Kad vilciens panākts

Katrā olimpiskajā ciklā modernā pieccīņa modernizējas. Līdz Rio spēlēm tā atgriezās divu dienu sacensību formātā. Visos šajos procesos ar lielākiem vai mazākiem panākumiem Latvija bijusi klāt.

Tagad sacensības sākas ar paukošanu, kurā tāpat kā agrāk katrs atlēts tiekas ar visiem 35 pretiniekiem. Tādā veidā tiek izveidots dalībnieku rangs un katrs iegūst garantētus punktus, kuru skaitu iespējams pavairot, jo nākamā diena sākas ar vēl vienu — pavisam aizraujošu paukošanu. Skatītāju priekšā ir tikai viens celiņš, uz kura pēdējais tiekas ar iepriekšpēdējo. Uzvarētājam pretī nāk vīrs no 34. pozīcijas. Ja arī tas tiek nodurts, cīņā dodas 33. paukotājs. Un tā līdz zaudējumam, kuru, protams, var piedzīvot arī pirmajā cīņā. Par katru uzvaru iepriekšējās dienas guvumam pieskaita vienu bonusa punktu.

NOKĻŪT VAI GATAVOTIES

Latviju šajās spēlēs pārstāvēja pirms gada naturalizētais Doņeckas pieccīņnieks Ruslans Nakoņečnijs. Par Rio olimpieti viņš kļuva pats pēdējais, no rezervistu saraksta dalībnieku skaitā iekļūstot tikai divasnedēļas pirms spēļu sākuma. “Dārgie draugi, šīs man ir pirmās olimpiskās spēles,” šajā teikumā, ko Ruslans žurnālistiem vairākkārt atgādināja skaidrā latviešu valodā, bija jaušams gan prieks, gan milzīga apņemšanās nākamajām sagatavoties daudz labāk.

“Mums viss treniņu process bija orientēts uz to, lai nokļūtu uz olimpiskajām spēlēm, bet tām sagatavoties vairs nevarēja paspēt,” skaidro atlēts. Kad maijā Nakoņečnijs palika aiz olimpiskās kvalifikācijas svītras, par galveno mērķi kļuva Eiropas čempionāts, kurā Ruslans izcīnīja astoto vietu. Viņš gan bija olimpisko rezervistu sarakstā, bet tikai kā otrais numurs — tātad ar niecīgām cerībām kļūt par olimpieti. Bet brīnums notika. “Ja to zinātu droši, uz Eiropas čempionātu braukt nevajadzētu,” turpina pieccīņnieks. “Šosezon sacensības ik pēc divām nedēļām. Pienācīgs sagatavošanās periods nemaz nebija iespējams. Gluži vienkārši nebija laika aizbraukt uz nometni augstkalnē un ielikt kārtīgus pamatus.”

SAMBA AR ZIRGIEM

Ruslans sāka ar 31. vietu paukošanas pamatsacensībās, ciešot 22 zaudējumus un gūstot 13 uzvaras, kurām bonusa tūrē pievienoja vēl divus punktus. “Bija uztraukums,” godīgi atzina pieccīņnieks. “Un ļoti liela vēlēšanās. Tas mazliet traucē, jāmācās no tā atslēgties.” Peldēšanā 200 metrus Nakoņečnijs veica 2:03,83, sasniedzot 16. rezultātu, ko pats nodēvēja par viduvēju.

Jāšanā izloze mūsējam dāvāja vienu no vecākajiem zirgiem — piecpadsmitgadīgu ērzeli Alexandrino, kuru Ruslans raksturoja kā interesantu zirgu, kas lec augstu, bet ar kuru neesot bijis vienkārši saprasties, tāpēc četri gāzti šķēršļi. Otrajā plūsmā gvatemalietis Čārlzs Fernandess pat piedzīvoja vienu zirga atteikšanos doties lēcienā. Mundrie brazīliešu konkūra zirgi vairākiem pieccīņniekiem sagādāja daudz lielākas nepatikšanas, piemēram, Lietuvu šajās spēlēs burtiski noslaukot no zemes virsmas. Vispirms savu zirgu četras reizes pāri šķērslim nespēja dabūt olimpiskā čempione Laura Asadauskaite, kas Londonā finišēja, soļojot ar smaidu uz lūpām. Rio viņai nācās samierināties ar 31. vietu. Vīriešu sacensībās savam zirgam pa laukumu pakaļ skraidīja Justins Kinderis, bet Eiropas čempionu čehu Janu Kufu vienpadsmitgadīgā ķēve Rima TW zemē nometa pat divas reizes. Otrajā plūsmā ar šo zirgu vajadzēja jāt sacensību līderim krievam Aleksandram Ļesunam, un viņa treneris gluži pamatoti pieprasīja šīs spriganās dāmas nomaiņu.

