Projekts. Par valsts interesēm nacionālā līmeņa sporta un kultūras infrastruktūras objekta — stadiona DAUGAVA (Rīgā) attīstības projekta īstenošanā
God. V. Dombrovska kungam,
LR Ministru prezidentam,
Latvijas Nacionālās sporta padomes priekššēdētājam
God. V. Dombrovska kungam,
izglītības un zinātnes ministram
God. J. Kola kungam,
izglītības un zinātnes ministra ārštata padomniekam sporta jautājumos
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), kuras saskaņā ar Sporta likuma 10. pantu koordinē Latvijā 86 atzīto sporta federāciju darbību, kā arī turpmāk minētās atzītās federācijas, kuru pārstāvētie sporta veidi ir iekļauti stadiona DAUGAVA (Rīgā) attīstības projekta īstenošanā, ir iepazinušās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 08.04.2013. g. apstiprināto dokumentu „Valsts intereses nacionālā līmeņa sporta un kultūras infrastruktūras objekta — stadiona DAUGAVA (Rīgā) attīstības projekta īstenošanā” (IZM lēmums).
Konstatējams, ka IZM minētais lēmums ir sagatavots kā IZM iekšējais normatīvais akts, kura pieņemšanas gaitā ļoti formāli un neatbilstoši labas pārvaldības principam netika nodrošināta sporta sabiedrisko organizāciju — sabiedrības līdzdalība, tas neatbilst ievērojamas sabiedrības daļas (LOK, LSFP, atzīto federāciju) viedoklim, tas nav atbilstoši pamatots (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. pants) un ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta (Iekšējo normatīvo aktu pamatnoteikumi) trešo daļu —„Iekšējam normatīvajam aktam jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem (to skaitā valsts pārvaldes principiem un administratīvā procesa principiem) un starptautisko tiesību normām, kā arī iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi augstāka iestāde vai amatpersona”.
Uzskatām, ka IZM lēmums ir izstrādāts, neievērojot Ministru kabineta 2010. gada 30. decembra rīkojumā „Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions” kapitāla daļas” (MKN) noteiktos uzstādījumus, un valsts intereses nacionālā līmeņa sporta un kultūras infrastruktūras objekta — stadiona “DAUGAVA”(Rīgā) attīstības projekta īstenošanā” ir analizējamas kontekstā ar 20.12.2010. g. informatīvo ziņojumu„Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un apsaimniekošanu”, kā arī „Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija” projektu.
Saskaņā ar „Sporta politikas pamatnostādnes 2013.—2020. gadam” projektu ir paredzēts īstenot nacionāla līmeņa sporta infrastruktūras objekta — stadiona Daugava Rīgā attīstības projektu, t. sk. tā piemērošanu valstiskas nozīmes un starptautisku sporta un kultūras paskumu norises prasībām, kuram paredzētas kopējas investīcijas 40 miljoni latu (t. sk. valsts budžeta papildu finansējuma 6 milj. un ES struktūrfondu (ERAF) finansējuma 34 milj. latu).
Ņemot vēra šā sporta infrastruktūras objekta nozīmīgumu, kuram vienīgajam ir plānots piesaistīt tik nozīmīgu investīciju apjomu, ir būtiski, lai tiktu ievērots MKN 3.8. punktā minētais uzstādījums, kurš nosaka, ka objektam saglabāts valsts nacionālās sporta bāzes statuss un atbilstoši valsts īpašuma objekta funkcionālajam aprīkojumam nodrošināta iespēja nodarboties ar vieglatlētiku (45 disciplīnās), futbolu, pludmales volejbolu, tenisu, hokeju, kā arī daiļslidošanu.
Saskaņā ar speciālu likumu stadionam DAUGAVA ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss un tā darbojas kontekstā ar Sporta likumu, kura mērķis (2. pants) ir noteikt sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī principus, kas ievērojami, iesaistoties starptautiskajā sporta kustībā.
Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes institūcijas formulē Valsts intereses nacionālā līmeņa sporta un kultūras infrastruktūras objekta — stadiona DAUGAVA (Rīgā) — attīstības projekta īstenošanā ne tikai bez sporta sabiedrības viedokļa ievērošanas, bet arī neievērojot MKN 38. punktā noteikto, IZM lēmumā neparedzot attīstības iespējas četriem veidiem (pludmales volejbols, teniss, hokejs, daiļslidošana), taču bez atbilstoša pamatojuma ir iekļauti jauni sporta veidi (basketbols, volejbols, handbols), ignorējot LOK un daudzu atzīto (t. sk. septiņu olimpisko) individuālo sporta veidu federāciju izteiktos priekšlikumus par funkcionālām treniņu telpām ar nepieciešamo inventāru un aprīkojumu izveidošanu minētajā projektā (bokss, taekvondo, džudo/cīņas, svarcelšana, šaušana, paukošana, modernā pieccīņa (integrēti)), secināms, ka minētajā IZM lēmumā ir piemērots dubultstandarts šiem sporta veidiem.
Pamatojoties uz jau minēto, lūdzam godājamos adresātus:
— Izglītības un zinātnes ministrijai novērst konstatēto neatbilstību IZM 08.04.2013. g. apstiprinātajā dokumentā „Valsts intereses nacionālā līmeņa sporta un kultūras infrastruktūras objekta — stadiona DAUGAVA (Rīgā) attīstības projekta īstenošanā” saistībā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. decembra rīkojumu „Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”kapitāla daļas”;
— Atkārtoti pārstrādājot minēto dokumentu — „Valsts intereses nacionālā līmeņa sporta un kultūras infrastruktūras objekta — stadiona DAUGAVA (Rīgā) attīstības projekta īstenošanā”, nodrošināt atklātu, demokrātisku, sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu sagatavošanas procesu ar visu turpmāk minēto sporta organizāciju sabiedrības līdzdalību.
No visu iesaistīto sporta organizāciju puses esam gatavi sniegt visu nepieciešamo atbalstu šā jautājuma tālākai virzībai.
Šobrīd turpmāko rīcību ar Daugavas stadionu veidojošajiem nekustamajiem īpašumiem nosaka Ministru kabineta 2010. gada 30. decembra rīkojuma Nr. 770 „Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”kapitāla daļas” 3.17. apakšpunkts, saskaņā ar kuru paredzēta attiecīgo nekustamo īpašumu ieguldīšana VSIA Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”pamatkapitālā. Papildus minētam Ministru kabinets 2010. gada 28. decembrī apstiprināja (prot. Nr.75 42. paragr.) ministrijā sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem un Kultūras ministriju izstrādātās precizētās valsts intereses Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā (pielikums informatīvajam ziņojumam „Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un apsaimniekošanu”, kurš izskatīts Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra sēdē (prot. Nr. 75 42. paragr.)) (turpmāk — valsts intereses Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā). Minētās valsts intereses ir nozīmīgs solis, lai perspektīvā varētu izstrādāt detalizētu rīcības plānu (t. sk., finansiālos aprēķinus) un nepieciešamos tiesību aktu projektus to īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par turpmāko rīcību ar Daugavas stadionu veidojošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Latvijas Olimpiskā komiteja
prezidents Aldons Vrubļevskis
Latvijas Sporta federāciju padome
prezidents Einars Fogelis
Valsts atzītās federācijas:
Latvijas Basketbola federācija
prezidents Valdis Voins
Latvijas Cīņas federācija
prezidents Dzintars Urbančiks
Latvijas Džudo federācija
prezidents Raimonds Rublovskis
Latvijas Futbola federācija
prezidents Guntis Indriksons
Latvijas Handbola federācija
prezidents Mārtiņs Bičevskis
Latvijas Hokeja federācija
prezidents Kirovs Lipmans
Latvijas Modernās pieccīņas federācija
prezidents Gaidis Andrejs Zeibots
Latvijas Paukošanas federācija
prezidente Ērika Āze
Latvijas Peldēšanas federācija
prezidents Kaspars Pone
Latvijas Slidošanas asociācija
prezidente Marika Nugumanova
Latvijas Šaušanas federācija
prezidents Kārlis Krēsliņš
Latvijas Taekvondo federācija
prezidents Hermanis Močaļins
Latvijas Tenisa savienība
prezidents Juris Savickis
Latvijas Vieglatlētikas savienība
prezidents Guntis Zālītis
Latvijas Volejbola federācija
prezidents Atis Sausnītis
