Neatlaidības bruņinieks
Divdesmit gadu
vecumā Edvīns Krungolcs moderno pieccīņu vēl nepazina. Šonedēļ Rīgā staltais
lietuvietis ieradies kā pasaules čempions un Pasaules kausa izcīņas līderis,
kurš olimpiskajā gadā svinēs savu 35. jubileju.
Divcīņas gars
Viduvējais
peldētājs (ja tā var teikt par Baltijas jauniešu čempionu) Edvīns Krungolcs jau
uzskatīja, ka savas aktīvās sporta gaitas beidzis, kad viņu uzrunāja dūšīgs
vīrs, stādoties priekšā kā modernās pieccīņas treneris Jurijs Moskvičovs.
"Es negribēju vairāk sportot," atceras Edvīns. "Biju jau kļuvis
par Policijas akadēmijas studentu un nolēmis veidot savu karjeru bez
sporta." Jaunais paziņa tomēr bija uzstājīgs: "Tu tikai atnāc un
apskaties. Pamēģināsi šaut, špagu paturēsi rokā…" Students Krungolcs
piekrita gandrīz vai tikai tāpēc, lai tiktu no viņa vaļā, un aizgāja arī
apskatīties uz to moderno pieccīņu. "Tā es joprojām skatos!" smejas
pasaules čempions.
Pieccīņā uz pavisam
viņu ievilkusi paukošana. "Man patīk divcīņas gars, ar pretinieku sacensties
ir interesantāk nekā ar sekundēm vai metriem," stāsta Edvīns. "Pēc
peldēšanas biju aizrāvies ar karatē." Četrus gadus vēlāk Krungolcs jau
guva savu pirmo uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmā. Tomēr tā vairāk bija
nejaušība, kas apliecināja nepieciešamību iegūt stabilitāti visās piecās
disciplīnās. Lai to sasniegtu, vēl bija neatlaidības maratonu maratoni veicami.
Olimpiskie viļņi
Olimpisko sudraba
medaļu uz Lietuvu jau 1968. gadā no Mehiko atveda Stasis Šaparnis, kurš to PSRS
izlases sastāvā ieguva komandu cīņā. Pēc Ģintara Staškeviča piecpadsmitās
vietas Barselonas spēlēs, kas tika uzskatīta par neveiksmi, jo jāšanā
izlozētais niķīgais zirgs viņam atņēma reālas izredzes kāpt uz goda pjedestāla,
pieccīņas vilnis Lietuvā mazliet pieplaka. Tomēr visi olimpieši turpināja
trenēties un bija labi padomdevēji iesācējam Krungolcam.
Moskvičova grupā
jau vairākas sezonas cītīgi darbojās arī Andrejs Zadņeprovskis, kurš bija
pusotru gadu jaunāks par Edvīnu, bet kuram liktenis bija lēmis modernajā
pieccīņā izcīnīt pirmo olimpisko sudrabu ar Lietuvas krāsām. Tas notika ar
tiešu Edvīna Krungolca līdzdalību.
Bet pirms tam bija
Sidnejas spēles, kurām Krungolcs mazliet negaidīti nekvalificējās. Iepriekšējā
– 1999. gada sezonā viņš bija guvis vienu otro vietu Pasaules kausa izcīņas
kārtā un pasaules meistarsacīkstēs finišējis sestais. Tomēr olimpiskais gads
nesa vienu neveiksmi pēc otras, gandarījumu sniedzot tikai pašā izskaņā ar
ceturto vietu Pasaules kausa finālā. Zadņeprovskis Sidnejā izcīnīja septīto
vietu.
Nāk zelta laiki?
