Pirms Kristus, bet moderna
“Šis būs vēsturisks kongress,” pirms Starptautiskās Modernās pieccīņas federācijas (UIPM) kopsapulces Rīgā apgalvoja UIPM prezidents Klauss Šormans, cerot, ka pēc Latvijā pieņemtiem lēmumiem Londonas olimpiskajās spēlēs sacīkstes risināsies vēl citādāk nekā, piemēram, šāgada pasaules čempionātā. Tomēr Rīgas samitam nozīmīguma ziņā neizdevās pārspēt pirms diviem gadiem notikušo iepriekšējo kongresu Gvatemalā, kurā modernā pieccīņa faktiski pārvērtās četrcīņā, jo šaušana ar skriešanu tika apvienota vienā disciplīnā.
Katra stunda, minūte un pat sekunde mūsu dzīvē kļūst arvien dārgāka… Laika trakais ritums, televīzijas skatītāju interese un no tās atkarīgais sporta veida sponsoru daudzums un dāsnums ir galvenie iemesli, kuru dēļ modernās pieccīņas sacensības, kas kādreiz ilga piecas dienas, tagad iespiestas nepilnās piecās stundās, neskaitot sportistu pārģērbšanos un iesildīšanos. Un arī tas šķiet par daudz.
Londonas spēlēs modernā pieccīņa svinēs savu olimpisko simtgadi. Tai ļoti noderētu aizraujoša un spoža sacensība kā efektīga izrāde. Tāpēc pirms UIPM Rīgas kongresa, kurā piedalījās 40 valstu delegāti, tika izteikta pārliecība, ka jau nākamsezon šajā sporta veidā ložu vietā lidos lāzera stari.
Trīs pīlāri
“Visiem sporta veidiem nepieciešams mārketings, mediju uzmanība un sponsoru atbalsts. Katram sporta veidam nemitīgi jādomā, kā sevi labāk pasniegt, prezentēt,” gaidāmās izmaiņas kongresa priekšvakarā pamatoja UIMP prezidents Klauss Šormans.
Vai modernajai pieccīņai neskauž biatlona popularitātes panākumi? Līdz 1993. gadam abus sporta veidus vienoja viena federācija, kuras abreviatūrā bija par vienu burtu vairāk — UIMPB. Vai tagad pieccīņa nedzenas pakaļ veiksmīgi aizmukušajam biatlonam? Pēc šī valsts valodā uzdotā jautājuma Šormana kungs izsaucās, ka tulkot nevajagot, viņš sākot saprast arī latviski! “1988. gadā mani ievēlēja par federācijas viceprezidentu mārketinga un sabiedrisko attiecību jautājumos. Es lepojos ar jūsu jautājumu, jo izmaiņas biatlonā nāca no šejienes,” UIPM prezidents piesita ar pirkstu pie savas galvas.
“Lāzerpistoles, kas nevar nodarīt nekādu kaitējumu ne cilvēkam, ne dabai, bez sevišķiem drošības pasākumiem ļauj vienā vietā organizēt skriešanas un šaušanas sacensības,” Klauss Šormans turpināja stāstīt par modernajā pieccīņā iecerētā jauninājuma izdevīgumu. “Lāzeršautuvi var iekārtot jebkurā stadionā tribīņu priekšā, skatītājiem viss ir labi redzams. Vēl viens būtisks ieguvums — treniņiem ar šādām lāzerpistolēm nav nekādu vecuma ierobežojumu, ar to var nodarboties sākot no agras jaunības.”
Līdz aiznākamajām spēlēm Riodežaneiro modernā pieccīņa par savu vietu olimpiskajā programmā var būt droša. Par tālāku nākotni diskusijas var atsākties pēc 2013. gada. Visai nesen tādas jau notika, apdraudot šī sporta veida olimpisko statusu.
