Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Regbija mazā samba

Pasaulē
lielākais sambas festivāls notiks Riodežaneiro 2016. gadā, un to sauks par
olimpiskajām spēlēm. Tajās būs dažas jaunas dejas jeb papildināta programma.
Rio olimpiskajā saimē atgriezīsies golfs un regbijs, tiesa, tā samazinātajā
versijā – regbijs 7.

 

Klasiskais 15 vīru
regbijs jau bijis programmā, kad mūsdienu olimpiskās spēles vēl bija tikai
autiņos – 1900., 1908., 1920. un 1924. gadā. Arī moderno spēļu tēvs Pjērs
Kubertēns bijis liels regbija cienītājs – viņš pat tiesājis regbija mačus. Taču
kāds skandāls 1924. gada spēlēs kļuva par iemeslu tam, ka regbijs tika izslēgts
no olimpiskās saimes. Līdz ar to titulētākā olimpiskā komanda ir ASV izlase –
vienīgā, kas uzvarējusi divās spēlēs, kaut gan spēku samērs regbija pasaulē jau
sen ir pavisam cits. Par pasaules čempioni kopš pirmajām meistarsacīkstēm 1987.
gadā kļuvusi Jaunzēlande, Austrālija, Dienvidāfrika un Anglija.

 

Bumba, kas nav
apaļa

Regbisti ilgu laiku
klauvēja pie SOK durvīm, taču regbija saime bija pretrunu pilna – galu galā
pirmais pasaules čempionāts klasiskajā regbijā notika tikai 1987. gadā neatkarīgi
no tā popularitātes valstīs, kurās atšķirībā no PSRS sporta veida vērtību
nenoteica tā olimpiskais statuss.

Spēles popularitātes
pieaugums pasaulē veicināja to, ka bija jāmeklē jauni attīstības ceļi. Tad nu
izdevās vienoties, ka jākoncentrē spēki tam, lai atgrieztos olimpiskajās
spēlēs.

Cerības vairoja
tas, ka pašreizējais SOK prezidents Žaks Roge ir bijušais Beļģijas regbija izlases
spēlētājs. Daudzi gaidīja, ka ovālā bumba olimpiskajās spēlēs būs redzama jau
Londonā, zinot tās popularitāti Anglijā, tomēr tā nenotika, lēmējbalsu
pietrūka. Bet nu jestrajā Brazīlijā visi sporta cienītāji atkal redzēs, ka
bumba ne vienmēr ir apaļa.

Kāpēc ne klasiskais
regbijs? Vienkārša iemesla dēļ – regbistiem pēc spēlēm ir noteikts laiks, cik
ilgi jāatpūšas, lai sadziedētu mikrotraumas, 15 spēlētāju turnīrs neiekļautos
olimpisko spēļu laika rāmjos.

 

Vārds vēsturē

Dievs ar viņiem –
amerikāņiem, kuriem olimpisko medaļu netrūkst. Mūs mazā regbija iekļaušana
olimpisko spēļu programmā vairāk interesē tāpēc, ka Latvijas regbija 7 izlase
bija pirmā sporta spēļu komanda, kas piedalījās pasaules čempionāta
finālturnīrā. Turklāt Latvijas spēle pret Fidži bija atklāšanas mačs pirmajā
mazā regbija pasaules čempionātā 1993. gadā Skotijā, Edinburgā. Šī iespēja
nenokrita no gaisa – Latvijas valstsvienība tiesības piedalīties 24 komandu
mazā regbija festivālā izcīnīja kvalifikācijas turnīrā Maskavā, apsteidzot
Krievijas, Gruzijas un Lietuvas izlases.

Kas īsti ir regbijs
7
? Tas pats regbijs vien ir (punktu skaitīšana un citi noteikumi), tikai uz
lielā laukuma ir nevis 15 spēlētāju katrā komandā, bet gan tikai septiņi. Līdz
ar to arī puslaiks ilgst tikai septiņas minūtes, finālos – 10 minūtes (arī tā
ir milzu slodze). Regbiju 7 un klasisko regbiju varētu salīdzināt ar
bītlu dziesmu un Bēthovena simfoniju – mūzika ir, atšķiras formāti, bet abas
taču ir labas!

