Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Zaudējumi pirms lielas uzvaras?

Latvijas vīriešu
handbola izlase aizvadījusi visas četras pārbaudes spēles pirms Eiropas 2008.
gada čempionāta kvalifikācijas turnīra izslēgšanas mačiem ar Čehiju. Visās
četrās spēlēs – divreiz Zviedrijā, kā arī Minskā pret Lietuvu un Baltkrieviju –
mūsu handbolisti piedzīvoja zaudējumus, taču tas nav iemesls bezcerīgumam un
sliktam noskaņojumam pirms mačiem ar Čehiju, kas 10. jūnijā notiks Rīgā
Olimpiskajā centrā un 16. jūnijā Homutovā. Gluži otrādi – šie četri zaudējumi
var tikai sekmēt kādu ļoti svarīgu uzvaru!

Pirmdien Latvijas
izlase pulcējās uz kopīgām pusdienām un nelielu roku izvicināšanu OZO golfa laukumā. Puiši bija ļoti labā
noskaņojumā un smaidīgs bija arī izlases galvenais treneris Andris Gulbis, jo,
izņemot Mārtiņu Lībergu, viņa rīcībā beidzot ir visi ārzemju klubu spēlētāji ar
Latvijas izlases uzbrukuma līderi un vienu no labākajiem Esenes TuSEM vārtu
guvējiem Evaru Klešniku priekšgalā (starp citu, arī golfa sitieni Evaram
padevās gandrīz vai vislabāk). Tieši komandas noskaņojums liek optimistiski
raudzīties uz svētdienas spēli, jo puiši un viņu treneris labāk par jebkuru
citu zina, ka četri zaudējumi pārbaudes mačos nebūt neliecina par Latvijas
izlases vājumu.

Nevienā no šīm
spēlēm mūsu izlase nespēlēja savā labākajā sastāvā un tās bija laba iespēja
iegūt lielāku pieredzi, kā arī apliecināt sevi tiem, kas līderu klātbūtnē
parasti ir otrā plāna lomās. Šajā sakarā treneris īpaši izcēla Aivja Jurdža un
Elvija Borodovska progresu. Patiesībā, mēs nemaz nezinām, cik stipri esam! Un
čehi to zina vēl mazāk… Šis apstāklis var izrādīties ļoti svarīgs abām
komandām.

Čehi vēl nav
elitē

Nav šaubu, ka
Čehijas izlases galvenā trenera Pāvela Pauzas rīcībā ir Latvijas izlases spēļu
ieraksti, nav šaubu, ka viņam zināms, kā mēs nospēlējām četras pārbaudes
spēles, taču diezin vai čehi spēs tikt vaļā no pārliecības, ka viņi ir pārāki
un ka gan jau viņi divu spēļu summā uzvarēs tik un tā. Neviens neliedz čehiem
tā domāt.

Čehijas izlase
patiešām ir objektīvi spēcīgāka, tās rindās ir vairāki patiešām augstas klases
spēlētāji, bet viņu uzbrukuma līderis Filips Jiha ir zvaigzne, taču tā nav
Spānijas izlases līmeņa komanda, ar kādu tikāmies iepriekšējās izslēgšanas
spēlēs. Savā laukumā čehus varam pieveikt vēl jo vairāk tāpēc, ka viņiem nebūs
pamatvārtsarga Martina Galijas, kurš tika atzīts par 2006. gada Čehijas labāko
handbolistu, kā arī labās malas kreiļa Jana Filipa, kurš aizvadītajā sezonā
bija septītais labākais vārtu guvējs Vācijas 1. bundeslīgā, par diviem gūtiem
vārtiem apsteigdams pašu Jihu.

Nav zināms, vai
traumas dēļ varēs spēlēt Francijas kluba Istres ārējais kreilis Jirži
Viteks. Pārbaudes spēlēs pret Slovakiju (24:22 un 22:31) čehiem vispār bija
tikai desmit spēlētāju, jo tikai jūnija pirmajās dienās beidzās Vācijas 1.
bundeslīgas un Francijas čempionāti. Tā ka čehiem arī ir zināmas problēmas ar
sastāvu un labākais virknējums viņiem bija tikai 5. un 6. jūnijā pārbaudes
spēlēs pret Islandi.

Vilinošā vēsture

Arī Čehija (un
Slovakija) bija tās zemes, kurās handbols veidojās kā spēle (tur to vēl tagad
sauc par „hazena"), kaut gan par
handbola dzimteni uzskata Dāniju. Čehijas (Čehoslovakijas) izlase bija viena no
spēcīgākajām pasaulē – pirms 40 gadiem tā bija pasaules čempione, vēl pa divām
reizēm izcīnīja otro un trešo vieta, Čehoslovakijas spēlētāji 1972. gadā
Minhenē kļuva par olimpiskajiem vicečempioniem. Tādi spēlētāji kā Arnošts,
Bruna, Konečnijs, Benešs, Viha, Marešs un citi bija starp pasaules labākajiem
handbolistiem.

