnu pastiprinājumu – pēc traumu sadziedēšanas ierindā
atgriezīsies pussargs Patriks Vieira un uzbrucējs Tjerī Anrī. Ja Vieiras
došanās laukumā diez vai būtiski mainīs franču spēls stilu, jo viņš darbojas
līdzīgā manierē kā Makelele un Tulalans, tad Anrī parādīšanās var dot Francijas
izlasei trūkstošo dzirksteli uzbrukumā. Anrī ir no tiem spēlētājiem, kurš
vienatnē ar vienu veiksmīgu darbību var izšķirt mača likteni. Mačā ar Rumāniju
Francijas izlases uzbrukumā spēlēja Nikolā Anelka un Karims Benzemā. Pirms
čempionāta daudz tika gaidīts no divdesmitgadīgā talanta Benzemā, taču pirmajā
mačā Francijas čempionāta labākais snaiperis ne tuvu neparādīja visu, uz ko ir
spējīgs.

Neatkarīgi
no smagā starta, Francijas izlases potenciāls iur pietiekami liels, lai
saglabātu labas izredzes uz kvalificēšanos nākamajam posmam. Turklāt pirms
diviem gadiem Vācijā franči arī sāka turnīru ar diviem neizteiksmīgiem
neizšķirtiem mačos ar Šveici un Dienvidkoreju, bet vēlāk tika līdz pat finālam,
pa ceļam apspēlējot Spānijas un Brazīlijas izlases. Skeptiķi gan atgādinās, ka
2002. gada pasaules čempionātā ne mazāk spēcīgā Francijas izlase arī sāka
turnīru tikpat garlaicīgi, bet tā arī neuzlaboja sniegumu, negūstot grupu
turnīrā nevienus vārtus. Redzēsim, kurš no vēsrturiskajiem scenārijiem
piepildīsies Šveicē.

Francijas
un Nīderlandes tikšanās solās kļūt par šīs nedēļas nogales hītu, jo oranžie pēc skaistās uzvaras pār Itāliju
uzreiz pieskaitīti pie galvenajiem favorītiem uz čempionu titulu. Mačā ar
Itāliju oranžajiem izdevās viss –
šajā ziņā simboliski bija otrie vārti, kad nīderlandiešu aizsargs Džovanni van
Bronkhorsts izsita bumbu no savu vārtu līnijas, uzreiz doddoties pretuzbrukumā
un pēc pussimts metru izrāviena ar filigrānu piespēli izvedot pie vārtriem
Dirku Kuijtu, kurš tehniski nometa bumbu pa sitienam Veslijam Sneijderam.

Spāņu klase

Pirmajā
kārtā iespaidīgu sniegumu demonstrēja Spānijas izlase, kas ar 4:1 sagrāva
Krievijas izlasi. Par mača galveno varoni kļuva uzbrucējs Dāvids Vilja, kurš
guva čempionāta pirmo hettriku.

Pirms
čempionāta Spānijā daudz tika spriests par izlases galvenā trenera Luisa
Aragonesa lēmumu neiekļaut sastāvā Madrides Real
populāro uzbrucēju Raulu. Pēc debijas spēles Aragoness var būt mierīgs, jo
spāņiem ar uzbrukumu viss bija kārtībā – Viljam veiksmīgi asistēja Liverpool uzbrucējs Fernando Toress,
kurš nākamajos mačos arī pats var uzņemties pirmās
vijoles lomu. Teicami darbojās spāņu vidējā līnija, kur izcēlās Barcelona pussargi Andress Injesta un
Havi, kuri precīzi ievadīja komandas uzbrukumus.

Pēc šī
mača radās arī daudz jautājumu par Krievijas izlases perspēktīvām. Lai gan pēc
PSRS sabrukšanas Krievijas izlase vēl nekad nav pārvarējusi pasaules vai
Eiropas čempionātu grupas turnīru robežu, pirms katra lielā turnīra Krievijā no
saviem futbolistiem gaida lielas uzvaras. Arī maču ar Spāniju krievi iesāka
ļoti apņēmīgi, meklējot laimi pie pretinieku vārtiem, taču drīz vien kļuva
skaidrs, ka spāņi ir augstākas klases komanda. Krievijas izlases galvenajam
trenerim Gūsam Hidinkam ir teicama reputācija (viņa vadībā pasaules čempionāta
finālturnīros veiksmīgi spēlējušas pieticīgās Dienvidkorejas un Austrālijas
izlases), taču pagaidām Krievijas izlases spēlē nevar redzēt trenera stingro
roku. Zīmīgs notikums notika vēl pirms čempionāta starta, kad, aizbildinoties
ar traumu, no Krievijas izlases nometnes prom devās uzbrucējs Pāvels
Pogrebņaks. Hidinks varēja tikai noplātīt rokas, jo izlases ārsti apgalvoja, ka
Pogrebņaks tomēr varētu iziet laukumā.

Iespējams,
ka Krievijas izlases liktenis izšķirsies jau sestdien, kad pretī stāsies
Eiropas čempionvienība Grieķija, kas arī sāka turnīru ar zaudējumu 0:2
Zviedrijai. Vācieša Oto Rehāgela trenētie grieķi alkst pierādīt, ka Euro 2004 panākums nebija tikai laimīgs
gadījums, bet pirmajā mačā tas viņiem ne pārāk labi izdevās, jo spēles lielāko
daļu noteikumus laukumā diktēja zviedri. Redzams, ka grieķiem lielākās
problēmas rada uzbrukums, jo komandā nav spilgtu uzbrucēju, kas var uzņemties
spēli uz sevi. Pirms četriem gadiem Rehāgels gan jau pierādīja, ka vecā paruna
„kārtība pārspēj klasi" joprojām ir dzīvotspējīga. Cita lieta, ka ir grūti „divreiz
iekāpt vienā upē".

Kristiāns
GIRVIČS

Fotoparaksti

Fiasko. Pasaules čempions itālietis
Dženāro Gatuzo nespēj apstādināt holandieti Džovanni van Bronkhorstu, kurš
kļuva par vienu no galvenajiem šī mača varoņiem

Cerība. Francijas izlases vidējā līnijā
liela loma ir Frankam Riberi, kurš pirmajā mačā ar Rumāniju neprata uzlauzt
pretinieku aizsardzību

Triumfs. Spānijas izlases futbolisti (no
kreisās) Česks Fabregass, Havi un Dāvids Vilja līksmo pēc kārtējās Krievijas
vārtu ieņemšanas

Izmisums. Krievijas izlases vārtsargs
Igors Akonfejevs mačā ar Spāniju kapitulēja četras reizes