EMOCIJAS UN MOTIVĀCIJA

Iedzīšanas krosa biatlonā ar lāzerpistolēm, ko paši pieccīņnieki dēvē par kombainu, Ruslans startēja no 28. pozīcijas — pusotru minūti aiz līdera. Pirmajā ugunslīnijā mūsējais bija precīzs, otrajā un trešajā — izmantoja divus papildšāvienus, ceturtajā — vēl vienu un ar 21. rezultātu finišēja tajā pašā 28. vietā. “Šī nav mūsu pozīcija,” atzina atlēts. “Bet… Iegūtas spēcīgas pozitīvas emocijas un motivācija,” turpināja Nakoņečnijs. “Ir, par ko padomāt un ar ko strādāt. Gatavosimies, lai nākamreiz gūtu panākumus.”

„Neveicās paukošanā, bija daudz tehnisku kļūdu. Kad bija piedzīvoti deviņi zaudējumi un gūtas astoņas uzvaras, kas būtu itin pieņemama sacensības gaita, viņš zaudēja deviņās cīņās pēc kārtas,” atzina treneris Mihails Jefremenko. “Tas traucēja saņemties līdz galam. Fiziskā kondīcija arī nebija pietiekama. Iepriekš sacensību bija pārāk daudz, katrās bija jācīnās ar pilnu jaudu, cerot iekļūt to skaitā, kas spēlēm kvalificēsies pēc ranga.”

„Malacis, puika!” atzina Latvijas Modernās pieccīņas federācijas valdes loceklis Andris Feldmanis. “Jāņem vērā, ka šī viņam ir ļoti smaga sezona. Šis ir jau trīspadsmitais starts. Viņš nav sarāvis nevienu muskuli un arī funkcionāli izdzīvojis līdz galam. Pasaules čempionātā viņš finišēja četrpadsmitais, Eiropā bija astotais. Pirms diviem gadiem ar šādiem rezultātiem viņš uzreiz būtu olimpietis. Rezervista statuss vairāk ir tāda neziņa — startēsi, nestartēsi… Plānveidīgu gatavošanos tādā situācijā grūti organizēt, turklāt arī laika jau ir par maz.”

SARGIETIES NO EIROPAS ZELTA!

Olimpiskā čempiona titulu ar graujošu pārākumu paukošanā — 28 uzvaras un olimpiskais rekords — sev nodrošināja Aleksandrs Ļesuns, kas peldēšanā sasniedza tikai 22. rezultātu, jāšanā izcīnīja 21. vietu, bet kombainā bija divdesmitais. Krievu līderis, kas Londonas spēlēs finišēja ceturtais, šajā desmitgadē visos pasaules čempionātos bijis labāko trijniekā. Septiņas sekundes vēlāk pēc olimpiskā sudraba atskrēja Nakoņečnija bijušais komandas biedrs Pavlo Timošenko (Ukraina), kam šīs bija jau trešās olimpiskās spēles (7. vieta 2008. gadā Pekinā un 23. vieta 2012. gadā Londonā). Pirmo reizi uz tik augsta pjedestāla kāpa Ismaels Ernandess Uskanga (Ismael Hernandez Uscanga), kas, būdams meksikānis, bija viens no četriem vīriem, kas pilnībā spēja saprasties ar Latīņamerikas zirgu raksturiem.

Ar smaidu savdabīgu sazvērestības teoriju izvirzīja Andris Feldmanis: “Lietuviete Laura Asadauskaite un čehs Jans Kufs šogad kļuva par Eiropas čempioniem, bet Rio jāšanā abi dabūja nulle punktus. Anastasija Grigorjeva un Zigismunds Sirmais arī izcīnīja Eiropas zeltus, bet spēlēs palika bez panākumiem. Tātad olimpiskajos gados Eiropas čempionātus nedrīkst vinnēt! To pierādījuši četri sportisti trijos dažādos sporta veidos.”

MODERNĀ PIECCĪŅA

1. Aleksandrs Ļesuns (Krievija) 1479

2. Pavlo Timošenko (Ukraina) 1472

3. Ismaels Ernandess Uskanga (Meksika) 1468

4. Valentins Pradess (Francija) 1467

5. Rikardo de Luka (Itālija) 1467

6. Patriks Dogue (Vācija) 1463

28. Ruslans Nakoņečnijs (Latvja) 1386

34. Justins Kinderis (Lietuva) 1144