Lielās pārmaiņas
Austrumeiropā skāra sportu arī bijušajā Čehoslovakijā, kaut gan vieta pasaules
handbola elitē bija zaudēta jau pirms tām. Tagad čehi jau ir spēlējuši
iepriekšējo divu pasaules čempionātu finālturnīros (10. un 12. vieta), bet
2006. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā viņi neiekļuva (2004. gadā 11.,
2002. gadā – 8. vieta; augstākais sasniegums – 6. vieta 1996. gadā).
Izslēgšanas mačos mūsu nākamie pretinieki diezgan negaidīti zaudēja Portugālei
(28:27 mājās un 24:32 viesos). Tas tikai lielu reizi apliecina, ka čehi ir
spēcīgi, taču nav neuzvarami.

Uzmanību – Jiha!

Čehijas izlases
galvenais treneris Pāvels Pauza pirms aizvadītā pasaules čempionāta Vācijā
izteicās, ka šī ir labākā Čehijas izlase pēdējo desmit gadu laikā un viņam
nevar nepiekrist. Čehijas izlases sastāvā ir vairāki Vācijas 1. bundeslīgas, kā
arī triju pazīstamu Francijas klubu spēlētāji, taču pasaules līmeņa zvaigzne
čehiem ir viena – TBV Lemgo labākais vārtu guvējs, 25 gadus vecais un
201 cm garais Filips Jiha.

Pilzenē dzimušais
handbolists pēdējos gados kļuvis par vienu no labākajiem pasaulē savā ampluā un
aizvadītajā pasaules čempionātā viņš bija otrais labākais vārtu guvējs – 8
spēlēs viņš guva 57 vārtus (islandietim Valuram Sigurdsonam bija 66 vārti 10
spēlēs). Ne velti Vācijas čempions un Čempionu līgas uzvarētājs THW Kiel
jau tagad gatavs likt galdā milzīgu naudu, lai dabūtu čehu savās rindās.

Laikam nesanāks, jo
Jiham ir līgums ar Lemgo līdz 2008. gada sezonas beigām un kluba vadība
nemaz neklausās, cik tai par Jihu sola (arī spāņu FC Barcelona bija
iesaistījusies cīņā par Jihu un diezin vai tik viegli piekāpsies Ķīlei). Tiesa,
Filips arī pats jau šovasar grib pāriet uz Ķīli, tā ka punkts viņa lietā vēl
nav pielikts…

Bērnībā Jiha
dzīvoja mazā pilsētiņā apmēram 10 km no Pilzenes un tur sešu gadu vecumā
iepazina handbolu. Bijušais izlases vārtsargs Pavelka saskatīja zēnā dotības un
jau B vecuma grupā Filips spēlēja Pilzenes Slavia sastāvā. Pēdējā gadā
šajā vecuma grupā Jiha kļuva par labāko vārtu guvēju un labāko spēlētāju.
Pilzenes pieaugušo komanda Kovopetrol jaunekli pamanīja, taču tajā viņš
paspēja aizvadīt tikai vienu spēli un gūt savus pirmos vārtus Čehijas handbola
virslīgā – talantīgo spēlētāju jau 18 gadu vecumā „savāca" Prāgas Dukla.

Šajā komandā Jiha
nospēlēja trīs gadus, jau pirmajā gadā kļuva par labāko jauno spēlētāju
(sezonas atklājumu), bet 18 ar pusi gadu vecumā pirmo reizi tika uzaicināts
Čehijas izlasē. Debija valsts izlasē notika 2000. gada septembrī mačā pret
Slovakiju un Jiha tajā guva divus vārtus. Prāgā talants tika noslīpēts un 2003.
gada novembrī Jiha devās uz savu pirmo ārzemju komandu – Šveices klubu St.Gallen.
Tur viņš pavadīja pusotru gadu, jo 2005. gada janvārī bija klāt TBV Lemgo
pārstāvji. Jiha kļuva par pirmo čehu pēc 22 gadu pārtraukuma, kas atkal spēlēja
vienā no pasaules spēcīgākajām handbola līgām un turklāt vienā no tās
labākajiem klubiem.

Čehijas izlasē Jiha
spēlē ar 39. numuru un 73 spēlēs tās rindās viņš ir guvis 330 vārtus. Brīvajā
laikā Jiha uzspēlē golfu, paklejo internetā un fotografē. Viņa mērķi sportā –
uzvarēt Čempionu līgā, bet ar Čehijas izlasi tikt uz olimpiskajām spēlēm.

Deviņi pāri

Eiropas čempionāta
izslēgšanas turnīrā bez Latvijas un Čehijas izlasēm ir vēl astoņi pāri,
uzvarētāji kuros 2008. gada janvārī brauks uz finālturnīru Norvēģijā (vietas
finālturnīrā sev jau nodrošinājušas Horvātija, Spānija, Dānija, Francija,
Vācija, Krievija un Norvēģija). Tajos tiksies Polija un Nīderlande, Lietuva un
Ungārija, Ukraina un Slovakija, Slovēnija un Maķedonija, Baltkrievija un
Šveice, Zviedrija un Rumānija, Portugāle un Melnkalne, Serbija un Islande.

 

Raimonds
JŪRMALNIEKS