Dukuri bez liekulības

Rīgas lidosta rīta agrumā ir pārpildīta. Viņu vidū arī divi puiši ar uzrakstu uz muguras Latvia skeletons— jaunnedēļ olimpiskajā Vistleras trasē (Kanāda) sākas Pasaules kausa izcīņa bobslejā un skeletonā. Pāri okeānam devušies tikai mūsu skeletonisti — olimpiskais vicečempions Martins Dukurs un 4. vietas ieguvējs Tomass Dukurs. Bobslejisti jau cīnās par Eiropas kausu un sezonas pirmajā pusē PK seriālā nepiedalās.

Brāļi uz Kanādu devās divatā, vēlāk viņiem pievienosies kamaniņu meistars un treneris tēvs Dainis Dukurs, bet šveicietis Gregors Štēli (viņš nomainījis vācieti Matiasu Bīdemani, kurš tagad trenē austrāliešus) puišus sagaidīs Kanādā. Slavenais šveicietis (40 gadu vecumā viņš vēl pirms diviem gadiem kļuva par pasaules čempionu) uz mūsējiem liek lielas cerības, jo brāļi Dukuri šosezon ir galvenie trumpji starptautiskajā komandā Sika.
Abu ilggadējais palīgs Ivo Pakalns šosezon nolēmis izmēģināt savus spēkus Ziemeļamerikā.
Pirms izlidošanas četri jautājumi brāļiem Dukuriem.
— Vai mērķi šogad visaugstākie — uzvara Pasaules kausa izcīņā un pasaules meistarsacīkstēs?
Martins:
— Ja teiktu, ka ne, tad liekuļotu. Protams, ka gribu uzvarēt, bet tas nav pašmērķis. Vispirms jānobrauc pa citām trasēm, ne tikai pa Siguldu, tad redzēšu, kāds esmu uz konkurentu fona. Tāpat nezinām, kurš ir beidzis sportot, kurš šo sezonu izlaiž.
Cik zinu, tad vairs nestartēs 39 gadus vecais kanādietis divkārtējais pasaules čempions un olimpiskais vicečempions Turīnā (Vankūverā — 9. vieta) Džefs Peins, taču konkurentu tāpat netrūks. Ja pirmie posmi kaut kādu iemeslu dēļ nebūs pārāk veiksmīgi, tad vairāk testēšu kamanas un gatavošos pasaules un Eiropas čempionātam.
Tomass:
— Par uzvaru nevaru neko apgalvot, taču ceturtais (Tomass izcīnīja ceturto vietu gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules meistarsacīkstēs) palikt vairs negribu. Jūtos labāk nekā pērn, taču šogad esam braukuši tikai Siguldā. Skeletonā viss mainās ļoti ātri un varbūt pretiniekiem ir jauni slepenie ieroči. Mēs jau arī neesam stāvējuši uz vietas, zinu, ka daudzi pētīja mūsu jaunās kamanas.
Medaļu vairāk gribas izcīnīt kādā no čempionātiem, jo uzskatu to par vērtīgāku nekā godalgotu vietu pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā. Bēdīgs gan nebūšu ne par vienu balvu.
— Šogad braucat jaunās kamanās. Vai beidzot tās ir labākās pasaulē?
Martins:
— Tādas nekad nevienam nebūs, jo neviens nevar pateikt, kādām tām jābūt. Katrā ziņā kamanas ir lieliskas, laboju trases rekordu. Galvenais konstruktors un būvētājs jau bija tēvs, mēs viņu tikai konsultējām un testējām kamanas.
Tomass:
— Gribētos tā domāt, bet nevaru apgalvot. Tomēr labas tās ir. Abi ar brāli labojām savus personiskos rekordus Siguldas trasē, bet tas vien vēl neko neliecina. Varbūt bija labs ledus vai kāda cita sakritība. Turklāt trases ir dažādas, katrā slīd nedaudz citādi. Redzēsim, vai tās būs piemērotas visām trasēm. Daudz ko nosaka slieces. Vācieši pagājušajā gadā pa trasi brauca grabēdami, bet vienalga slīdēja ļoti ātri, tāpēc ar kamanām vien nepietiek.
— Vai vasarā izdevās uzkrāt pietiekamu fizisko bāzi?
Martins:
— Jā, pastrādājām profesionāli. Varbūt ne apjomu ziņā, bet vairāk domājām par treniņu specifiku un vingrinājumiem, kas tieši piemēroti skeletonistiem. Galveno akcentu likām uz starta ātrumu. Gan es, gan Tomass esam kļuvuši ātrāki.
Jācer, ka fiziskā pietiks līdz pavasarim.
Tomass:
— Domāju, ka jā. Kaut sākumā palikām bez fiziskās sagatavotības trenera, jo no dzīves aizgāja Rihards Kotāns. Pēc tam krietni pastrādājām ar krievu speciālistu Sergeju Makarovu, taču viņu izsauca atpakaļ uz dzimteni trenēt kamaniņu braucējus. Neesam skeletonā pirmo gadu un labi zinām, kas mums jādara. Domāju, ka esmu pielicis ātrumā, jo startā brālis vienmēr mani pieveic, bet nu jau esmu ticis nedaudz tuvāk.
— Kad vecākais brālis beidzot jaunākajam ierādīs viņa vietu? Starp citu, kad bērnībā šļūkājāt pa kalnu ar kamaniņām, kurš parasti sēdēja priekšā?
Tomass:
— Īsti neatceros, laikam jau jaunāko lika priekšā, lai es viņu pieturētu. Vizinājāmies jau visādi. Īpaši atceros to sarkano Čuku un Geku, bija tāda krievu variācija par kamaniņu tēmu. Pat ar stūri!
Topā mums bija igauņu plastmasas pannas, ar tām braucām griezdamies.
Bet brāli apsteigt man nav pašmērķis. Bija laiks, kad es biju priekšā, tagad es viņu ķeru. Galvenais, lai kādam no mums veicas.
Martins:
— Parasti jau es sēdēju priekšā, jo kur citur to sīko liksi. Savstarpējo konkurenci neapspriežam. Kurš tajā brīdī ir spēcīgāks, tas arī uzvar. Bija laiks, kad Tomass man brauca pa priekšu. Ceru, ka tagad abi brauksim kā līderi.