Līdz Atēnu spēlēm
Edvīns jau reiz bija kļuvis par Eiropas čempionu (2003.) un ieguvis arī
Pasaules kausu (2001.). Andrejam titulu bija vēl mazliet vairāk. Arī
olimpiskajās arēnās Zadņeprovskim veicās mazliet labāk un pēdējā disciplīnā – 3
km krosā, lai arī cik labs skrējējs bija Krungolcs, pjedestālu panākt
viņš vairs nevarēja. Toties uz tā jau gandrīz stāvēja Zadņeprovskis. Lai šis
"gandrīz" pārvērstos simtprocentīgā garantijā, tika pieņemts kāds
lēmums, par kura izpildi Edvīns runā nelabprāt. Krosa distancē devies
trīspadsmitais, Krungolcs tīši atpalika par apli, sagaidīja savu komandas
biedru un aizveda viņu līdz olimpiskajam sudrabam, pats paliekot
iepriekšpēdējais. Daži speciālisti uzskata, ka Zadņeprovskis par olimpisko
vicečempionu būtu kļuvis arī bez Krungolca līderēšanas manevra.
Tagad tā jau ir
vēsture. Interesanti, ka divas nedēļas pēc spēlēm Pasaules kausa izcīņas finālā
uzvarēja Krungolcs, bet Zadņeprovskis finišēja otrais. Šobrīd Lietuvas un arī
visas pasaules modernās pieccīņas līderis ir Edvīns Krungolcs, bet izšķirošā
brīdī tikpat labi prasmīgāks var būt arī Andrejs Zadņeprovskis, kurš pērn
pasaules meistarsacīkstēs izcīnīja bronzas medaļu. Vēl mūsu kaimiņi pasaules
elitei piespēlējuši īstu brīnumbērnu – divdesmitgadīgo Justīnu Kinderi, kas arī
jau reāli pretendē uz olimpisko ceļazīmi. Atcerēsimies, ka Krungolcs šādā
vecumā vēl neprata ne jāt, ne šaut, ne paukot.
Mēraukla kolēģim
Starp citu, tagad
Edvīns nebūt neuzskata, ka peldēšana ir viņa kroņa numurs. Drīzāk skriešana,
bet arī visās pārējās disciplīnās viņš jūtas vienlīdz stiprs. Citādi modernās
pieccīņas pasaulē jau sen vairs uzvarēt nav iespējams. Tajā pašā laikā kross
Edvīnam ir arī visnepatīkamākais numurs. "Kuram tad gribas ilgstoši
mocīties?!" pasaules čempions iesmejas.
Kādi ir viņa plāni
šajā Eiropas čempionātā? "Paši augstākie!" Edvīns nespēlē paslēpes.
Lietuvas izlase vienīgā divas nedēļas iepriekš Rīgā noorganizēja treniņnometni.
Kleistos gan viņi jau sen jūtas gluži kā mājās, jo regulāri piedalās Latvijas
atklātajos čempionātos, mūsējos nereti atstājot blakus pjedestālam.
Par rūdītu askētu
Pasaules kausa izcīņas līderis gan sevi neuzskata un atzīst, ka mērenās devās
nekas cilvēcisks viņam neesot svešs.
Pagaidām Krungolca
dzīve tomēr pakārtota olimpiskajam mērķim. Jautāts par sīvākajiem konkurentiem,
Edvīns uzšķiļ asprātību: "Ja es apdzenu Zadņeprovski, tad varu uzskatīt,
ka esmu labāko trijniekā!" Tūlīt seko nopietnāka piebilde: "Mēs
neesam nekādi lielie draugi, tikai ļoti labi kolēģi, kas sportā viens otram
palīdz tikt augstāk."
Iespējams, tuvojas
Lietuvas īstenie zelta laiki.
Dainis CAUNE
Foto: Dainis CAUNE,
Sports
Edvīns Krungolcs
Pasaules čempions
modernajā pieccīņā
Dzimis – 1973. gada
21. janvārī Viļņā
Izglītība –
policijas tiesību maģistrs
Sportā – kopš
astoņu gadu vecuma trenējies peldēšanā, modernajai pieccīņai pievērsies tikai
20 gadu vecumā
Lielākie sasniegumi
– pasaules čempions (2006. g.), trīskārtējs Eiropas čempions (2003., 2004.,
2005.) un trīskārtējs Pasaules kausa
ieguvējs ( 2001., 2004., 2005.)