Mazais regbijs ir interesants
sporta veids – ja klasiskajā regbijā liela nozīme ir taktikai un komandas
spēlei, tad mazajā regbijā vairāk izšķir spēle viens pret vienu. Klasiskajā
regbijā, ja kāds nohalturē aizsardzībā,
ir vēl 14 partneru, vismaz divas aizsardzības līnijas, kas var kļūdu labot.
Septiņiekā tā nav – ja ir apspēlēts pretinieks (regbijā to dēvē par līnijas
pārraušanu), tad viss ir atkarīgs tikai no uzbrūkošās komandas ātruma –
aizsargiem vairs nav citu variantu, kā vien cerēt uz uzbrucēju kļūdu, jo plašā
teritorija (regbija laukums ir līdzīgs futbola laukumam) ļauj aizskriet līdz
ieskaites laukumam un izdarīt piezemējumu. Faktiski tā ir deja ar (vai pret)
savu sedzēju.

Par to komanda
saņem piecus punktus neatkarīgi no tā, vai bumba piezemēta laukuma stūrī vai
starp vārtu stabiem. Tiesa, ja piezemējums izdarīts ieskaites laukuma centrā,
vieglāk trāpīt vārtos un gūt vēl divus punktus ar realizācijas sitienu – tās ir
tiesības pēc piezemējuma sist pa vārtiem bez pretinieka pretdarbības.

 

Cerība un
dārgakmeņi

Un tā – Latvija jau
ir regbija vēsturē. Kādas ir mūsu izredzes 2016. gadā Rio? Pēdējā laikā mūsējie
ar lieliem panākumiem nav izcēlušies. Arī olimpisko spēļu formāts – tikai 12
vīriešu un tikpat sieviešu izlases – nedod lielas izredzes. Tomēr cerība zūd
pēdējā. Daudz būs atkarīgs no tā, ko lems IRB (Starptautiskā Regbija
savienība), cik vietas tiks Eiropai. Jāņem vērā tas, ka olimpiskajās spēlēs
piedalās apvienotā Lielbritānijas komanda, līdz ar to no četriem regbija
grandiem paliks tikai viens konkurents. Otrs svarīgs faktors, ko lems Latvijas
Regbija federācijas vadība. Ja mēs gribam nopietni pretendēt uz dalību Rio, tad
šobrīd nopietni jāpievēršas jaunajiem regbistiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

Federācijas
prezidents Andris Deniņš sola, ka lielāka vērība tiks pievērsta arī sieviešu
regbija attīstībai. LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, sakot, ka ar regbistiem
vienmēr bijusi laba sadarbība, uzsver, ka vispirms ir Londonas spēles un pēc
tām varēs runāt par turpmāko. Savukārt bijušais LOK prezidents Vilnis Baltiņš
teica, ka viņam regbijs patīk – tas ir sporta veids, kas ļauj attīstīties, tas
māca orientēties laikā, telpā un cilvēkos, tas pat iederētos skolu programmās.

Tātad matus neviens
neplēš – sak' vēl viena rūpe kaklā. Tagad daudz būs atkarīgs no federācijas
darba, piemēram, 1993. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas ciklam palīdzēja
gatavoties Ukrainas izlases treneris (pirms tam bijušās PSRS) Igors Bobkovs. Vai
spēsim vēlreiz piesaistīt kādu ārvalstu speciālistu? Vai spēsim izmantot Andra
Ozola, Māra Šmita, Ulda Bautra, Oļega Korotkova – vīru, kas bija lielā panākuma
kaldinātāji – pieredzi?

Potenciāls ir – gadrīz
katrā Latvijas regbistu paaudzē bijuši spēlētāji, kuri ideāli būtu piemēroti
regbija sambai – Igors Umeckis, Jānis Kaniņš, Sergejs Hruļevs, Elmārs Lipše,
Kaspars Vekša, Aleksandrs Karaulovs, Nikolajs Petjuņins, Vladimirs Ņikonovs. Ja
šādi vīri šodien varētu iziet laukumā, tas būtu drauds jebkurai regbija
lielvalstij. Nu ko, atliek cerēt, ka līdz Rio'16 kvalifikācijas turnīram
atradīsim jaunus dārgakmeņus.

Agris BRASLIŅŠ