“Modernās pieccīņas sporta veidi bija pazīstami jau septiņsimt gadus pirms Kristus,” prezidents ķērās pie plusu uzskaitīšanas. “Mūsu sportu radījis mūsdienu olimpisko spēļu tēvs Pjērs de Kubertēns. Modernā pieccīņa atbilst arī musulmaņu sabiedrības prasībām, pēc kurām cilvēkam dzīvē jāiemācās peldēt, jāt un cīnīties. Šie ir mūsu politikas trīs pamatpīlāri. Mūsu sporta veids ir ļoti izglītojošs un audzinošs, tas ir sens un tajā pašā laikā spēj būt ļoti moderns, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Modernajā pieccīņā ir spožas zvaigznes. Tātad viss, lai spētu piesaistīt gan mediju uzmanību, gan izraisīt SOK locekļu cieņu.”
Ļaujiet pabeigt karjeru
Tomēr absolūtu uzvaru lāzerieroči Rīgas kongresā neguva, tika noteikts papildlaiks jeb pārejas periods. “Ar nākamo sezonu lāzerpistoles tiek ieviestas jauniešu un junioru sacensībās, elites klases sportistu cīņās tās sāks izmantot pēc 2012. gada,” kongresa lēmumus komentē UIPM izpildkomitejas loceklis Jānis Liepiņš. “Pats sacensību formāts nemainās. Principā par lāzerieročiem bija visas delegācijas, bet ar piebildi — A kategorijas sacensībās tikai pēc olimpiskajām spēlēm, sākot ar 2013. gadu.
“Ļaujiet mums pabeigt karjeru!” tāds bija sportistu viedoklis, ko kongresā pauda divu olimpisko spēļu medaļnieks Andrejs Zadņeprovskis no Lietuvas. Viņu atbalstīja arī Atlētu komisijas vadītāja Džordžīna Hērlande (Lielbritānija), kura Atēnu spēlēs palika trešā aiz mūsu Jeļenas Rubļevskas. Šaušana ar lāzerpistoli tomēr prasa citu pieeju, un sportistiem šajā olimpiskajā ciklā jau nācās apgūt vienu būtisku jauninājumu — ar pērno sezonu ieviesto kombinēto skriešanas un šaušanas disciplīnu.”
Pēc sekmīgas debijas Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Singapūrā atbalstu lāzertehnoloģijas plašākai izmantošanai paudis arī SOK prezidents Žaks Roge.
“Standarta lāzerpistole maksā ap 300 eiro, aptuveni tikpat mērķa iekārta. Šaušanai ar lāzerstaru var pielāgot arī esošās pneimatiskās pistoles,” turpina Jānis Liepiņš. “Tiesa, elites sportistu prasībām atbilstošs ierocis maksās reizes divas dārgāk. Sacensībām optimālais mērķu iekārtu variants vēl tiek izstrādāts, bet jau tagad skaidrs — lai arī sportists no 10 m attāluma šaus pa nepilnu 6 cm diametra mērķi, viņa rezultāts elektroniski uz īpaša tablo tiks atspoguļots skatītājiem labi redzamā un uztveramā veidā.”
Arī lāzerierocis jāpārlādē tāpat kā līdzšinējie ieroči. Šāviens tiek papildināts ar skaņas un arī atsitiena efektu. Būtībā gan tā ir tikai imitācija, jo pulvera vietā ir klasiskā A2 baterija. “Lāzera stara šāvienu rada vājstrāvas ģenerators,” precizē treneris Juris Krastiņš, kurš asistēja Sindijai Rogai pirmajā modernās pieccīņas lāzerpistoļu mačā Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Singapūrā. “Mani šī jaunā sistēma pārliecināja,” atzīst treneris ar triju olimpisko spēļu pieredzi. “Šautuvi iespējams iekārtot ļoti tuvu tribīnēm, viss notiekošais ir labi pārskatāms.”
Uz Londonu jau nākamvasar
Otrs nopietnākais Rīgas kongresa dienaskārtības jautājums bija olimpiskās kvalifikācijas sistēma. Tika saglabāts tāds pats princips kā pirms Pekinas spēlēm.
