Uz priekšu, ap nulles meridiānu
Pirms 100 gadiem Londonā olimpisko spēļu programmā pirmo reizi tika iekļauta barona Pjēra de Kubertēna inspirētā modernā pieccīņa. Zīmīgi, ka sacensības šī sporta veida pēdējās divās disciplīnās risinājās Londonas vecākajā parkā — arēnā, kas bija iekārtota Griničas Karaliskās observatorijas pakājē, un sportistiem krosa distancē vairākkārt nācās šķērsot nulles meridiānu. Dāmu konkurencē mūsu Jeļena Rubļevska bija vienīgā olimpiete, kas piedalījusies visās četrās spēlēs, kopš zem piecapļu karoga šajā sporta veidā cīnās arī sievietes. Debitējot Sidnejā, Jeļena finišēja astotā. Tādu pašu vietu Atēnu olimpiskā vicečempione izcīnīja Londonā. Bet tas nenozīmē pieliktu punktu.
Paukošanā tāpat kā Pekinas spēlēs Jeļena bija labākā, vienīgā gūstot 25 uzvaras, attiecīgi ciešot 10 zaudējumus un nopelnot apaļus 1000 punktus. Par šo sasniegumu Rubļevska bija priecīga, bet ne apmierināta. „Es vinnēju visas pasaules un olimpiskās čempiones, visas sudraba un bronzas laureātes arī, bet tiklīdz pretī nāca vājāka sportiste, tā zaudēju. Nezinu, kāpēc…”
„Mazliet pietrūka koncentrēšanās…” vērtēja Latvijas Modernās pieccīņas valdes loceklis Andris Feldmanis. „Jāšanā tāpat.” Bet pirms tam bija Jeļenas tradicionāli vājākā disciplīna peldēšana. Tomēr šoreiz tā tik ļoti garastāvokli nesabojāja. Par spīti tam, ka pērn pārciestā operācija ilgstoši traucēja kvalitatīvi trenēties šajā sporta veidā, 200 m brīvajā stilā mūsu atlēte sasniedza savu sezonas labāko rezultātu (2:26,93), kas gan deva tikai 32. vietu. Tomēr diference nebija graujoša, un kopvērtējumā Jeļena noslīdēja tikai līdz astotajai pozīcijai, par 92 modernās pieccīņas punktiem jeb 23 sekundēm atpaliekot no līderes Adriennas Totas (Ungārija), kurai attiecīgi ar četru, deviņu un vienpadsmit sekunžu atstarpi sekoja Jani Markiza (Brazīlija), Samanta Mareja (Lielbritānija) un pasaules ranga līdere Laura Asadauskaite (Lietuva).
SPĒLES AR ZIRGIEM
Pēc šīm divām disciplīnām modernā pieccīņa no Olimpiskā parka pārcēlās uz Griničas parku, lai intriga skatītājiem visaizraujošākajā veidā gūtu kārtējo dramatisko atrisinājumu. Jau vīriešu sacensības apliecināja sen zināmo, ka britu zirgi ir teicami, tikai necieš nemākulīgus jātniekus.
Izloze Jeļenai piešķīra straujo Quel Ange, ar kuru pirmajā plūsmā poliete Katažina Vojcika nogāza trīs šķēršļus (katrs 20 soda punktu vērtē), kas gan kopumā bija itin pieņemams rezultāts. Piemēram, peldēšanas līdere Šarolta Kovāča (Ungārija), kas šajā disciplīnā sasniedza modernās pieccīņas olimpisko rekordu (2:08,11), pirms priekšpēdējā šķēršļa palika bez zirga, lai gan iepriekš distance tika veikta tīri. Ar zirga atteikumu veikt jau pirmo šķērsli sacensības sāka Pekinas olimpiskā čempione Lena Šēneborna (Vācija), pat anglietes Mairi Spensa un Samanta Mareja nopelnīja attiecīgi 104 un 60 soda punktus. Vienīgi ukrainiete Irina Hohlova ar Liberty XII distanci veica nekļūdīgi, šajā druvā novācot visu ražu — 1200 punktus.
Jeļena Rubļevska, sekmīgi savaldot joņotkāro zirgu, veiksmīgi pārvarēja desmit 120 cm augstus šķēršļus un to kombinācijas, bet tad pēkšņi nogāza priekšpēdējo un… pēdējo šķērsli arī. Kopā ar pārsniegto 75 sekunžu laika limitu sanāca 64 soda punkti.
„Tas bija labs zirgs, kas ar kājām neslauka šķēršļus, bet lec droši, ar rezervi,” stāstīja Andris Feldmanis. „Vienīgi šis zirgs jānotur. Un to jāšanas treneris Isaks Novruzovs Jeļenai piekodināja darīt. Lai mazliet tiek pārtērēts laika limits, toties distance tiks veikta tīri. Bet pirms pēdējiem diviem šķēršļiem Jeļena atlaida pavadu vaļīgāk, un zirgs nesaprata, kāpēc…”
Pati sportiste piekrita, ka šajā situācijā kļūdījusies, viņai šķitis, ka zirgs paliek pārāk lēns. Pēc jāšanā gūtas trešās vietas uz līderes pozīcijām blakus brazīlietei Jani Markizai pārcēlās Laura Asadauskaite. Rubļevska saglabāja to pašu astoto pozīciju, zaudējot tās pašas 23 sekundes. Par divām sekundēm tuvāk bija trešā vieta, kuru ieņēma francūziete Amēlija Kazē. 3 km kombinētajā krosā ar šaušanu visādi brīnumi var gadīties. Un gadījās arī.
