Sešas stundas lakrosam

Ambīciju un entuziasma pilns ir Latvijas Lakrosa
federācijas jaunais prezidents Gatis Ginters. Gada laikā spēlētāju skaits
dubultojies, pārsniedzot simtu. Izveidota jau ceturtā vīriešu komanda, un ar
jauno sporta veidu sāk iepazīties arī meitenes.

Nezinātājiem atgādinu, ka lakrosu spēlē ar īpašām nūjām
un bumbiņu. Spēles mērķis ir, piespēlējot pa gaisu, raidīt bumbiņu vārtos. Lakross ir Kanādas nacionālais sporta veids, kurš ir
populārs arī citās angliski runājošās valstīs. Pēdējos gados tas strauji
attīstās arī Eiropā.

– Kas jums lika pievērsties tik nepopulāram sporta veidam
kā lakross?

– Par lakrosu pirmoreiz uzzināju pirms septiņiem gadiem,
kad viens no sporta veida aizsācējiem Latvijā Aigars Grīnbergs reklamēja to
dažādos semināros. Pēc tam reizi mēnesī notika treniņi.

Dziļāk lakrosā mani ievilka Austrijā 2002. gadā Eiropas
čempionātā iesācējvalstīm, kurā Latvijas izlase debitēja. Pēc tam sekoja
pasaules čempionāts 2006. gadā Kanādā. Tajā redzēju, kā šis sporta veids
izskatās pasaules līmenī un cik daudz vēl mēs varam attīstīties. Tas mani
aizrāva pilnībā!

Joprojām spēlēju lakrosu arī klubā Rīga, tomēr
vairs nepretendēju uz iekļūšanu izlasē. Vairāk pievēršos administratīvajai
pusei.

– Esi otrais Latvijas Lakrosa federācijas (LLF)
prezidents pēc Aigara Grīnberga. Kas paveikts tavas prezidentūras laikā, kurš
vēl nav ilgāks par gadu?

– Lakrosa attīstībā un sacensību organizēšanā esmu
iesaistījis lielāko daļu spēlētāju. Pirms tam gandrīz visus darbus darījām mēs
ar Aigaru, taču divatā visu paveikt nebija iespējams. Tāpēc esmu
restrukturizējis federācijas darbu, sadalot to nodaļās, katra atbild par savu
lauciņu – par Latvijas čempionātu, tiesnešu apmācību, izlasi, inventāru,
lakrosa attīstību, interkrosu un citām jomām.

Esam izveidojuši pirmo sieviešu komandu Rīgā. Attīstām
interkrosu, kas paredzēts bērniem un lakrosa iesācējiem. Nūjas un bumbiņas jau
bija izdalītas iepriekš, taču nebija cilvēka, kas to kontrolētu. Beidzot
interkrosa koordinators Mārtiņš Āboltiņš ir izstrādājis sporta stundas plānu un
jau vairāku Latvijas skolu skolēnus iepazīstinājis ar jauno sporta veidu.

Uzlabota arī LLF mājas lapa, lai katram tās apmeklētājam
būtu skaidrs, kas ir lakross. Atlicis vēl sakārtot lapas angļu versiju.

Augusta sākumā ar Direktoru skolas atbalstu Kandavā
notika Latvijas izlases kandidātu četru dienu nometne, kurā komandas galvenais
treneris Dzintars Kalniņš (spēlējis lakrosu ASV studentu čempionātā)
sapulcināja 50 lakrosistus, uzsākot gatavošanos 2010. gada pasaules čempionātam.

– Kādas lakrosa sacensības notiek Latvijā?

– Vīriešu komandām pamatsacensības ir Latvijas
čempionāts, kas no aprīļa līdz oktobrim notiek jau trešo gadu. Šosezon pirmo
reizi startē četras komandas. Vecajai trijotnei – Druva Dynamite,
Rīga un Mītava – pievienojusies komanda Valmierā, kuras
spēlētājiem vēl daudz jāmācās. Arī Liepājā parādījušies pirmie lakrosa
entuziasti, kas otrajā aplī, lai iegūtu spēļu pieredzi, spēlēs Valmieras
komandā.

Lai optimizētu līdzekļus, abas viena apļa spēles notiek
tajā pašā laukumā. Līdz ar to skatītājiem ir iespēja noskatīties divus mačus.
Turklāt papildu intrigai Latvijas čempionus pirmo reizi noteiks izslēgšanas
spēlēs.

Citas sacensības neorganizējam, bet mēģinām popularizēt
savu sporta veidu, piedaloties dažādu veidu pasākumos. Lakrosu prezentējām ZZ
čempionāta finālturnīrā Vērmaņdārzā. Tāpat braucam uz skolām, savu sporta veidu
ieviešam dažādās sporta spēļu sacensībās uzņēmumiem.

– Ko lakross var piedāvāt, konkurējot ar citām sporta
spēlēm?

