Olimpiskā klase gaida
Sen zināms — mūsu jaunā paaudze ir mazkustīga un kļūst vēl mazkustīgāka, perspektīvā gādājot veselības problēmas sev, darbu ārstiem un tādējādi arvien lielāku slogu valsts budžetam. Ilgi tiek runāts, ka divām obligātajām sporta stundām pamatskolā vajag pievienot arī trešo, bet balsis izskan tukšumā. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) nolēmusi beidzot iekustināt darīšanas akmeni.
„Mēs vēlamies, lai bērni varētu sportot stundu katru dienu, un divām stundām nedēļā pievienojam vēl trīs,” sākot LOK projekta Olimpiskā klase prezentāciju, Izpildkomitejas sēdē teica šīs idejas autors, LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers. Šajā projektā nolemts iesaistīt sešas 3. klases, katrai dodot kāda Latvijas olimpieša vārdu, katrā pašvaldībā, kur atrodas olimpiskie centri — Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rīgas, Valmieras un Ventspils.
„Viena papildstunda paredzēta peldēšanā, divas vispārējā fiziskā sagatavotībā pēc Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas izstrādātas paraugprogrammas,” turpināja Tikmers. „Vienlaikus tiks uzņemta dokumentālā filma. Projekta laikā skolēniem tiks veiktas trīs veselības pārbaudes un fizisko spēju novērtējumi. Ar testu rezultātiem iepazīstināsim Izglītības un zinātnes, kā arī Veselības aizsardzības ministriju, pašvaldības, izglītības iestādes un skolēnu vecākus. Sporta pedagogiem tiks organizētas sešas atklātas stundas un seši semināri. Bet projekta noslēgumā notiks iesaistīto klašu draudzības sacensības.”
Projekta gaitā tiks veikti arī kontroltesti standarta klasēm. „Tā mēs iegūsim objektīvus datus par piecu sporta stundu ietekmi uz bērnu veselību,” norādīja Žoržs Tikmers. „Šis ir pilotprojekts, kurā būs iesaistīti aptuveni 130 skolēni. Pēc tam varēsim spert nākamo soli — ne vairs sešas, bet, teiksim, 60 klases.”
Šī projekta īstenošanā nav paredzēts izmantot valsts budžeta līdzekļus. Atkarībā no sponsoru piesaistes Olimpiskajā klasē mācības sāksies vai nu šī, vai nākamā gada novembrī. Ieinteresēto skolu direktori aicināti LOK iesniegt pieteikumus.
Plašu ziņojumu par situāciju ar treneru darba samaksu sniedza Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe. Lai arī krīzes laikā audzēkņu skaits sporta skolās saruka līdz 26268, tagad tas atkal, pateicoties pašvaldību ieinteresētībai, tuvojas 30 tūkstošiem, bet valsts budžeta finansējums sasniedz tikai 55 procentus no nepieciešamā. Valsts vienam audzēknim mākslas un mūzikas skolā atvēl 335 latus gadā, sporta skolā — 114 latus. Zaļupe norādīja, ka šogad profesionālās ievirzes programmu finansējums kultūrai un mākslai ir 7,4 miljonu latu, sportam, lai arī sporta skolās ir par piektdaļu vairāk audzēkņu, tikai 3,2 miljoni. „Jaunatnes sports galvenokārt dzīvo uz pašvaldību un vecāku maku rēķina,” uzsvēra Diāna Zaļupe.
„Pedagogu algas ir prioritāte numur viens, sporta skolu treneru algas — prioritāte numur divi,” teica IzM Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks Edgars Severs. Tiek solīts, ka 2014. gadā valsts finansējums sasniegs 85 procentus no nepieciešamā, 2015. gadā — visus 100. Sliktākajā gadījumā treneru algu palielināšanai nākamgad IzM izteikusi iespēju ņemt līdzekļus no ilgtermiņa saistību rezerves, kas paredzēta tenisa centra Lielupe attīstībai.
LOK Izpildkomiteja kategoriski iebilda pret šādu nostāju, mudinot nepieciešamos līdzekļus meklēt citos avotos.