SKAISTA UZVARA LIETUVAI
Kā jau tika prognozēts, Kazē nepietika spēka, lai trīs reizes cienīgi veiktu Griničas kalna kāpumu, un viņa kopā ar neveiksmēm šaušanā nolidoja uz… 18. vietu. No piektās pozīcijas uz divdesmito pārcēlās ungāriete Tota. Asadauskaite, pirmo apli veikusi kopā ar Markizu, pēc otrās šaušanas parādīja savas īstās spējas un raksturu, turpinot ceļu arvien lepnākā vienatnē. Par olimpisko čempioni Laura Asadauskaite kļuva, finiša līniju šķērsojot soļos. Tik liels bija viņas pārsvars, kas tika gūts, sasniedzot olimpisko rekordu. Britiem par milzu sajūsmu no ceturtās pozīcijas līdz otrajai aizskrēja un aizšāva Samanta Mareja, bronzu atvēlot ekslīderei Jani Markizai.
Mūsu četrkārtējā olimpiete aizkavējās otrajā ugunslīnijā, kur piecu mērķu pieveikšanai viņai bija nepieciešami 11 šāvieni un 28 sekundes — divreiz vairāk nekā parasti vienai sērijai. „Riskēju,” pēc tam atzina pati sportiste. „Centos šaut maksimāli ātri, tas tomēr neattaisnojās.” Kāpinot tempu distancē, Jeļena savu astoto vietu atguva un noturēja līdz finišam, pēc kura atzina, ka bija cerējusi tikt augstāk. Tomēr smaidīja un skaitīja kļūdas, kurās medaļa pazudusi.
Tā bija kalkulēšana biatlonam raksturīgā stilā. Ja viņa paukošanā būtu guvusi vēl divas uzvaras, ja nogāztu tikai vienu šķērsli, tad sešniekā būtu iekšā, bronzas medaļa būtu blakus un kombinācijā to varbūt varētu pat aizsniegt.
NESAPRASTAIS REMBO
Šāda pati kalkulācija vēl skarbāku rēķinu izrakstīja Denisam Čerkovskim, kurš paukošanā sasniedza savu personisko rekordu, gūstot 23 uzvaras un šajā disciplīnā ar 952 punktiem ierindojoties ceturtajā vietā. Trīs vīri gan uzreiz izveidoja atrāvienu. Krievs Aleksandrs Ļesuns un ķīnietis Džunžuns Cao guva pa 25 uzvarām un 1000 punktiem, bet čehs Dāvids Svoboda pat uzvarēja 26 cīņās, labojot olimpisko rekordu — 1024 punkti.
Peldēšanā Čerkovskis mazliet atpalika no sava personiskā rekorda, bet tomēr cerības nenoslīcināja. 2:10,78 — bija 28. rezultāts, kas pēc divām disciplīnām Denisam atvēlēja devīto pozīciju. Savukārt Cao kļuva par līderi, apsteidzot Svobodu.
Pēc savām trešajām spēlēm Pekinā Deniss nopūtās: „Olimpiādēs zirgi mani nemīl…” Tā bija norāde arī uz to, ka tieši jāšanas dēļ Atēnās viņam nācās palikt blakus pjedestālam, samierinoties ar ceturto vietu. Londonā, kur zirgi nemīlēja daudzus modernos pieccīņniekus, varēja taču beidzot paveikties.
Izloze mūsu atlētam dāvāja Rembo, kurš pirmajā plūsmā bija nogāzis četrus šķēršļus. Divas trešdaļas distances abi veica itin ciešami, bet tad pēc sekmīgi pārvarētas triju barjeru sistēmas un slaida loka uz astoto šķērsli Rembo apstājās, kā Griničas grantij pielīmēts. Jātniekam nācās likt lietā pletni, zirgs, protams, lēca bet… gandrīz kā atriebjoties ar kājām slaucīja nost nākamās barjeras — 224 soda punkti. „Negribu vainot zirgu, bet, jau iesildoties, Rembo vairākas reizes sāka ārdīties,” teica Deniss. „Ar viņa saimnieci un treneri vienojāmies, ka iztikšu bez piešiem. Izjājot sacīkšu laukumā, viņš diez ko negribēja iet uz priekšu, kaut kas viņam nepatika. Rembo ir vecs un liels zirgs, kas spēj lēkt. Pēc septītās šķēršļu sistēmas viņš pat bija pamatīgi ieskrējies. Mana vaina, ka laikus neapturēju viņa nodomu stāties…”
Kombinētā krosa distancē Čerkovskis devās divdesmitais, minūti un piecpadsmit sekundes aiz līdera. Līdz finišam vienu vietu viņš atguva.
Svoboda finālcīņu sāka sekundi pirms Cao, Ļesuns astoņas sekundes vēlāk plecu pie pleca ar ungāru Kāsu… Modernajā pieccīņā pirmā šaušana ir ar nerviem, jo līdz ugunslīnijai jāveic vien pārdesmit metri, otrā un trešā ar slodzi. Ar nerviem piecas sekundes veiksmīgāk galā tika ķīnietis, ar slodzi pārliecinoši labāk — čehs. Ļesunam un Kāsam neveicās abos veidos. Par čempionu ar olimpisko rekordu kļuva Dāvids Svoboda.
Jeļena Rubļevska cer, ka Rio spēļu modernās pieccīņas programmā tiks iekļauta jauktā stafete, kurā viņa kopā ar Denisu Čerkovski jau guvusi vērā ņemamus panākumus. Ja tā notiks, tas būšot spēcīgs stimuls turpināt. Katrā ziņā abiem dalība piektajās spēlēs nešķiet nereāla.
MODERNĀ PIECCĪŅA