Ļoti būtiskas cīņas nākamgad risināsies kontinentālajos čempionātos, kuru nozīmīgums pastiprināts. No Eiropas meistarsacīkstēm tāpat kā iepriekšējā ciklā startam spēlēs kvalificēsies pirmie astoņi. Ja no vienas valsts to skaitā iekļūs trīs atlēti, tad tikai divi labākie (tāds spēlēs ir nāciju pārstāvju limits gan kungiem, gan dāmām) plus devītās vietas ieguvējs utt. Vēl par olimpiešiem kļūs pasaules čempionāta medaļnieki un Pasaules kausa finālsacensību uzvarētājs. Ja, pieņemsim, kādā no šīm sacensībām uzvar Eiropas čempions, tad ceļazīmi uz Londonu saņem nevis nākamās vietas ieguvējs pasaules mačos, bet nākamais aiz pirmā astoņnieka no mūsu kontinenta meistarsacīkšu finālprotokola. Tā nu no 28. jūlija līdz 1. augustam Lielbritānijas Midvejā, kur notiks nākamais Eiropas čempionāts, risināsies patiesi izmisīgas cīņas.
Vēl trīs vietas tiek izcīnītas 2012. gada pasaules čempionātā, atlikušie septiņi kvalificējas pēc pasaules reitinga, kurā punktus visos A un B kategorijas mačos sāk krāt 2011. gada 1. jūnijā un kuram svītru pavelk tieši gadu vēlāk. Spēlēs varēs piedalīties 36 dāmas un tikpat daudz kungu.
UIPM mērogs ir cienījams, federācija vieno 104 valstis. Aktīvo gan ir krietni mazāk, par ko liecināja arī Rīgas kongress. Kā UIPM klājas ar mārketingu? “Sāpīgs jautājums,” atzīst Jānis Liepiņš. Tieši viņš UIPM izpildkomitejā atbild par šo jomu. “Arī tāpēc mums vajadzīgas lāzerpistoles, lai sacensības padarītu dinamiskākas un vieglāk uztveramas. Nesen piedalījāmies ikgadējā izstādē Monako Sportel. To darījām pirmo reizi un secinājām, ka televīzijām modernā pieccīņa ir interesants produkts. Bija nopietnas sarunas, kā televīzijai tiešraidē rādīt mūsu garās sacensības. Ir izveidots standarta formāts. 5—10 minūšu sižeti sniedz ieskatu pirmajās divās disciplīnās — paukošanā un peldēšanā, un tad ar otrās grupas, kurā startē tobrīd 18 labākie, sacensībām jāšanā sākas tiešraide. Televīzijas ļaudis atzina, ka ejam pareizā virzienā — skatāmāk, pieejamāk un vienkāršāk.
Bet arī tagad gluži bez naudas nedzīvojam. Par moderno pieccīņu ievērojami pastiprinājusies interese Āzijā. Rit sarunas par sponsorēšanu ar vairākām nopietnām Ķīnas firmām.”
Kailām rokām lāzerstarā
Vēl kardinālākas pārmaiņas modernā pieccīņa piedzīvojusi pašu mājās. Aizvadītajā sezonā likvidēts lietišķo sporta veidu centrs Kleisti, finanšu krīze nopļāvusi vairāku atlētu sportiskās ambīcijas. Tomēr Atēnu spēļu vicečempione Jeļena Rubļevska finišēja trešā Pasaules kausa izcīņas finālā, bet Deniss Čerkovskis — astotais Eiropas čempionātā, savukārt abi kopā uzvarēja jauktās stafetes sacensībās, kas maija sākumā pirmo reizi notika PK izcīņas ietvaros.
“Krīzi izmantojam savā labā,” lietišķā stilā sarunu par situāciju savā sporta veidā sāk Latvijas Modernās pieccīņas federācijas viceprezidents un Eiropas konfederācijas prezidents Andris Feldmanis. “Beidzot federācija ir saimniece savā sporta veidā, jo pēc valsts aģentūras Kleisti likvidācijas mēs saņemam valsts budžetā paredzēto naudu treneriem un varam izvērtēt, kam to maksāt. Iepriekšējā situācija bija mazliet absurda. Federācija atbildēja par sporta veida attīstību, bet finanšu līdzekļi bija Izglītības un zinātnes ministrijas jeb valsts aģentūras rokās. Tagad federācija ir darba devējs. Mēs varam dot un prasīt. Dažiem tas nepatīk. Treneru skaits samazinājies gandrīz uz pusi.”