– Lakross apvieno vairāku sporta veidu elementus, tāpēc
daudzi izvēlās tieši to. Jaunos lakrosistus varētu vilināt iespēja ātri iekļūt
valsts izlasē. Talantīgākajiem spēlētājiem nav nepieciešams pat gads, lai kļūtu
par Latvijas valstsvienības spēlētājiem. Arī treniņu maksa, kas Rīgā vienam
mēnesim ir 15 lati, nav sevišķi augsta. Pirmo nūju, lai sāktu spēlēt, mēs
iedosim. Galvenais ir paša vēlēšanās.

– Kā Latvijas izlasei veicies Eiropas un pasaules
čempionātos?

– Lielākais Latvijas lakrosistu sasniegums ir izcīnītā
14. vieta pasaules lakrosa čempionātā Kanādā 2006. gadā. Pērn Eiropas
meistarsacīkstēs Somijā latvieši finišēja 11. vietā. Cerējām, ka komanda iekļūs
desmitniekā, taču tā nenotika. Trenerim Dzintaram Kalniņam tās bija
ugunskristības pie izlases stūres. Klusībā ceram, ka nākamgad pasaules
čempionātā Mančesterā latvieši varētu ielauzties pirmajā desmitniekā. Arī
galvenais treneris pēc treniņnometnes apliecināja, ka komandai ir liels
potenciāls.

– Kā lakross attīstās citās Eiropas valstīs?

– Labs paraugs ir čehi, kas šo sporta veidu attīstījuši
ļoti strauji. Izveidotas vairākas komandas, kas spēlē vairākās līgās. Latvijā
mēs attīstām field lakrosu, ko spēlē ārā, savukārt čehi izveidojuši
vairākas komandas un līgu box lakrosam, ko spēlē telpās hokejam līdzīgā
laukumā tikai bez ledus.

Pēdējos gados lakross attīstās arī Polijā. Ir izveidotas
četras komandas, taču netiek organizēts vietējais čempionāts. Pašlaik poļi
koncentrējas 2010. gada pasaules čempionātam. Plānojam, ka rudenī mēs dosimies
spēlēt ar Polijas izlasi, lai aizvadītu pārbaudes maču un gūtu priekšstatu par
viņu spēles līmeni.

– Jaunam sporta veidam noteikti nav viegli ar treneriem.

– Taisnība. Treneri var izaugt tikai no labiem
spēlētājiem. Ļoti labs treneris ir Artis Bariņš, kurš drīzumā absolvēs LSPA, šobrīd
trenē Rīgas komandu un strādā par trenera asistentu arī Latvijas izlasē.

Pārējās komandās treneri ir spēlētāji, kuriem ir labākās
spēlēšanas prasmes. Latvijas izlases treneris Dzintars Kalniņš mēģina
paviesoties pie katra kluba, palīdzot ar vingrinājumiem un citiem padomiem.

– Darbs airBaltic un LFF prezidents – kā to izdodas
savienot?

– Darba diena man beidzas sešos vakarā, kad līdz
pusnaktij atlikušas vēl sešas stundas, kuras varu veltīt lakrosam. Svarīgi ir ne
tikai darīt pašam, bet rosināt arī citus tev palīdzēt. Mēģinu maksimāli daudz
darbu, īpaši mazos darbiņus, nodot citiem, tāpēc arī man ir brīvākas rokas.

– Tad jau ģimenei nepaliek daudz laika?

– Nevarētu teikt, ka mana sieva ir priecīga, ka es tik
daudz laika veltu lakrosam, kas šobrīd ir mana sirdslieta. Turklāt progresu var
just katru ar mēnesi!

Diez vai vēl daudzus gadus es varēšu tik daudz ņemties ar
lakrosu, tāpēc gribu sakārtot Latvijas lakrosa vidi tā, lai šī sistēma
darbotos bez viena galvenā vadītāja. Mana ietekme vēl ir liela, bet katra
struktūra lēnām sāk darboties patstāvīgi. Pagaidām gan vēl tas ritenis ķeras.

– Lakrosā esi iesaistījis visus draugus?

– Ikreiz, kad dodos kaut kur ārpus Rīgas vai pie draugiem
zaļumos, man vienmēr bagāžnieka ir divas nūjas un bumbiņa, jo lakross nav
sporta veids, par kuru var pastāstīt. Tas ir jāpamēģina pašam!

Gatis Ginters

LLF
prezidents, airBaltic menedžeris

Dzimis: 1980. gada 16. jūnijā Rīgā

Lakrosā: kopš 2002. gada

Spēlē: LK Rīga

Sasniegumi: 2007. gada Latvijas čempions,
2008. gadā LČ otrā vieta

Izlasē: spēlējis 2002. gadā Eiropas
čempionātā iesācējvalstīm, 2006. gadā pasaules čempionātā 14. vieta

Hobiji: tautas dejas, ceļošana, kalnu
slēpošana

Ģimene: sieva Linda

2009. gada Latvijas čempionāts lakrosā

LK Druva Dynamite 3          3          0          60:2    9

LK Rīga          3          2          1          19:14  6

Mītavas LK    3          1          2          17:30  3

Valmieras LK            3          0          3          2:46    0

Raitis PURIŅŠ