Treneris – Jurijs
Moskvičovs
Ģimenes stāvoklis –
neprecējies
Pasaules kausa
izcīņas
Vērtējums pirms
pēdējās kārtas
Vērtē trīs labākos
rezultātus. 36 labākie startēs PK finālā 15. septembrī Pekinā
Dāmas
1. Silvija Čvojdzinska (Polija) 154 p.
2. Šeila Taormina (ASV) 149
3. Edita Malošica (Polija) 137
4. Tatjana Muratova (Krievija) 135
5. Mairī Spensa (Lielbritānija) 135
6. Lēna Šoneborna (Vācija) 132
7. Keitija Livingstone (Lielbritānija) 130
8. Lada Jienbalanova (Kazahstāna) 125
9. Aja Medenī (Ēģipte) 125
10. Donāta Rimšaite
(Lietuva) 124
11. Monika Pinete
(Kanāda) 124
12. Marta Dzjadura
(Polija) 119
13. Mičela Kellija
(ASV) 119
14. Hītere Fela
(Lielbritānija) 119
15. Paulīna Boeniča
(Polija) 118
31. Jeļena
Rubļevska (Latvija) 67
Kungi
1.
Edvīns Krungolcs (Lietuva) 157
2. Andrejs Moisejevs (Krievija) 139
3. Marcins Horbacš (Polija) 134
4. Dmitro Kirpuļanskis (Ukraina) 112
5. Bartošs Majevskis (Polija) 111
6. Dmitrijs Teļegins (Krievija) 111
7. Eriks Valters (Vācija) 111
8. Iļja Frolovs (Krievija) 107
9. Aleksejs Veļikodnijs (Krievija) 107
10. Gabors Balāžs
(Ungārija) 106
11. Libors Kapalini
(Čehija) 104
12. Žans Berū
(Francija) 102
13. Štefens
Gebhards (Vācija) 96
14. Mihaels Brands
(Zviedrija) 95
15. Jahors Lapo
(Baltkrievija) 93
19. Deniss
Čerkovskis (Latvija) 87
. Sandris Šika (Latvija)
. Ģirts Volframs (Latvija)
. Mihails Jefremenko (Latvija)
Pasaules
reitings
Vērtē jebkura UIPM
ranga trīs labākās sacensības iepriekšējo 12 mēnešu laikā
Dāmas
1. Suzanna Voroša (Ungārija) 175
2. Tatjana Muratova (Krievija) 168
3. Džordžīna Hārlanda (Lielbritānija) 166
4. Marta Dzjadura (Polija) 163
5. Silvija Čvojdzinska (Polija) 161
6. Viktorija Tereščuka (Ukraina) 159
7. Anastasija Samuseviča (Baltkrievija) 156
8. Lada Jienbalanova (Kazahstāna) 154
9. Paulīna Boeniča (Polija) 153
10. Aja Medenī
(Ēģipte) 153
11. Mairī Spensa
(Lielbritānija) 150
12. Monika Pinete
(Kanāda) 150
13. Edita Malošica
(Polija) 150
14. Šeila Taormina
(ASV) 149
15. Mičela Kellija
(ASV) 134
25. Jeļena
Rubļevska (Latvija) 121
. Ilze
Volframa (Latvija)
Kungi
1. Andrejs Moisejevs (Krievija) 175
2. Libors Kapalini (Čehija) 168
3. Edvīns Krungolcs (Lietuva) 166
4. Gabors Balāžs (Ungārija) 166
5. Viktors Horvāts (Ungārija) 154
6. Marcins Horbačs (Polija) 148
7. Andrejs Zadņeprovskis (Lietuva) 146
8. Eriks Valters (Vācija) 140
9. Šandors Fuleps (Ungārija) 137
10. Elī Brēmers
(ASV) 137
11. Aleksejs
Turkins (Krievija) 132
12. Iļja Frolovs
(Krievija) 132
13. Čun-Huans Lī
(Koreja) 131
14. Žans Berū
(Francija) 128
15. Jevgeņijs Borkins
(Ukraina) 127
16. Deniss
Čerkovskis (Latvija) 127
45. Sandris Šika
(Latvija) 105
. Ģirts Volframs (Latvija)
. Mihails Jefremenko (Latvija)
