Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Dzintarā — varens spēks

Pēc neatkarības atjaunošanas esam piedalījušies sešās ziemas olimpiskajās spēlēs un tikai vienā atklāšanas parādē soļojuši Latvijas sarkanbaltsarkanajās krāsās. Jau pēc nepilniem pieciem mēnešiem iziesim pasaules priekšā Sočos.

„Dzintars kā Latvijas zelts un sportisti kā vides reklāmas objekti,” skaidrojumu, kāpēc Latvijas olimpiešu tērpos Sočos dominēs dzeltenā krāsa, sāk mūsu olimpiskās komandas dizaina koncepcijas autors Gvido Zālītis. „Ūdeņi, meži, lauki, saule un ļaudis, kas kopā ir vareni spēki,” mākslinieks pamato savu nostāju, liekot noprast, ka šīs piecas krāsas ir arī olimpiskajos apļos.

Pirmo reizi komandai tiek veidots kopējs tēls, kurā piedalās arī Ford oficiālais pārstāvis Latvijā Inchcape Motors, uz olimpisko sezonu trim federācijām nododot attiecīgi dizainētus Ford Transit busiņus.

„Mūsu skeletonisti jebkurā situācijā liek saprast — mēs esam uzvarētāju komanda! To pašu var teikt par bobslejistiem, kamaniņu braucējiem, arī par mūsu biatlona vientuļo līderi Andreju Rastorgujevu, ātrslidotāju Haraldu Silovu, kalnu slēpotāju Kristapu Zvejnieku… Hokeja komanda — tas ir atsevišķs stāsts. Domāju, ka mūsu olimpiskā komanda Sočos būs vēl spēcīgāka nekā Vankūverā,” LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, kam Izpildkomiteja uzticējusi delegācijas vadību Sočos, skaidro, kāpēc komandas devīze ir Esam varens spēks jeb Mighty Forces of Latvia.

Ford busiņi piešķirti bobslejistiem, biatlonistiem un slēpotājiem. Kamaniņniekiem un skeletonistiem jau iepriekš slēgtas saistības ar citu firmu autoizplatītājiem.

Kāpēc dzelteni, nevis sarkanbaltsarkani? Šī tēma izraisījusi plašas diskusijas, vedinot ieskatīties vēsturē.

1992. gadā Albērvilā mūsu moto bija — kādi 1936. gadā no olimpiskajām spēlēm aizgājām, tādi atnākam. Ideja bija izcila — lieliskas Rīgas filca platmales, tumšizaļi un gari mēteļi, uz stellēm austas sarkanbaltsarkanas šalles, balti krekli, vilnas uzvalciņi. Ar sportisko pusi gāja bēdīgāk — balti, oderēti Sarkanā kvadrāta gumijnieki, Asotes jaciņas ar blāvi uzspiestām trim zvaigznēm uz muguras. Bet jutāmies lepni, viss pašu! Protams, būtu tikai prieks, ja tāpat turpinātu.

Olimpiskā cikla maiņa nākamās ziemas spēles piedāvāja jau pēc diviem gadiem tepat norvēģu Lillehammerē, uz kurieni lidojām ar savas pirmās patiesi nacionālās aviokompānijas RIAIR lidmašīnu, bet jau pasaules lielības pārņemti. Mūsu parādes mundieris bija zaļš, plāns un viegls, tolaik modē nākošais flīsa mētelis. Gaisa temperatūra šajās spēlēs reti kad pacēlās augstāk par mīnus 20 grādiem. Ja kāds latviešus ievēroja, tad tikai kā salcietīgus tipus.

1998. gada Nagano spēlēm mūs ģērba jebkura padomju sportista sapņu firma — Adidas. Viņu piedāvātais sarkanais vairāk atgādināja bijušās lielvalsts karoga krāsu. Baltajam gan nebija ne vainas.

Soltleiksitijā izgājām pareizās krāsas jakās, bet… pelēkās biksēs. 2006. gadā Turīnā beidzot tika trāpīts precīzi — patiesi sarkanbaltsarkani latvieši un Mārtiņa Rubeņa bronza piedevām.

Bet… nacionālas krāsas ne vienmēr nozīmē lielāko veiksmi. Ja nevicinātu karodziņus un nesmaidītu, Vankūverā varētu domāt, ka nākam uz bērēm — melns ar baltu. Toties mājās vedām divus sudrabus.

Sočos iesim dzelteni, dzintardzelteni. Par ko uztraukums?

Uztraukums ir par it kā nekorekti veikto iepirkuma procedūru, kurā tiesības sportistiem piegādāt speciālos (ne parādes) tērpus ieguvusi somu kompānija Halti OY. Kāpēc ne mūsu pašu Rita, Anita vaiSandra? Tāpēc, ka Asote pirms gandrīz ceturtdaļgadsimta, šķiet, bija pēdējā Latvijas firma, kas mēģināja šūt ziemas sporta apģērbus.

Tie, kas netic, lai ieiet jebkurā veikalā. Tie, kas ziemā sporto, zina, kas tādus tērpus gādā un cik tie maksā. Pie Latvijas Olimpiskās komitejas durvīm firmu dīleri rindā nestāv. Lai arī medaļām greznots, pasūtījums ir niecīgs. Nepilns simts tērpu komplektu, turklāt sākot ar S un beidzot ar XXL izmēru. Gribat vēl baltu ar karmīnsarkanu? Lūdzu, bet tas maksā… „Jaku, kas veikalā nopērkama par 400 eiro, mēs saņemsim par 145,33 eiro,” saka LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, norādot, ka izsludināts iepirkums arī uz parādes tērpiem, kurus dizainējusi Natālija Jansone. Tiem nav jābūt ne ekstraizturīgiem, ne komfortu jebkurā situācijā nodrošinošiem. Ir iespēja vietējiem ražotājiem.

Vienīgā prasība — dzintardzeltenais…