Undīnes sapnis
Šogad skeletona trasēs brāļi nebūs vieni, joprojām par savu vietu cīnās mūsu vienīgā skeletoniste Undīne Vītola, kura ar mainīgām sekmēm jau startē gadus piecus.
Undīne pēc aizpērn izlaistās sezonas (viņa iestājās Rīgas Tehniskajā universitātē un tagad mācās otrajā kursā) iepriekšējā sezonā startēja tikai atsevišķās sacensībās. Šosezon Undīnes un viņas tēva, arī trenera Guntara Liepiņa plāni ir nopietnāki. Viņi nolēmuši piedalīties četros Internacionālā kausa izcīņas posmos un divos Eiropas kausa posmos. Ja atļaus izcīnīto punktu daudzums, tad arī kādā no Pasaules kausa izcīņas posmiem. Undīne labprāt startētu arī pasaules junioru meistarsacīkstēs, kas janvārī notiek ASV, taču tas ir pārāk dārgs prieks. Undīne trenējas un piedalās sacensībās, pateicoties tēva materiālajām iespējām, jo cita atbalsta viņiem pagaidām nav.
Meitene šogad fiziskās sagatavotības treniņos strādājusi kopā ar brāļiem Dukuriem. Pateicoties Siguldas starta estakādei, krietni uzlabojusi savu startu.
Pašreiz Undīne trenējas Altenbergas trasē, Vācijā, bet pirmo startu Internacionālajā kausā aizvadīs 23. novembrī Vintenbergā.
Undīne cer, ka Martina Dukura kādreizējās kamanas (tiesa, tēvs tās nedaudz pārbūvējis un pielāgojis Undīnes vajadzībām) ļaus viņai pakāpties sieviešu skeletona hierarhijā un īstenot savu sapni — piedalīties nākamajās olimpiskajās spēlēs.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

Pasaules kausa izcīņa
22.11.—28.11. Vistlera (Kanāda)
29.11.—05.12. Kalgari (Kanāda)
06.12.—12.12. Pārksitija (ASV)
13.12.—19.12. Leikplesida (ASV)
17.01.—23.01. Vintenberga (Vācija), Eiropas čempionāts
24.01.—30.01. Sanktmorica (Šveice)
31.01.—06.02. Čezāna (Itālija)
14.02.—27.02 Kēnigze (Vācija), pasaules čempionāts