Par izlases galveno treneri kļuvis joprojām aktīvais atlēts Mihails Jefremenko, kas vēl šoruden mūsējiem tik mīļajā paukošanā ar špagu pasaules čempionātā Parīzē iekļuva astotdaļfinālā. Feldmanis uzsver, ka iepriekšējais izlases šefs Juris Krastiņš pats lūdzis viņu atvaļināt no šī amata. Tagad pieredzējušais speciālists turpina strādāt ar jaunatni. “Mēs varam būt droši, ka nākotnei tiek likti pareizi pamati,” norāda viceprezidents.
“Veicot revīziju, izrādījās, ka jauno pieccīņnieku pretēji atskaitēs rakstītajam nav neko daudz vairāk par trīsdesmit,” turpina Andris Feldmanis. “Tagad esam izsludinājuši jaunu audzēkņu uzņemšanu. Agrāk Latvijas modernā pieccīņa balstījās uz peldētājiem. Tagad mums no viņiem vairs nav ko paņemt. Labākie peldētāji šajā disciplīnā netiek līdzi pieccīņniekiem. Tāpēc esam nolēmuši paši vākt bērnus un trenēt viņus peldēšanā, vienlaikus sākot apmācību pārējos pieccīņas veidos.”
Līdz šim par modernās pieccīņas centru tika uzskatīti Kleisti, kur ir zirgi, paukošanas zāle un šautuve. “Mūsu sportā centrs ir peldbaseins, tam apkārt tiek organizētas iespējas nodarboties ar pārējiem veidiem,” uzsver Andris Feldmanis. “Sākam bāzēties olimpiskajā centrā Rīga, kur vēl jāatrod vieta paukošanas celiņiem un šautuvei. Mūsu rīcībā ir astoņi zirgi Kleistos, kas der gan iesācējiem, gan elites sportistiem.”
Viceprezidentam un pārējai pieccīņas sabiedrībai skumji, ka pēdējā fāzē iekonservēta NBS sporta kompleksa rekonstrukcija, kurai iztērēti vairāki miljoni, bet finišam pietrūkusi visai maza summa, kura, darbus atsākot, neapšaubāmi palielināsies. Agrāk vai vēlāk modernā pieccīņa pārcelsies uz Krustabaznīcas ielu, kur ir gan peldbaseins, gan šautuve un paukotava, gan mežs krosa treniņiem, turklāt armijas visās valstīs uzskata par goda lietu atbalstīt tieši šo sporta veidu.
“Rubļevska un Čerkovskis patlaban strādā augstkalnu treniņnometnēs,” uz tieksmi pēc visaugstākajiem mērķiem arī Londonas olimpiskajā ciklā norāda Andris Feldmanis. “Nākamā mums būs visnozīmīgākā sezona. Jābrauc uz visām Pasaules kausa izcīņas kārtām, lai krātu punktus reitingā, un sekmīgi jāstartē Eiropas čempionātā.”
Cīņā par olimpisko ceļazīmi var iesaistīties arī NBS karavīrs Sandris Šika, kurš šobrīd pilnībā atbilst Kubertēna ideāliem, jo darbu armijā apvieno ar sportu. No jaunajiem klāt nācis Staņislavs Judkins. Pirmo Jaunatnes olimpisko spēļu dalībniece Sindija Roga apmaiņas programmas ietvaros aizbraukusi uz skolu Šveicē, no kuras, ļoti cerams, atgriezīsies Latvijas modernajā pieccīņā, bet pie apvāršņa parādījusies jauna zvaigznīte — Olga Šišlova, kas bijusi Latvijas čempione peldēšanā, un jau pēc gada treniņiem modernajā pieccīņā šosezon spēja iekļūt pasaules junioru čempionāta finālā.
Modernās pieccīņas tehnoloģiskā attīstība Latvijas sabiedrību neiepriecē. Valstī nav nevienas lāzerpistoles, ar kādām jau pēc dažiem mēnešiem jārisinās visiem jauniešu un junioru mačiem. “Jāatrod vismaz 10—15 tūkstoši eiro, lai nopirktu jaunos ieročus un mērķu iekārtas — lāzeršaušanas īpatnība, ka arī tās maksā dārgi,” skaidro Andris Feldmanis. “Turklāt ražotāji nav gatavi šādas iekārtas masveidā piegādāt.”
Bet laiks rit. Sešdesmit sekundes minūtē — arvien ātrāk…
Dainis CAUNE
